Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par SIA "Latbūve" kasācijas sūdzības nepamatotību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.08.1998., Nr. 225 (1286) https://www.vestnesis.lv/ta/id/32342

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Augstākās tiesas Senāta spriedums Lietā Nr.SKC-305

Par zemes nomas maksas apmēra pareizu noteikšanu

Vēl šajā numurā

04.08.1998., Nr. 225 (1286)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā tiesa

Veids: spriedums

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lieta Nr.SKC–341

1998.gads

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Par SIA "Latbūve"

kasācijas sūdzības nepamatotību

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts Civillietu departamenta tiesas sēdē, kurā piedalījās sēdes priekšsēdētājs senators R.Krauze, senatori I.Fridrihsons, M.Zāģere, 1998.gada 10.jūnijā izskatīja atbildētāja SIA "Latbūve" iesniegto kasācijas sūdzību par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 1998.gada 19.marta spriedumu, ar kuru apmierināta Rīgas rajona Stopiņu pagasta padomes prasība pret SIA "Latbūve" par īpašuma tiesību atzīšanu.

Noklausījies senatora I.Fridrihsona ziņojumu, atbildētāja pārstāvja A.Vīksniņa paskaidrojumus, ka kasācijas sūdzība apmierināma, un prasītājas pārstāves D.Leitānes paskaidrojumus, ka tiesas spriedums atstājams negrozīts, kasācijas sūdzība noraidāma, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

konstatēja:

ar Rīgas rajona izpildkomitejas 1982.gada 26.janvāra lēmumu nr.24 tika apmierināts Rīgas pārvietojamās mehanizētās kolonnas iesniegums par kantora telpu izvietošanu padomju saimniecības "Ulbroka" bilancē esošās Stopiņu ciemā, Institūta ielā 4, atrodošajos sešos dzīvokļos un apstiprināts padomju saimniecības "Ulbroka" administrācijas un vietējās komitejas 1982.gada 6.janvāra sēdes lēmums par šajos dzīvokļos dzīvojošo pārvietošanu uz telpām, kas atrodas Stopiņu ciemā esošajā mājā Institūta ielā 36 (13.lp.).

Pēc minēto telpu atbrīvošanas padomju saimniecība "Ulbroka" 1984.gada 10.jūlijā iznomāja no viņas bilancē Rīgas rajona Stopiņu ciemā esošās ēkas Institūta ielā 4 daļu no telpām, 505,74 m2 kopplatībā Rīgas pārvietojamai mehanizētai kolonnai kantora izvietošanai (42./43.lp.).

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1991.gada 24.oktobrī reģistrēta SIA "Latbūve", kuras dibinātāji bija SIA "Laukceltnieks" un Rīgas pārvietojamā mehanizētā kolonna (58./59.lp.).

Padomju saimniecības "Ulbroka" tiesību pārņēmēja ir SIA "Ulbroka", kas 1993.gadā izdarījusi valdījumā esošo objektu privatizāciju.

Ēkā Stopiņu pagastā, Institūta ielā 4, telpas (sekcija Nr.3, dzīvoklis Nr.15 un pagrabstāvu) 850,65 m2 kopplatībā aizņem SIA "Latbūve".

1993.gada 26.augustā SIA "Ulbroka", pamatojoties uz LR likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 19.pantu un 1993.gada 28.janvāra valdes lēmumu, nodevusi neprivatizētās telpas ēkā, Institūta ielā 4, Stopiņu pagasta pašvaldībai.

Stopiņu pagasta padome 1996.gada 3.aprīlī tika iesniegusi prasību pret SIA "Latbūve" par īpašuma tiesību atzīšanu uz telpām, kas atrodas ēkā Stopiņu pagastā, Institūta ielā4, ar kopējo platību 850,65 m2.

