Par britu muitnieku labdarības pasākumiem Rīgā

Sestdien, 25.jūlijā, britu firma "Crown Agents", Latvijas Finansu ministrijas konsultante muitas kontroles jautājumos, 20 bērnus no Bērnu rehabilitācijas centra "Mēs esam līdzās", vedīs apskatīt zoodārzu Mežaparkā. Pēc tam paredzēta ballīte. "Crown Agents" komandai palīdzēs Lielbritānijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis un citi darbinieki. Firma gādājusi arī par Latvijas un ārzemju uzņēmēju atbalstu šai dienai, kas sarūpējuši cienastu un piešķīruši naudu. Visus pārpalikušos līdzekļus izmantos speciālu iekārtu iegādei Bērnu rehabilitācijas centra vajadzībām.

Pasākuma sponsori ir "Aldaris", "British Airways", "Baltic Europart", "Baltic Strapping", "Celcius Building", "Price Waterhouse Coopers", "Lidojošā varde", "Lulu Piza", "Rīgas Tirdzniecības osta", "Statoil", "Unilever", "Via Amerika", "Vision Express", "Warners Music" un "Zebra Trading".

Šis ir viens no vairākiem labdarības pasākumiem, ko firma "Crown Agents" rīko, lai pateiktos par patīkamiem, lai arī izaicinājuma pilniem, diviem darba gadiem Latvijā, sadarbojoties ar Finansu ministriju muitas kontroles efektivitātes celšanā. Pretkontrabandas grupās kopā ar Latvijas kolēģiem strādāja Lielbritānijas, Dānijas un Zviedrijas pārstāvji, kas mācīja praktiski operatīvo darbu un sniedza konsultācijas par ES darbā lietotajiem pretkontrabandas paņēmieniem un iemaņām. Tika uzstādīta arī datorizēta riska novērtēšanas sistēma.

Šis projekts beigsies pēc 18 nedēļām 1998.gada 30.novembrī. Līdz tam laikam "Crown Agents" būs apmācījuši pretkontrabandas darbā 80 muitniekus, kā arī 23 informatīvā dienesta virsniekus. Kopš projekta sākuma Latvijas muitas ieņēmumi palielinājušies par 75 procentiem salīdzinājumā ar 1995.gada līmeni. Tas ir divreiz vairāk par plānoto 30 procentu pieaugumu. Balstoties uz iegūtajām zināšanām, Latvijas muita noteikti spēs uzturēt esošo līmeni un gūt panākumus turpmāk.

Lielbritānijas vēstniecības

informācija

Par palīdzību invalīdiem

Ar šī gada 1.janvāri stājušies spēkā Ministru kabineta "Noteikumi par kredīta procentu segšanu invalīdiem, kuri saņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanai". Labklājības ministrijā saskaņā ar likumu "Par invalīdu sociālo un medicīnisko aizsardzību" sagatavotie noteikumi ir vēl viens solis koncepcijas par invalīdu integrāciju sabiedrībā īstenošanā.

Latvijā ir vairāk nekā pieci tūkstoši invalīdu ar kustību traucējumiem, apmēram trīs tūkstoši invalīdu ar smagiem dzirdes traucējumiem un apmēram trīs tūkstoši invalīdu ar smagiem redzes traucējumiem. Šiem cilvēkiem visvairāk ir vajadzīga īpaša telpu labiekārtošana, jo smagas invaliditātes gadījumā viņu pašaprūpe bez mājokļa papildu pielāgošanas gandrīz nav iespējama. Protams, mājokļa pielāgošana prasa lielāku līdzekļu ieguldīšanu īsā laika posmā. Te ir lietderīgi bankā ņemts kredīts, un saskaņā ar jaunajiem MK noteikumiem bankas kredītu procenti tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem. 1998.gadā valsts budžetā šim nolūkam paredzēti 50 tūkstoši latu. Kredīta procenti tiks segti atkarībā no vidējās kredītu procentlikmes valstī.

Bieži vien ir tā, ka kāds no invalīda tuviniekiem ir spiests palikt mājās, lai apkoptu un aprūpētu šo cilvēku, kam ir kustību vai cita veida traucējumi. Tomēr pastāv visdažādākās palīgierīces, kas paredzētas, lai mazinātu invaliditātes ietekmi uz cilvēka spējām sevi aprūpēt. Ergoterapeits, ārstējošais ārsts vai sociālās palīdzības dienesta darbinieki var sniegt ieteikumus mājokļa pielāgošanā.

Labklājības ministrijā ir uzsākts kopīgs projekts ar Dānijas Sociālo lietu ministriju par tehnisko palīgierīču nomas punktu izveidi Latvijā, kura ietvaros notiks arī ergoterapeitu mācības. Paredzēts, ka šajos punktos būs iespēja iepazīties arī ar pielāgotu telpu paraugiem.

Lai invalīdam tiktu segti kredīta procenti, Sociālās palīdzības fondā ir jāiesniedz šādi dokumenti: pieteikums par kredīta procenta segšanu, kredīta līguma kopija, ergoterapeita, ārstējošā ārsta vai sociālās palīdzības dienesta ieteikuma par mājokļa pielāgošanas nepieciešamību kopija, mājokļa pielāgošanas tāmes kopija, būvatļaujas kopija (ja mājokļa pielāgošanai vajadzīga būvatļauja).

Labklājības ministrijas informācija

Par preču deklarēšanu

29. jūnijā Ministru kabineta sēdē akceptēti un 1. jūlijā stājās spēkā noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā fiziskas personas var pārvietot preces un arī bagāžu pāri muitas robežai, kā arī nosaka preču pārvietošanas ierobežojumus un atvieglojumus.

Noteikumi paredz, ka ostu, lidostu un dzelzceļu administrācijas sniegs ziņas muitai tikai tad, ja būs radušās aizdomas par muitas noteikumu pārkāpumu.

Jaunie noteikumi nosaka trīs preču deklarēšanas veidus: aizpildot fiziskās personas muitas deklarāciju; personai mutiski muitas kontroles punktā sniedzot ziņas par savas bagāžas saturu; saskaņā ar sarkanā un zaļā koridora sistēmu. Sarkanais koridors nozīmē to, ka ir deklarējamas preces vai persona šaubās par savu bagāžas saturu; šajā situācijā muitnieks sniegs konsultāciju. Zaļo koridoru persona šķērso gadījumā, ja tās bagāžā nav deklarējamu preču, taču, ja muitnieks tādas atrod, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iestājas administratīvā vai pat kriminālā atbildība.

Jau jūlijā fiziskām personām, kas iziet muitas kontroli lidostā vai pasažieru ostas terminālā, būs iespējams uz savas ādas izjust jauno sistēmu, bet muitnieku darbībai būs juridisks pamats. Drīz šī sistēma darbosies arī Latvijas sauszemes robežas kontrolpunktos.

Drīzumā tiks izdoti bukleti, kas skaidros pasažieru un muitnieku tiesības, kā arī deklarāciju pareizas aizpildīšanas kārtību.

VID preses sekretāre Liesma Kalve