ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas valsts un tās vīri. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.1998., Nr. 211 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32220
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
PIE SAKNĒM
Iznākusi grāmata "Latvijas
armijas augstākie virsnieki. 1918–1940". Pirmo reizi Latvijas Republikas
vēsturē. Par tiem, par kuriem daudz rakstīts un runāts. Par mūsu Latvijas armijas
virsniekiem. Līdz ar to Latvijas Valsts vēstures arhīva darbinieku veikumu gribas
nosaukt par apbrīnas vērtu.
Latvijas valsts un tās vīri
Latvijas virsniecība — grāmatā, vēstures ikdienā un vēstures liktensdienās
Iznākusi grāmata "Latvijas
armijas augstākie virsnieki. 1918–1940". Pirmo reizi Latvijas Republikas
vēsturē. Par tiem, par kuriem daudz rakstīts un runāts. Par mūsu Latvijas armijas
virsniekiem. Līdz ar to Latvijas Valsts vēstures arhīva darbinieku veikumu gribas
nosaukt par apbrīnas vērtu. Tūkstošiem dokumentu apzināts arhīvos, muzejos un personīgajās kolekcijās. Biogrāfiskajā vārdnīcā ietvertas 792 Latvijas Republikas (1918–1940) augstāko virsnieku un kara ierēdņu biogrāfijas. Sastādītāji norāda, ka te iekļautas biogrāfijas, sākot ar pulkvežiem — leitnantiem un komandkapteiņiem, kā arī otrās šķiras kara ierēdņiem.
Biogrāfiskās vārdnīcas sastādītāji ir vēstures doktors Ēriks Jēkabsons un viņa darbabiedrs — vecākais referents Valters Ščerbinskis.
Sastādītāji šo darbu izveidojuši kā jaunu Latvijas vēstures izziņas avotu. Interesenti te atradīs Latvijas Republikas divdesmit gados aizsākto biogrāfisko vārdnīcu izdošanas darba apskatu un vērienīgo vēsturnieku darbu latviešu trimdā.
Precīzi norādītie izdevumu nosaukumi daudzajiem novadpētniekiem palīdzēs apzināt ne tikai savas puses virsniekus, bet šajos izdevumos atrast arī citas ievērojamas personības.
Plašs ir grāmatas ievads — vairāk nekā četrdesmit lappušu. To varētu uzskatīt arī par īsu Latvijas Republikas armijas vēsturi. Ja to izdotu atsevišķā grāmatā nedaudz paplašinātu, bagātīgāk ilustrētu un vietām precizētu, tas Latvijas skolēniem un studentiem būtu labs palīgs. Uzrakstītais ievads metodiski veiksmīgi sistematizēts:
latviešu tautības virsnieki cariskās Krievijas armijā; latviešu tautības virsnieki Pirmā pasaules karā un Krievijas Pilsoņu karā (1914–1920); latviešu armijas virsnieku korpusa izveidošana un attīstība; Latvijas armijas augstākās virsniecības raksturojums; augstāko virsnieku tālākie likteņi pēc valsts okupācijas 1940. gadā.
Vērienīgā ievada autori — jau iepriekš minētie biogrāfiskās vārdnīcas sastādītāji — Ēriks Jēkabsons un Valters Ščerbinskis — atainojuši augstāko virsnieku traģiskos dzīves ceļus pēc 1940. gada 17. jūnija, Otrā pasaules kara gados un pēc tā. Ievadā norādīts, ka Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā sagaidījuši tikai septiņi Latvijas armijas augstākie virsnieki — pieci ārzemēs un divi Latvijā. Lai raženas sekmes autoriem, darbu turpinot!
Publicējam dažas vairāk nekā pirms pusgadsimta uzņemtus fotomākslinieka Jāņa Lerha (1904–1967) fotoattēlus.
Kā noskaidrojis Latvijas militārvēstures pētnieks Voldemārs Eihenbaums, J.Lerhs ir strādājis par fotogrāfu (1922 — 1940) Latvijas armijas struktūrvienībā. Viņa uzdevums bijis dokumentēt kara skolu izlaidumus, dažādas augstāko virsnieku sanāksmes, armijas manevru epizodes. Diemžēl maz saglabājies oriģinālnegatīvu un paša fotomākslinieka kopēto uzņēmumu.
Dr.Sigizmunds Timšāns
Latvijas Kara skolas 12. izlaidums 1938. gada 1. septembrī. Latvijas armijas augstākie
virsnieki ceturtajā rindā no apakšas (no kreisās) pulkvedis — leitnants Aleksandrs
Vinters (1892 – pēc 1941), pulkvedis Visvaldis Dūms (1892–1940), pulkvedis Andrejs
Mucenieks (1888–1966), pulkvedis Fricis Celmiņš (1896–1941), ģenerālis Fricis
Virsaitis (1882–1943), ģenerālis Mārtiņš Hartmanis (1882–1941), ģenerālis
Krišjānis Berķis (1884–1942), ģenerālis Jānis Balodis (1881–1965), Valsts un
ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis (1877–1942), pulkvedis Arvīds Krīpens
(1893–1968), ģenerālis Hugo Rozenšteins (1892–1941), ģenerālis Jānis Kurelis
(1882–1954), ģenerālis Roberts Dambītis (1881–1957), jūras kapteinis Teodors
Spāde (1891–1970), pulkvedis Oto Ūdentiņš (1892–1988), pulkvedis Jānis Streipa
(1892–1941).
Latvijas Kara skolas 14. izlaidums 1940. gada 27. jūlijā. Augstākie virsnieki piektajā
rindā no apakšas. No kreisās: Kara skolas politiskais vadītājs Voldemārs Ezernieks
(?), Latvijas Tautas armijas politiskais vadītājs ģenerāļa tērpā Bruno Kalniņš
(1899–1990), ģenerālis Mārtiņš Jeske (1883–1941), Kara skolas priekšnieks
pulkvedis Konstantīns Mateuss (1895–1941), Latvijas Tautas valdības kara ministrs
ģenerālis Roberts Dambītis (1881–1957), Latvijas Tautas valdības ministru prezidents
profesors Dr. Augusts Kirhenšteins (1872–1963), armijas komandieris ģenerālis Roberts
Kļaviņš (1885–1941), ģenerālis Arturs Dannebergs (1891–1941).
Ainas no Kara skolas 14. izlaiduma 1940. gada 27. jūlijā. Pirmajā attēlā, pieņemot
parādi, no kreisās: priekšplānā — Kara skolas priekšnieks pulkvedis Konstantīns
Mateuss un Tautas valdības ministru prezidents Augusts Kirhenšteins. Otrajā attēlā:
Kara skolas priekšnieks K.Mateuss nolasa pavēli. Aiz viņa (no kreisās): Bruno
Kalniņš, Augusts Kirhenšteins, Roberts Kļaviņš, Mārtiņš Jeske (otrajā rindā) un
Roberts Dambītis Foto: Jānis Lerhs (1904–1967) no Sigizmunda Timšāna arhīva
"LV" redakcija pateicas par palīdzību augstāko virsnieku apzināšanā Voldemāram Eihenbaumam un Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas biedrei Aelitai Tarvidai.