Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tieslietu ministrijas 1998. gada 10. jūlija rīkojums Nr. 1–1/80 "Par Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.07.1998., Nr. 208/210 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32181-par-tiesas-spriedumu-izpildisanas-instrukciju

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums

Par Saeimas 1998. gada 30. aprīļa lēmumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam

Vēl šajā numurā

14.07.1998., Nr. 208/210

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Tieslietu ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 1–1/80

Pieņemts: 10.07.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Precizēts 19.08.1998., Latvijas Vēstnesis Nr.238/239 (1299/1300)

Tieslietu ministrija

Rīkojums Nr.1–1/80 Rīgā 1998.gada 10.jūlijā

Par Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukciju

1. Apstiprināt 09.07.1998. "Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukcijas" redakciju.

2. Uzdot valsts sekretāram A.Maldupam un ministra palīdzei I.Auziņai iesniegt "Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukcijas" jauno redakciju publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Atzīt par spēku zaudējušu 15.05.1996. "Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukciju".

4. Kancelejas vadītājas v.i. R.Novikai iepazīstināt A.Maldupu un I.Auziņu ar šā rīkojuma saturu.

Ministrs Dz.Rasnačs

Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukcija

Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpilde Latvijas Republikā tiesu izpildītāju kantoros notiek saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa un šīs instrukcijas noteikumiem

Saturā

I. Tiesu izpildītājs, viņa tiesības, pienākumi un atbildība.
II. Izpildu dokumenti, to iesniegšana izpildei.
III. Tiesu izpildītāju darbības vispārīgie noteikumi.
IV. Izpildīšanas darbību atlikšanas apturēšana, izbeigšana.
Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam.
V. Spriedumu izpildīšana attiecībā uz fiziskām [U2]personām,
vispārīgie noteikumi.
VI. Parādnieka kustamas mantas arests.
VII. Mantas glabāšana.
VIII. Arestētās kustamas mantas realizācija.
IX. Nekustamā īpašuma arests.
X. Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē. Izsoles kārtība.
XI. Izsoles akta apstiprināšana.
XII. Nekustamā īpašuma izsoles pasludināšana par nenotikušu, tā sekas.
Nekustamā īpašuma izsoles atzīšana par spēkā neesošu.
XIII. Sprieduma, kas uzliek parādniekam pienākumu izpildīt
noteiktas darbības, izpildīšana.
Tiesas spriedumā norādīto priekšmetu nodošana piedzinējam.
XIV. Spriedumu izpilde par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu.
XV. Uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņas izmaksas kārtība,
ja piedzinējs dzīvo ārvalstīs.
XVI. Tiesas spriedumu un administratīvo lēmumu izpildīšana
par mantas konfiskāciju.
XVII. Spriedumu izpilde par izlikšanu no telpām.
XVIII. Piedziņas vēršana uz darba algu un citiem ienākumiem.
XIX. Mantojuma apsardzība un tiesas sprieduma izpildīšana mantojuma lietās.
XX. Piedziņas vēršana uz naudas summām un parādnieka mantu,
kas atrodas pie trešām personām.
XXI. Sprieduma izpildīšana attiecībā uz uzņēmumiem
(uzņēmējsabiedrībām) iestādēm un organizācijām.
XXII. Piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem.
Ar spriedumu izpildi saistītie izdevumi, to aprēķināšana.
XXIII. Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesības,
to aizsardzība, izpildot tiesas spriedumus.
XXIV. Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība.
XXV. Naudas līdzekļu uzskaites un izmaksas kārtība.
XXVI. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība.

I. Tiesu izpildītājs, viņa tiesības, pienākumi un atbildība

1. Tiesu un citu institūciju nolēmumus, kas minēti Latvijas Civilprocesa kodeksa 346. pantā, izpilda tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji.

2. Tiesu izpildītāji ir Tieslietu ministrijas struktūrvienības — Tiesu izpildītāju departamenta — darbinieki. Tiesu izpildītāji strādā tiesu izpildītāju kantoros, kurus izveido Tieslietu ministrija. Kantora darbu vada ieceltais vecākais tiesu izpildītājs. (Likuma "Par tiesu varu" 109., 110. panti).

3. Par tiesu izpildītāju var būt Latvijas Republikas pilsonis, kurš sasniedzis 21 gadu vecumu, un kuram ir vismaz vidējā izglītība.

4. Par tiesu izpildītājiem nevar būt personas:

1. pret kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana, iztiesāšana;

2. kuras agrāk notiesātas par tīšiem noziegumiem, arī tad, ja to sodāmība dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.

5. Tiesu izpildītāju darbā pieņem tieslietu ministrs ar pārbaudes laiku līdz 3 mēnešiem.

Beidzoties pārbaudes laikam, kantora vadītājs paziņo Tiesu izpildītāju departamentam, vai tiesu izpildītājs var pildīt šo darbu.

6. Tiesu izpildītājam, izpildot spriedumus un nolēmumus, jāievēro likumi, precīzi jāizpilda Latvijas Civilprocesa kodeksa un Tieslietu ministra apstiprinātas instrukcijas noteikumi.

Tiesu izpildītājam pēc personīgās iniciatīvas jāveic visi ar likumu atļautie pasākumi, lai pareizi un savlaicīgi izpildītu tiesu un citu iestāžu nolēmumus, jāizskaidro pusēm to tiesības un pienākumi un jāpalīdz viņām aizstāvēt savas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses

7. Tiesu izpildītāju prasījumi, izpildot tiesu nolēmumus, ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām Latvijas Republikas teritorijā.

Tiesu izpildītājs, veicot izpildu darbības, ir tiesīgs:

1. izsaukt pie sevis parādnieku, lai iepazīstinātu ar izpildu dokumentu un pieprasītu nepieciešamos paskaidrojumus lietā, pieprasot viņa mutiskus vai rakstveida paskaidrojumus, izziņas, dokumentus, arī personību apliecinošus dokumentus;

2. uzaicināt pie sevis piedzinēju, trešās personas, lai risinātu ar nolēmuma izpildi saistītos jautājumus;

3. pieprasīt no juridiskām un fiziskām personām, kuras nepiedalās sprieduma izpildē, mutisku un rakstveida informāciju, kas nepieciešama sprieduma izpildei;

4. atvērt kā arī ieiet parādnieka aizņemtajās telpās un glabātuvēs, veikt to apskati.

8. Tiesu izpildītājs ir tiesīgs pieprasīt tiesībsargājošo institūciju palīdzību savu darba pienākumu veikšanai.

9. Tiesu izpildītājs, papildus viņam noteiktajai un valsts garantētajai algai, var saņemt atlīdzību, saskaņā ar Latvijas CPK 375. pantu un Tieslietu ministra apstiprinātajiem noteikumiem.

10. Tiesu izpildītāju var saukt pie atbildības likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Disciplinārsodus tiesu izpildītājiem uzliek tieslietu ministrs.

 

II. Izpildu dokumenti, to iesniegšana izpildei

11. Izpildu dokumenti ir (CPK 347.p.):

1. izpildu raksti, kas izsniegti pamatojoties uz:

a) tiesu spriedumiem un tiesu vai tiesnešu lēmumiem civillietās un krimināllietās,

b) tiesas apstiprinātiem mierizlīgumiem,

c) šķīrējtiesu (arbitrāžu) spriedumiem,

d) ārvalstu tiesu spriedumiem;

2. apliecības, ko darba strīdos izdevušas uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darba strīdu komisijas;

3. lēmumi, ko pieņēmušas institūcijas un amatpersonas administratīvo pārkāpumu lietās un lietās par piedziņu izdarīšanu bezstrīdus kārtībā.

12. Izpildu rakstā jābūt visiem CPK 350. pantā norādītajiem rekvizītiem:

1. tās tiesas nosaukums, kas izsniegusi izpildu rakstu;

2. lieta, kurā izsniegts izpildu raksts;

3. sprieduma taisīšanas laiks;

4. sprieduma rezolutīvā daļa;

5. sprieduma likumīgā spēkā stāšanās laiks;

6. izpildu raksta izsniegšanas laiks;

7. piedzinēja un parādnieka nosaukums un viņu adreses.

Izpildu raksta saturam jāatbilst sprieduma rezolutīvajai daļai. Sprieduma rezolutīvā daļā jābūt norādītām konkrētām darbībām, kuras veicamas tiesu izpildītājam (piemēram: "piedzīt parādu, izdarīt mantas apraksti, izlikt no dzīvojamās telpas, konfiscēt mantu, izņemt un nodot mantu" un tamlīdzīgi).

13. Tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt piedzinēju iesniegt vienlaicīgi ar izpildu rakstu arī tiesas nolēmuma apstiprinātu norakstu.

14. Lēmumam administratīvā pārkāpuma lietā jāsatur APK 274. pantā norādītie rekvizīti:

1. lēmumu pieņēmušās institūcijas (amatpersonas) nosaukums;

2. lietas izskatīšanas datums;

3. ziņas par personu (personas kods, darba vieta), uz kuru attiecas izskatāmā lieta;

4. lietas izskatīšanā konstatēto apstākļu izklāsts;

5. norādījums uz normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu;

6. lietā pieņemtais lēmums.

15. Izpildrakstu piedzinējs var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no dienas, kad tiesas nolēmums stājies spēkā (CPK 353.p.).

Ja tiek piedzīti periodiski maksājumi, tad izpildu dokuments saglabā savu spēku visa perioda laikā, uz kuru piespriesti maksājumi. Termiņa tecējums (10 gadi) sākas no katra maksājuma termiņa izbeigšanas dienas (CPK 354.p.).

Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, administratīvā pārkāpuma rīka vai tiešā objekta konfiskāciju piespiedu izpildei var tikt nodots trīs mēnešu laikā no pieņemšanas dienas. Ja lēmuma izpilde bijusi apturēta saskaņā ar APK 283. pantu, tad noilguma laiks tiek apturēts līdz sūdzības vai protesta izskatīšanas dienai (APK 296.p.).

Darba strīdus komisijas izdotā apliecība iesniedzama tiesu izpildītājam piespiedu izpildei trīs mēnešu laikā no tās izdošanas dienas ("Nolikums par darba strīdu komisiju" 38. punkts).

16. Noilguma termiņš tiek pārtraukts, iesniedzot izpildu dokumentu izpildīšanai. Tas tiek pārtraukts arī ar daļēju nolēmuma izpildīšanu.

17. Izpildu dokumentus, kuriem noilguma termiņš beidzies, tiesu izpildītājs izpildei nepieņem.

Piedzinējam jautājums par nokavētā termiņa atjaunošanu izpildu dokumenta iesniegšanai izpildīšanai jārisina saskaņā ar CPK 355. panta noteikumiem.

 

III. Tiesu izpildītāju darbības vispārīgie noteikumi

18. Tiesu izpildītājs izpilda tiesas un citu institūciju nolēmumus, pēc to stāšanās likumīgā spēkā. Tiesu izpildītājs var stāties pie sprieduma, kurš nav stājies likumīgā spēkā, nekavējošas izpildes tikai tad, ja uz to norādīts tiesas spriedumā vai par to pieņemts tiesas lēmums.

19. Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstiska pieteikuma vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu. Ja nav izpildu dokumenta, izpildu darbības nav pieļaujamas.

20. Tiesu izpildītājs spriedumus un lēmumus izpilda pēc parādnieka dzīves vietas vai pēc tā mantas atrašanās vietas, juridiskās personas reģistrācijas vietas vai tās mantas atrašanās vietas.

21. Tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic sava apkalpojamā iecirkņa robežās. Ar kantora vadītāja atļauju un nepieciešamības gadījumos, izpildu darbības var tikt izdarītas tiesu izpildītāju kantora apkalpojamā rajona robežās.

Ar Tiesu izpildītāju departamenta direktora rakstveida atļauju vai tieslietu ministra pavēli tiesu izpildītājs veic izpildu darbības jebkura rajona vai pilsētas teritorijā.

22. Atpūtas dienās (sestdienās, svētdienās un svētku dienās) sprieduma izpildīšana tiek pieļauta tikai neatliekamos gadījumos.

Spriedumu izpildīšana netiek uzsākta nakts laikā (no plkst. 23 līdz 7)

23. Izpildu dokumentu citam tiesu izpildītāju kantorim tiesu izpildītājs nosūta šādos gadījumos:

1. ja parādnieks — fiziska persona — pārvietojies uz dzīvi citā rajonā, ir konstatēta parādnieka mantas neesamība un viņa precīza adrese ir zināma,

2. ja citā rajonā atrodas parādnieka — fiziskas vai juridiskas personas manta, uz kuru var tikt vērsta parāda piedziņa un ir konkrēti zināma šīs mantas atrašanās vieta.

24. Tiesas nolēmumu izpildes termiņi skaitāmi no brīža, kad izpildu dokuments nodots izpildei tiesu izpildītājam, un ir sekojoši:

1. nekavējoties izpildāmo tiesas nolēmumu izpilde, uzsākama 5 dienu laikā,

2. 4 mēnešu laikā, ja nolēmuma izpilde nav saistīta ar nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē.

25. Izpildu dokumenti, pēc kuriem saskaņā ar likumu, no parādniekam izmaksājamās darba algas un tai pielīdzinātiem maksājumiem var izdarīt ieturējumus, ja zināma parādnieka darba vieta, jānosūta 10 dienu laikā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas dienas vai dienas, kad tiesu izpildītājam kļuvusi zināma parādnieka darba vieta.

26. Tiesu izpildītājs, stājoties pie tiesas nolēmuma izpildīšanas pirmo reizi, izsniedz vai nosūta pa pastu parādniekam priekšlikumu izpildīt nolēmumu labprātīgi 5 dienu laikā. (CPK 364.p.) Ja tiesas nolēmumā ir noteikts ilgāks vai konkrēts izpildes termiņš, tad labprātīgai izpildei tiek dots tāds termiņš, kāds norādīts nolēmumā. Priekšlikums nav jāizsniedz, ja tiesa vai tiesnesis ir pieņēmis lēmumu, ka spriedums ir izpildāms nekavējoties.

Priekšlikumu labprātīgai sprieduma izpildei parādniekam pret parakstu izsniedz tiesu izpildītājs, piedzinējs vai, pēc tiesu izpildītāju lūguma, arī pašvaldības, policijas pārstāvji un citas personas.

Ja parādnieks nav sastopams mājās, tad priekšlikumu izsniedz kādai kopā ar viņu dzīvojošai pilngadīgai personai. Personai, kas saņem priekšlikumu, parakstoties par tā saņemšanu, jānorāda savs vārds un uzvārds, saņemšanas datums, kā arī attiecības pret parādnieku (piem., vīrs, māte, dēls) vai ieņemamais amats (piem., prezidents, sekretāre). Ja parādnieks atsakās priekšlikumu saņemt vai parakstīties par tā saņemšanu, tiesu izpildītājs vai persona, kas priekšlikumu piegādā, vismaz vienas pieaicinātas personas klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt priekšlikumu nav šķērslis tiesas nolēmuma piespiedu izpildīšanai.

Izsniedzot priekšlikumu, parādnieks tiek rakstiski brīdināts, ka neizpildot spriedumu labprātīgi, no parādnieka tiks piedzīti visi izdevumi, kas būs saistīti ar sprieduma izpildīšanu piespiedu kārtā.

