Vakar Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Foto: A.F.I.

Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts vakar tikās ar Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāres vietnieku Stroubu Talbotu

Valsts prezidents — tiekoties ar ASV valsts sekretāres vietnieku:

Vakar, 8. jūlijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar ASV valsts sekretāres vietnieku Stroubu Talbotu, kurš Latvijā ieradies uz pirmo Baltijas valstu un ASV partnerības komisijas sēdi. Sarunā Valsts prezidents akcentēja Baltijas un ASV hartas un šīsdienas Partnerības komisijas sēdes nozīmi, realizējot hartu dzīvē. G.Ulmanis un S.Talbots pārrunāja drošības un ekonomikas darba grupas veikto, kā arī uzsvēra, ka Rīgā ieradušies biznesa pārstāvji no četrām valstīm apliecina hartas principu par ekonomisko sadarbību.

G.Ulmanis informēja S.Talbotu par Latvijas iekšpolitisko situāciju, norādot, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas un šis laiks aktivizē politiskās partijas iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā. Pēc Valsts prezidenta domām, Pilsonības likumu nedrīkst izmantot priekšvēlēšanu cīņās. G.Ulmanis pauda pārliecību, ka sabiedrības lielākā daļa atbalsta nepieciešamību veidot iekļaujošu sabiedrību Latvijā, kas ir viens no valsts stabilitātes elementiem. Valsts prezidents norādīja, ka parakstu vākšana par referenduma rīkošanu liecina arī, ka daļai sabiedrības vēl nepieciešams laiks, lai diskutētu par pagātnes mantojumu. G.Ulmanis sarunā uzvēra, ka nedrīkst būt jaunu, jau esošās rekomendācijas papildinošu EDSO ieteikumu.

G.Ulmanis sarunā informēja arī par Latvijas pašreizējām attiecībām ar Krieviju, uzsverot, ka Latvija atšķirībā no Krievijas ir gatava politiskam dialogam.

Sarunā S.Talbots akcentēja, ka ASV prezidents B.Klintons izsaka atbalstu G.Ulmaņa darbībai un uzskata viņu par drosmīgu valstsvīru, kas spēj konsekventi risināt valstiski svarīgus jautājumus iekšpolitiski un ārpolitiski sarežģītā situācijā. S.Talbots augstu novērtēja 22.jūnijā Saeimā pieņemtos Pilsonības likuma grozījumus, kas liecina par Latvijas vēlmi veidot stabilu sabiedrību un īstenot EDSO rekomendācijas. ASV valsts sekretāres vietnieks uzsvēra dialoga nepieciešamību ar Krieviju, norādot, ka ASV ir par dialoga attīstīšanu starp Latviju un Krieviju.

Šodien Valsts prezidents piedalījās Baltijas valstu un ASV Partnerības komisijas sēdes atklāšanā. Atklāšanas runā G.Ulmanis uzvēra, ka hartas parakstīšana šā gada janvārī ir notikums ar izcilu nozīmi un ilglaicīgu atdevi. Harta apliecina kopējas vērtības, principus politiskajam un ekonomiskajam dialogam. Dialogā svarīga ir politiskā solidaritāte un atbalsts, arī cilvēciskais un emocionālais atbalsts. Igaunija, ASV, Lietuva tādu Latvijai sniedz, un tas ir apliecinājums, ka darbojas hartas principi. G.Ulmanis atzīmēja, ka Latvija mērķtiecīgi turpina ceļu uz NATO un ka eiroatlantiskajā telpā Baltijas jūras reģionam ir īpaša nozīme, un Latvija atbalsta arī ASV iniciatīvu, kas vērsta uz sadarbības veicināšanu Ziemeļaustrumeiropā. Tāpat G.Ulmanis atgādināja, ka Partnerības komisijas sēdē piedalās biznesa pārstāvji no Baltijas valstīm un ASV, un aicināja tos izmantot ASV un Baltijas ekonomiskās sadarbības potenciālu.

Valsts prezidenta preses dienests

Ministru prezidents — tiekoties ar ASV valsts sekretāres vietnieku:

Ministru prezidents Guntars Krasts šodien tikās ar ASV valsts sekretāres vietnieku Stroubu Talbotu, kurš ieradies Rīgā, lai piedalītos pirmajā ASV un Baltijas valstu Partnerības komisijas sēdē.

Tikšanās laikā tika uzsvērta Partnerības komisijas lielā nozīme ASV un Baltijas hartas īstenošanas kontekstā. Tika pārrunātas ASV un Latvijas divpusējās attiecības saistībā ar Latvijas - Krievijas attiecībām, kā arī jautājuma par Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) risinājuma gaita. Ministru prezidents uzsvēra, ka iestāšanās PTO šobrīd Latvijai ir īpaši aktuāla, ņemot vērā faktu, ka Krievija sašaurinājusi tirdznieciskās attiecības ar Latviju un padarījusi tās neprognozējamas. Stroubs Talbots apliecināja Latvijas valdības vadītājam, ka ASV darīs visu, lai atrisinātu ieilgušo diskusiju ar ES par audiovizuālo tirgu, kas ļautu par PTO dalībvalsti kļūt arī Latvijai.

Apmainoties viedokļiem par Latvijas Pilsonības likuma grozījumiem, Ministru prezidents Guntars Krasts teica: "Latvija vēlas saņemt skaidru apliecinājumu, ka jau esošajām Maksa van der Stūla rekomendācijām pēc kāda laika nesekos jaunas." Kaut arī 1994. gadā Pilsonības likums tika pieņemts, balstoties uz Maksa van der Stūla rekomendācijām, Latvija ir saņēmusi gan pārmetumus no Krievijas, gan daudzas Maksa van der Stūla rekomendācijas par nepieciešamiem papildu grozījumiem likumā, atgādināja Ministru prezidents. Tagad, kad pēdējā rekomendācija par pilsonības automātisku piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, kas faktiski groza Pilsonības likuma sākotnējās pieejas, tiks nodota tautas izvērtējumam, mums visiem nepieciešams viennozīmīgs un nepārprotams apliecinājums, ka tūlīt pēc likuma stāšanās spēkā nesekos jaunas Maksa van der Stūla prasības. Šāds apliecinājums veicinātu arī starptautisko attiecību stabilizāciju, galvenokārt starp Krieviju un Latviju, norādīja Ministru prezidents.

Romāns Meļņiks,

Ministru prezidenta preses sekretārs