Pētījums. Informācija

Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību

Pēc Tirgus un sociālo pētījumu centra "Baltijas datu nams" 1997./1998. gada pētījuma

Pētījuma rezultāti

Nobeigums. Sākums "LV" nr.91/94., 07.04.98., nr.95/96., 08.04.98., nr.100/101., 16.04.98., nr.102/105., 17.04.98.,

nr.109/110., 23.04.98., nr.122/123., 05.05.98., 128/129., 08.05.98., 132/133., 13.05.98., 134/135., 14.05.98.

Migrācija

Radinieki ārpus Latvijas

Lai noskaidrotu, cik ciešas saites ir nepilsoņiem ar Krieviju vai kādu citu valsti, aptaujā tika iekļauti jautājumi par radiniekiem Krievijā, kā arī citās bijušajās PSRS republikās.

Nepilsoņiem, salīdzinot ar pilsoņiem, radinieki Krievijā ir ievērojami biežāk. 74% pilsoņu ne tuvu, ne tālu radinieku Krievijā nav, savukārt, no nepilsoņiem 53% ir tuvi radinieki un 18% — attāli radinieki Krievijā (sk. 141.zīm.).

Krieviem pilsoņiem radinieki Krievijā ir mazāk, salīdzinot ar krieviem nepilsoņiem. Tuvi radinieki ir 39% krieviem pilsoņiem, attāli radinieki — 21%. Arī nepilsoņu vidū visvairāk radu Krievijā ir krievu tautības cilvēkiem (62%), bet vismazāk lietuviešiem un poļiem.

Baltijas valstīs radinieku Latvijas iedzīvotājiem ir krietni mazāk, šai ziņā nav ievērojamu atšķirību starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Nepilsoņu grupā izceļas vienīgi poļi un lietuvieši, kam ir visvairāk radinieku kādā no Baltijas valstīm.

Būtiskas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem atklājas atbildēs uz jautājumu: "Vai Jums ir radinieki kādā citā no bijušajām PSRS republikām?". Apstiprinošu atbildi uz šo jautājumu snieguši vairāk nekā puse nepilsoņu (53%) un 16% pilsoņu. Izrādās, ka 87% nepilsoņiem — ukraiņiem un 88% nepilsoņiem — baltkrieviem ir radinieki kādā bijušās PSRS republikā, pārsvarā tie ir tuvi radinieki (76 un 75%).

Pilsoņiem, salīdzinot ar nepilsoņiem, nedaudz vairāk radinieku ir citās valstīs (25% pilsoņu un 16% nepilsoņu).

141.zīm. Radinieki Krievijā

Vai Jums ir radinieki Krievijā?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

142.zīm. Radinieki Baltijas republikās

Vai Jums ir radinieki kādā Baltijas republikā?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

143.zīm. Radinieki kādā citā bijušās PSRS republikā

Vai Jums ir radinieki kādā citā bijušās PSRS republikā?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņu, n=1502)

144.zīm. Radinieki kādā citā valstī

Vai Jums ir radinieki kādā citā valstī?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Braucieni ārpus Latvijas

Latvijas pilsoņi visbiežāk apmeklē kādu no Baltijas valstīm. 22% pilsoņu galvenokārt kā tūristi pēdējā gada laikā ir bijuši Lietuvā vai Igaunijā. Nedaudz ir to pilsoņu, kas ceļošanai ir izvēlējušies Krieviju vai kādu citu bijušās PSRS republiku (6% un 5%). Pilsoņu vidū tādu, kas pēdējo 12 mēnešu laikā bijuši Krievijā, vairāk ir starp krievu tautības cilvēkiem (12%).

Turpretī no nepilsoņiem pēdējo 12 mēnešu laikā Krievijā bijuši 24%, un viņu braucienu iemesls visbiežāk ir bijis radinieku apciemošana (77%).

Citas bijušās PSRS republikas pēdējā gada laikā apmeklējuši 17% nepilsoņu, visbiežāk (75%) nepilsoņi turp devušies, lai apciemotu radiniekus.

Raksturīgi, ka darba jautājumos vairāk ārpus Latvijas braukuši vīrieši — gan pilsoņi, gan nepilsoņi (piemēram, no tiem, kas braukuši uz Krieviju kārtot darba jautājumus, 83% no nepilsoņiem un 75% no pilsoņiem ir vīrieši), sievietes nedaudz biežāk, salīdzinot ar vīriešiem, par savu braucienu iemeslu minējušas radinieku apciemošanu.

