Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lietuvas Republikā Igaunijas Republikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.08.1998., Nr. 226 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32359

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

05.08.1998., Nr. 226

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LIETUVA.JPG (28755 BYTES)

Lietuvas

Republikā

 

 


Izvadīti ceļā

Miera riteņbrauciena dalībnieki

Pavisam nesen Viļņā, Neatkarības laukumā, četri lietuviešu riteņbraucēji amatieri (fiziķis, vēsturnieks, ekonomists un filoloģe) tika svinīgi izvadīti ceļā uz Tūkstošgades miera velobraucienu apkārt pasaulei. Šis brauciens sāksies 6.augustā Amerikā, Sietlā, un ilgs 519 diennaktis. Brauciens veltīts Hirosimas traģēdijas piemiņai, tas sāksies tajā pašā dienā, bet tā galamērķis ir Hirosimas pilsēta. Paredzams, ka velobrauciena dalībnieki to sasniegs pirmajā 2000.gada janvāra dienā. Šajā miera velobraucienā, kura mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību pasaules traģēdijām - kariem un ekoloģiskajai katastrofai, kā arī propagandēt visekoloģiskāko transporta līdzekli - divriteni, - piedalīsies 20 amatieri riteņbraucēji no sešām valstīm. Riteņbrauciena dalībnieki vedīs sev līdzi speciālu miera jostu - platu audekla lenti, uz kuras varēs parakstīties un savus vēlējumus pasaules miera labā izteikt visi tie cilvēki, kurus viņi sastaps brauciena laikā. Kā pats pirmais uz šīs lentes, izvadot ceļā Lietuvas riteņbraucējus, parakstījās Lietuvas prezidents Valds Adamkus.

Tūkstošgades miera riteņbraucēju izvadīšana ceļā Viļņā, Neatkarības laukumā, 26.jūlijā sakrita ar kāda cita velobrauciena finišu. Tajā pašā laikā turpat finišēja 10 dienu ekoloģiskā velobrauciena dalībnieki, kuri tāpat propagandē divriteni kā pašu ekoloģiskāko transporta līdzekli un cīnās par to, lai divritenis Lietuvā tiktu pielīdzināts citiem transporta līdzekļiem un velobraucējiem tiktu piešķirtas zināmas tiesības un brīvības.

Jāsecina, ka divritenis Lietuvā kā transporta līdzeklis kļūst arvien populārāks. Iespējams, ka tas ir tāpēc, ka tas turpat Lietuvā - kopīgā Lietuvas un Vācijas uzņēmumā "Baltic Vairas" ("Baltijas stūre") - arī ražo.

Neringā meklē Dzintara istabu

Jau šī gada aprīļa vidū Neringā pie Kuršu mares vairākas dienas darbojās Vācijas telesabiedrības NDR pārstāvji. Viņi filmēja dabu un pētīja Kuršu mares dibenu pie Preilas. Paši filmētāji apstiprināja pilsētā paklīdušās baumas, ka viņi šeit meklē Otrā pasaules kara laikā pazudušo slaveno Dzintara istabu. Šo vietu viņiem norādījis kāds, tagad jau vecs, Nidā dzimis un savu bērnību pavadījis vācietis, kurš atceras, ka pirms kara beigām vācieši šajā vietā kaut ko krāvuši kastēs un ar steigu slēpuši.

Apmēram 20 metrus no krasta ar kompjūteru hidrotehnikas palīdzību dūņās patiešām atrastas kaut kādas dēļu atlūzas. Tās izpētītas Vācijā, kur rūpīgi izanalizēts arī nofilmētais materiāls.

Iespējams, ka, karam beidzoties, vācieši šeit paslēpuši kādus dokumentus vai dārglietas, bet iespējams arī, ka minētās kastes slēpj sevī sprāgstvielas.

NDR pārstāvji Neringā atgriezīsies pēc kāda laika, un tad pētījumus šajā vietā sāks arī ūdenslīdēji.

Pagājušā gadsimta beigās Kuršu marē patiešām tika atrasti apslēpti dārgumi - vācu arheologs Roberts Klebss Jodkrantē atklāja 434 neolīta laikmeta dzintara amuletus, ko aprakstīja atsevišķā monogrāfijā. Pēc tam šī kolekcija tika izvesta no Lietuvas, un ilgu laiku par to nekas nebija zināms. Tikai pirms dažiem gadiem Getingenes universitātes profesors Volfgangs Veitsbats informēja Nidas dzintara galerijas īpašniekus Virgīniju un Kazimieru Mizģirus par to, ka šie dārgumi atrodas Vācijā un atsevišķi amuleti reizēm tiek eksponēti dzintara izstrādājumu izstādēs.

