• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas Kara muzeju un Latvijas 50 gadu okupācijas muzeju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.06.1998., Nr. 179 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32065

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par lauku ražotāju aizsardzību

Vēl šajā numurā

17.06.1998., Nr. 179

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vēstules "Latvijas Vēstnesim"

Par Latvijas Kara muzeju un Latvijas 50 gadu okupācijas muzeju

1998.gada 9.jūnijā LR Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par Latvijas Kara muzeja valdījumā esošo ēku: ēka Smilšu ielā 20, kura tika speciāli celta Kara muzeja vajadzībām un kuras pamatakmeni 1937.gada 3.martā lika prezidents K.Ulmanis un bijušo Laviešu strēlnieku muzeja ēku Strēlnieku lauk. 1, kuru Latvijas Kara muzejs ir izīrējis sabiedriskajai organizācijai Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fondam, atsavināšanu un nodošanu Rīgas pilsētai.

Projekts voluntāri, nerēķinoties ar abu muzeju interesēm un muzeju speciālistu jau izteikto viedokli, paredz, ka Rīgas Dome atņem Latvijas Kara muzejam pusi no visām ekspozīcijas, krātuvju un darba telpām un atdod tās Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fondam.

Latvijas Kara muzejs ir pirmais valsts muzejs, kuru nodibināja neatkarīgā Latvijas valsts 1919.gadā un tas bija muzejs, kas stāstīja par Latvijas valstiskuma vēsturi.

1940.g., sākoties padomju okupācijai, Kara muzeju ideoloģisku apsvērumu dēļ likvidēja. Atjaunojoties Latvijas valstij, 1990. gadā vēsturiskajā ēkā atjaunoja arī Latvijas Kara muzeju. Tagad tas ir viens no lielākajiem valsts vēstures muzejiem ar bagātu krājumu un ekspozīcijām par Latvijas vēsturi 20.gs., aktīvu izglītojošo un nacionāli patriotiskās audzināšanas darbību, zinātniski pētniecisko darbu.

Sadalot muzeja ēku, būtu jāsamazina ekspozīcijas. Kuru likvidēsim — par 1905. gadu, latviešu strēlniekiem, Latvijas armiju, latviešiem 2.pasaules karā, latviešu cīnītāju pēckara likteņiem? Būtu jāsamazina krājums. Vai līdzīgi komunistiem iznīcināsim daļu no mūsu 1940.–1991. gada vēstures liecībām? Vai sūtīsim tautiešiem atpakaļ viņu tēvzemei atgrieztās relikvijas?

Tiks apdraudēta arī topošās ekspozīcijas par Latvijas valsts nodibināšanu un Atbrīvošanās cīņām 1919.—1920.g., kas veltīta Latvijas valsts dibināšanas 80.gadadienai, iekārtošana. Būtiski sašaurināsies visa muzeja darbība, kas praktiski var novest pie Latvijas Kara muzeja otrreizējās likvidācijas, nu jau demokrātiskas un brīvas Latvijas apstākļos.

Arī Latvijas 50 gadu Okupācijas muzeja fondam nav pieņemama pārvietošana uz Latvijas Kara muzeju un savas identitātes zaudēšana.

Aicinām Rīgas Domi neatņemt Latvijas Kara muzejam tā vēsturisko ēku. Nepieļaut Latvijas Kara muzeja darbības sašaurināšanu un divu muzeju pretnostatīšanu interešu konfliktā.

Latvijas Kara muzeja

Zinātniski metodiskā padome

Okupācijas muzeja fonds (OMF) un Kara muzejs ir informēti, ka Ministru kabinets nodod pašvaldībai Kara muzeja un Okupācijas muzeja ēkas, un ka Rīgas Dome ir izlēmusi uz pusi samazināt Kara muzeja telpas, atbrīvotajā platībā ievietojot Okupācijas muzeju. Šāda lēmuma sagatavošana notiek pretēji Muzeju valsts pārvaldes komisijas š.g. 27.maija atzinumam, kurā Latvijas vadošie muzeju speciālisti konstatēja sekojošo: "Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja pārvietošana uz Latvijas Kara muzeju nav iespējama."

Latvijas 50 gadu Okupācijas muzeja fonds (OMF) ir sabiedriska organizācija, kas no Kara muzeja nomā telpas valsts īpašumā Strēlnieku laukumā nr.1, kur ir iekārtots Okupācijas muzejs.

Okupācijas muzejs rāda un skaidro Latvijas neseno vēsturi gan ārzemju viesiem, gan visai Latvijas sabiedrībai, it īpaši jaunajai paaudzei. Muzejs ir iekārtots ar tieši šim mērķim privāti ziedotiem un testamentos novēlētiem līdzekļiem. Tikai pēdējos divos gados valsts budžeta piešķīrumi daļēji seguši ēkas uzturēšanas un remonta izdevumus.

Uzskatām, ka tikai Rātslaukuma rekonstrukcijas apstiprināts projekts dod tiesības lemt par ēkas nojaukšanu un Okupācijas muzeja pārvietošanu. Tas nedrīkst notikt uz cita muzeja rēķina. Ēkas nojaukšana vai piepildīšana ar citu saturu ir jāpamato ar valstiski tikpat svarīgu misiju, kādu šobrīd izpilda Okupācijas muzejs. Arī Kara muzejs ar tā darbiniekiem pēta un skaidro Latvijas vēsturi, it sevišķi militāro vēsturi. Šim nolūkam pirmās Latvijas Republikas laikā Kara muzeja komplekss plānots un būvēts.

Kādēļ Okupācijas muzejam jāmeklē citas telpas? Aicinām presi jautāt un izzināt, kas ir nākotnē paredzēts ēkā Strēlnieku laukumā nr.1? Aicinām Rīgas Domi atklāti runāt ar Latvijas sabiedrību par Rātslaukuma jauno ēku saturu, vai tas būs Latvijas valstij nozīmīgāks, vērtīgāks par okupācijas vēstures ekspozīciju? Aicinām Ministru kabinetu un Rīgas Domi galīgi neizlemt tik būtiskus jautājumus bez atbildīgo ministriju (Aizsardzības un Kultūras), abu muzeju un Latvijas sabiedrības ziņas. Pretējā gadījumā, var likties, ka tiek risinātas specifiski privātas firmu, partiju vai tamlīdzīgas intereses.

Okupācijas muzeja un Kara muzeja viedokļi līdz šim nav ņemti vērā, kādēļ lūdzam arī sabiedrības atbalstu, lai Kara muzejs un Okupācijas muzejs var savu darbu turpināt katrs savās līdzšinējās telpās. Ēku Strēlnieku laukumā nr.1 var ļoti labi iekļaut dažādos Rātslaukuma pārbūves plānos kā sava laika autentisku vēstures pieminekli, kurā labi iederas Okupācijas muzeja ekspozīcija.

Gundega Michele,

Okupācijas muzeja fonda valdes priekšsēde

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!