ATSAUCĒ IETVERT:
Par korupcijas novēršanas iespēju Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.06.1998., Nr. 180/181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32085
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
No ministra redzespunkta
Tieslietu ministrs, Korupcijas novēršanas padomes priekšsēdētājs Dzintars Rasnačs:Par korupcijas novēršanas iespēju Latvijā
Ziņojums korupcijas novēršanas konferencē Rīgā 1998. gada 11. jūnijā
Es savā ziņojumā gribētu pieskarties tādam jautājumam kā korupcijas novēršanas tiesiskā regulējuma vēsture atjaunotajā Latvijā un pēdējā laika tendences.
Godātie klātesošie! Latīņu valodā vārds "corruptio" nozīmē bojāšana, uzpirkšana. Daudzi zinātnieki ir mēģinājuši atrast precīzu definīciju korupcijai, taču nonākuši pie secinājuma, ka tā nav nemainīga parādība un apzīmējama vispārējā veidā, bet, ja tas būtu jāveic precizēti, tad tā būtu viena no plašākajām definīcijām, kāda vien var būt. Reāli korupcija pastāv visās valstīs gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Korupciju var ierobežot, to var samazināt, bet likvidēt to nav iespējams. Katram korupcijas veidam un virzienam var būt sava definīcija, jo koruptīvā darbība vai bezdarbība ir ar dažādu sabiedriskās bīstamības pakāpi. Savukārt sabiedriskā bīstamība arī var izpausties dažādi. Tā sabiedrībai var radīt gan mantisku, gan nemantisku kaitējumu. Tās kaitējums var būt gan labojams, gan ar tālejošām vai pat neatgriezeniskām, nelabojamām sekām.
Atbildības pakāpi nosaka vairāki kritēriji un atbildību par koruptīvu darbību vai bezdarbību varētu iedalīt piecos veidos: 1) kriminālatbildība, 2) administratīvā atbildība, 3) civiltiesiskā atbildība, 4) disciplinārā atbildība, bet pie piektā atbildības veida būtu īpaši jāpakavējas.