27. Nolēmumu piespiedu izpildīšanu izdara pēc tam, kad notecējis labprātīgai izpildīšanai dotais termiņš.

28. Nepieciešamības gadījumā, vienlaicīgi ar priekšlikuma izsniegšanu, tiesu izpildītājs var uzlikt parādnieka mantai arestu. Ja ir apstākļi, kas norāda, ka parādnieks mantu var noslēpt, pārdot, izvest vai iznīcināt, tiesu izpildītāja pienākums ir vienlaicīgi ar priekšlikuma izsniegšanu aprakstīt parādnieka mantu un nodot to glabāšanā.

29. Ja izpildāmais spriedums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kas lietu izspriedusi, izskaidrot spriedumu (CPK 362.p.).

30. Ja ir apstākļi, kas apgrūtina sprieduma izpildīšanu, vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu tiesai (tiesnesim), kas taisījis spriedumu lietā, izskatīt jautājumu par izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par sprieduma izpildīšanas veida un kārtības grozīšanu (CPK 363.p.).

31. Ja parādnieks spriedumu nav izpildījis noteiktajā labprātīgās izpildes termiņā, tiesu izpildītājs stājas pie tiesas nolēmuma piespiedu izpildes.

Piespiedu izpildes līdzekļi ir sekojoši (CPK 366.p.):

1. piedziņas vēršana uz parādnieka mantu, uzliekot tai arestu un to pārdodot,

2. piedziņas vēršana uz parādnieka darba algu, pensiju, stipendiju un citiem ienākuma veidiem,

3. piedziņas vēršana uz parādnieka naudas summām un mantu, kas atrodas pie citām personām,

4. tiesas spriedumā norādīto priekšmetu izņemšana parādniekam un nodošana piedzinējam,

5. citi līdzekļi, kas norādīti tiesas nolēmumā.

32. Izdarot izpildīšanas darbības, tiesu izpildītājs ir tiesīgs ieiet parādnieka aizņemtajās telpās un apskatīt viņa glabātuves (pieliekamos, pagrabus, šķūņus, noliktavas, skapjus, kastes un tml.).

Ja parādnieks atsakās ielaist tiesu izpildītāju šajās telpās, to atvēršana izdarāma divu pieaicināto personu klātbūtnē. Ja nepieciešams, tiek pieaicināts policijas pārstāvis.

Tiesu izpildītājam nav tiesību veikt parādnieka personas kratīšanu.

 

IV. Izpildīšanas darbību atlikšana, apturēšana, izbeigšana, izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam

33. Jautājumus par izpildīšanas lietvedības apturēšanu vai izbeigšanu izskata tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments. Tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kuru noformē rakstveidā un šī lēmuma norakstu nosūta parādniekam, piedzinējam, trešajām personām, kas piedalās lietā, zināšanai, triju dienu laikā. Piedzinējs un parādnieks šo lēmumu var pārsūdzēt tiesā (CPK 373.p.).

34. Izpildīšanas darbību atlikšanu, apturēšanu, izbeigšanu tiesu izpildītājs ir tiesīgs izdarīt tikai šādos likumā noteiktos gadījumos:

1. atlikt izpildīšanas darbību izdarīšanu var tikai pēc piedzinēja pieteikuma vai uz tiesneša lēmuma pamata (CPK 368.p.).

2. apturēt izpildīšanas lietvedību tiesu izpildītājs var CPK 370.panta noteiktajos gadījumos:

a) ja juridiska persona, kas ir parādnieks, izbeidzas;

b) ja parādnieks atrodas ārstniecības iestādē;

c) ja iesniegta sūdzība par tiesu izpildītāju rīcību;

d) ja parādnieku meklē saskaņā ar CPK 360.p.

3. pienākums apturēt izpildīšanas lietvedību tiesu izpildītājam ir CPK 369. panta norādītajos gadījumos:

a) ja parādnieks miris un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

b) ja parādnieks zaudējis rīcībspēju;

c) ja parādnieks atrodas LR Aizsardzības spēku aktīvajā militārajā dienestā un ja attiecīgu lūgumu izteicis piedzinējs, kas atrodas LR Aizsardzības spēku aktīvajā militārajā dienestā;

d) ja iesniegta prasība par aresta noņemšanu mantai;

e) ja parādnieks apstrīd prasības kārtībā izpildīšanas dokumentu un ja tādu apstrīdēšanu pieļauj likums;

f) ja iesniegta sūdzība par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā;

g) ja ir tiesneša lēmums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apturēšanu (CPK 3448.p.)

h) ja ir Senāta rīcības sēdes lēmums par sprieduma izpildes apturēšanu (CPK 3331.p.)

i) ja aprakstītās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas bilances vērtība ir mazāka par parāda summu;

j) ja likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) privatizāciju, izņemot par zaudējumu atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

4. izpildīšanas lietvedību tiesu izpildītājs izbeidz CPK 372.pantā noteiktajos gadījumos:

a) piedzinējs atteicies no piedziņas;

b) ja piedzinējs un parādnieks noslēguši mierizlīgumu;

c) ja pēc tā pilsoņa nāves, kurš bijis piedzinējs vai parādnieks, prasījums vai pienākums nevar pāriet uz mirušās personas tiesību pārņēmēju;

d) ja šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš;

e) ja atcelts attiecīgās iestādes lēmums, uz kura pamata izdots izpildu dokuments;

f) ja likumā noteiktā kārtībā pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, kas reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā, vai arī uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pasludināts par maksātnespējīgu.

Izbeidzot izpildīšanas lietvedību, visi tiesu izpildītāja pieņemtie izpildīšanas līdzekļi, dotie rīkojumi, norādījumi, uzliktie aresti mantai izpildu lietā — tiek atcelti.

35. Izpildīšanas lietvedības apturēšanas termiņi:

1. līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai vai līdz pārstāvja iecelšanai rīcības nespējīgam parādniekam, ja

a) parādnieks miris un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu,

b) parādnieks zaudējis rīcībspēju,

c) juridiska persona, kas ir parādnieks izbeidzas;

2. līdz brīdim, kad izbeidzas piedzinēja vai parādnieka atrašanās laiks aktīvajā militārajā dienestā;

3. kamēr izrakstās no ārstniecības iestādes, ja parādnieks atrodas ārstniecības iestādē;

4. līdz parādnieka atrašanai, ja parādnieku meklē saskaņā ar Latvijas CPK 360.pantu;

5. līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums par atteikšanos apmierināt prasību vai sūdzību, ja

a) iesniegta prasība par aresta noņemšanu mantai,

b) parādnieks prasības kārtībā apstrīd izpildīšanas dokumentu un tādu apstrīdēšanu pieļauj likums,

c) iesniegta sūdzība par administratīvo iestāžu rīcību sakarā ar naudas soda uzlikšanu;

6. ja iesniegta sūdzība par tiesu izpildītāja rīcību līdz tam brīdim, kad sūdzību izlemj Tiesu izpildītāju departamenta direktors, vai direktora atteikums apmierināt sūdzību ir izskatīts tiesā un pieņemts lēmums;

7. līdz lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā, ja izpilde apturēta pamatojoties uz Senāta rīcības sēdes lēmumu;

8. līdz brīdim, kad taisīts tiesas spriedums uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības ) maksātnespējas lietā;

9. līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nodošanai viņai.

36. Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, tiesu izpildītājs var izsniegt atpakaļ piedzinējam tikai CPK 374.panta norādītajos gadījumos:

1. pēc piedzinēja pieteikuma;

2. ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu;

3. ja piedzinējs atteicies paturēt sev mantu, kas nav pārdota, izpildot spriedumu, vai saņemt parādniekam izņemtos noteiktos priekšmetus, kas norādīti tiesas spriedumā;

4. ja pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā, vai tur neatrodas viņa manta, izņemot CPK 360. pantā paredzētos gadījumus.

Tiesu izpildītāja sastādīto aktu (šā punkta 2., 3., 4 apakšpunkts) pārbauda un apstiprina tiesnesis.

V. Spriedumu izpildīšana attiecībā uz fiziskām personām, vispārīgie noteikumi

37. Piedziņu no fiziskām personām vērš kā uz atsevišķo mantu, tā arī uz viņa daļu kopīpašumā, bet likumā noteiktajos gadījumos arī uz laulāto kopīgo mantu vai laulāto mantas kopībā ietilpstošo mantu.

38. Piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un ja piedziņas apmēri nepārsniedz mēneša darba algas vai citas izpeļņas, pensijas vai stipendijas to daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu.

Ja piedziņas apmērs pārsniedz divas MK noteiktās minimālās mēnešalgas, piedziņa vēršama uz parādnieka mantu, nepārbaudot parādnieka ieņēmumu avotus.

Šajos gadījumos izpildu dokumentu nosūta uz uzņēmumu, iestādi vai organizāciju pēc attiecīgo ienākumu saņemšanas vietas, parāda summas ieturēšanai.

39. Izpildot nolēmumus attiecībā uz fiziskām personām, piedziņu nevar vērst uz mantu, kas uzskaitīta Latvijas Republikas CPK pielikumā Nr.1.

40. Vēršot piedziņu uz parādnieka mantu jāņem vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļu —100.p. viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo.

41. Parādnieka manta aprakstāma apjomā, kas nepieciešams, lai piedzītu izpildu dokumentā norādīto summu un ar izpildīšanu saistītos izdevumus ( sludinājuma ievietošana, transporta izdevumi u.c.), kā arī atlīdzību tiesu izpildītājam piecu procentu apmērā no summas, ko viņš piedzinis.

 

VI. Parādnieka kustamas mantas arests

42. Parādnieka kustamas mantas arests izpaužas:

1. mantas aprakstīšanā,

2. aprakstītās mantas novērtēšanā,

3. mantas nodošana glabāšanā,

4. aizlieguma pasludināšanā ar to rīkoties (CPK 378.p.).

43. Mantas aprakstes akts (CPK 380.p.) tiek sastādīts uz noteiktas formas veidlapas, kurā jānorāda:

1. tiesu izpildītāju kantora nosaukums, tiesu izpildītāja, kas sastāda aktu, vārds, uzvārds; izpildu lietas numurs, kurā akts tiek sastādīts; akta sastādīšanas vieta un laiks,

2. lietas, kurā izsniegts izpildu dokuments, numurs, piedziņas summa, tiesas nosaukums, kura taisījusi spriedumu, piedzinēja un parādnieka nosaukums vai vārds un uzvārds,

3. fizisko personu, kuras piedalās pie mantas aprakstes, vārdi un uzvārdi, adreses vai juridiskās personas pilnvarnieka vārds, uzvārds un ieņemamais amats,

4. katra aktā ierakstītā priekšmeta tiešs nosaukums, īss raksturojums, atšķirības pazīmes, novērtējums, visas aprakstītās mantas kopējā vērtība,

5. ja aprakstītie priekšmeti tiek aizzīmogoti, par to aktā tiek izdarīta atzīme,

6. fiziskās personas — mantas glabātāja vārds, uzvārds, adrese,

7. parādnieka, piedzinēja vai citu personu, kuras piedalījušās mantas aprakstē, iebildumi, piezīmes u.c., tiesu izpildītāju rīkojumi par tiem,

8. atzīme par tiesu izpildītāja rīcības pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu parādniekam un citām personām,

9. atzīme par pienākumu izskaidrošanu mantas glabātājam — glabāt mantu un atbildības iestāšanos, ja glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj, apmaina.

44. Mantas aprakstes aktu paraksta tiesu izpildītājs, parādnieks vai tā pilnvarots pārstāvis, tā neesamības gadījumā pieaicinātās personas, piedzinējs (pilnvarots pārstāvis), mantas glabātājs un citas personas, kas bijušas klāt mantas aprakstē. Ja kāda no personām, izņemot mantas glabātāju, atsakās no paraksta, par to aktā tiek izdarīta attiecīga atzīme.

45. Mantas aprakstes aktu pārbauda un apstiprina vecākais tiesu izpildītājs ar savu parakstu un kantora apaļo zīmogu 5 dienu laikā no sastādīšanas brīža, norādot apstiprināšanas datumu.

46. Mantas aprakstes akts tiek sastādīts divos eksemplāros — pirmais eksemplārs (oriģināls) paliek izpildu lietā, otrais tiek izsniegts parādniekam pret parakstu uz akta oriģināla. Ja aprakstītā manta tiek nodota glabāšanā nevis parādniekam, bet citai personai, akts tiek sastādīts trijos eksemplāros, no kuriem trešais eksemplārs tiek izsniegts mantas glabātājam. Nepieciešamības gadījumā kopija tiek izsniegta piedzinējam.

47. Katrai aprakstāmai mantai jābūt īsam raksturojumam— vizuālajam aprakstam, svaram, skaitam, mēram, nosaukumam u.c. īpašībām, pēc kurām aprakstītā manta identificējama. Aprakstot kustamo mantu, jāatšķir jaunas no lietotām, lietošanai derīgās no nederīgām.

Piezīme: Vērtslietas, juvelierizstrādājumi, vērtspapīri un valūta ievietojama iesaiņojumā, sainis aizzīmogojams nostiprinot ar tiesu izpildītāja un liecinieku parakstiem (to atšifrējumiem) datumu.

48. Pirms mehāniskā transporta līdzekļa aprakstes, tiesu izpildītājs var uzlikt liegumu autotransporta pārreģistrācijai Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai lauksaimniecības tehnikas pārreģistrācijai Tehniskās uzraudzības inspekcijā. Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes gaitā tiesu izpildītājam jāpārliecinās par aprakstāmā autotransporta, lauksaimniecības tehnikas piederību parādniekam.

49. Uzliekot arestu mehāniskā transporta līdzeklim aktā papildus iepriekš minētajam tiek norādīts:

1. autotransporta modelis, valsts reģistrācijas numurs, tā krāsa, izlaiduma gads, automašīnas atrašanās vieta, autotransporta tehnisko datu (ne)atbilstība tehniskajā pasē (talonā) atzīmētajiem, ja to iespējams konstatēt,

2. piezīmes par redzamajiem defektiem,

3. autotransporta līdzekļa atslēgu komplekta, tehniskās pases (talona) glabātāja vārds, uzvārds, adrese.

50. Ja, aprakstot parādniekam piederošo kustamo mantu, citas personas piesaka savas īpašuma tiesības uz šo mantu, mantas aprakste tiek veikta, izdarot atzīmi aktā. Ieinteresētajai personai tiek izskaidrotas tiesības griezties tiesā CPK 436.p. kārtībā ar prasības pieteikumu par aresta noņemšanu.

51. Parādnieks ir tiesīgs paziņot tiesu izpildītājam, uz kādiem priekšmetiem vispirms jāvērš piedziņa, par ko aktā izdarāma atzīme. Šis pieteikums ir apmierināms, ja tas nekavē nolēmuma savlaicīgu un pilnīgu izpildi (CPK 379.p.).

52. Tiesu izpildītājs nerisina jautājumu par iespējamību saglabāt citām personām tiesības, kuras izriet no līguma starp mantas īpašnieku un personām, pie kurām mantas atrodas. Šajā gadījumā jautājumu par mantas izņemšanu izšķir tiesa (CPK 411.p.).

 

Parādnieka mantas novērtēšana (CPK 381.p.).

