Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par zemes nomas maksas apmēra pareizu noteikšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.08.1998., Nr. 225 (1286) https://www.vestnesis.lv/ta/id/214443

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr.42

Par vēlēšanu zīmju parauga apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

04.08.1998., Nr. 225 (1286)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā tiesa

Veids: spriedums

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lieta Nr.SKC-305

1998.gads

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Par zemes nomas maksas apmēra pareizu noteikšanu

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts Civillietu departamenta tiesas sēdē, kurā piedalījās sēdes priekšsēdētājs senators R.Krauze, senatori I.Fridrihsons un R.Zaķe, zvērināts advokāts A.Grunte, 1998.gada 27.maijā izskatīja atbildētāja garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Celtnieks" iesniegto kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1998.gada 12.marta spriedumu, ar kuru apmierināta Ritas Gailītes un Ināras Skaraines prasība pret garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību "Celtnieks" par zemes nomas maksas apmēra noteikšanu.

Noklausījies senatora I.Fridrihsona ziņojumu, atbildētāja pārstāvja zv. advokāta A.Gruntes paskaidrojumus, kas lūdz apmierināt kasācijas sūdzību, prasītāju R.Gailītes un I.Skaraines paskaidrojumus, ka tiesas spriedums atstājams negrozīts, Lavijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

konstatēja:

ar Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1996.gada 11.jūlija lēmumu Ritai Gailītei un Inārai Skarainei atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi Rīgā, Līvānu ielā 2c, 1712 kv.m platībā un 1996.gada 2.augustā nostiprinātas zemesgrāmatā.

Garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība "Celtnieks" no minētās zemes platības aizņem 728 kv.m.

Izskatot Ritas Gailītes un Ināras Skaraines prasību, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 1997.gada 25.septembrī nospriedusi uzlikt par pienākumu garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai "Celtnieks" noslēgt nomas līgumu ar R.Gailīti un J.Skaraini par zemes gabalu Rīgā, Līvānu ielā 2c, 728 kv.m platībā ar šī līguma termiņa sākumu 1996.gada 11.jūlijā un nomas maksu Ls 0,20 mēnesī par 1 kv.m.

Apelācijas sūdzībā garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība "Celtnieks" apstrīd tiesas noteikto zemes nomas maksas apmēru, lūgusi to noteikt tādā apmērā, kas nepārsniegtu 5% no zemes kadastrālās vērtības gadā, kad pirmās instances tiesas noteiktais nomas maksas apmērs sastāda 59,5% no zemes kadastrālās vērtības gadā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1998.gada 12.marta spriedumu atbildētājam noteikta Ritai Gailītei un Inārai Skarainei kā īpašniecēm maksājamā nomas maksa Ls 0,20 mēnesī par vienu kvadrātmetru zemes.

Kasācijas sūdzībā garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība "Celtnieks" lūdz atzīt par nepareizu tiesas noteikto maksājamo zemes nomas maksas apmēru, vadoties nevis no Civillikuma 2123.panta noteikumiem, respektīvi, no zemes īpašnieku vēlmes, kad bija jāvadās no 1991.gada 20.novembra likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta 3.punkta, ka šādā gadījumā zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

Pārbaudot lietas materiālus, Senāts uzskata, ka Civillietu tiesas kolēģijas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai šādu motīvu dēļ.

Nomas attiecības starp pusēm izriet no to piespiedu rakstura, jo zemes īpašnieces pēc īpašumtiesību atjaunošanas ir prasītājas, bet garāžu lietotāji un īpašnieki paliek iepriekšējie — garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība "Celtnieks".

Tiesa uzskatījusi, ka attiecībā uz garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību zemes nomas maksa nosakāma, pusēm vienojoties, bez tās apmēra ierobežojuma likumā, kas paredzēti likuma "Par zemes reformu LR pilsētās" 12.panta 1.daļā, 12.panta 1.daļas 3.punktā un 2.daļā.

Apelācijas instances tiesa, izspriežot strīdu par zemes nomas maksas apmēru, nepareizi tulkojusi minētā likuma materiālo tiesību normu, un līdz ar to nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kādu konkrētās tiesiskajās attiecībās vajadzēja piemērot.

Saskaņā ar likuma "Par zemes reformu LR pilsētās" 12.panta 2.daļas 3.punktu — ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

Saistībā ar šo normu vērtējami 1994.gada 12.aprīlī izdotie noteikumi Nr.94 "Par pilsētas zemes vērtēšanu", kuru 16.punktā noteikts, ka kooperatīvo (kopdarbības) sabiedrību zemi pilsētu teritorijā vērtē kā individuālo dzīvojamo māju apbūves zemi, un likuma "Par zemes nodokli" 7.pantā esošais, ka zemes nodokļa likmes par dārzkopības un sakņkopības vajadzībām un individuālajiem zemes gabaliem, kā arī dzīvokļu, vasarnīcu un individuālo garāžu kooperatīvajām sabiedrībām lietošanā piešķirto zemi pilsētās un lauku apvidos nodokļa likmes aprēķina saskaņā ar 3. pielikumu (1995.gada 26.oktobra likuma redakcijā). Tas nozīmē, ka individuālo garāžu kooperatīvās sabiedrības pielīdzinātas attiecīgiem citiem minētajiem objektiem, kuru lietotājiem (arī īpašniekiem) zemes īpašniekiem maksājamās gada nomas maksas apmērs nevar pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības (attiecībā uz valsts zemes nomas maksas apmēriem tas bija noteikts 1995.gada 3.oktobrī izdotajos noteikumos Nr.292 par valsts zemes nomu — 11.punkts).

Minētie normatīvie akti par zemes nomas maksas apmēru atbilst kā normālām tiesiski ekonomiskām attiecībām Latvijas Republikā, tā nomas līgumisko attiecību esamības izpratnei vispār (apelācijas instances tiesas noteiktās zemes nomas maksas apmērā gadījumā zemes īpašnieks iegūtu pilnu zemes vērtības kompensāciju nepilnu divu gadu laikā, kāds stāvoklis neatbilstu arī Civillikuma 5.panta noteikumiem).

Tā kā kasācijas sūdzība tiek apmierināta, atmaksājama kasatoram viņa iemaksātā drošības nauda (CPK 3271.pants).

Pamatojoties uz Latvijas CPK 3423.panta 2.punktu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

nosprieda:

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1998.gada 12.marta spriedumu atcelt un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesas sastāvā;

atmaksāt garāžu īapšnieku kooperatīvam "Celtnieks" 1998.gada 9.aprīlī a/s "Latvijas Krājbanka" Latgales priekšpilsētas filiālē 1998.gada 9.aprīlī iemaksāto drošības naudu Ls 50 (piecdesmit latu).

Priekšsēdētājs senators R.Krauze

Senatori: I.Fridrihsons, R.Zaķe

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!