Vēstule "Latvijas Vēstnesim"

valdībām un partijām

Jau sākusies 6.Saeimas un tās izveidoto valdību darbības izvērtēšana, kā arī gatavošanās nākamajām vēlēšanām. Tiek izvērtēti gan gūtie panākumi, gan arī tie trūkumi, kuri kavē mūsu valsts attīstību.

Mūsuprāt, panākumu kontā varam ierakstīt to, ka jau sākusies Latvijas tautas saimniecības atveseļošanās. Par to liecina vairāki makroekonomiskie sasniegumi. Pēdējos gados pieaudzis gada laikā saražotā nacionālā kopprodukta apjoms. Tāpat nodrošināta nacionālās valūtas — lata kursa stabilitāte. Ievērojami pagausinājušies inflācijas tempi. Veikti arī rezultatīvi pasākumi, lai apturētu valsts grimšanu ārējo un iekšējo parādu jūgā.

Tanī pašā laikā vēl joprojām vērojamas daudzas tādas negatīvas parādības, kuras rada sabiedrībā nevajadzīgu spriedzi. Makroekonomisko procesu uzlabošanās diemžēl nav vēl nodrošinājusi veco ļaužu, ģimeņu ar maziem bērniem, invalīdu un bezdarbnieku sociālā stāvokļa būtisku uzlabošanos. Nepietiekams ir Saeimas un valdības atbalsts izglītībai, zinātnei, valsts aizsardzībai, kā arī iedzīvotāju veselības saglabāšanai.

Minēsim tikai dažus, pašus nozīmīgākos, nepārdomātas saimnieciskas un politiskas rīcības, aplamas attieksmes, kā arī sociālo jautājumu nepietiekamas ievērošanas piemērus.

Diemžēl netiek nodrošināta Latvijas resursu efektīva izmantošana. Joprojām presē nākas lasīt par nesaimnieciskumu, izšķērdēšanu vai pat par lielu vērtību izlaupīšanu.

Nav izstrādāta Latvijas kā valsts attīstības filozofija, koncepcija un stratēģija, jo galvenokārt tiek risināti tuvākie taktiskie uzdevumi.

Jāsecina, ka daudzu galveno līdzšinējo risinājumu dominante ir politika, nevis ekonomika kā attīstības pamats. Nosacīti var teikt, ka ekonomika ir attīstības saturs, bet politika — tās īstenošanas forma. Tautsaimniecības attīstību savukārt nodrošina izglītības un zinātnes augšupeja, kurām arī diemžēl pietrūkst līdzekļu.

Daudzos gadījumos atsevišķu partiju intereses joprojām dominē pār visas valsts, visas sabiedrības interesēm.

Sabiedrība un tās nevalstiskās organizācijas netiek pietiekami iesaistītas svarīgāko ekonomiskās un sociālās attīstības projektu apspriešanā un izlemšanā.

Nepietiekama ir politisko partiju un valstsvīru juridiskā un morālā atbildība par viņu pieļautajām kļūdām vai sabiedrībai morāli nepieņemamu rīcību.

Sagaidot 7.Saeimas vēlēšanas, politisko partiju programmās pirmsvēlēšanu solījumi jāpapildina ar to reālo izpildes mehānisma izklāstu. Partiju solījumi, "kas" tiks izdarīts, iekļūstot Saeimā, ir jāpapildina ar to, "kā" tas tiks panākts? Tas attiecas arī uz solījumiem sociālajos jautājumos.

Latvijas pensionāru sociālo vajadzību nodrošināšanai nepieciešams minimālo pensiju iespējami ātrāk paaugstināt vismaz līdz iztikas minimuma līmenim.

Šajā nolūkā jānodrošina, lai ikgadējā pensiju indeksācija apsteigtu inflācijas tempus.

Dzīves dārdzības pieaugums jeb inflācijas tempi ir jāaprēķina atsevišķām sociālajām grupām, tai skaitā arī pensionāru sociālajai grupai.

Paaugstinot komunālo pakalpojumu tarifus, vienlaikus attiecīgi ir jāpaaugstina indeksācijai paredzētās pensijas.

Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji arvien plašāk jāiesaista Saeimas, valdības un ministriju, kā arī vietējo pašvaldību to komisiju darbā, kuras ir atbildīgas par to jautājumu izlemšanu, kuri attiecas uz pensionāru sociālo grupu.

Gribētos ļoti ticēt, ka Latvijas 7.Saeimas vēlētāji atbalstīs tās politiskās partijas un to deputātu kandidātus, kuri savu partiju priekšvēlēšanu programmā būs ietvēruši augšminētās prasības, kā arī visus reālos pasākumus materiālo un naudas resursu taupīgai izmantošanai, kontrabandas apkarošanai un nodokļu ievākšanai, kā arī korupcijas, izsaimniekošanas, izlaupīšanas un citu noziedzīgu darbību novēršanai.

Prof.

Latvijas Pensionāru federācijas

priekšsēdētājs

Rīgā 1998.gada jūlijā