53. Parādnieka mantas novērtēšanu izdara tiesu izpildītājs pēc šai apvidū esošajām cenām, ievērojot nolietošanās pakāpi.

Aprakstot juridiskas personas kustamo mantu, tiesu izpildītājs var vadīties pēc kustamā īpašuma kartiņām, kurās atspoguļojas katras aprakstāmās mantas pašreizējā bilances vērtība, nolietojuma pakāpe u.c. rādītāji.

Ja atsevišķu priekšmetu (piem., vērtslietas, juvelierizstrādājumi, vērtspapīri, valūta u.c.) novērtēšana tiesu izpildītājam sagādā grūtības vai ja parādnieks vai piedzinējs iebilst pret tiesu izpildītāja izdarīto novērtējumu, tiek pieaicināts licenzēts eksperts vai speciālists, kuram ir zināšanas vai pieredze attiecīgajā jomā, mantas vērtības noteikšanai. Izdevumus, kuri radušies veicot novērtēšanu, sedz parādnieks vai tos piedzen no parādnieka pēc tiesneša lēmuma (CPK 375.p.).

 

VII. Mantas glabāšana (CPK 382.p.)

54. Pēc mantas aprakstīšanas tā pret parakstu tiek nodota fiziskas personas glabāšanā. Tiesu izpildītājs ir tiesīgs iecelt mantas glabātāju pēc saviem ieskatiem.

Par mantas glabātāju var būt:

1. parādnieks,

2. piedzinējs,

3. citas personas, ko iecēlis tiesu izpildītājs.

55. Ja mantas glabātājs nav parādnieks vai viņa ģimenes loceklis, tas saņem atlīdzību par viņam nodotās mantas glabāšanu, kuras apmēru nosaka tiesnesis. Lēmumā noteikto aprēķinu ietver sprieduma izpildīšanas nepieciešamo izdevumu tāmē.

56. Mantas glabātājs var lietot šo mantu, ja pēc mantas īpašībām tās lietošana mantu neiznīcina, nemazina tās vērtību un to nav aizliedzis lietot tiesu izpildītājs.

57. Mantas aprakstes aktā tiek norādīti glabātāja vārds, uzvārds, dzīves vieta. Mantas glabātājam pret parakstu tiek izsniegts mantas aprakstes akts, viņam tiek izskaidrota mantas glabāšanas kārtība, atbildība pēc LR KK 178.p. par aprakstītās vai arestētās mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu, kā arī viņš tiek brīdināts par civiltiesisko atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.

58. Ja tiesu izpildītājs ir konstatējis, ka glabāšanā nodotā manta noslēpta, apmainīta, realizēta un tml., viņš par to sastāda attiecīgu aktu. Noformētos materiālus nosūta prokuratūrai jautājuma izlemšanai par mantas glabātāja atbildību (CPK 384.p.).

 

VIII. Arestētās kustamas mantas realizācija

59. Kustamā manta nododama realizācijai (390 p. III daļa):

1. ne ātrāk par 5 dienām no mantas aprakstes dienas,

2. mēneša laikā no aresta uzlikšanas mantai.

Parādnieks tiesīgs minētā termiņā tiesu izpildītāja uzraudzībā realizēt aprakstīto mantu parāda dzēšanai par cenu, kas nav zemāka par mantas aprakstes aktā norādīto novērtējumu (CPK 390.p. III daļa).

60. Ja arests uzlikts produktiem vai citām lietām, kas ātri bojājas un nav iespējams nodrošināt to saglabāšanu, aprakstītā manta jāizņem un jānodod realizācijai nekavējoties, par ko tiesu izpildītājs sastāda mantas izņemšanas aktu. Par pārdoto preci saņemtās naudas summas iemaksājamas tiesu izpildītāju kantora rēķinā. (CPK 390.p. IV daļa).

61. Atkarībā no aprakstītās kustamās mantas veida un aresta pamata mantu realizē (CPK 387.p.):

1. tiesu izpildītājs,

2. tirdzniecības organizācijas, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības,

3. finansu iestādes (Valsts Ieņēmumu dienests ) CPK 388.p. paredzētajos gadījumos — izpildu lietās par mantas konfiskāciju,

4. fondu birža — CPK 389.p. paredzētajos gadījumos.

62. Sākotnējā cena, par kādu manta realizējama vai nododama realizācijai (CPK 390.p. I daļa):

1. manta realizējama par cenu, kas nav zemāka par mantas aprakstes aktā norādīto,

2. ja nepieciešamības gadījumā mantas vērtības noteikšanai pieaicināts eksperts, manta realizējama par cenu, kura nav zemāka par eksperta slēdzienā norādīto.

Mantas realizācijas procesā pārdodamās mantas cena var mainīties:

a) var tikt samazināta (CPK 390.p. VI daļa un 396.p. II daļa), mantu pārcenojot,

b) var tikt pārsolīts sākotnējais novērtējums ( pārdodot izsolē šīs instrukcijas noteiktā kārtībā).

63. Kustamas mantas realizācijas veidi:

1. publiskā apgrozībā esošie vērtspapīri, kapitāldaļas un akcijas nododamas realizācijai Rīgas fondu biržā

2. valsts vērtspapīri nododami piedzinējam par cenu, par kādu viņš ar parādnieku vienojas jeb pārdodami par cenu, par kādu tie kotējas Rīgas fondu biržā,

3. pārējo uzņēmējsabiedrību akcijas un kapitāldaļas realizē attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijas,

4. ar tirdzniecības uzņēmumu ( uzņēmējsabiedrību) starpniecību (sastādot līgumu par mantas nodošanu realizācijai),

5. pārdodot piespiedu izsolē (Civillikuma 2074.p. un 2076.p.) — aizpildot izsoles lapu.

64. Mantas realizācija ar tirdzniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) starpniecību, notiek sekojošā kārtībā:

1. tiesu izpildītājs nodod un tirdzniecības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstāvis pieņem realizācijai aprakstīto kustamo mantu,

2. par mantas nodošanu realizācijā sastādāms līgums,

3. līgumā par mantas nodošanu realizācijā norādāms:

a) sastādīšanas vieta un laiks,

b) izpildu lietas numurs, izpildu dokumenta numurs, datums, izdevējs,

c) datums, kad manta nodota realizācijai,

d) mantas realizētāja (juridiskās personas )nosaukums, atrašanās vieta, Uzņēmuma reģistra reģistrācijas numurs,

e) realizācijai nododamo mantu sīks uzskaitījums (nosaukums, veids, pazīmes, kopējais skaits)

f) katra priekšmeta cena, par kādu nodod realizācijai,

g) kopējā summa, par kādu manta nodota realizācijai,

h) līguma īpašie nosacījumi (nepārvarama vara, atbildība par mantu bojāšanos, nozaudēšanu, līgumsaistību neizpildīšanu u.c.),

i) ziņas par tiesu izpildītāju, kurš nodeva mantu realizācijai (kura kantora tiesu izpildītājs, vārds , uzvārds),

j) ziņas par mantas pieņēmēju ( vārds, uzvārds, darba vieta, ieņemamais amats),

k) pušu paraksti, to atšifrējumi, zīmogu nospiedumi,

4. mantas realizētāja pienākumi:

a) informēt tiesu izpildītāju kantori par mantas realizācijas gaitu un pārdošanas rezultātā saņemtajām naudas summām,

b) par realizēto mantu ieņemtās naudas summas 3 dienu laikā no pārdošanas dienas iemaksāt tiesu izpildītāju kantora rēķinā (CPK 390.p. V daļa).

Ja manta netiek pārdota divu mēnešu laikā pēc tās pārcenošanas, piedzinējam ir tiesības paturēt šo mantu sev pēc pārcenošanas summas. Ja piedzinējs no mantas atsakās, to nodod atpakaļ parādniekam.

65. Arestētās kustamās mantas pārcenošanas termiņi un pamats, realizējot to komisijā.

1. Ja kustamā manta mēneša laikā nav pārdota, piedzinējam tiesības to paturēt par sākumcenu. Ja piedzinējs atsakās mantu paturēt, izdarāma pārcenošana, nocenojot mantu ne vairāk kā par 40% no pārdošanas sākumcenas. Ja manta nav pārdota pēc pirmās pārcenošanas un piedzinējs atsakās paturēt pārcenoto mantu, var veikt atkārtotu pārcenošanu līdz iespējamai pārdošanas cenai.

2. Par pārcenošanas vietu un laiku tiesu izpildītājam jāinformē piedzinēju(us) un parādnieku. Ja puses neierodas tiesu izpildītāja noteiktā vietā un laikā vai to pieaicināšana reāli nav iespējama, pārcenošana izdarāma bez pušu klātbūtnes, izdarot attiecīgu atzīmi pārcenošanas aktā. Par izdarīto pārcenošanu tiesu izpildītājam jāinformē parādnieku un piedzinēju(us) (CPK 390.p. VI daļa), par ko izdarāma atzīme izpildu lietā.

66. Kustamas mantas pārdošana izsolē notiek sekojošā kārtībā:

1. Kustamo lietu izsoli tiesu izpildītājs izziņo vismaz 7 dienas iepriekš.

Paziņojumu par izsoli izliek pie tiesu izpildītāju kantora un tās mājas, kurā notiks izsole. Par paziņojumu novietošanu izdarāma atzīme izpildu lietā.

2. Paziņojumā norādāms sekojošais:

a) tiesu izpildītāju kantoris, kurš izsludina izsoli,

b) pārdodamie priekšmeti, to novērtējums,

c) pārdošanas laiks un vieta,

d) parādnieka vārds, uzvārds

e) adrese vai tālruņa numurs, kurā pretendenti var saņemt sīkāku informāciju un pieteikties,

f) izsoles kārtas numurs.

Ieinteresētās personas norakstu no paziņojuma par izsoli var uz sava rēķina ievietot laikrakstos un periodiskajos izdevumos vai izsludināt pa radio vai televīzijā.

Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo piedzinējam.

3. personas, kurām nav tiesību piedalīties izsolīšanā uzskaitītas CPK 393.pantā (Civillikuma 2077. pants).

4. kustamas mantas izsolīšana:

a) izsole sākas no pārdodamās kustamās mantas novērtējuma summas, kura norādīta paziņojumā un pārdodama tam, kurš sola vairāk (Civillikuma 2073.p.),

b) ja pārdodamas daudzas mantas, izsole var ilgt divas vai vairākas dienas,

c) secību, kādā mantas tiks izsolītas, nosaka tiesu izpildītājs (Civillikums 2075.p.),

d) ja vairāku dienu organizētā izsolē kāda manta pirmā dienā netika pārdota, tās izsolīšanu var turpināt nākošās dienās (pirmā dienā neviens nepārsolīja novērtējuma summu),

e) personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, nekavējoties jāsamaksā vismaz piektā daļa no solītās cenas, bet pilna nosolītā summa jāsamaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc izsoles.

5. par katru izsolē pārdoto kustamo mantu aizpildāma izsoles lapa (veidlapa t.i. Nr.16).

6. kustamās mantas izsoles pasludināšana par nenotikušu:

a) ja izsolē ieradies viens pircējs,

b) līdz izsoles sākumam pretendenti nav pieteikušies,

c) neviens no tiem, kas ieradušies nesola vairāk par izsoles sākumcenu,

d) ja pircējs noteiktā termiņā neiemaksā visu summu, par kuru tas mantu nopircis.

Ja kustamas mantas pirmā izsole pasludināta par nenotikušu un divu nedēļu laikā nav saņemts piedzinēja pieteikums paturēt mantu par izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli.

67. Otrajā izsolē kustamās lietas var pārdot arī zem novērtējuma summas ar noteikumu, ka nosolītās summas ir jāsamaksā uzreiz.

Ja arī otrā izsole pasludināta par nenotikušu vai nav pārdotas visas arestētās kustamās lietas un nav saņemts piedzinēja pieteikums paturēt tās par sākumcenu, kustamām lietām arests noņemams un manta atdodama parādniekam.

Par mantas nodošanu piedzinējam parāda dzēšanai sastādāms akts, tajā norādot nododamo mantu nosaukumu un pēdējo novērtējumu.

Ja mantas vērtība pārsniedz piedziņas summu, tad šī starpība iemaksājama kantora rēķinā

IX. Nekustamā īpašuma arests

68. Lai varētu vērst piedziņu uz parādnieka nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs noskaidro (CPK 385.p.):

1. nekustamā īpašuma piederību,

2. nekustamā īpašuma vērtību,

3. vai nekustamam īpašumam nav apgrūtinājumi vai atsavināšanas aizliegums.

69. Tiesu izpildītājs izdara oficiālu pieprasījumu Zemesgrāmatu nodaļai vai parādniekam pieder nekustamais īpašums. Ja tāds ir reģistrēts, tad pieprasa sniegt arī ziņas par īpašuma vērtību un apgrūtinājumiem, ja tādi ir.

Ja Zemesgrāmatu nodaļā nekustamais īpašums nav reģistrēts, šāds pieprasījums par nekustamā īpašuma piederību parādniekam izdarāms no Valsts Zemes dienesta vai no attiecīgās pašvaldības.

Vienlaicīgi ar pieprasījumu nosūtāms paziņojums par lieguma uzlikšanu visa veida nekustamā īpašuma pārreģistrācija un apgrūtināšanai ar lietu tiesībām.

70. Tikai tad, kad tiesu izpildītājs ir saņēmis izziņu par nekustamā īpašuma piederību parādniekam, tiek uzlikts arests šim īpašumam.

71. Ja nekustamā īpašuma vērtību nav iespējams noskaidrot vai esošais tās novērtējums neatbilst reālajai tirgus vērtībai, tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma novērtēšanai pieaicina licenzētus ekspertus. Izmaksas tiek segtas uz parādnieka rēķina.

72. Nekustamā īpašuma arests izpaužas:

1. īpašuma aprakstīšanā uz mantas aprakstes akta veidlapas,

2. aizlieguma pasludināšanā ar to rīkoties,

3. nododot to glabāšanā.

73. Nekustamā īpašuma aprakste izdarāma saskaņā ar CPK 379.panta un šīs instrukcijas noteikumiem.

74. Pēc aresta uzlikšanas tiesu izpildītājs nosūta Zemesgrāmatu nodaļai, pašvaldībai vai Valsts Zemes dienestam pēc nekustāmā īpašuma atrašanās vietas paziņojumu par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu , atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā. Kopā ar šo paziņojumu tiek nosūtīts tiesu izpildītāja sastādītā akta noraksts, kas apstiprināts ar vecākā tiesu izpildītāja parakstu un kantora ģērboņzīmoga nospiedumu, un tiesas nolēmuma noraksts vai izraksts no tā.

75. Ja tiesu izpildītājam ir zināms hipotekārais kreditors, tad par ieķīlātā nekustamā īpašuma arestu tam nekavējoties jāpaziņo.

76. Parādniekam vai piedzinējam ir tiesības pirms izsoles izsludināšanas pieprasīt pārdodamā nekustamā īpašuma jaunu novērtējumu. Novērtējuma izmaksas sedz novērtējuma pieprasītājs, iemaksājot tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā šo summu pirms īpašuma novērtēšanas. Šādos gadījumos nekustamā īpašuma novērtēšanai tiesu izpildītājs pieaicina licenzētus ekspertus.