Tiesa 1996.gada 31.maijā lietā kā trešo personu pieaicinājusi SIA "Ulbroka" (59.lp.), kas norādījusi, ka sev piederošo neprivatizēto mājas Institūta ielā 4 daļu 1993.gada 26.augustā nodevusi Stopiņu pagasta pašvaldībai, arī to daļu, kas bija iznomāta Rīgas PMK vajadzībām.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1997.gada 22.oktobra spriedumu atzītas īpašuma tiesības Stopiņu pagasta padomei uz telpām 850,65 m2 platībā dzīvojamā ēkā Stopiņu pagastā, Institūta ielā 4 (sekcija Nr.3, pagrabstāvs un dzīvoklis Nr.157).

Tiesa atzinusi, ka minētās ēkas privatizācija veikta, ievērojot LR likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privtizāciju" nosacījumus, saskaņā ar kuriem ēkā neprivatizētie dzīvokļi un SIA "Latbūve" aizņemtās telpas nodotas 1993.gada 26.augustā Stopiņu pagasta pašvaldībai. Neesot pierādījumu par to, ka SIA "Latbūve" būtu strīdus telpu īpašnieks.

Apelācijas sūdzību par šo spriedumu tika iesniegusi SIA "Latbūve", norādot, ka strīdus telpas īpašumā ieguvusi SIA "Latbūve" uz ieilguma pamata kā esošu valdījumā ilgāk par desmit gadiem. Izskatot šo strīdu, tiesai vajadzējis vadīties no Civillikuma 918., 927., 987., 988., 991., 992., 998., 999., 1011., 1018. un 1024.pantu normām, bet nevis no LR likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" normām. Tādēļ prasība bijusi noraidāma.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 1998.gada 19.marta spriedumu Stopiņu pagasta padomei atzītas īpašuma tiesības uz telpām 850,65 m2 platībā dzīvojamā ēkā Stopiņu pagastā, Institūta ielā 4 (sekcija Nr.3, dzīvoklis Nr.15 un pagrabstāvs).

Kasācijas sūdzībā SIA "Latbūve" lūdz atcelt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 1998.gada 19.marta spriedumu. Lietā neesot nodibināts tiesisks pamats, uz kāda īpašuma tiesības uz strīdus telpām ieguvusi Stopiņu pagasta padome. Ēku Instutūta ielā 4 uzcēlusi Rīgas pārvietojamā mehanizētā kolonna, kurai saskaņā ar LPSR Ministru Padomes 1967.gada 29.maija lēmumu Nr.270 bija nostiprināmas tiesības uz 10% no uzceltās dzīvojamās platības, tādēļ, pareizi tulkojot šo lēmumu, prasītājs nevar būt īpašnieks uz visu ēku Institūta ielā Nr.4.

Pārbaudījis lietas materiālus, apsvēris kasācijas sūdzības argumentus, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts nonāk pie secinājuma, ka otrās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

No 1964.gada 1.jūnija Latvijas teritorijā spēkā esošais LPSR Civilkodekss ieilguma institūtu neparedzēja. Ieilguma institūta darbība atjaunota ar 1992.gada 1.septembri un īpašuma iegūšanai ar ieilgumu ieilguma termiņš iesākas ar 1992.gada 1.septembri, neatkarīgi no tā, kad fiziskā vai juridiskā persona, kura pretendē lietu iegūt īpašumā uz ieilguma pamata, ieguvusi to savā valdījumā (LR 1992.gada 7.jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 1. un 16.panti).

Tādēļ apelācijas instances tiesa pamatoti noraidījusi SIA "Latbūve" iebildumus, atsaucoties uz ieilgumu, prasībai.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991.gada 20.marta lēmumu "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem" 2.pantu Latvijas Republikā valsts īpašumā ir visi īpašuma objekti neatkarīgi no to pašreizējā valdījuma veida, izņemot fizisko personu īpašumu, kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju īpašumu, kā arī citu valsts īpašumu. Valsts mantas atrašanās juridiskās personas bilancē nerada īpašuma tiesības uz to.

Turpat šajā lēmumā tika noteikti valsts īpašuma konversijas (izmaiņas) varianti, tajā skaitā valsts uzņēmumu nodošana pašvaldību īpašumā, valsts un pašvaldību īpašuma denacionalizācija, valsts un pašvaldību īpašuma privatizācija (1.pants).