Jāpiebilst, ka gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū ārpus Latvijas izbraukuši ir cilvēki ar augstāko izglītību vecumā līdz 50 gadiem, rīdzinieki un tādi, kuru izdevumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz Ls 80 mēnesī.

Kopumā var secināt, ka pilsoņi vairāk apmeklē Baltijas valstis un viņu galvenais brauciena iemesls ir tūrisms, turpretī nepilsoņi vidēji vairāk brauc uz Krieviju vai citām PSRS republikām un 3/4 no viņiem braucienu iemesls ir radinieku apciemošana.

145.zīm. Braucieni uz Krieviju

Cik bieži pēdējo 12 mēnešu laikā esat braucis uz Krieviju?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

146.zīm. Braucieni uz kādu no Baltijas republikām

Cik bieži pēdējo 12 mēnešu laikā esat braucis uz kādu Baltijas republiku?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi n=1502)

147.zīm. Braucieni uz kādu citu bijušās PSRS republiku

Cik bieži pēdējo 12 mēnešu laikā esat braucis uz kādu citu bijušās PSRS republiku?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

148.zīm. Braucieni uz kādu citu valsti

Cik bieži pēdējo 12 mēnešu laikā esat braucis uz kādu citu valsti?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

149.zīm. Braucienu iemesli uz Krieviju

Kādi ir Jūsu braucienu iemesli uz Krieviju? (% no LR pilsoņiem, kas ir braukuši uz Krieviju, n=130;

% no tiem, kas nav LR pilsoņi un kas ir braukuši uz Krieviju, n=427)

151.zīm. Braucienu iemesli uz citām bijušās PSRS republikām

Kādi ir Jūsu braucienu iemesli uz citām bijušās PSRS republikām?

(% no LR pilsoņiem, kas ir braukuši uz citām bijušās PSRS republikām, n=109; % no tiem, kas nav LR pilsoņi un kas ir braukuši uz citām bijušās PSRS republikām, n=322)

152.zīm. Braucienu iemesli uz kādu citu valsti

Kādi ir Jūsu braucienu iemesli uz kādu citu valsti?

(% no LR pilsoņiem, kas ir braukuši uz kādu citu valsti, n=182; % no tiem,

kas nav LR pilsoņi un kas ir braukuši uz kādu citu valsti, n=131)

Vēlme aizbraukt no Latvijas

94% pilsoņu un 90% nepilsoņu uz jautājumu, vai Jūs vai Jūsu ģimene esat domājis par aizbraukšanu no Latvijas, izteikušies, ka viņi ir nolēmuši palikt Latvijā; tādu, kas noteikti ir nolēmuši aizbraukt no Latvijas, ir mazāk par 1%. Kopumā aizbraukšanas iespējas vairāk apsver jaunieši (17% no nepilsoņiem un 12% no pilsoņiem vecuma grupā no 15 līdz 30 gadiem). Pilsoņu vidū iespēju pamest Latviju vairāk apsver turīgākie (14% no pilsoņiem, kuriem izdevumi ir virs Ls 80 mēnesī uz vienu ģimenes locekli), turpretī nepilsoņu vidū iespēju pamest Latviju vairāk apsver trūcīgākie (13% no tiem, kuru izdevumi ir līdz Ls 30) un cilvēki ar augstāko izglītību (13%).

Vēlmi kādu laiku pastrādāt ārzemēs biežāk pauduši cilvēki vecumā līdz 50 gadiem, viņu vidū vairāk ir vīriešu.

Ja salīdzinām Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju viedokļus, redzam, ka, līdzīgi Latvijas iedzīvotājiem, arī no Igaunijas nepilsoņiem gandrīz puse labprāt aizbrauktu uz kādu citu valsti dažus mēnešus pastrādāt. Mazāk nekā 1/3 aptaujāto būtu ar mieru strādāt ārzemēs ilgāku laiku (pāris gadus). Vēl mazāk 5—9% no Latvijas iedzīvotājiem labprātīgi brauktu uz citu valsti, lai pavadītu tur visu atlikušo dzīvi.

Igaunijas nepilsoņu vidū vairāk ir tādu, kas vēlētos emigrēt, salīdzinot ar Latvijas nepilsoņiem. Saskaņā ar 1996. gada rudenī Igaunijā veiktā pētījuma datiem 22% no Igaunijas nepilsoņiem vēlētos emigrēt (154.zīm.).