 

X. Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē. Izsoles kārtība

77. Parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, uz kuru vērsta piedziņa, tiesu izpildītājs pārdod tikai publiskā izsolē.(CPK 391.p.).

78. Ja piecu dienu laikā pēc mantas aprakstes akta sastādīšanas nav iesniegtas sūdzības par tiesu izpildītāja rīcību vai pieteikti civiltiesiskie strīdi, kas saistīti ar šo īpašumu, tiesu izpildītājs nosaka izsoles dienu.

79. Ja nekustamā īpašuma vērtība nav augstāka par desmit tūkstošiem latu, tiesu izpildītājs izziņo izsoli ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles. Ja vērtība pārsniedz desmit tūkstošus, bet nav augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izsoles. Ja nekustamā īpašuma vērtība ir augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms izsoles.

80. Sludinājumi par izsoli jāpublicē Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", jānovieto pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja kantorī.

Ieinteresētās personas norakstu no paziņojuma par nekustamā īpašuma izsoli var uz sava rēķina ievietot citos laikrakstos un periodiskajos izdevumos vai izsludināt radio un televīzijā.

81. Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli jānorāda:

1. pārdodamā nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet, ja nekustamā īpašuma īpašnieks un piedzinējs ir juridiska persona,— tās nosaukums un adrese;

2. pārdodamā īpašuma īss apraksts un atrašanās vieta;

3. nekustamā īpašuma novērtējums;

4. hipotekārie kreditori un viņu prasījumi;

5. norādījums, ka visām personām, kurām uz pārdodamo nekustamo īpašumu ir tiesības, kas novērš tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas tiesības līdz izsoles dienai;

6. kura izsole pēc kārtas tā ir;

7. kura rajona (pilsētas) kantora tiesu izpildītājs izdarīs izsoli, tiesu izpildītāju kantora adrese;

8. pārdošanas laiks un vieta;

9. nodrošinājuma summa, kas jāiemaksā tiesu izpildītāja kantora rēķinā kredītiestādē.

82. Par nekustamā īpašuma izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo līdzīpašniekiem, piedzinējiem un hipotekārajiem kreditoriem.

83. Piedalīties izsolīšanā nav tiesību parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies mantas aprakstē vai kas izdara tās pārdošanu, kā arī izsolē klātesošajiem policijas un pašvaldības pārstāvjiem.(CPK 393.p.)

84. Izsole notiek sekojošā kārtībā (CPK 394.p.):

Personām, kas vēlas piedalīties izsolē, jāiemaksā tiesu izpildītāju kantora rēķinā kredītiestādē summa desmit procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma.

Summu, ko iemaksājusi persona, kura nopirkusi izsolē nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma summā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iepriekš iemaksātās summas pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ, izrakstot čeku naudas saņemšanai kredītiestādē.

Izsole sākas no novērtējuma summas vai no to prasījumu (sprieduma izpildīšanas izdevumu, nodokļu parādu, agrāk zemesgrāmatā ierakstītu hipotekāro parādu) summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secīguma ir priekšrocības pret visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām.

Ja bez zemesgrāmatā agrāk ierakstītā ķīlas ņēmēja piekrišanas zemesgrāmatā ierakstīts tāds nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kas, pārdodot īpašumu šā ķīlas ņēmēja piedziņas apmierināšanai vai tāda kreditora piedziņas apmierināšanai, kuram ir priekšrocības salīdzinājumā ar ķīlas ņēmēju, var ietekmēt minētā ķīlas ņēmēja apmierinājuma apmēru, tad pēc ķīlas ņēmēja lūguma, kas izteikts pirms izsoles dienas, nekustamais īpašums tiek izsolīts ar nosacījumu, ka minētais apgrūtinājums vai nu atstājams, vai dzēšams. Bet, ja ir tādi solītāji, kas vēlas pirkt nekustamo īpašumu, gan apgrūtinājumu atstājot, gan dzēšot, tad šis īpašums paliek solītājam ar nosacījumu, ka apgrūtinājums dzēšams tikai tad, ja cena pārsniedz ne vien augstāko cenu , kāda solīta ar nosacījumu, ka apgrūtinājums atstājams, bet arī to prasījumu summu, kuriem ir priekšrocības salīdzinājumā ar tā ķīlas ņēmēja prasījumiem, kurš lūdzis izdarīt šādu divkāršu izsoli.

85. Pircējam viena mēneša laikā pēc izsoles beigām jāiemaksā visa summa, par kuru viņš nekustamo īpašumu nosolījis, atskaitot summu, kas iemaksāta pirms izsoles.

86. Ja pircējs noteiktā termiņā neiemaksā visu no viņa pienākošos summu, tad pirms izsoles iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāms tādā pašā kārtībā kā šī summa. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiesas ceļā konstatē, ka pircējam nav bijis tiesības piedalīties izsolē.

87. Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

 

XI. Izsoles akta apstiprināšana (CPK 397.p.)

88. Pēc tam, kad pircējs tiesu izpildītāju kantora depozīta rēķinā ir iemaksājis visu summu par nopirkto īpašumu, tiesu izpildītājs izsniedz pircējam izsoles lapu, kuru ir apstiprinājis kantora vadītājs ar parakstu un kantora ģērboņzīmoga nospiedumu.

89. Desmit dienu laikā no dienas, kad pircējs ir iemaksājis visu summu par nopirkto īpašumu, tiesu izpildītājs iesniedz tiesā izpildu lietu ar pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda saskaņā ar Latvijas CPK 397. pantu.

 

XII. Nekustamā īpašuma izsoles pasludināšana par nenotikušu, tā sekas. Nekustamā īpašuma izsoles atzīšana par spēkā neesošu

90. Tiesu izpildītājs izsoli pasludina par nenotikušu:

1. ja izsolē pircēji nav ieradušies,

2. ja izsolē ieradies tikai viens pircējs,

3. ja neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par nekustamā īpašuma sākumcenu,

4. ja pircējs viena mēneša laikā neiemaksā visu summu, par kuru tas nekustamo īpašumu nopircis.

91. Sekas, kas rodas, ja izsole pasludināta par nenotikušu.

Ja izsole ir pasludināta par nenotikušu un piedzinējs vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev par izsoles sākumcenu, viņam divu nedēļu laikā no dienas, kad izsole pasludināta par nenotikušu, ir jāpaziņo rakstiski par to tiesu izpildītāju kantorim.

Pēc šāda pieteikuma saņemšanas tiesu izpildītājs desmit dienu laikā iesniedz tiesā pieteikumu ar lūgumu izskatīt jautājumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz piedzinēja vārda.

Ja ir bijuši izdevumi, kas saistīti ar sprieduma izpildi, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, ko iesniedz tiesnesim lēmuma pieņemšanai par sprieduma izpildīšanas izdevumu piedziņu.

92. Ja tāds pieteikums nav saņemts divu nedēļu laikā no izsoles dienas, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Otrajā izsolē nekustamo īpašumu piedāvā par cenu, kas atbilst 75% no sākumcenas pirmajā izsolē.

Ja arī otrā izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs nav divu nedēļu laikā paziņojis, ka vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, vai nav lūdzis noteikt trešo izsoli, arests nekustamajam īpašumam tiek noņemts.

Trešo izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet nekustamais īpašums tiek piedāvāts par cenu, kas atbilsts 60% no sākumcenas pirmajā izsolē.

93. Jautājumu par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu izskata tiesa, saskaņā ar CPK 397. panta IV daļas noteikumiem.

 

XIII. Sprieduma, kas uzliek parādniekam pienākumu izpildīt noteiktas darbības, izpildīšana. Tiesas spriedumā norādīto priekšmetu nodošana piedzinējam

94. Izpildot tiesas spriedumu, ar kuru parādniekam piespriests izpildīt noteiktas darbības, kuras var izpildīt tikai viņš pats (piemēram: pavēles izdošana no darba devēja puses par konkrētas personas atjaunošanu darbā iepriekšējā amatā; konkrēta ieraksta izdarīšana no darba devēja puses bijušā darbinieka darba grāmatiņā), tiesu izpildītājs izsniedz pret parakstu vai ierakstītā vēstulē nosūta parādniekam priekšlikumu labprātīgi izpildīt tiesas spriedumu 5 dienu laikā.

Ja minētajā termiņā parādnieks neizpilda spriedumu, tiesu izpildītājs par sprieduma neizpildi sastāda aktu un to nodod ar ziņojumu tiesai , kas taisījusi spriedumu, jautājuma izlemšanai par naudas soda uzlikšanu parādniekam.

Naudas soda uzlikšana neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt tiesas spriedumā paredzētās darbības, t.i. sprieduma neizpildīšanas gadījumā pēc naudas soda uzlikšanas, tiesu izpildītājs atkārtoti pārbauda sprieduma izpildi (CPK 398.p.).

Šāda spriedumu izpildes kārtība ir attiecināma arī uz tiem spriedumiem, kur parādnieks ir valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas, vai to amatpersonas, kuru rīcība (lēmums) pārsūdzēta.

95. Izpildot tiesas spriedumu, ar kuru parādniekam piespriests izpildīt noteiktas darbības, kuras var izpildīt arī piedzinējs un, ja tas ir noteikts tiesas spriedumā (piemēram: kokmateriālu pārvietošana uz kādu noteiktu teritoriju; starpsienas nojaukšana kādā konkrētā dzīvojamā platībā; akas aizbēršana), tiesu izpildītājs parādniekam izsniedz priekšlikumu par sprieduma labprātīgu izpildi un to kontrolē.

Ja sastādīts akts par sprieduma neizpildīšanu, tiesu izpildītājs, informē piedzinēju, ka viņš ir tiesīgs izdarīt spriedumā norādītās darbības uz parādnieka rēķina. (CPK 203.pants).

Ja piedzinējs piekrīt veikt šīs izpildu darbības uz parādnieka rēķina, bet spriedumā par to nav norādīts, tiesu izpildītājs lūdz tiesu, kas taisījusi spriedumu, izskatīt šo jautājumu LCPK 363. panta kārtībā t.i. par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu. Pušu iesniegumi tiesā izskatāmi LCPK 208. panta kārtībā.

Ja piedzinējs nepiekrīt veikt izpildu darbības, kuras ar tiesas spriedumu jāpilda parādniekam, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu, kuru iesniedz tiesai (CPK 398.p.).

96. Ja ar tiesas spriedumu parādniekam ir uzlikts par pienākumu nodot konkrētus priekšmetus piedzinējam, tiesu izpildītājs dod iespēju parādniekam spriedumu izpildīt labprātīgi 5 dienu laikā (LCPK 399.pants).

Labprātīgas neizpildīšanas gadījumā, tiesu izpildītājs veic mantu piespiedu izņemšanu izpildu rakstā norādītajā adresē klātesot parādniekam vai tā pārstāvim, vismaz vienam lieciniekam, nepieciešamības gadījumā arī policijas pārstāvim.

Ja parādnieks vai viņa pārstāvis brīdināts par mantu izņemšanas vietu, dienu, laiku, bet tiesu izpildītāja norādītajā vietā, dienā, laikā neierodas, par neierašanās iemesliem nepaziņojot tiesu izpildītājam, mantu izņemšana izdarāma bez parādnieka vai viņa pārstāvja klātbūtnes, pieaicinot vismaz vienu liecinieku, un ēkas, būves īpašnieku vai to pārstāvi.

Ja mantas izņemšanas laikā parādnieks atsakās piedalīties pie izpildāmajām darbībām, par to sastāda aktu un turpina darbības.

Par priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, sastādāms akts 3 eksemplāros. Akta oriģināls tiek pievienots izpildu lietai, viens akta noraksta eksemplārs tiek izsniegts piedzinējam, otrs — parādniekam. Aktu paraksta visas pieaicinātās personas.

97. Ja sprieduma izpildes gaitā tiek konstatēts, ka piedzinējam nododamie priekšmeti pēc izpildu rakstā norādītās adreses neatrodas, un parādnieks atsakās darīt zināmu to atrašanās vietu, tiesu izpildītājs par šo faktu sastāda aktu un ar ziņojumu nodod to izskatīšanai tiesai, kas taisījusi spriedumu, jautājuma izskatīšanai par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu (CPK 208., 363.p.p.).

98. Ja konstatē, ka piedzinējam nododamās mantas nav, bet spriedumā ir norādīta mantas vērtība, tiesu izpildītājs sastāda aktu par mantas neesamību un veic izpildu darbības norādītās summas piedziņai (CPK 202.p.).

99. Ja konstatē, ka piedzinējam nododamie priekšmeti ir bojāti vai kļuvuši nevērtīgi, un piedzinējs atsakās tos pieņemt, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu. Pieteikums kopā ar aktu izskatīšanai iesniedzams tiesai (CPK 208., 363.p.p.).

 

XIV. Spriedumu izpilde par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu

100. Tiesas spriedums par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu izpildāms nekavējoties (CPK 211.p.).

101. Tiesu izpildītājs piedziņu veic pēc uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja dzīves vai darba vietas.

102. Uzturlīdzekļi (alimenti) ieturami tieši tādā apmērā un veidā, kā tas noteikts izpildu dokumentā. Piemēram —attiecīgās daļas apmērā no darba algas vai citiem ienākumiem vai konkrētā naudas summā ik mēnesi.

103. Ieturējumu apmēru no algas un tai pielīdzinātiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa ieturēšanas (CPK 402.p.).

104. Izpildu raksti par alimentu piedziņu daļas apmērā pildāmi sekojoši:

1. ja parādnieks strādā — darba vietas grāmatvedībai tiesu izpildītājs nosūta izpildu rakstu, pavadvēstulē norādot uzturlīdzekļu (alimentu) ieturēšanas kārtību.

2. ja parādnieks nestrādā vai nav zināma viņa darba vieta — alimentu parāds aprēķināms izpildu rakstā norādītās daļas apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas attiecīgā laika periodā. Ja tiek iesniegts dokuments, kas apliecina darba algas apmēru par šo periodu, izdarāms alimentu parāda pārrēķins.

105. Ja ar tiesas spriedumu piedzīto uzturlīdzekļu maksājumi konkrētas naudas summas apmērā izdarāmi ik mēnesi, parāds aprēķināms par katru mēnesi, kurā maksājumi nav izdarīti.

106. Uzturlīdzekļu (alimentu) parāds pēc tiesas noteikto periodisko maksājumu termiņa izbeigšanās (bērna pilngadība u.c.) piedzenams kā parāds CPK noteiktajā vispārējā kārtībā (saskaņā ar CPK 429. pantu tā ir 4. kārtas piedziņa).

107. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja darba vieta zināma, izpildu raksts piedziņai nosūtāms 10 dienu laikā.

Ja uzturlīdzekļi (alimenti) nav regulāri maksāti, pavadvēstulē jānorāda aprēķinātais uzturlīdzekļu (alimentu) parāds, kā arī tā dzēšanas kārtība — ieturot 50% no parādnieka algas vai tai pielīdzinātiem maksājumiem.

108. Par izpildu dokumenta nosūtīšanu ieturējumu izdarīšanai tiesu izpildītājs obligāti informē piedzinēju.

109. Ja parādnieks nestrādā, alimentus labprātīgi nemaksā, tiesu izpildītājs rakstveidā var brīdināt parādnieku pēc Latvijas Kriminālkodeksa 118. panta (izvairīšanās no bērnu uzturēšanas) vai 119.p. ( bērnu izvairīšanās no vecāku uzturēšanas) un dot termiņu parāda nomaksai.