Civillikuma 989.pantā noteikts, lai nodošana būtu spēkā, tai vajadzīgs tiesisks pamats, kas tieši vērsts uz īpašuma atdošanu, bet tiesiskais darījums, uz kuru īpašuma pāreja dibinās, nedrīkst būt ar likumu aizliegts.

SIA "Ulbroka" bilancē esošo dzīvojamo māju privatizācija veikta, pamatojoties uz likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" un tādēļ ēkā Institūta ielā 4 fiziskām personām privatizēti 19 dzīvokļi.

Likuma 15.p. 2.d. 7.pkt. noteikts, ka uzņēmuma privatizācijas un pārveidošanas sapulcei ir tiesības pēc saskaņošanas ar pašvaldību pārdot tai (vai nodot bez atlīdzības) sabiedrības īpašumā esošās ražošanas infrastruktūras objektus, tajā skaitā dzīvokļus un citus objektus.

Saskaņā ar 1993.gada 26.augusta nodošanas un pieņemšanas aktu, pamatojoties uz iepriekš minētā likuma 19.p. un SIA "Ulbroka" valdes sēdes 1993.gada 28.janvāra lēmumu, veikta neprivatizēto telpu nodošana Stopiņu pagastam (5.lp.).

Tā saskaņota ar Stopiņu pagasta valdi, to apstiprinājusi SIA "Ulbroka", par ko liecina attiecīgo amatpersonu paraksti, kas apliecināti ar iestādes spiedogiem, kāds fakts nav apstrīdēts.

Tādējādi nodošanai ir tiesisks pamats, kas bija tieši vērsts uz īpašuma atdošanu, un darījums, uz kura īpašuma pāreja dibinās, ar likumu atļauts.

Nodotajā platībā iekļauta arī atbildētāja aizņemtā platība. SIA "Latbūve" šo privatizācijas procesu likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi. Pamatojoties uz šo nodošanas un pieņemšanas aktu, izsniegta zemes dienesta Rīgas rajona nodaļas izziņa par nekustamo īpašumu, kurā kā 3.sekcijas lietotājs norādīts SIA "Latbūve" (122.lp.).

Apelācijas instances tiesa izdarījusi pamatotu secinājumu par to, ka lietā nav iegūti pierādījumi par strīdus telpu piederību īpašumā SIA "Latbūve", kādu faktu neapstiprina arī ieraksts pamatlīdzekļu uzskaites grāmatā no 1996.gada (24.lp.).

Namīpašuma atrašanās juridiskās personas valdījumā (bilancē) nerada tai īpašuma tiesības uz šo objektu, kā tas noteikts 1993.gada 30.marta likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" (11.pants) un 1991.gada 30.oktobrī likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" (4.pants).

Kasatora atsauce uz Latvijas PSR Ministru Padomes 1967.gada 29.maija lēmumu Nr.270 kā pamatojumu iebildumiem pret prasību ir nepareiza. Ar šo lēmumu tika noteikts, ka ministrijām un resoriem, pilsētu un rajonu izpildkomitejām, kā arī citiem pasūtītājiem, neatkarīgi no tā, kādam resoram viņi pakļauti, bija jānodod darbuzņēmuma celtniecības organizācijām celtnieku vajadzībām 10 procenti no ekspluatācijā nododamās dzīvojamās platības namos, ko uzcēlušas šīs organizācijas. Tādā gadījumā celtniecības organizācija ieguva tiesības uz pirmreizējo un vēlāko iemitināšanu dzīvojamā platībā, kas atbrīvojās, bet pats nams palika izpildkomitejas vai citas organizācijas bilancē.

Pie šādiem apstākļiem tiesa, pareizi piemērojot un tulkojot attiecīgās normas, uz kurām tā atsaukusies, vadoties no nodibinātiem faktiskiem apstākļiem, pamatoti apmierinājusi prasību.

Pamatojoties uz Latvijas CPK 3423.panta 1.punktu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

nosprieda:

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 1998.gada 19.marta spriedumu atstāt negrozītu, atbildētājas SIA "Latbūve" kasācijas sūdzību noraidīt.

Priekšsēdētājs senators R.Krauze

Senatori: I.Fridrihsons, M.Zāģere

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!