153.zīm. Attieksme pret aizbraukšanu no Latvijas

Vai Jūs (Jūsu ģimene) esat domājis par aizbraukšanu no Latvijas?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

154.zīm. Attieksme pret aizbraukšanu no Latvijas: strādāt un uz visu mūžu

Cik labprāt Jūs brauktu uz citu valsti?

Apkopotas pozitīvās atbildes: "ļoti labprāt" un "labprāt" (% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502; % no Igaunijas nepilsoņiem, n=1502)

(Avots: Estonia’s Non–citizens: A Survey of Attitudes to Migration and Integration. International Organization for Migration (IOM) January, 1997. Aptauja veikta 1996.gada oktobrī un novembrī

Galvenie iemesli

izceļošanai un ar izceļošanu

saistītās grūtības

Pievēršoties sīkākai analīzei, kādēļ cilvēki apsver iespēju aizbraukt no Latvijas, un aplūkojot dažādus ar izceļošanu saistītus aspektus, jāatzīmē, ka šo jautājumu analīzes iespējas ierobežo nelielais to respondentu skaits, kas vispār apsver izceļošanas iespējas (6—10% aptaujāto).

Analizējot potenciālo izceļotāju attieksmi pret tām grūtībām un pārmaiņām, ar kādām būtu jāsaskaras izceļošanas gadījumā, redzams (155.zīm.), ka vismazāk ir tādu, kas būtu gatavi dzīvot sliktākos dzīves apstākļos, savukārt visvairāk aptaujāto būtu ar mieru mainīt specialitāti (71% pilsoņu un 68% nepilsoņu). 92%, kas apsver iespēju izceļot, būt ar mieru mācīties šīs valsts valodu. (Salīdzinoši mazāk tādu, kas būtu gatavi mācīties šīs valsts valodu, ir starp nepilsoņiem —65%).

Jautāti, uz kuru valsti vislabprātāk brauktu strādāt, nepilsoņi visbiežāk izvēlas Krievijas Federāciju, Ziemeļameriku vai kādu citu Rietumeiropas valsti. Pilsoņu vidū populārākas par Krievijas Federāciju ir Skandināvijas valstis, Ziemeļamerika un citas Rietumvalstis. Šīs valstis tiek minētas, arī visu atbildot uz jautājumu: "Uz kuru valsti Jūs vislabprātāk brauktu dzīvot atlikušo mūžu?".

Kā galvenie šķēršļi, kas kavē aizbraukt no Latvijas cilvēkus, kas nav stingri nolēmuši palikt Latvijā, tiek minēti dārgie ceļa izdevumi, radi un draugi Latvijā, pieradums un Latvijā nodzīvotie gadi.

Savukārt kā faktori, kas veicina aizbraukšanu no Latvijas, gan pilsoņi, gan nepilsoņi visbiežāk min labāka darba iespējas citā valstī, bezdarbu un dzīves dārdzības pieaugumu Latvijā.

155.zīm. Gatavība paciest neērtības izceļošanas gadījumā

Vai Jūs būtu gatavs aizbraukt no Latvijas un ...?

(% no LR pilsoņiem, kas nav stingri nolēmuši palikt Latvijā, n=75; % no tiem,

kas nav LR pilsoņi un kas nav stingri nolēmuši palikt Latvijā, n=113)

Kopumā var secināt, ka radnieciskās saites ir viens no galvenajiem iemesliem nepilsoņu braucieniem uz Krieviju un citām bijušās PSRS republikām.

Pilsoņu vidū visiecienītākās tūrisma izbraukumiem ir Baltijas republikas, kur pēdējo 12 mēnešu laikā ir pabijuši 22% pilsoņu — 40% no tiem kā tūristi, 17% darba darīšanās un 15% — apciemojot radiniekus.

Analizējot citus ar migrāciju saistītos aspektus, pētījumā iegūtie dati liecina, ka vairāk nekā 40% aptaujāto labprāt aizbrauktu pāris mēnešus pastrādāt, uz pusi mazāk ir tādu, kas gribētu aizbraukt uz citu valsti, lai tur strādātu dažus gadus.

Bet viens no svarīgākajiem secinājumiem šai sakarībā ir tas, ka vairākums aptaujāto (90—94%) neplāno aizbraukt no Latvijas, arī nepilsoņu vidū nav daudz tādu, kas vēlētos emigrēt no Latvijas.

Atšķirīga situācija ir Igaunijā, pēc 1996.gada rudenī veiktā pētījuma rezultātiem 22% Igaunijas nepilsoņu pauduši vēlēšanos emigrēt no Igaunijas.