110. Ja tiesas piespriestos uzturlīdzekļus (alimentus) nav iespējams ieturēt no darba algas vai citiem ienākumiem un parāds nav nomaksāts, tā dzēšanai piedziņa vēršama uz parādnieka mantu.

111. Alimentu piedziņas lietās, ja parādnieks pēc izsaukuma neierodas pie tiesu izpildītāja vai nesniedz nepieciešamās ziņas, tiesu izpildītājs var lūgt tiesnesi pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā ar policijas palīdzību (CPK 361.p.).

112. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs nestrādā un tiesu izpildītāja norādītā termiņā nav nomaksājis parādu, ir piedzinēja iesniegums par parādnieka saukšanu pie kriminālatbildības, tiesu izpildītājs nosūta ziņojumu (Kriminālprocesa kodekss 107. panta 2. apakšpunkts) un pārējos nepieciešamos izpildu lietas materiālu norakstus tiesai vai Iekšlietu iestādei pēc izpildes vietas jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu pret parādnieku pēc Latvijas Kriminālkodeksa 118. panta vai 119. panta. Tiesu izpildītāja pienākumos neietilpst parādnieka iekārtošana darbā.

113. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja dzīves vieta nav zināma, pamatojoties uz piedzinēja iesniegumu, tiesu izpildītājs iesniedz tiesnesim nepieciešamos materiālus lēmuma pieņemšanai par parādnieka meklēšanu ar Iekšlietu iestāžu palīdzību (CPK 360.p).

Par materiālu nosūtīšanu tiesai vai Iekšlietu iestādei krimināllietas ierosināšanai vai parādnieka meklēšanas pasludināšanai tiesu izpildītājs informē piedzinēju.

Uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja meklēšanas laikā tiesu izpildītājam ir tiesības apturēt izpildīšanas lietvedību (CPK 370.p. 6. apakšpunkts).

114. Ja saņemts tiesas vai Iekšlietu iestādes atteikums ierosināt krimināllietu pret parādnieku, piedzinējs ir tiesīgs šo atteikumu pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā (Kriminālprocesa kodeksa 112.p.).

115. lzpildu rakstu par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu tiesu izpildītājs izsniedz atpakaļ piedzinējam:

1. ja tiesu izpildītāju kantorī saņemts uzturlīdzekļu (alimentu) piedzinēja iesniegums par izpildu dokumenta atsaukšanu (CPK 374.p. 1.apakšpunkts).

2. ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs labprātīgi pilda tiesas spriedumu un nav uzturlīdzekļu (alimentu) parāda, par ko izpildu lietā ir apstiprinoši dokumenti,

3. ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs nestrādā, viņam nav mantas, uz kuru vērst piedziņu, (par ko sastādīts akts) un nav piedzinēja iesnieguma par krimināllietas ierosināšanu,

4. ja piedzinējs nav pārsūdzējis Kriminālprocesa kodeksa 112.panta kārtībā tiesas vai iekšlietu iestādes atteikumu ierosināt krimināllietu un parādniekam nav mantas, uz kuru vērst piedziņu uzturlīdzekļu (alimentu) parāda dzēšanai.

116. Izpildu dokumenti par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu saglabā savu spēku atkārtotai iesniegšanai tiesu izpildītāju kantorī visa perioda laikā, par kuru periodiskie maksājumi piespriesti (CPK 353.p. 2.daļa).

117. Izpildu dokumenta izsniegšana piedzinējam nav šķērslis izpildu raksta atkārtotai iesniegšanai tiesu izpildītāju kantorim (CPK 374.p. 3.daļa), ja piedzinējs norāda parādnieka darba vietu vai viņa mantas atrašanās vietu.

 

XV. Uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņas un izmaksas kārtība, ja piedzinēja(s) dzīvo ārvalstī

118. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) saņēmējs dzīvo ārvalstī, uzturlīdzekļi (alimenti) piedzenami no dienas, kad izpildu raksts iesniegts tiesu izpildītāju kantorī, ja ar tiesas lēmumu nav noteikta cita ieturējumu izdarīšanas kārtība un termiņš.

Piezīme. Latvijas Republikas tiesu izdotie izpildu raksti pieņemami izpildē bez atsevišķa tiesas lēmuma, ārvalsts tiesas spriedums pieņemams izpildīšanai tikai pēc apstiprināšanas LR tiesā.

119. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, izpildu dokuments izsniedzams piedzinējam.

Piezīme. LR tiesas spriedumu nodošanu izpildei ārvalstīs nosaka starpvalstu līgumi.

120. Ja lietā par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu viena puse izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, piedzinējam vai parādniekam tiesības griezties tiesā CPK 208.p. noteiktā kārtībā (sprieduma izpildīšanas veida un kārtības grozīšana) ar prasību noteikt atlikušo uzturlīdzekļu (alimentu) maksājumu kopējo apmēru un samaksas kārtību. Tiesas noteiktā summa iemaksājama tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā un izmaksājama piedzinējai(am) saskaņā ar tiesas lēmumu— visa vai pa daļām katru mēnesi.

121. Gadījumos, kad LR nav noslēgts līgums par pasta pārvedumiem ar ārvalsti un uzturlīdzekļi (alimenti) tiek iemaksāti tiesu izpildītāju kantora rēķinā, uzturlīdzekļus (alimentus) ārvalstī dzīvojošā persona var saņemt šādi:

1. personīgi ierodoties tiesu izpildītāju kantorī,

2. naudas saņemšanai pilnvarojot citu personu,

3. atverot personīgo rēķinu savas valsts kredītiestādē, kurai ir korespondentlīgums ar to Latvijas kredītiestādi, kura apkalpo tiesu izpildītāju kantora rēķinu.

 

XVI. Tiesas spriedumu un administratīvo lēmumu izpildīšana par mantas konfiskāciju (CPK 433.p.)

122. Mantas konfiskācija ir personas īpašumā esošās visas mantas vai tās daļas piespiedu pārņemšana valsts īpašumā bez atlīdzības.

123. Notiesātā mantas konfiskācija izpaužas mantas aprakstīšanā un nodošanā Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvim tās realizācijai.

124. Pildot tiesas spriedumu par konfiskāciju, mantas aprakste izdarāma saskaņā ar šīs Instrukcijas sadaļas noteikumiem. Izdarot mantas apraksti jāņem vērā, ka aktā nav iekļaujama manta, uz kuru nevar vērst piedziņu sakarā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 1. pielikumu.

Notiesātā manta var būt aprakstīta arī iepriekšējās izmeklēšanas laikā, ko veicis izziņas izdarītājs vai prokurors.

125. Tiesas spriedumā noteiktā mantas konfiskācija tiek izdarīta tikai pēc tam, kad apmierināti visi civiltiesiskie prasījumi, kādi radušies, pirms notiesātā mantai uzlikušas arestu iepriekšējās izmeklēšanas iestādes vai tiesa. Prasījumus par alimentu piedziņu un kaitējuma atlīdzību, ja tie radušies no sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma, kā arī sakarā ar apgādnieka nāvi, apmierina arī tad, ja tie radušies pēc aresta uzlikšanas notiesātā mantai (LCPK 433. pants).

126. Ja tiesu izpildītājs parādnieka mantu ir realizējis daļēji vai pat pilnībā, lai apmierinātu visus civiltiesiskos prasījumus (zaudējumu, kaitējuma, alimentu), mantas aprakstes aktā tāpat jābūt tiesu izpildītāja atzīmēm par atsevišķu priekšmetu izslēgšanu no aprakstes, sakarā ar realizāciju.

127. Nododot mantu Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvim ar aktu, tiesu izpildītājam jāpārbauda tās mantas esamība, kas ir bijusi aprakstīta iepriekšējās izmeklēšanas laikā vai arī tā, ko ir aprakstījis jau iepriekš tiesu izpildītājs. Konstatējot kādas mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu, slēpšanu vai apmaiņu, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

128. Ja konfiskācijai tiek nodota manta, kas bijusi aprakstīta kā iepriekšējās izmeklēšanas laikā, tā arī no tiesu izpildītāju puses, Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvim tiesu izpildītājs izsniedz protokola norakstu, ko sastādījis izziņas izdarītājs vai prokurors. Tāpat tiek izsniegts mantas aprakstes akta noraksts.

129. Tiesu izpildītājs un Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvis mantas pieņemšanu un nodošanu apstiprina ar parakstiem visu aktu eksemplāros. Izpildu lietai obligāti ir pievienojams akta oriģināls.

130. Pēc sprieduma par mantas konfiskāciju izpildīšanas, tiesu izpildītājs izdara attiecīgās atzīmes izpildu rakstā un tas tiek nodots tiesai, kura taisījusi spriedumu.

131. Atsevišķos gadījumos tiesu izpildītājs izpilda arī administratīvos lēmumus par priekšmeta — administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta konfiskāciju (Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 304.panta 1. apakšpunkts).

Šo lēmumu izpilde notiek priekšmetu izņemot piespiedu kārtā un nododot to Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim, par ko sastāda attiecīgu aktu (APK 305.p.).

Lēmums par priekšmetu konfiskāciju ar atzīmi par izpildīšanu nosūtāms atpakaļ institūcijai (amatpersonai), kas šo lēmumu pieņēmusi.

 

XVII. Spriedumu izpilde par izlikšanu no telpām

132. Pēc tiesas spriedumiem no telpām izliekamas gan fiziskas gan juridiskas personas.

Izliekamas tikai tās personas, kuras norādītas izpildu rakstā (izpildu rakstā nav jānorāda izliekamo fizisko personu nepilngadīgie bērni). Ja izpildu rakstā nav norādes — pēc kādas konkrēti adreses personas izliekamas (pilsētas, rajona, pagasta, ielas, mājas nosaukums; dzīvokļa numurs, konkrēto telpu numerācija pēc inventarizācijas plāna utt.), tiesas spriedumu piespiedu izpilde nav uzsākama līdz nepieciešamo ziņu precizēšanai. Izpildu rakstā norādītās personas no telpām tiek izliktas vienlaicīgi ar viņām piederošām mantām.

133. Stājoties pie tiesas sprieduma izpildīšanas, tiesu izpildītājs izliekamai personai vai tās pārstāvim izsniedz priekšlikumu spriedumu izpildīt labprātīgi 5 dienu laikā. Priekšlikumu parādniekam var arī nosūtīt ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par saņemšanu uz visām zināmām izliekamās personas adresēm.

Ja spriedumā ir norāde par tā izpildīšanu nekavējoties, priekšlikums izliekamai personai nav jāizsniedz.

Pēc tiesu izpildītāja lūguma priekšlikumu pret parakstu parādniekam var izsniegt arī dzīvojamās mājas īpašnieks vai tās pārvaldnieks, mājas sētnieks, namu pārvaldes darbinieks, policijas iecirkņa pilnvarotais pārstāvis un c. Ja parādnieks vai viņa pārstāvis atsakās saņemt priekšlikumu, tiesu izpildītājs vai persona, kas to izsniedz, sastāda par to aktu vismaz vienas pieaicinātas personas klātbūtnē.

Ja priekšlikumu nav iespējams izsniegt, jo parādnieks nav sastopams un pieaicinātās personas (mājas īpašnieks, tās pārvaldnieks, mājas sētnieks, dzīvokļa kaimiņi un citas personas) var apliecināt izliekamās personas ilgstošu prombūtni vai arī to, ka konkrētajā telpā, dzīvoklī izliekamā persona sastopama ļoti reti, tiek sastādīts attiecīgs akts. Aktu obligāti paraksta vismaz 2 pieaicinātas personas.

Ja izliekamai personai nav bijis iespējams izsniegt priekšlikumu iepriekš norādīto apstākļu dēļ, tiesu izpildītājs lūdz tiesu, kura ir izskatījusi izlikšanas lietu, sniegt ziņas par to, vai izliekamā persona ir piedalījusies tiesas sēdē, kad pasludināts tiesas spriedums un vai šis spriedums viņai ir zināms.

134. Piespiedu izlikšana var notikt tikai pēc labprātīgai izpildīšanai dotā termiņa notecēšanas, izņemot nekavējoties pildāmos spriedumus.

Uzsākot piespiedu izpildi tiesu izpildītājs un piedzinējs vienojas par izlikšanas dienu un laiku, par ko rakstveidā paziņo izliekamajai personai. Paziņojumā tiek norādīts, ka durvju neatvēršanas gadījumā izlikšanas dienā, tās tiks atvērtas piespiedu kārtā, un ar tiesas sprieduma piespiedu izpildi radušies izdevumi būs jāsedz parādniekam. Izliekamai personai noteiktā termiņā (līdz 10 dienām) jāinformē tiesu izpildītājs, kur izvietot viņa mantu izlikšanas gadījumā.

Ja izliekamā persona nesniedz atbildi par mantas glabāšanu, slēpjas, ir prombūtnē, jautājumu par mantu nodošanu atbildīgā glabāšanā risina tiesu izpildītājs ar piedzinēju. Mantas glabātājs var būt pats piedzinējs vai cita persona. Tiesu izpildītājs ieceļ mantas glabātāju pēc saviem ieskatiem.

Ar tiesu izpildītāja iecelto mantas glabātāju, tiek noslēgta rakstiska vienošanās par mantas glabāšanu, kurā paredz, ka mantu glabāšanas termiņš un samaksa tiks noteikti izlikšanas dienā, ņemot vērā mantu vērtību, veidu un daudzumu.

135. Pirms sprieduma izpildes tiesu izpildītājs ar piedzinēju risina jautājumu arī par transportu izliekamo mantu pārvešanai un strādniekiem konkrētu darbu veikšanai.

136. Izlikšana notiek pieaicināto personu klātbūtnē. Ja izlikšanas dienā izliekamā persona atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, no kuras tā jāizliek vai arī, ja izliekamā persona slēpjas vai atrodas prombūtnē, telpa tiek atvērta un izlikšana notiek piespiedu kārtā. Telpas atvēršana notiek divu pieaicināto personu klātbūtnē. Ja nepieciešams, tiek pieaicināts arī policijas pārstāvis. Par telpas atvēršanu izdarāma atzīme aktā.

137. Ja izliekamā persona vai tās pārstāvis nepiedalās sprieduma piespiedu izpildē, par to obligāti tiek izdarīta atzīme aktā. Tiesu izpildītājs sastāda telpā esošo mantu aprakstes aktu un mantas tiek nodotas atbildīgajai personai glabāšanā. Par mantu glabāšanas termiņu tiek informēta izliekamā persona.

138. Ja izliekamā persona vai tās pārstāvis piedalās sprieduma piespiedu izpildē un manta, saskaņā ar aktu, tiek nodota glabāšanā pašam parādniekam, tai skaitā izvietojot pēc izliekamās personas norādītās adreses, tiesu izpildītājs neuzskaita telpās esošās mantas, bet gan aktā norāda par visu mantu nodošanu parādniekam. Aktā obligāti tiek izdarīta atzīme par mantas glabātāja atbildību.

Mantas glabātājam manta jāglabā ne mazāk kā divus mēnešus.

139. Ja mantas tiek izvietotas telpās, kuras norādījusi pati izliekamā persona, par mantas glabāšanu atbildīgs tikai pats parādnieks, par to norādot aktā.

