Par tautsaimniecību

Turpinājums

no 1.lpp.

No Ekonomikas ministrijas 1998. gada jūnija ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Tomēr daudzas iesāktās ekonomiskās reformas vēl nav pabeigtas. Pastāv vairāki riska faktori (ekonomiskās izaugsmes nevienmērīgais sadalījums, pieaugošais tekošā konta deficīts), kuri var aizkavēt turpmāko ekonomisko attīstību. Tāpēc šo jautājumu risināšanai ir pievērsta īpaša valdības uzmanība.

Ir jāatzīmē, ka par daudziem Ziņojumā aplūkotajiem jautājumiem Ministru kabinets nav spriedis, tāpēc daudzi vērtējumi par valsts ekonomisko attīstību un priekšlikumi par turpmāko rīcību atspoguļo tikai Ekonomikas ministrijas speciālistu viedokli.

Ceram, ka Ziņojums rosinās valdības institūciju, dažādu organizāciju un interešu grupu pārstāvju, ekonomistu un citu interesentu domu apmaiņu un tas noderēs ekonomistiem, uzņēmējiem, visiem, kurus interesē Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmas.

Vēlos pateikties Ziņojuma autoriem par veikumu.

Ziņojumu sagatavojuši: O.Barānovs (Ziņojuma apkopošana, 1., 3.1., 3.5., 5.1.), R.Remess (2., 5.4.), G.Piņķe (3.1., 3.3.1., 3.3.2., 3.3.3., 3.4.1., 3.7.4., 4.1., 4.3., 4.5.), I.Skribāne (3.1., 3.3.1., 3.4.1.), B.Stikute (3.2.), U.Krēsliņš (3.3.2., 3.3.3.), A.Gulbis (3.3.4.), J.Dreimanis (3.3. ielikums), T.Pļevako, O.Beļina (3.4.1.), G.Kaņejeva, S.Babuškins (3.4.2.), V.Avotiņš (3.4.3.), R.Počs (3.6.), I.Krupenkovs (3.7.1., 3.7.2., 3.7.3., 4.5., 4.6.), M.Eberšteine (4.1.), J.Ušpelis (4.2.), V.Nikolajevs, V.Paeglītis (4.4.1., 4.4.2.), D.Bite (4.4.3.), V.Baltiņa, J.Meikšāne (4.4.4.), A.Buharins (4.7., 5.5., 5.6.2), K.Lešinskis (5.2.), A.Bernāns, (5.3.), V.Vasiļjevs (5.3.1.), T.Linkaits, A.Rubenis (5.3.2.), A.Mazūrs (5.3.3.), D.Jirgena, I.Kovaļevska (5.3.4.), Ī.Simanoviča (5.3.5.), D.Naruševics (5.3.6.), M.Saulīte (5.3.7.), A.Burka, A.Kaņejevs (5.4.), I.Vabale (5.5.1.), M.Stenders (5.6.1), I.Bacāne, L.Stelpe (5.7.), J.Strīpnieks (5.7.2.), J.Miķelsons (5.7.3.), A.-H.Kramiņš (5.8.), A.Sautiņš, I.Vanags (5.9.), L.Neiders (grafiki, tabulas, maketēšana).

Ziņojumā visa skaitliskā informācija un dati, izņemot īpaši norādītos gadījumos, ir saņemta no Centrālās statistikas pārvaldes. Pateicos šīs pārvaldes speciālistiem A.Žīgures vadībā par Ziņojumā iekļautās informācijas un datu pārbaudi.

Ziņojums sagatavots Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra J.Vanaga vadībā.

