Pēc ceļa

Ceļā uz Eiropas Savienību un Eiropas Savienībā

Ar savu domu: somu zemnieks Oli Alastalo un latviešu zemnieks Atis Slakteris

Jūnija un jūlija mijā liela grupa Latvijas lauksaimnieku "Phare" graudkopības projekta ietvaros devās studiju braucienā uz Somiju. Līdztekus praktiskām lietām, protams, norisinājās arī dažādas sarunas, un viena sarunu tēma nenoliedzami bija par Eiropas Savienību. Interese no mūsu puses par ES ir pilnīgi saprotama, šķiet, Latvijā šobrīd nav tāda ceļa, kurš turp nevestu. Taču Somija ES jau ietilpst četrus gadus un tai sava pieredze jau ir. Tātad — nodarbošanās ar lauksaimniecību ES sastāvā, tās plusi un mīnusi.

Oli Alastalo:

kad notika vispārējā balsošana par iestāšanos ES, zemnieki pārsvarā bijuši kritiski noskaņoti. To veicināja tas, ka Somijā tajā laikā valdošā partija bija sociāldemokrāti, kuri kritizēja ES subsīdiju politiku un biedēja zemniekus ar ienākumu samazināšanos. Taču ar pāris procentu pārsvaru vēlēšanās nolēma iekļauties Eiropas Savienībā. Diemžēl zemnieki, lauksaimnieki šobrīd ir tā sabiedrības daļa, kas visvairāk cieš no šī lēmuma, jo: lauksaimnieciskās produkcijas cenas ir samazinājušās uz pusi, ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas pazeminājušies par 30%, pārejas posmā Somijai tiek sniegts atbalsts, kas nodrošina papildienākumus, taču tūlīt šā dotējuma vairs nebūs un finanses lauksaimniekiem vēl vairāk samazināsies. Sākotnēji bijušas arī investīcijas, taču tās bijušas nelielas un investēt līdzekļus kalšu un fermu būvniecībā uzdrošinājušies tikai gados jaunie zemnieki.

Atis Slakteris:

nekādā gadījumā mēs nevaram palikt vieni paši un vientuļi, uzbūvējot sev apkārt Ķīnas mūri. Šāda situācija varētu būt, ja Latvijas valsts būtu ārprātā bagāta — kā pašlaik Norvēģija ar savām naftas atradnēm. Globalizācijas procesi ir neizbēgami un, ja tāda valsts kā Latvija tajos neiekļausies, tad mēs būsim nabaga valstiņa ārpus pasaules ekonomiskajiem procesiem. Mēs nevaram palikt kaut kur pa vidu. Un tas vairs nav tikai politisks, tas jau ir pamatots ekonomisks iemesls. Un, ja mēs gribam iesaistīties kaut kādos procesos un iekļauties kādā grupējumā, savienībā, impērijā vai vēl kādā citā vārdā dēvētā vienībā, tad prātīgāk ir pašiem šo pievienošanās ceļu izvēlēties. Un tie apstākļi, tās grūtības, ko minēja Oli Alastalo, ir cena, kas jāmaksā par iekļaušanos. Es kā zemnieks esmu ar mieru to maksāt. Jo es vēlos būt ES, nevis Krievijā.