140. Ja izliekamā manta ir bezvērtīga, par to obligāti izdarāma atzīme aktā. Bezvērtīgā manta pēc glabāšanas termiņa notecējuma tiek iznīcināta, sastādot aktu, kuru paraksta tiesu izpildītājs, mantas glabātājs, pašvaldības pārstāvis.

141. Pēc telpu atbrīvošanas no mantām, telpas tiek nodotas piedzinējam, par to izdarot atzīmi aktā.

142. Par piespiedu izlikšanu tiesu izpildītājs sastāda aktu, kuru paraksta tiesu izpildītājs, pieaicinātās personas, mantas glabātājs, piedzinējs un izliekamā persona vai tās pārstāvis, ja tie piedalās izlikšanā. Aktu noraksti tiek izsniegti pusēm un mantas glabātājam.

Ja izliekamā persona nav piedalījusies sprieduma piespiedu izpildē, tās atrašanās vieta nav zināma, akta neizsniegšana izliktajai personai nav sprieduma piespiedu izpildes pārkāpums.

143. Ja sprieduma izpildīšana ir apgrūtināta vai pat neiespējama (izliekamo personu slimība — neatrodoties ārstniecības iestādē, nelaimes gadījumi u.c.) tiesu izpildītājs izpildīšanas darbības var atlikt tikai ar piedzinēja rakstisku apstiprinājumu. Ja piedzinējs tam nepiekrīt, tiesu izpildītājs par izveidojušos situāciju sastāda aktu un lūdz tiesu, kura taisījusi spriedumu, izskatīt jautājumu LCPK 363. panta kārtībā. Sprieduma izpildīšanas lietvedības apturēšana notiek saskaņā ar LCPK 369., 370. pantiem.

144. Ja piedzinējam radušies izdevumi sakarā ar tiesas sprieduma piespiedu izpildi (transporta izdevumi, mantas glabāšana u.c.) tiesu izpildītājs sastāda izdevumu tāmi, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem. Tāme tiek nodota tiesnesim jautājuma izlemšanai par izdevumu piedziņu no parādnieka.

145. Gadījumos, kad izliekamai personai pēc tiesas sprieduma jāpiešķir cita dzīvojamā telpa, tiesu izpildītājs nosūta attiecīgai institūcijai paziņojumu, kad nozīmēta tiesas sprieduma piespiedu izpilde un norāda, līdz kuram datumam izliekamai personai jāpiešķir dzīvojamā telpa. Ja tiesu izpildītāja norādījums netiek izpildīts, tiesu izpildītājs sastāda aktu un iesniedz to tiesai pēc teritoriālās piekritības jautājuma izlemšanai par vainīgās amatpersonas sodīšanu.

 

XVIII. Piedziņas vēršana uz darba algu un citiem ienākumiem

146. Piedziņa uz darba algu vai tai pielīdzinātiem maksājumiem vēršama (CPK 400.p.):

1. izpildot spriedumus par periodisku maksājumu piedziņu (alimenti un uzturlīdzekļi),

2. ja piedziņas apmēri nepārsniedz to mēneša darba algas vai citu tai pielīdzināmo maksājumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu (CPK 376.p.),

3. ja parādniekam nav mantas vai tās nepietiek parāda piedziņai.

147. Apmēri, kādos izdarāmi ieturējumi no darba algas vai tai pielīdzinātiem maksājumiem, līdz pilnīgai piedzenamo summu dzēšanai (CPK 403.p.):

1. var ieturēt 50% (CPK 403.pants 1. daļas 1. apakšpunkts un Darba likumu kodeksa: 124.panta 2. daļa):

a) alimentu (uzturlīdzekļu) un to parāda piedziņas lietās,

b) atlīdzinot kaitējumu, kas radies no sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma, kā arī sakarā ar apgādnieka nāvi,

c) atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts izdarot noziegumu,

d) ja piedziņa uz darba algu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem (CPK 403.panta 2. daļa un Darba likumu kodeksa 124. panta 2. daļa),

2. var ieturēt 20% visos pārējos gadījumos (CPK 403. panta 1. daļa 2. apakšpunkts un Darba likumu kodeksa 124.panta 1.daļa), ja likumā nav noteikts citādi.

148. Piedziņa no darba algas izdarāma no summas, kuru saņem parādnieks pēc nodokļu ieturēšanas (CPK 402.p.).

149. Citi ienākumi, uz kuriem vēršama piedziņa (CPK 405.p.):

1. autora atlīdzība,

2. mācību iestādes audzēkņa stipendija,

3. pensija,

4. sociālās apdrošināšanas izmaksātie pabalsti.

150. Piedziņa uz pabalstu pārejošas darba nespējas gadījumā tiek vērsta tikai:

1. saskaņā ar izpildu dokumentiem par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu,

2. saskaņā ar tiesas spriedumu par kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies no sakropļojuma, citāda veselības bojājuma vai sakarā ar apgādnieka nāvi (CPK 406.p.).

151. Summas, uz kurām piedziņa saskaņā ar izpildu dokumentiem nav vēršama (CPK 407.pants un Darba likuma kodeksa 125.pants).

1. Pabalsti, kurus izmaksā sekojošos gadījumos:

a) atlaišanas pabalsts,

b)pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu,

c) pabalsts sakarā ar apbedīšanu,

d) sociālās nodrošināšanas izmaksātie valsts garantētie pabalsti bērnam (bērniem).

2. Kompensācijas, kuras izmaksā:

a) darba devējs darbiniekam (Darba likumu kodeksa 121.pants) par viņam piederošo instrumentu nolietošanos,

b) par neizmantoto atvaļinājumu,

c) sakarā ar dienesta komandējumu, pārcelšanu, nosūtīšanu darbā citā apvidū (Darba likuma kodeksa 116. pants).

3. Vienreizējas prēmijas.

152. Izņēmuma gadījums, kādos ieturējumi izdarāmi no kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu (CPK 407. panta 1. apakšpunktā) ir— izmaksājot kompensāciju par vairāku gadu neizmantotiem atvaļinājumiem un piedzenot uzturlīdzekļu (alimentu) parādu.

153. Ieturējumi no pensijas saskaņā ar izpildu dokumentiem tiek izdarīti saskaņā ar CPK 405.panta 2.daļu un likuma "Par valsts pensijām" (02.11.95.) 36. panta 1.punkta 1.apakšpunktu.

154. Izpildu dokumentu tiesu izpildītājs nosūta uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), iestādei vai organizācijai, kurā parādnieks strādā vai saņem atlīdzību, ieturējumu izdarīšanai (CPK 408.p.) par to apmēriem norādot pavadvēstulē. Par izpildu dokumentu nosūtīšanu jāinformē piedzinējs.

155. Tiesu izpildītājs sistemātiski kontrolē pareizu un savlaicīgu ieturējumu izdarīšanu no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātiem maksājumiem, saskaņā ar izpildu dokumentiem, kā arī ieturēto summu nosūtīšanu piedzinējam.

Piezīme. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas administrācijas pienākumi un atbildība noteikti CPK 408.panta II un III daļā un CPK 413.panta III daļā.

 

XIX. Mantojuma apsardzība un tiesas sprieduma izpildīšana mantojuma lietās

156. Mantojuma apsardzības līdzekļi ir:

a) mantojuma aizzīmogošana;

b) tā aprakstīšana un novērtēšana;

c) tā nodošana glabāšanā.

157. Mantojamo mantu aizzīmogošanu tiesu izpildītājs izdara pamatojoties uz tiesneša lēmumu, pieaicinot vismaz divus lieciniekus un aizzīmogojot lietu glabātavas vai pašus priekšmetus, par to sastādot aktu, kuru paraksta visas pieaicinātās personas (CPK 28510.p.).

Pie aizzīmogošanas var būt klāt:

a) mantinieki,

b) testamenta izpildītāji vai mantojuma aizgādņi,

c) mirušās personas darbavietas administrācija, bet tikai attiecībā uz valsts un sabiedrisku naudu, lietām vai papīriem, kas palikuši mirušā mantā,

d) kreditori — attiecībā uz tādām pretenzijām, kas viņiem ar tiesas spriedumu piespriestas vai nodrošinātas.

Neatliekamos gadījumos pēc tiesneša lēmuma aprakstīšanu var uzsākt, negaidot, kamēr ieinteresētajām personām tiks paziņots par aprakstīšanai noteikto termiņu.

158. Stājoties pie aizzīmogošanas, tiesu izpildītājs ņem no mirušā dzīvoklī dzīvojošiem, ja tādi ir, parakstu par to, ka viņi no palikušās mantas neko nav noslēpuši un viņiem nav zināms, ka kāda šās mantas daļa būtu noslēpta, paņemta vai aiznesta.

Ja domājams, ka starp mantojamām lietām atrodas pēdējās gribas rīkojums, tiesu izpildītājs vispirms to uzmeklē. Ja tāds tiek atrasts, neatverot to nosūta tiesnesim, uz kura lēmuma pamata izdarīta aizzīmogošana.

159. Apzīmogojot atrastie procentpapīri, skaidra nauda un vērtslietas jānodod glabāšanā kredītiestādē.

160. Priekšmeti, uz kuriem pieteikušas pretenzijas trešās personas, ir jāaizzīmogo, bet aizzīmogošanas aktā jānorāda pieteiktā pretenzija.

161. Nav aizzīmogojami priekšmeti, kas nepieciešami ikdienas lietošanai mirušā namā vai dzīvoklī palikušajām personām, lauksaimniecībai nepieciešamie rīki, kā arī priekšmeti, kurus pēc to rakstura nevar aizzīmogot.

162. Mantojamo mantu aprakstīšanu un novērtēšanu tiesu izpildītājs izdara liecinieku klātbūtnē, ievērojot instrukcijas noteikumus par kustamas un nekustamas mantas apraksti.

163. Aizzīmogotā vai aprakstītā manta nododama glabāšanā mantojuma aizgādnim, bet ja tāds nav iecelts — mantas glabātāju ieceļ tiesu izpildītājs.

164. Mantojumā esošās lietas, kas ātri bojājas, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, nekavējoties pārdodamas. Par tām saņemtā nauda ieskaitāma tiesu izpildītāju kantora rēķinā.

165. Tiesu izpildītāja sastādītais akts kopā ar citiem dokumentiem, ja tādi ir, iesniedzams tiesnesim, uz kura lēmuma pamata izdarīta aizzīmogošana.

Mantojumā atrastie aizzīmogotie saiņi jānodod tiesai vai citai personai pēc tiesas norādījuma.

Lietas, kuras atprasa trešās personas, tām var atdot pēc tiesneša rakstiska norādījuma.

166. Rīkojumu par zīmogu noņemšanu no aizzīmogotajām mantām dod tiesa, kura izskata mantojuma lietu. Tiesu izpildītājs noņem zīmogus vismaz divu liecinieku klātbūtnē.

Visa ar zīmogu noņemšanu saistītā tiesu izpildītāja darbība atzīmējama aktā, ko paraksta visas pieaicinātās personas un, kas iesniedzams tiesai, pēc kuras rīkojuma zīmogi noņemti.

XX. Piedziņas vēršana uz naudas summām un parādnieka mantu, kas atrodas pie trešām personām

167. Tiesu izpildītājs var vērst piedziņu uz naudas summām un parādnieka mantu, kas atrodas pie trešām personām, ja uz šo naudu un mantu pēc likuma var vērst piedziņu.

Tādā pašā kārtībā piedziņa vēršama uz naudas summām un mantu, kuru parādniekam pēc izpildu dokumenta jāsaņem kā piedzinējam.

168. Vēršot piedziņu uz naudas summām un mantu, kas atrodas pie trešām personām, tiesu izpildītājs tām nosūta pieprasījumu paziņot vai pie viņiem atrodas kāda parādnieka manta, informējot, ka no tiesu izpildītāja pieprasījuma saņemšanas brīža uz parādnieka mantu un naudas summām, kas atrodas pie viņiem, tiek uzlikts arests piedziņas summas apmērā un, ka visi parādniekam pienākošies maksājumi līdz pilnīgai piedzenamās summas dzēšanai viņiem jāsamaksā piedzinējam vai jāiemaksā rajona (pilsētas) tiesu izpildītāju kantoru rēķinā. (LCPK 410.p.)

169. Saņemot atbildi, ka parādnieka manta atrodas pie trešām personām, tiesu izpildītājs apraksta atbildē norādīto mantu. Ja parādnieka manta atrodas pie trešām personām saskaņā ar rakstveida vienošanos, jautājumu par mantas izņemšanu izšķir tiesa (LCPK 411.p.).

Parādnieka mantai, kas atrodas valsts iestādēs un uzņēmumos, tiesu izpildītājs arestu neuzliek (CPK 411.p.).

 

XXI. Sprieduma izpildīšana attiecībā uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm un organizācijām

170. Izpildot tiesu nolēmumus attiecībā uz juridiskajām personām vispirms piedziņa tiek vērsta uz tiem parādnieka naudas līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādēs.(CPK 416.p.)

171. Juridiskās personas, kurām ir rēķini kredītiestādēs, iesniedz tiesas izpildu rakstu tieši attiecīgajās kredītiestādēs parādnieka līdzekļu norakstīšanai piespiedu kārtā. (CPK 417.p.)

Tādu valsts vai pašvaldību organizāciju parādus, kas ir valsts vai pašvaldību budžeta iestādes, ja šos parādus nevar segt uz to tāmes rēķina, sedz attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.

172. Ja parādniekam nav naudas līdzekļu kredītiestādē, vai to nepietiek parāda dzēšanai, kredītiestāde izdara izpildrakstā atzīmi, kāda naudas summa norakstīta parāda dzēšanai vai par to, ka naudas līdzekļu parādnieka rēķinā nav.

Izpildu rakstu ar šādu kredītiestādes atzīmi piedzinējs iesniedz tiesu izpildītājam, lūdzot vērst piedziņu uz parādnieka mantu. Piedziņa nav vēršama uz valsts un pašvaldību budžeta institūciju mantu, kas nepieciešama šo institūciju pastāvīgo funkciju veikšanai (CPK 418.p.).

Piedziņa vispirms vēršama uz mantu, kas nav uzņēmuma galvenā lieta, tās būtiska daļa vai piederums. Ja šādas mantas nav vai tās nepietiek parāda piedziņai, piedziņa vēršama uz uzņēmumu kopumā vai — ar īpašnieka piekrišanu uz atsevišķām lietām. Bez īpašnieka piekrišanas uz uzņēmuma sastāvā ietilpstošām lietām piedziņu var vērst gadījumos, kad tiek piedzīts parāds, kas nodrošināts ar minētām lietām.

Uzņēmuma sastāvā kā galvenā lieta, tās būtiskas daļas vai piederumi ietilpst zeme, ražošanas ēkas (būves) un ražošanas palīgēkas (noliktavas, sūkņu stacijas u.c.), ražošanai vajadzīgie rīki, mašīnas un citas ražošanas iekārtas, izejvielas, darbā esošie ražojumi.