Laimonis Strujevičs,

ekonomikas ministrs

1998. gada jūnijs

Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt

Saturā

Saīsinājumi un mērvienības

1. Tautsaimniecības ekonomiskais stāvoklis

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. IKP dinamika un prognozes

3.1.2. IKP nozaru griezumā

3.1.3. IKP agregētais izlietojums

3.2. Cenas un inflācija

3.2.1. Patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports un imports

3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumu dinamika

3.6.3. Valsts kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju personīgais patēriņš

3.7.2. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7.3. Demogrāfiskā situācija un veselības aizsardzība

3.7.4. Nabadzība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšējā tirdzniecība

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Valsts ekonomiskās attīstības stratēģija

5.2. Integrācija Eiropas savienībā

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācijas tempi un ietekme uz tautsaimniecību

5.3.2. Akciju publiskais piedāvājums un valsts nodokļu parādu kapitalizācija

5.3.3. Pašvaldības īpašuma objektu privatizācija

5.3.4. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.3.5. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.6. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.3.7. Īpašuma tiesību atjaunošanas gaita

5.4. Uzņēmējdarbības vide

5.5. Nacionālās programmas

5.5.1. Nacionālo programmu raksturojums

5.5.2. Eiropas savienības Strukturālo fondu apgūšana

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Dabīgo monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.7.5. Tirgus uzraudzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Statistika

5.9.1. Valsts statistiskā sistēma

5.9.2. Statistiskās informācijas pilnveidošana

6. Rekomendācijas uz izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

"Latvijas Vēstneša" rīcībā ir viss Ekonomikas ministrijas ziņojums,

kurš tiek gatavots publicēšanai

Latvijas tautsaimniecība — situācija un problēmu analīze

Šī izdevuma atklāšanas sanāksmē 16. jūlijā Reiterna namā Ekonomikas ministrijas vadība iepazīstināja citu ministriju un preses pārstāvjus ar savu veikumu — kārtējo ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Viens no tā autoriem un apkopotājiem Oļegs Baranovs, Ekonomikas ministrijas Makroekonomiskās analīzes un prognožu departamenta direktors, uzsvēra, ka šī darba pamatuzdevums ir informēt sabiedrību un rosināt valsts pārvaldes institūciju, sabiedrisku organizāciju, profesionālu ekonomistu un citu ieinteresēto domu apmaiņu par tautsaimniecības attīstības perspektīvām un iespējām novērst tās attīstību traucējošos faktorus pašlaik.

Grāmatas "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību" atvēršanas pasākumā savu viedokli par makroekonomisko un mikroekonomisko vidi patlaban Latvijā izklāstīja ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, Latvijas Attīstības aģentūras direktors Māris Ēlerts, Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Aleksandrs Ošs, diskusijā iesaistījās pasākuma viesi — citu valsts resoru pārstāvji un zinātnieki.

Konstruktīvu un pozitīvu situācijas vērtējumu piedāvāja Oļegs Baranovs:

— Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas ekonomikas pārveides procesos gūts ievērojams progress un pēdējos gados — arī stabilizācija. Inflācijas rādītājs Latvijā ir viens no zemākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā. Lata kursa stabilizācija nerada bažas. Pagājušajā gadā strauji paaugstinājies iekšzemes kopprodukta pieaugums. 1996. gadā iekšzemes kopprodukta apjoms pieauga par 3,3 procentiem, 1997. gadā — par 6,5 procentiem. Stabila pieauguma tendence vērojama arī šī gada pirmajā pusē. Lielākā loma šajā tautsaimniecības izaugsmes rādītāja veidošanā ir divu nozaru — apstrādājošās rūpniecības un būvniecības straujajai attīstībai. Būtiski pieaudzis Latvijā piesaistīto tiešo investīciju apjoms, šī rādītāja ziņā Latvija ieņem otro vietu Viduseiropā un Austrumeiropā, no Igaunijas atpaliekot tikai pēc piesaistīto investīciju apjoma, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju. Pieejamāki kļuvuši kredītresursi, aizvien vairāk kredītu tiek izsniegts ražošanas attīstībai, kaut arī joprojām nav pietiekams valsts atbalsts bāzes infrastruktūras attīstībai.

Tomēr gan ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, gan Ekonomikas ministrijas Makroekonomiskās analīzes un prognožu departamenta direktors Oļegs Baranovs uzsvēra arī Latvijas tautsaimniecības riska faktorus — ārējo maksājumu tekošā konta deficītu, reģionālās attīstības nelīdzsvarotību, vājo valsts atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Savukārt ārējie Latvijas ekonomiskās attīstības riska faktori — kaimiņvalstu ekonomiskā un politiskā situācija — analizēti atsevišķā pētījuma nodaļā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore