Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.05.1998., Nr. 150/152 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32029

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

26.05.1998., Nr. 150/152

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents

Turpinājums no 1.lpp.

S1.JPG (11768 BYTES)S2.JPG (12976 BYTES)S3.JPG (18758 BYTES)

Valsts prezidents, pasniedzot Ata Kronvalda balvas Rīgas 1.ģimnāzijas matemātikas un astronomijas skolotājai Ellai Detlovai, Rīgas 49.vidusskolas bioloģijas skolotājai Irēnai Liepiņai, Cēsu 4.arodvidusskolas skolotājam Valdim Liepiņam…

S4.JPG (11202 BYTES)S5.JPG (15244 BYTES)S6.JPG (15489 BYTES)

…Latvijas Universitātes inženierei programmetajai Jutai Klušai, Rīgas 68.vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājai Valentīnai Lazarevai un Valmieras ģimnāzijas direktoram un ģeogrāfijas skolotājam Jānim Zemļickim Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— pasniedzot Ata Kronvalda prēmijas

Latvijas Valsts prezidents G. Ulmanis teica:

— Cienījamie skolotāji, izglītības darbinieki, visi, kuri ir ar mums šajā svinīgajā mirklī!

Ir apritējis gads, un atkal mēs visi tiekamies Ata Kronvalda balvas pasniegšanas reizē. Šī balva ir zināms mūsu pašvērtējums un atskaites punkts — gada laikā atkal ir atrasti talantīgi pedagogi, ievērojami zinātnieki. Es noteikti gribētu atbalstīt Ata Kronvalda fondu, kas dod būtisku ieguldījumu mūsu tautas izglītības darbinieku apzināšanā un novērtēšanā. Fonds ir iezīmīgs mūsu sabiedrībā ar sapņiem, kuri tiek arī realizēti, un radošu darbu. Tautas paruna saka: cāļus skaita rudenī. Skolotājiem cāļu skaitīšana notiek pavasarī, kad tuvojas noslēgumam kārtējais mācību gads un var izvērtēt padarīto — savu skolēnu zinātniskās pētniecības darbu rezultātus, kas sniedz vispatiesāko apliecinājumu katra pedagoga talantam. Tādēļ skolotājiem pavasaris ir zināms atskaites punkts. Šajā ziņā es apskaužu skolotājus, kas iet kopā ar jaunatni, redz viņu radošo garu un palīdz tam attīstīties. Te īsti vietā būtu Raiņa teiktie vārdi: "Dodot gūtais neatņemams." Mūsu laiks ir nežēlīgas un asas konkurences laiks, kas prasa zinošu un strādātgribošu sabiedrību. Tādēļ es gribētu atgādināt arī mūsu laikam būtiskākos Ata Kronvalda plaši sabiedrībā ieviestos vārdus — pilsonis, tēvija, zinātne un māksla. Atis Kronvalds asi vērsās pret kārklu vāciešiem, uzskatīdams, ka latviešiem pašiem ir savas garīgās vērtības un latviešiem ar citu tautu pieredzi būtu jābagātina sevi, nevis akli jāpārņem viss no svešām zemēm nākošais.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka skolotāja darbs ir viens no svarīgākajiem, jo tas ievada jaunatni un norāda tai tās garīgās vērtības, ar kurām jaunieši tālāk ies pa savu un visas mūsu sabiedrības dzīvi. Es pateicos visiem balvas laureātiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā skolotājiem pateicību izteica ministrijas valsts sekretārs Andris Priekulis, sakot, ka valsts nav atdalāma no skolas, jo skola audzina nākamos valsts cēlājus.

Valsts prezidenta preses dienests,

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

— apmeklējot Satiksmes ministriju un Latvijas dzelzceļu

Piektdien, 22.maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, tiekoties ar Satiksmes ministrijas un "Latvijas dzelzceļa" vadību, pārrunāja dzelzceļa attīstības plānus Latvijā. Valsts prezidents tika iepazīstināts ar "Latvijas dzelzceļa" finansiālo un tehnisko situāciju, kā arī ar stratēģiskajiem un taktiskajiem plāniem.

Runājot par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, "Latvijas dzelzceļa" ģenerāldirektors Andris Zorgevics informēja, ka tie radījuši aptuveni 19 miljonus latu zaudējumus. "Latvijas dzelzceļa" vadība uzskata, ka būtu jāpiešķir līdzekļi pašvaldībām, kas savukārt varētu no "Latvijas dzelzceļa" pirkt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus.

"Latvijas dzelzceļa" vadība informēja arī par dzelzceļu rekonstrukcijas plāniem un kredītu ņemšanas politiku. Piemēram, Ventspilī tiks uzcelta jauna astoņu līdz deviņu sliežu stacija, ko būvēs par Eiropas Rekonstrukcijas bankas izsniegto kredītu.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja "Latvijas dzelzceļa" sistēmā paveikto kopš 1991.gada, kā arī izstrādātos attīstības plānus. Runājot par tarifu politiku, G.Ulmanis uzsvēra, ka šodien nevar prasīt, lai iedzīvotāji maksātu par dzelzceļa pakalpojumiem tik, cik tie reāli maksā, tāpēc valdībai ir jādomā, kā līdzsvarot pasažieru pārvadājumu samaksu. Turklāt G.Ulmanis norādīja, ka jāprognozē Latvijas reģionu attīstība, jo tā nākotnē var ietekmēt arī dzelzceļa pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu tajās Latvijas pilsētās, kur tikai tagad sākas strauja ekonomiskā attīstība.

Valsts prezidents piedalījās arī Satiksmes ministrijas pirmajās atvērto durvju dienās. Uzrunājot jauniešus, G.Ulmanis mudināja apgūt vēsturi un tiesību zinātnes, kas būtu nozīmīgs ieguldījums Latvijas nākotnes stiprināšanā. Valsts prezidents izteica pārliecību, ka pēc pieciem vai septiņiem gadiem darba samaksa jebkurā nozarē būs pietiekama, lai atbilstu katra cilvēka vajadzībām. G.Ulmanis aicināja apgūt tās nozares, kas patiesi atbilst skolēnu interesēm, kaut arī tagad tās netiek uztvertas kā materiāli nodrošinātākās.

Analizējot situāciju valstī, G.Ulmanis runāja par Latvijas vietu pasaulē, par tādas valsts tēla radīšanu, kas liecinātu par gatavību strādāt nākotnes labā. Valsts prezidents sacīja, ka politikā nav pieļaujama populistisku lēmumu pieņemšana. Valstī, pēc G.Ulmaņa teiktā, ir jāīsteno stratēģiski mērķi. Kā viens no šādiem mērķiem tika minēta līdzekļu ieguldīšana ražošanā, vienlaikus aicinot mazos un vidējos uzņēmumus šādi ieguldīt kapitālu valsts nākotnes labklājībā, kas nav iedomājama arī bez labiem ceļiem un sakaru sistēmām.

Pēc uzrunas Valsts prezidents aicināja klātesošos jauniešus uz diskusiju. Vecāko klašu skolēni vēlējās dzirdēt G.Ulmaņa nostādni jautājumā par nāvessoda atcelšanu Latvijā, uzskatot, ka mūža ieslodzījums ir bargāks par nāvessodu.

Tika uzdots jautājums par iespējām likvidēt "Lattelekom" monopolu. Satiksmes ministrs Vilis Krištopans pauda cerību, ka līdz septembrim izdosies izveidot jaunu telekomunikāciju likumu, kas varētu mainīt situāciju šajā jomā.

Atbildot uz jautājumu par subsīdijām un to lietderīgu izmantošanu lauksaimniecībā, G.Ulmanis sacīja, ka ir jāattīsta valsts eksporta politika, kā arī jāpanāk pārstrādātāju un ražotāju ciešāka sadarbība.

G.Ulmanis pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Uldim Pētersonam, uzsverot valsts sekretāra ieguldījumu transporta un sakaru jomas attīstībā Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!