Pēc galerijas īpašnieku lūguma, balstoties uz amuletu aprakstiem un zīmējumiem R. Klebsa grāmatā, restauratore B. Kunkuliene izveidojusi 203 amuletu kopijas, kuras pašlaik tiek eksponētas Viļņā.

Rūpes par radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu

Ignalinas AES ģenerāldirektors V.Ševaldins parakstījis līgumu ar starptautiskā konkursā uzvarējušo Vācijas firmu par 100 drošu, ar 50 gadu garantiju atklātā vietā uzglabājamu konteineru piegādi. Jau ir saņemti pirmie 10 šādi konteineri, kuri ar radioaktīvajiem Ignalinas AES atkritumiem tiks piepildīti 2-3 nedēļu laikā. Līdz šim radioaktīvie atkritumi Ignalinā tika uzglabāti nelielos konteineros AES telpās, tajās pašās, kur atrodas atomreaktori. Ignalinas AES ģenerāldirektors ir apmierināts ar parakstīto līgumu un uzskata, ka pagaidām tas ir labs atkritumu uzglabāšanas problēmas risinājums, bet nākotnē šos atkritumus vislabāk un visdrošāk būtu uzglabāt, ierokot tos dziļi zemē.

Taču ar Ignalinas AES un minētās Vācijas firmas parakstīto līgumu nav apmierināta Lietuvas Saimniecības ministrija. Saimniecības ministrs Vincs Babiļus izteicis vēlmi, lai V.Ševaldins šo līgumu lauztu un tā vietā parakstītu citu - ar Kanādas firmu par daudz dārgāku un, iespējams, sliktākas kvalitātes konteineru piegādi. V.Ševaldins ir paziņojis, ka, lai slēgtu jaunu līgumu, viņam ir nepieciešams saņemt jaunus neatkarīgas starptautiskas ekspertīzes slēdzienus un pilnvaru parakstīt līgumu visas Lietuvas valsts vārdā." Es strādāju tā, kā ir labāk Lietuvas valstij," žurnālistiem teica V.Ševaldins. Bet Ignalinas AES jau klīst baumas, ka ģenerāldirektors V.Ševaldins varētu tikt nomainīts ar kādu citu personu, kas būtu paklausīgāka Saimniecības ministrijai, jo Ignalinas AES ir ļoti svarīgs punkts Lietuvas ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ģenerālprokuroram - miesassargs

Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vagnoris parakstījis pavēli, saskaņā ar kuru Iekšlietu ministrijas Vadības apsardzes departaments turpmāk apsargās arī valsts ģenerālprokuroru Kazi Pēdnīču.

Pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra sākusi pievērst pastiprinātu uzmanību liela mēroga kriminālu un finansiālu noziegumu izskatīšanai, vairākas reizes ir izteikti draudi ģenerālprokurora ģimenes locekļiem, kā arī mēģināts izdarīt uz tiem psiholoģisku spiedienu. Turklāt 23.aprīlī Ģenerālprokuratūra saņēmusi anonīmu telefona zvanu ar draudiem uzspridzināt prokuratūras ēku. Tas viss norāda uz Ģenerālprokuratūras darbības efektivitāti, taču šādus draudus nevar atstāt bez ievērības, teikts Valdības preses dienesta komentāros par premjerministra pavēli.

IGAUNIJA.JPG (28241 BYTES)

Igaunijas

Republikā

 



Valsts ir lielākais zemes īpašnieks

Pērnā gada beigās no visa 4,5 miljonu hektāru lielā Igaunijas zemes fonda 86 procenti jeb 3,9 miljoni hektāru piederēja valstij.

Aptuveni 98 procenti valstij piederošās zemes bija Vides ministrijas pārvaldījumā. Būtībā tie ir valsts meži un dabas aizsargājamās joslas.

Likumīgajiem īpašniekiem gada laikā ir atdots 181 000 hektāru zemes. Pēc speciālistu aprēķiniem, likumīgajiem īpašniekiem vai to pēctečiem tiks atdoti vēl aptuveni 1,6 miljoni hektāru zemes.

Pretenziju it kā nav un nebūs

Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess apgalvoja, ka Eiropas Savienības organizācijas Igaunijai neizvirzīs nekādas prasības, ja tiks pieņemts likums, kas atvieglos pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem.