Manta aprakstāma, novērtējama un pārdodama izsolē Latvijas CPK trīsdesmit devītā nodaļā noteiktā kārtībā, izņemot:

1. aprakstot uzņēmuma mantu kopumā, aprakstes aktam pievienojams uzņēmuma kreditoru saraksts pēc grāmatvedības datiem, norādot kreditora vārdu vai nosaukumu, adresi, parādu summu un izpildījuma termiņu;

2. uzņēmums kopumā pārdodams izsolē pēc nekustamā īpašuma izsoles noteikumiem. Izziņojot izsoli, sludinājumā papildus Latvijas CPK 392.pantā noteiktajam norādāma arī to parādu kopējā summa, kas pārņemama kopā ar uzņēmumu.

173. Izdarot naudas parāda piedziņu par labu fiziskai personai, ja ir zināma kredītiestāde, kurā atrodas parādnieka — juridiskās personas naudas līdzekļi, tiesu izpildītājs iesniedz izpildu rakstu šajā kredītiestādē ar attiecīgu maksājuma pieprasījumu par naudas līdzekļu norakstīšanu un pārskaitīšanu kantora rēķinā.

Izņēmuma gadījumos šāda kārtība piemērojama, izdarot naudas līdzekļu piedziņu par labu juridiskai personai.

174. Juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām, kas atrodas kredītiestādē, var uzlikt arestu tikai ar tiesas nolēmumu vai prokurora sankciju ("Kredītiestāžu likums" 65.p.).

175. Tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt piedzinēju, iesniedzot izpildu dokumentu, pievienot Latvijas Uzņēmumu reģistra izziņu, no kuras redzams, kad un kur juridiskā persona reģistrēta, tās dibinātāji, statūtkapitāla lielums u.c. nepieciešamās izziņas. Ja piedzinējs šādas izziņas nevar sniegt, tiesu izpildītājs pats tās pieprasa Latvijas Uzņēmumu reģistram.

Tiesu izpildītājs, izdarot parādu piedziņu no juridiskas personas, ir tiesīgs lūgt Valsts Ieņēmumu dienesta nodaļai, kurā parādnieks reģistrējies kā nodokļu maksātājs, sniegt nepieciešamās ziņas par parādnieku. Tā, piemēram, kustamā un nekustamā īpašuma apjomu, tā atrašanās vietu, daudzumu saskaņā ar bilances datiem, kā arī par to, vai Ieņēmumu dienests nav veicis parādnieka mantas apraksti nodokļu parāda piedziņai.

176. Tiesu izpildītājs piedziņu vispirms vērš uz juridiskas personas kustamo mantu, izņemot to kustamo mantu, kas atzīstama par nekustamās mantas piederumu (CPK 418.p.).

Kustama manta aprakstāma, novērtējama un realizējama saskaņā ar šīs instrukcijas sadaļu noteikumiem.

177. Saskaņā ar LR likumu "Par uzņēmējdarbību", ņemot vērā uzņēmējdarbības formu, tiesu izpildītājs tiesīgs vērst piedziņu uz:

1. individuālā uzņēmuma (IU), zemnieka vai zvejnieksaimniecības (ZS) visu mantu, kā arī šī uzņēmējsabiedrības īpašnieka vai īpašnieku, ja tas ir ģimenes kopīpašums, visu mantu.

Individuālais uzņēmējs par sava uzņēmuma saistībām atbild ar visu savu īpašumu, izņemot gadījumu, ja viņš savu uzņēmumu nodibinājis kā statūtsabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA);

2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) visu tās īpašumā esošo mantu. Dalībnieki par SIA saistībām atbild tikai ar tai nošķirto mantu. SIA (kooperatīvās, paju u.c.) statūtu fonds tiek veidots no dalībnieku ieguldītā īpašuma (paju iemaksām);

3. akciju sabiedrības (AS) visu tās īpašumā esošo mantu. AS statūtu fonds tiek veidots, izlaižot par samaksu attiecīgu skaitu akciju vai obligāciju par nominālo vērtību;

4. sabiedrības ar papildus atbildību visu tās īpašumā esošo mantu. Ja ar to nepietiek, atbildību proporcionāli ieguldītajam īpašumam uzņemas sabiedrības dalībnieki. Statūtu fondu veido dalībnieku ieguldītais īpašums (paju iemaksas);

5. līgumsabiedrības ar pilnu atbildību (pilna sabiedrība) mantu, kuru dalībnieki ieguldījuši, saskaņā ar noslēgto līgumu, sabiedrību izveidojot. Dalībnieki par sabiedrības saistībām atbild solidāri ar visu savu īpašumu proporcionāli sabiedrībā ieguldītajai daļai.

6. komandītsabiedrības mantu, kuru dalībnieki ieguldījuši saskaņā ar tās izveidošanas līgumu. Viens vai vairāki (komplementārie dalībnieki) par sabiedrības saistībām uzņemas pilnu solidāru atbildību ar visu savu īpašumu proporcionāli ieguldītajai daļai, citi (komandīti) atbild par sabiedrības saistībām tikai savu iemaksu apmērā;

7. sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumu visu īpašumu. Par savu uzņēmumu saistībām ar visu īpašumu atbild arī sabiedriskā vai reliģiskā organizācija, kas uzņēmumu nodibinājusi, izņemot gadījumu, ja tās savu uzņēmumu nav dibinājušas kā statūtsabiedrība ar ierobežotu atbildību.

8. valsts uzņēmuma visu mantu.

(1990.g. 10.12. LR likuma "Par valsts uzņēmumu" 11.pants. Kārtību kādā valsts uzņēmuma kustamā un nekustamā manta saskaņā ar tiesas spriedumu realizējama parāda dzēšanai, nosaka Latvijas Civilprocesa kodeksa 418. pants)

9. pašvaldību uzņēmumu visu mantu. Pašvaldība neatbild par sava uzņēmuma saistībām, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(1991.g. 05.03. likuma "Par pašvaldības uzņēmumu" 3. pants)

178. Juridiskas personas nekustamais īpašums aprakstāms, novērtējams un pārdodams izsolē saskaņā ar šīs Instrukcijas sadaļu noteikumiem.

179. Ja izpildot tiesas nolēmumu, tiesu izpildītājs noskaidro, ka uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) tiek likvidēts, privatizēts vai pasludināts par maksātnespējīgu, parādi maksājami likumā noteiktā kārtībā.

Ja pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, tiesu izpildītājs pēc tam, kad likvidācijas lēmums reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā, pēc likvidatora (likvidācijas komisijas) iesnieguma izbeidz izpildīšanas lietvedību.

Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pasludināts par maksātnespējīgu, tiesu izpildītājs pēc administratora lūguma izbeidz izpildīšanas lietvedību.

Par izpildīšanas lietvedības izbeigšanu tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam, norādot paziņojumā summu, kāda nav piedzīta pēc attiecīgā tiesas sprieduma, un izskaidrojot, kam iesniedzami prasījumi nepiedzītās summas apmērā.

Ja pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) privatizāciju, tiesu izpildītājs pēc Privatizācijas aģentūras vai attiecīgās privatizācijas komisijas iesnieguma aptur izpildīšanas lietvedību, ievērojot Latvijas CPK 369.panta otrās daļas noteikumus, noņem mantai arestu, ja tāds ir uzlikts.(CPK 422.p.)

 

XXII. Piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem. Ar spriedumu izpildi saistītie izdevumi, to aprēķināšana

180. No summām, kas piedzītas no parādnieka, realizējot viņa mantu, vispirms sedz izpildīšanas izdevumus, pēc tam apmierina piedzinēju prasījumus.

Summu, kas paliek pāri pēc visu prasījumu apmierināšanas, izsniedz atpakaļ parādniekam.

181. Summas, kas piedzītas no parādnieka un kas jānodod piedzinējiem, tiesu izpildītājs ieskaita tiesu izpildītāju kantora depozītā un pēc tam izsniedz vai pārskaita noteiktajā kārtībā.

Summas, kas ieskaitāmas valsts ienākumos, tiesu izpildītājs iemaksā attiecīgajās kredītiestādēs.

Summas, kas piedzītas personu labā, kuras dzīvo ārvalstīs, pārskaita piedzinējam Latvijas Bankas un Latvijas Republikas Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.(CPK 423.p.).

182. Personas, kurām ir izpildu dokumenti citās lietās pret vienu un to pašu parādnieku, iesniedzot izpildu dokumentu kantorī, pievienojas piedziņai (CPK 424.p.).

183. Ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus pēc izpildu dokumentiem, šī summa sadalāma starp piedzinējiem Latvijas Republikas CPK 426.–429.p. noteiktajā secībā, ievērojot kārtu piedziņas.

1. Pirmās kārtas piedziņas:

a) prasījumi par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu;

b) strādnieku un kalpotāju prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām:

c) prasījumi par advokātu juridiskās palīdzības samaksu;

d) prasījumi par atlīdzības izmaksu autoriem, kas viņiem pienākas par darbu izmantošanu un atklājumu, kā arī par izgudrojumu, par kuru izdota autora apliecība, racionalizācijas priekšlikumu un rūpniecisko paraugu, par kuriem izdota apliecība;

e) prasījumi par kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts ar sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu.

2. Otrās kārtas piedziņas:

— prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumi budžetā.

3. Trešās kārtas piedziņas:

— trešajā kārtā apmierināmi fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziegumu vai administratīvo pārkāpumu.

4. Ceturtās kārtas piedziņas:

— ceturtajā kārtā apmierināmi visi pārējie prasījumi.

Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas.

Ja piedzītās summas nepietiek pilnīgai visu vienas kārtas piedzinēju prasījumu apmierināšanai, šos prasījumus apmierina proporcionāli katram piedzinējam piespriestajai summai. Tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu par summām, kas jāizmaksā katram piedzinējam (CPK 425.p.). Šo aprēķinu nosūta pusēm zināšanai.

184. Piedziņas vēršana uz ieķīlātu mantu.

1. Uz ieķīlātu kustamo mantu piedziņa vēršama to prasījumu apmierināšanai, kuri nodrošināti ar šo ķīlu. No saņemtās summas par pārdoto ķīlu vispirms sedzami sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi un pēc tam pārējie prasījumi aprēķināmi šādā secībā:

a) ar ķīlu nodrošinātais prasījums;

b) pārējie prasījumi saskaņā ar šā kodeksa 425.–429.panta noteikumiem (CPK 430.p.).

2. Uz ieķīlātu nekustamo īpašumu piedziņa vēršama to prasījumu apmierināšanai, kuri nodrošināti ar hipotēku, kā arī citu prasījumu apmierināšanai, ja parādniekam nepietiek citas mantas visu prasījumu pilnīgai apmierināšanai. Ja uz vienu un to pašu nekustamo īpašumu ir vairāki hipotekārie prasījumi, tad vispirms apmierināms tas prasījums, kurš agrāk ierakstīts zemesgrāmatā, ja šā agrākā prasījuma kreditors nav piešķīris pirmtiesības citam, vēlāk zemesgrāmatā ierakstītam prasījumam.

Ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā saņemtā summa tiek sadalīta šādā secībā:

a) sprieduma izpildīšanas izdevumi, kas saistīti ar šā nekustamā īpašuma pārdošanu;

b) prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu;

c) ar šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;

d) pārējie prasījumi saskaņā ar šā kodeksa 425.–429.panta noteikumiem (CPK 431.p.).

185. Spriedumu izpildīšanai nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar parādnieka mantasglabāšanu un pārvadāšanu, mantas izsoles sludinājuma publicēšanu, samaksu ekspertiem un samaksu par tiesu izpildītāja braucienu uz sprieduma izpildīšanas vietu sedz parādnieks pēc tiesu izpildītāja izdarītā aprēķina.

Pēc tiesu izpildītāja izdarītā aprēķina tiesnesis pieņem lēmumu par sprieduma izpildīšanas izdevumu ieturēšanu no piedzītās summas. Tāmei tiek pievienoti izdevumus apliecinoši dokumenti (kvītis u.c.) (CPK 375.p.).

186. Ja tiesas spriedumu un lēmumu izpilde ir saistīta ar aresta uzlikšanu parādnieka mantai vai mantas realizēšanu, tiek aprēķināta atlīdzība par tiesas sprieduma izpildīšanu līdz pieciem procentiem no piedzītās un tiesu izpildītāju kantora depozītā iemaksātās naudas.

Atlīdzību tiesu izpildītājam no parādnieka piedzen pēc tiesneša lēmuma.

Atlīdzību par sprieduma izpildīšanu ieskaita Tieslietu ministrijas speciālā budžeta kontā.

Atlīdzības izlietošanas kārtību nosaka tieslietu ministra apstiprināts nolikums.

Par tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību vai protestu.(CPK 375.p.)

 

XXIII. Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesības, to aizsardzība, izpildot tiesas spriedumu

187. Piedzinējam un parādniekam ir tiesības būt klāt pie tiesu izpildītāja izdarāmajām darbībām sprieduma izpildīšanā (CPK 359.p.). Viņi var iepazīties ar izpildu lietas materiāliem un saņemt nepieciešamās izziņas, kas attiecas uz sprieduma izpildi (CPK 359.p.).

188. Piedzinējs un parādnieks izpildes gaitā var noslēgt mierizlīgumu, ko rakstveidā iesniedz tiesu izpildītājam, kurš to 3 dienu laikā nodod tiesai (tiesnesim) pēc sprieduma izpildīšanas vietas, jautājuma izlemšanai par tā apstiprināšanu un lēmuma pieņemšanai (CPK 372.p., 168.p.).

189. Puses un citas personas, kas piedalās lietā, var pārsūdzēt tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu veikt šādas darbības. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta direktoram sūdzība iesniedzama piecu dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms (CPK 435.p.).

190. Departamenta direktora atteikumu apmierināt sūdzību par tiesu izpildītāja darbību var pārsūdzēt tiesā CPK 2391. panta kārtībā.

191. Ja tiesu izpildītājs, izdarot mantas arestu, pieļauj likuma pārkāpumu, kas ir par pamatu aresta atcelšanai, neatkarīgi no tā, vai manta pieder parādniekam vai citām personām, mantas īpašnieka, ķīlas ņēmēja un citu personu, kurām ir tiesības uz šo mantu, pieteikumus par aresta noņemšanu izskata tiesa (CPK 436.p.).

192. Citu personu pieteikto civiltiesisko strīdu par mantas piederību, uz kuru tiek vērsta piedziņa, izskata tiesa pēc prasības tiesvedības noteikumiem. Tas ir, tiesa izskata prasības pieteikumu par aresta noņemšanu mantai vai atsevišķas mantas izslēgšanu no mantas aprakstes akta. Šādas prasības tiesā tiek iesniegtas pret parādnieku un piedzinēju. Tiesu izpildītājs var tikt pieaicināts lietā kā trešā persona.

Ja arestētā manta jau realizēta, prasība tiek iesniegta arī pret personām, kurām manta pārdota vai nodota (CPK 436.p.).

193. Piedzinējs un parādnieks ir tiesīgs iesniegt pieteikumu par tiesu izpildītāja noraidīšanu un izpildu dokumentu nodošanu citam tiesu izpildītājam, ja ir apstākļi, kas rada šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti vai ir pierādījumi, ka viņš personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā. Šo pieteikumu izskata vecākais tiesu izpildītājs.

Pieteikumu par vecākā tiesu izpildītāja noraidīšanu izskata Tiesu izpildītāju departamenta direktors.

Piedzinējs vai parādnieks kantora vadītāja vai Tiesu izpildītāja departamenta direktora lēmumu, ar kuru atstāts bez apmierinājuma viņa pieteikums par tiesu izpildītāja noraidījumu, var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas (CPK 358.pants).

194. Piedzinējs ir tiesīgs iesniegt tiesu izpildītājam pieteikumu par izpildīšanas darbību atlikšanu (CPK 368.p.), par atteikšanos no piedziņas (CPK 372.p.), un par izpildu dokumenta, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai ir izdarīta daļēji, izsniegšanu atpakaļ (CPK 374.p.).

195. Piedzinējs ir tiesīgs pārsūdzēt tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par piedzītās summas sadalīšanu starp piedzinējiem, ja tās nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas (CPK 434.p.).

 

XXIV. Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība

196. Tiesu izpildītāju kantorī tiek pieņemti un reģistrēti izpildu dokumenti, kuri ir saistoši piespiedu izpildei konkrētam tiesu izpildītāju kantorim pēc teritoriālās piekritības vai mantas atrašanās vietas.

197. Visu saņemto korespondenci tiesu izpildītāju kantora sekretārs reģistrē ienākošā pasta grāmatā. Uz dokumenta vai tā pavadraksta tiek izdarīta atzīme ar sekretāra parakstu par saņemšanas datumu un pasta grāmatas kārtas numurs. Tiesu izpildītājs, personīgi saņemot dokumentu, nekavējoties nodod to sekretāram reģistrēšanai pasta grāmatā.

Pēc reģistrācijas sekretārs nodod dokumentus vecākajam tiesu izpildītājam, kurš izlemj, kuram tiesu izpildītājam dokuments tiks nodots izpildei vai izskatīšanai, atbilstoši apkalpojamam iecirknim.

198. Pēc tam sekretārs veic reģistrāciju un ierakstus kopējā kantora alfabētiskajā grāmatā un katram tiesu izpildītājam nododamo lietu uzskaites grāmatā tiek ievests izpildu dokuments. Tiek ievesta izpildu lieta ar atbilstošu numerāciju, norādot apkalpojošā iecirkņa numuru. Piemēram, 153/3 — 1996 (153 — izpildu lietas nr., 3 — apkalpojamā iecirkņa nr., 1996 — izpildu lietas reģistrācijas gads). Izpildu dokumentā sekretārs izdara atzīmi par izpildu lietas un apkalpojamā iecirkņa kārtas numuru. Par izpildu lietas saņemšanu tiesu izpildītājs parakstās uzskaites grāmatā. Visas uzskaites grāmatas atrodas pie tiesu izpildītāju kantora sekretāra, lapām jābūt numurētām.

Tiesu izpildītājs, veicot darbības nolēmumu izpildē, visas atzīmes izdara izpildu lietas vākos.

199. Pēc izpildu lietas pabeigšanas tiesu izpildītājs nodod to vecākajam tiesu izpildītājam pārbaudei. Pēc pārbaudes vecākais tiesu izpildītājs izdara atzīmi izpildu lietas vākos. Kantora sekretārs izdara attiecīgu atzīmi katra tiesu izpildītāja uzskaites grāmatā par dokumenta tālāko virzību, norādot adresātu un izsniegšanas (nosūtīšanas) datumu.

200. Izsniedzot (nosūtot) izpildu dokumentu ar piedziņas neiespējamību vai uz piedzinēja iesnieguma pamata, tiesu izpildītājs izdara atzīmi izpildu dokumentā , kuru vecākais tiesu izpildītājs apstiprina ar parakstu un kantora ģērboņa zīmoga nospiedumu. Zemāk minētajos gadījumos pievieno attiecīga satura aktu:

1. ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu (CPK 374.p. 2.p.),

2. pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā, vai tur neatrodas viņa manta (CPK 374.p. 4.d.). Tiesu izpildītāja sastādītajam aktam, jābūt apstiprinātam ar kantora vadītāja parakstu un kantora zīmogu.

201. Ja sprieduma izpildīšanas gaitā parādnieks ir pārgājis dzīvot uz citu rajonu un manta, uz kuru varētu vērst piedziņu parādnieka iepriekšējā dzīves vietā nav palikusi, tiesu izpildītājs izpildu dokumentu nosūta citam tiesu izpildītāju kantorim pēc teritoriālās piekritības, pievienojot attiecīgu aktu (CPK 359.p.), obligāti nosūtot pavadraksta norakstu piedzinējam.

202. Izpildu dokumenta izpildes gadījumā, tiesu izpildītājs veic atzīmi dokumentā ar atbilstošu ierakstu (ja piedzīti naudas līdzekļi — norāda kvīts numuru, summu un datumu, kad un kur tā iemaksāta, citos gadījumos — pievieno izpildi apliecinošu akta vai cita dokumenta norakstu), kas tiek apstiprināts ar vecākā tiesu izpildītāja parakstu un kantora ģērboņzīmoga nospiedumu. Izpildu dokuments ar izpildi tiek nosūtīts tā izdevējam (tiesai, policijai, administratīvajai komisijai u.c.).

203. Ja izdarāmi ieturējumi no darba algas, tad tiesu izpildītājs nosūta izpildu dokumentu izpildei uzņēmumam, iestādei vai organizācijai, kurā parādnieks strādā (saņem atlīdzību, pensiju vai stipendiju), ar atbilstošu veidlapu— pavadrakstu par ieturējumu izdarīšanu, norādot ieturējumu izdarīšanas kārtību, piedzinēju, tā adresi, juridiskām personām arī rēķinu kredītiestādē (t.i. maksājuma saņēmēju). Šīs veidlapas otrs eksemplārs nosūtāms piedzinējam zināšanai, trešais eksemplārs paliek izpildu lietā. Visus pavadraksta eksemplārus paraksta tiesu izpildītājs un vecākais tiesu izpildītājs.

204. Tiesu izpildītājam pēc izpildu dokumenta saņemšanas no piedziņas izdarīšanas vietas jāpārbauda vai pareizi izdarītas atzīmes par izpildi. Ja nolēmums izpildīts — izpildu dokumentu noņem no kontroles, nosūta ar izpildi institūcijai, kas to izdevusi.

205. Pabeigtās izpildu lietas tiesu izpildītājs reizi ceturksnī nodod kantora sekretāram , sastādot arhīvā nododamo lietu sarakstu, kurš glabājas kantora lietvedības uzskaitē. Sarakstu apstiprina tiesu izpildītājs un kantora sekretārs.

Tiesu izpildītāju kantoru lietvedībā izmantojamās veidlapas — instrukcijas pielikumā.

 

XXV. Naudas līdzekļu uzskaites un izmaksas kārtība

206. Tiesu izpildītāju kantorī visam gadam tiek iekārtota viena depozīta rēķina summu uzskaites grāmata (pieļaujams vienā grāmatā vest vairāku gadu depozīta summu uzskaiti). Tai jābūt sanumurētām lapām, caurauklotai un nostiprinātai caurauklojuma vietā ar kantora ģērboņzīmoga nospiedumu, ar vecākā tiesu izpildītāja parakstu un ar uzrakstu— cik lapas caurauklotas. Ieraksti depozīta grāmatā par attiecīgo periodu (gadu vai mēnesi) jāsāk ar jaunu lappusi, uzrādot perioda datumus. Summas, kas uz jaunā gada pirmo janvāri paliek depozīta rēķinā kredītiestādē, izrakstāmas kā atlikums nākošā gada depozīta uzskaites sākumā, ievērojot konkrētās prasības katras summas iereģistrēšanai. Norēķinu konta atlikumam perioda sākumā jābūt vienādam ar atlikumu iepriekšējā perioda beigās un atlikumu bankā. Katrs attiecīgā perioda maksājums vai ieņēmums jāieraksta atsevišķi, norādot numerāciju un maksājuma ienākšanas dienu, ordera, kvīts vai maksājuma uzdevuma numuru, maksātāju, maksājuma saņēmēju un mērķi, summu.

207. Depozīta grāmatā aizliegts izdarīt dzēsumus un neatrunātus labojumus. Labojumus ar parakstu apliecina vecākais tiesu izpildītājs.

208. Par depozīta rēķina kārtošanu kantorī ir atbildīgs vecākais tiesu izpildītājs, kuram jānodrošina visu operāciju apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju, čeku grāmatiņu, kvīšu grāmatiņu, iesniegumu un pilnvaru uzglabāšana.

209. Par vienības mēru depozīta rēķina uzskaitē jālieto Latvijas Republikas naudas vienība (lats, santīmi). Depozītu rēķins kredītiestādē tiek atvērts uz tiesu izpildītāju kantora vārda, noslēdzot norēķinu konta apkalpošanas līgumu un apstiprinot vecākā tiesu izpildītāja un viena tiesu izpildītāja paraksta tiesības.

210. Kredītiestāde pēc vecākā tiesu izpildītāja pieprasījuma izdod čeku grāmatiņu skaidras naudas izņemšanai.

211. Ierakstiem depozīta grāmatā jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai rekvizīti atšķiras no attaisnojuma dokumentiem vai kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem (maksājuma uzdevumiem bezskaidras naudas operāciju veikšanai, skaidras naudas izmaksai no rēķina, pilnvarām, čeku grāmatiņas pasakņiem un iesniegumiem), t.i. rēķina stāvokļa maiņas gadījumā vecākajam tiesu izpildītājam jānodrošina katra ieraksta atbilstoša iegrāmatošana uz attiecīga dokumenta pamata.

212. Fiziskām personām, kuras pilnvarojusi juridiska persona, čeku, skaidras naudas saņemšanai kredītiestādē, izsniedz tikai pēc pilnvaras iesniegšanas.

213. Vecākais tiesu izpildītājs izraksta čeku uz piedzinēja vai pilnvarotās personas vārda skaidras naudas saņemšanai bankā, čekā norādot kantora rekvizītus, saņēmēja vārdu, uzvārdu, summas apmēru ar vārdiem un skaitļiem, otrā pusē— čeka saņēmēja pases numuru, izsniegšanas laiku, izsniegšanas institūciju. Čeku paraksta vecākais tiesu izpildītājs un tiesu izpildītājs, kuram apstiprinātas paraksta tiesības. Papildus tiek aizpildīti čeku grāmatiņas pasakņa rekvizīti, kur parakstās arī čeka saņēmējs.

214. Veicot bezskaidras naudas norēķinu operāciju, vecākajam tiesu izpildītājam jānodrošina pareiza maksājuma uzdevuma noformēšana iesniegšanai bankā pārskaitījuma izdarīšanai.

215. Rēķina summu uzskaites grāmatu divas reizes gadā, t.i. apkopojot pusgada un pilna gada darba rezultātus, pārbauda Tiesu izpildītāju departaments.

216. Katram tiesu izpildītājam vecākais tiesu izpildītājs pret parakstu izsniedz kvīšu grāmatiņu skaidras naudas pieņemšanai no parādniekiem. Kantora vadītājs veic visu kvīšu grāmatiņu uzskaiti, t.i. izsniedzot tiesu izpildītājam tiek atzīmēts, no kāda līdz kādam numuram izsniegta kvīšu grāmatiņa. Visas izlietotās kvīšu grāmatiņas kantora vadītājs uzrāda Tiesu izpildītāju departamentam, kurš veic pārbaudi.

217. Tiesu izpildītājam aizliegts pieņemt skaidras naudas summas no parādniekiem bez kvīts izsniegšanas. Saņemtā nauda 24 stundu laikā iemaksājama tiesu izpildītāju kantora depozīta rēķinā. Tiesu izpildītājs drīkst pieņemt naudas līdzekļus parādu segšanai no parādniekiem neierobežotā apmērā, ja spēj nodrošināt to uzglabāšanu līdz iemaksāšanai depozītu rēķinā. Ja nav iespējams nodrošināt naudas uzglabāšanu, tad parādniekam uzliek par pienākumu naudu iemaksāt kantora rēķinā ar kredītiestādes vai pasta starpniecību.

218. Kantora telpās jāatrodas seifam naudas, čeku grāmatiņas, kvīšu grāmatiņu uzglabāšanai.

XXVI. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība

219. Tiesu izpildītāju kantorim ir jāpieņem izskatīšanai individuālie un kolektīvie iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi. Savas kompetences ietvaros un likumā noteiktajos termiņos tie jāizskata, jāpieņem attiecīgs lēmums un jādod iesniedzējam atbilde, ievērojot valodu likuma prasības:

1. 7 dienu laikā nosūtīt iesniegumu, priekšlikumu vai sūdzību citai —šajā lietā kompetentai institūcijai, ja konkrētā jautājuma izskatīšana neietilpst tiesu izpildītāju kantora kompetencē. Par to paziņo iesniedzējam,

2. 15 dienu laikā, ja izskatīšanai nav vajadzīga papildu pārbaude vai nav jāpieprasa papildu ziņas,

3. 30 dienu laikā, ja ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas (par papildu pārbaudi jāpaziņo iesniedzējam),

4. ja 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot objektīvu iemeslu dēļ, par to jāziņo iesniedzējam.

220. Fizisko un juridisko personu rakstveida iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus — tiesu izpildītāju kantora sekretārs saņemšanas dienā reģistrē speciāli iekārtotā Iesniegumu un sūdzību reģistrācijas žurnālā. Vecākais tiesu izpildītājs izlemj, kuram tiesu izpildītājam iesniegums nododams pārbaudei, nosakot izpildīšanas termiņu.

221. Tiesu izpildītāju kantoris ir tiesīgs neizskatīt sūdzības, iesniegumus, priekšlikumus, kuros nav norādīts iesniedzēja vārds un uzvārds (juridiskai personai— nosaukums), dzīves vai uzturēšanās vieta Latvijas Republikā (juridiskā adrese), uz kuriem nav iesniedzēja paraksta.

222. Vecākais tiesu izpildītājs rakstveida iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus kopā ar parakstītu atbildi un citiem attiecīgās lietas materiāliem hronoloģiskā secībā sakārto atsevišķi no pārējās lietvedības.

223. Ja sūdzība saņemta no Tiesu izpildītāju departamenta un tajā noteikts atbildes sniegšanas termiņš, tiesu izpildītājam tas jāievēro, sniedzot atbildi iesniedzējam. Atbildes noraksts nosūtāms Tiesu izpildītāju departamentam.

224. Iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi un ar tiem saistītie dokumenti jāglabā divus gadus. Ja nepieciešams, vecākais tiesu izpildītājs glabāšanas termiņu var pagarināt.

225. Apmeklētāju mutvārdos izteiktās sūdzības vai priekšlikuma saturs, ziņas par apmeklētāju tiek reģistrēti speciāli iekārtotā informācijas nesējā— žurnālā:

1. ja apmeklētāja mutiskā informācija papildus nav jāpārbauda, vecākais tiesu izpildītājs vai tiesu izpildītājs sniedz atbildi tūlīt, par ko izdara atzīmi žurnālā;

2. ja apmeklētāja mutiskā informācija ir papildus jāpārbauda, vecākais tiesu izpildītājs vai tiesu izpildītājs par to paziņo apmeklētājam, vienlaikus ierosinot viņam sagatavot rakstveida iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu un informē, kad tiks sniegta atbilde (pieņemto lēmumu fiksē žurnālā).

(LR 1994.g. 27.oktobra likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" LR MK 1995.g. 18.aprīļa "Noteikumi par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu lietvedību valsts un pašvaldību institūcijās".)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!