Skautu un gaidu nometnē Mežezerā

"Sveicu jūs lielās nometnes atklāšanas parādē! Ar gandarījumu vēroju jūsu aktīvo darbību un to, ka turpināt savas organizācijas tradīcijas. Skautu un gaidu kustība veido jūs pašus un līdz ar to arī Latvijas nākotni, kuras nesēji jūs esat. Novēlu jums nekad nezaudēt degsmi un vēlēšanos sevi pilnveidot. Ceru, ka šajās dienās spēsit gan radoši sevi apliecināt, gan aktīvi atpūsties."

Tā rakstīts Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa apsveikumā skautu un gaidu lielās nometnes "Mežezers — 98" dalībniekiem.

Nometnes vadītāja Līga Driķe un tehniskās daļas vadītājs Valdis Ēlerts

Jūlija vidū 1300 bērnu un jauniešu no 11 valstīm pulcējās Odzes ezera krastā pie Pļaviņām. Iepazīties ar dzīvi nometnē 15.jūlijā bija ieradies arī Ministru prezidents Guntars Krasts.

Nometnes vadītāja Līga Driķe stāsta:

— Lielajā sirojumā apkārt ezeram un skautšķēršļu gājienā krietni lija. Taču neviens nesūdzējās par pielijušo mežu, māla kalniem, slapjām drēbēm — paši iekārtojuši tām žāvētavas. Tāda jau ir skautu sūtība — norūdīties, pārvarēt grūtības, veikt kādu labu darbu. Kopš Atmodas mums bijušas jau trīs lielas nometnes: 1992.gadā Unguros, 1994.gadā Jaunķemeros un tagad — Mežezerā. Šī pulcēšanās veltīta Latvijas Republikas 80. gadskārtai. Kustība vēršas plašumā. Būtu labi, ja par to vairāk uzzinātu sabiedrība. Un lai vecāki saprastu, cik liela nozīme šīm daudzveidīgajām, interesantajām nodarbībām, piedzīvojumiem. Tas ir viens no veidiem, kā atturēt bērnus no klaiņošanas, no ielas negatīvās ietekmes.

Vakara ugunskurs lietus dēļ gan nenotika ārā, bet plašajā zālē zem kupola. Katra vienība stendos vēstīja, kas padarīts, apraksti, fotogrāfijas par ceļojumiem, pārgājieniem, gaidu rokdarbi. Koncertā piedalās dāņi, Amerikas latvieši un, protams, nometnes saimnieki.

Nākamais rīts uzausa gaišāks. Nometne izvietojusies plaši — daudzkrāsainās teltis satupušas gan meža pauguros, gan pļaviņā, ezera krastā. Katrai vienībai sava vieta, vārds, karogs, ugunskurs. Apakšnometnes nosauktas meža tipu vārdos — Vēris, Mētrājs, Gārša.

Katrs dodas savās gaitās: vieni ekskursijā uz Blaumaņa "Brakiem", roveri un lielgaidas (jaunieši, kas vecāki par 16 gadiem) — divu dienu pārgājienā uz Stukmaņiem, Oliņkalna virzienā. Mazās guntiņas pēc dabas takas iepazīšanas veido savākto augu un ziedu kompozīcijas. Daži gatavojas krēslas rotaļai, top tērpi spoku stundai. Vēl iecerētas sacensības, dzīvās bildes, ūdenssports. Un kur tad ciemošanās: mazskauti lielgaidas sagaida ar pankūkām, skauti ar meža ziediem sveic gaidu vadītājas. Bet vakarā visi aicināti uz brīvdabas izrādi "Velniņi".

Daudzajos celiņos un takās sastopam arī sirmus vīrus un sievas. Sarunājamies ar vecskautu no tālienes Jāni Šķinķi. Viņš ir ASV, Kanādas un Austrālijas latviešu skautu priekšnieks:

— Skautos es iestājos 1945.gadā Vācijā, bēgļu nometnē. Kopš 1951.gada dzīvoju Ņujorkā. Esmu izgājis cauri visām skautu darbības pakāpēm. Šos garos gadus kustībai nav bijis pārrāvuma kā Latvijā. Esam aktīvi, rīkojam mācības, nometnes, svinam Jāņus. Austrālijas skauti var lepoties ar savu īpašumu "Tērvete", kur pulcēties. Palīdzīgu roku sniedz baznīcas, ģenerāļa K.Gopera fonds, arī Daugavas vanagi. Un tomēr jāatzīst, ka latviešu skautu un gaidu kustība Rietumos iet mazumā. Tā vairāk sakņojas ģimeņu tradīcijās un, ja to nav... Priecājos, ka Latvijā redzu jauniešu aizrautību, izaugsmi. Kaut tā saglabātos!

Ejot tālāk, vērojam, ka daļa roveru savas mītnes iekārtojuši kokos. Uzzinām, kā notiek uzņemšana roveros. Jaunulim jāizvēlas krusttēvs. Pirms solījuma ir pārdomu nakts, kad vienatnē rakstiski jāatbild uz virkni jautājumu. Ja pārbaude izturēta, saulei lecot, skan dziesma par godu jaunam roveram.

Ezera krastā apakšnometnē "Birztaliņas" jūras skautu vidū — vadītājs Aleksandrs Bergins, pirmskara skauts, mācījies jūrskolā. Viņš stāsta:

— Šī vasara mums bijusi darba pilna, bagāta. Jūrmalas pašvaldība nodevusi jūras gaidu un skautu rīcībā 2000 kvadrātmetru zemes gabalu Lielupes krastā. Tur mēs veidojam savu centru. Ar a/s "Jūraslīcis" atbalstu top laivu un jahtu piestātne, kur čakli strādājām. Varam palepoties, ka esam piedalījušies 20 burāšanas regatēs. Ja mēs runājam par būtību, tad jāsaka: skautiem ir savi likumi un audzināšanas sistēma. Aizstāvot savu godu, viņi solās būt uzticīgi Dievam un Latvijai, ik dienas paveikt kādu labu darbu. Skautisms atzīts par lielāko pasaules jaunatnes organizāciju (16 miljoni biedru), tā atrodas visos kontinentos, ir brīvprātīga, nepolitiska, nemilitāra, neatkarīga no rases, tautības, reliģijas, sociālā stāvokļa un dzimuma. Ar mērķi — izaudzināt jauniešus par fiziski, garīgi un sabiedriski attīstītiem un atbildīgiem Latvijas valsts un pasaules sabiedrības locekļiem.

Aina Adermane

Foto: Harijs Burmeistars

Vecskauts Jānis Šķiņķis, ASV, Kanādas un Austrālijas latviešu skautu priekšnieks;

ziņojums Jūras skautu un gaidu vadītājam Aleksandram Berginam;

sarunā ar Kalifornijas skautu vadītāju Tālivaldi Paegli zemessardzes pulkvedis Jānis Hartmanis ar dzīvesbiedri Zani Hartmani

Mazskautu nometnes "Mētrājs" dalībnieki

Guntiņas veido augu un ziedu kompozīcijas