"Igaunijā ir skaidri pateikts, ka pēc šo izmaiņu izdarīšanas likumdošanā, nebūs nekādu citu vēlmju attiecībā uz pilsonības piešķiršanu," teica Ilvess, runādams Igaunijas populārākajā radio "Kuku".

Parlaments rudenī sāks iztirzāt valdības iesāktos grozījumus pilsonības likumā, kas paredz iespēju piešķirt Igaunijas pilsonību naturalizācijas kārtībā pirms 15 gadu vecuma bērniem, kas dzimuši pēc neatkarības atjaunošanas un kuriem nav nevienas citas valsts pilsonības.

Populārie un nepopulārie politiķi

Populārie politiķi (procentos)

Poltiķi 12.97. 01.98. 02.98. 03.98. 04.98. 05.98. vidējais
L.Meri 11 12 17 21 19 16 16
T.H.Ilvess 4 13 10 9 9 13 10
A.Tarands 10 7 8 10 5 5 8
S.Kallas 8 5 6 5 7 4 6
M.Sīmans 5 8 5 7 7 4 6
E.Savisārs 6 4 7 6 4 4 5
Nepopulārie politiķi (procentos)
Poltiķi 12.97. 01.98. 02.98. 03.98. 04.98. 05.98. vidējais
E.Savisārs 21 17 16 29 20 17 20
T.Vehi 7 6 6 6 6 5 6
S.Kallas 4 5 7 4 6 11 6
R.Lepiksons 5 4 2 2 2 0 3
M.Lārs 4 2 2 2 3 1 2
M.Sīmans 3 1 2 1 3 5 2

Populāro politiķu reitings ir visumā stabils: valsts prezidents Lennarts Meri, ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess un Mēreno partijas līderis Andress Tarands. Ilvesa popularitāte lēcienveidīgi pieauga jaunvārī un tagad turas 10 procentu robežās. Toties konsekventi negatīvi tiek vērtēts Centra partijas vadītājs Edgars Savisārs.

Par lauksaimniecības produktu aprites spēju

Nelikumīgā gaļa rodas nereģistrētās lopkautuvēs, kurās tiek kauti gan no zemnieku saimniecībām nozagtie lopi, gan uzpirktie, un tie, protams, nav izgājuši veterināro kontroli. Tāpat mazos veikalos, tirgū vai tūrisma mītnēs nokļūst zemnieku mājās nokauto lopu gaļa, jo savām vajadzībām jau lopus mājās var kaut.

Slepenajās kautuvēs nonāk arī zagto ganāmpulku gaļa. Žurnāls "Luup" apraksta gadījumu, kad šovasar zagļi Viru-Nigula pagastā kādā zemnieku sētā nozaga 17 sivēnmātes, kuras tika nokautas nelegālajā kautuvē. Šī gaļa nokļuva Tallinā Nimmes tirgū un arī Rakveres veikalos. Policija zemnieka zaudējumus novērtēja 130 000 kronu apmērā. Policijas inspektors Tomass Mīls žurnālam paskaidroja, ka zagļi rīkojoties visai elementāri: lai izpētītu situāciju, vispirms tiek nopirkts pāris lopu, pēc kāda laika zagļi kūtīs atgriežas naktī un nozog lopus vairumā.

Saskaņā ar noteikumiem dzīvnieki no dzimšanas līdz kaušanai ir jāuzrauga pagasta veterinārārstam. Ar ārstu līgums jānoslēdz veterinārajai un pārtikas inspekcijai, bet inspekcijas vara līdz nelegālajām lopkautuvēm nesniedzas.

Teorētiski "melnā gaļa" var nonākt arī gaļas kombinātos un no turienes uz ārzemēm. Līdz šim gan šādi signāli no ārvalstīm nav pienākuši. Zemkopības ministrijas kanclera vietnieks Tomass Kevais izteicās, ka ar nelikumīgo gaļu ir jānodarbojas veterinārajai un pārtikas inspekcijai, bet ar lopu zādzībām - policijai. Taču tā nav tikai veterinārā dienesta un policijas problēma, jo Eiropas Savienību neinteresē, kam Igaunijā būtu jāievieš kārtība. Pēc Briseles ekspertu uzskatiem, tā ir Igaunijas valsts problēma.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Lietuvu - Evija Liparte,

par Igauniju - Katrīna Ducmane

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim