Esam Eiropā. Un esam ceļā uz Eiropu

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs:

Eiropas Savienības integrācijas procesā paveiktais un turpmākās attīstības perspektīvas

Kā Eiropas Savienība (ES), tā Latvija šobrīd ir vēl nebijušas, pasaulē nepieredzētas — Eiropas konsolidācijas — procesā. Šis process var kļūt par globālas pozitīvās pārveides sākumu. Protams, ar nosacījumu, ka tas būs sekmīgs. Tāpēc atbildība par Eiropas Savienības paplašināšanu un nostiprināšanu ir visu šī procesa dalībnieku atbildība. Nedrīkst būt nedz pāragru, nedz novēlotu lēmumu.

Latvijai un mums katram Latvijā jāapzinās, ko mēs šobrīd jau esam sasnieguši ES integrācijas kontekstā un kas mums turpmāk būtu jādara, lai veiktu šo vēstures noteikto atbildīgo pienākumu. Tā ir atbildība ne vien pasaules un Eiropas priekšā. Tā ir atbildība Latvijas nākotnes priekšā, jo tikai sekmīga integrācija, tikai pilntiesīga dalība ES, NATO un Rietumeiropas savienībā (RES) var garantēt Latvijas valsts drošību un ilglaicīgu attīstību, kā arī Latvijai svarīgu interešu efektīvu pārstāvēšanu starptautiskajā arēnā. Tāpat ir skaidrs, ka Latvijas ekonomiskajai un politiskajai drošībai jābūt nedalāmam jēdzienam, ka līdzdalība ES Latvijai nozīmē demokrātiju un tirgus ekonomiku principu spilgtāko apliecinājumu.

1995. gadā Latvijas valdības izstrādātā un Saeimā akceptētā Latvijas Republikas Ārpolitikas koncepcija nosaka, ka Latvijas stratēģiskais galamērķis ir iestāšanās Eiropas Savienībā un tā ir vienīgā latviešu tautas izdzīvošanas un Latvijas valsts saglabāšanas iespēja. Turklāt iekļaušanās ES ekonomiskajā sistēmā nozīmē Latvijas saimniecības, zinātnes, izglītības un kultūras straujāku attīstību. Īstenojot Ārpolitikas koncepciju, šajā laikā ir daudz paveikts.

Pirmkārt, Latvijas un Eiropas Savienības attiecības ir iegājušas jaunā — asociācijas, bet tagad — arī iestāšanās ES fāzē.

Otrkārt, Latvijā ir izveidota Eiropas integrācijas procesa vadības visaptveroša struktūra ar Ministru kabineta Eiropas Integrācijas padomi galvgalā.

Treškārt, jau 1996. gadā tika izstrādāta Nacionālā programma likumdošanas saskaņošanai ar Eiropas Savienību, kura tiek pastāvīgi papildināta un pilnveidota un kuras pēdējais variants ir pieņemts šī gada marta beigās.

Ceturtkārt, integrācijas uzdevumu praktiskajai realizācijai ir radīts Eiropas integrācijas birojs, darbs norit nozaru ekspertu darba grupās. Dažādu ministriju darbs tiek koordinēts īpaši radītajā Vecāko amatpersonu padomē.

Piektkārt, būtiska loma Eiropas integrācijas procesā ir arī Saeimai, kur aktīvu darbu veic Eiropas lietu komisija.

Tas, pie kā mēs esam nonākuši šodien, ir panākts necerēti īsā laikā. Integrācija ES jeb, kā to toreiz sauca — Eiropas kopienā, ir bijis viens no Latvijas valdības stratēģiskajiem mērķiem jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, tikai izpratne par šī mērķa nozīmību un ceļa uz to sarežģītību katru gadu ir nākusi klāt. To aizvien labāk saprot gan politiķi, gan birokrāti, gan ražotāji un patērētāji.

Savas attiecības ar ES esam veidojuši soli pa solim:

* gada 11. maijā tiek noslēgts līgums par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību.

* 1993. gada 5. maijā — līgums par zvejniecību.

* 1994. gada 18. jūlijā — līgums par brīvo tirdzniecību. Jāatzīmē, ka faktiski 1994. gads bija gads, kurā valsts nepārprotami un neatgriezeniski nostājās uz ES ceļa.

* 1995. gada 12. jūnijā — Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu.

* 1998. gada 1. februārī Eiropas līgums stājās spēkā, un jau 23. februārī notika Latvijas un ES Asociācijas padomes pirmā sanāksme.

Atskatoties uz šiem gaduskaitļiem, varētu rasties iespaids, ka ceļa sākumā uzņemto ritmisko soli sajauc zīmīgu datumu trūkums 1996. un 1997. gadā. Pilnīgi droši varam teikt, ka tas ir maldinošs iespaids, jo tieši šajā laika posmā mūsu attiecības ar Eiropas Savienību iegāja daudzpusīgas un produktīvas sadarbības fāzē, Latvijai aktīvi piedaloties strukturālajā dialogā ministru līmenī. Tika panākta arī efektīva sadarbība politiskā dialoga jomā ārlietās.

Par būtisku notikumu uzskatāma Eiropas Konferences, kas ir strukturālā dialoga loģiska attīstība, atklāšana šī gada 12. martā. Mūsuprāt, pastāv reālas iespējas padarīt šo vienīgo ES dalībvalstu un asociēto valstu forumu par objektīvu instrumentu tieslietu un iekšlietu, vides un reģionālo jautājumu veiksmīgai risināšanai. Tai būtu jākalpo arī par sava veida skolu, kur visas valstis pakāpeniski apgūtu iemaņas kopīgai rīcībai, risinot Eiropas mēroga problēmas.

Latvijas valsts savu apņēmību kļūt par ES dalībvalsti atkārtoti uzsvēra 1995. gada 14. oktobrī, kad visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas pievienojās Valsts prezidenta paziņojumam par Latvijas integrācijas ES politiku. 1995. gada 27. oktobrī tika iesniegts Latvijas pieteikums dalībai ES. Latvijas parlaments (Saeima), 1997. gada 7.augustā apstiprinot jauno Latvijas Republikas valdību un tās "Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību", vēlreiz pauda atbalstu integrācijai ES kā vienai no galvenajām valdības darba prioritātēm.

Latvijas integrācijas procesā ES var izdalīt pietiekami skaidras vadlīnijas.

Pirmkārt, jānosauc Eiropas Komisijas pagājušajā publicētais atzinums (Agenda jeb — latviešu valodā — "Dienaskārtība — 2000").

Pēc tajā iekļautā Komisijas viedokļa izvērtēšanas Latvija nāca klajā ar stratēģiskiem risinājumiem, kuru mērķis bija sagatavoties ES galotņu sanāksmei Luksemburgā un parādīt Latvijā notiekošo reformu virzību, sasniegumus un to neatgriezeniskumu, lai panāktu iestāšanās sarunu uzsākšanu. Latvijas valsts un valdības viedoklis par Eiropas Komisijas ziņojumu un konkrēti pasākumi norādīto trūkumu novēršanai tika iekļauti īpaši sagatavotā Memorandā.

Otrā svarīgā vadlīnija iezīmējas ar Luksemburgas samita rezultātā pagājušā gada beigās pieņemto lēmumu par Eiropas Savienības paplašināšanās procesa uzsākšanu visām 11 kandidātvalstīm vienlaikus, taču dalot tās divās grupās.

Latvijas valdība šogad īpašu uzmanību pievērš pievienošanās partnerības ietvaros izvirzīto īstermiņa uzdevumu īstenošanai, kas tiks atspoguļota Progresa ziņojumā, kuru Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Savienības Padomē šī gada beigās un kura varētu sniegt pozitīvu rekomendāciju par aktīvu sarunu uzsākšanu ar Latviju.

Latvija ir sagatavojusi arī savu Nacionālās integrācijas programmu, kurā iezīmējas integrācijas uzdevumu veikšanas grafiks. Latvijas Republikas valdības Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā tika pieņemta pavisam nesen — marta beigās, un tā sevī ietver arī Latvijas programmu Eiropas Savienības "acquis" pārņemšanai. Nacionālās programmas pieņemšana uzskatāma par būtisku soli Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā, un tā ir tikusi atzinīgi novērtēta kā Latvijā, tā arī Eiropas Savienības Komisijā un dalībvalstīs.

Kā norāda līdzšinējā Latvijas valdības rīcība iestāšanās Eiropas Savienībā stratēģijas risinājumu meklēšanai, kā arī līdz šim pieņemtie valdības dokumenti, ir nepieciešams izstrādāt Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā. Latvijas politiķiem ir jāapzinās spēles noteikumi, lai iestātos Eiropas Savienībā. Šī mērķa sasniegšanai Latvijai jābūt gatavai izpildīt izvirzītos kritērijus un pārņemt Eiropas Savienības "acquis". Iestāšanās Eiropas Savienībā ir kā vienvirziena ceļš, kurš kļūs par divvirzienu pēc iestāšanās, jo tikai tad varēsim ietekmēt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu.

Latvijas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā uzdevums ir noteikt valsts ārpolitiskos un nacionālos stratēģiskos darbības virzienus un nodrošināt optimālu integrācijas procesa organizāciju. Stratēģijai galvenokārt ir jāņem vērā ārpolitiskie, iekšpolitiskie, ekonomiskie, institucionālie, likumdošanas un izglītības aspekti no Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā viedokļa. Bez tam stratēģijas izstrādē ir jāņem vērā virkne Eiropas Savienības pieņemto Latvijai kā kandidātvalstij saistošo lēmumu un dokumentu, Eiropas Savienības noteiktie likumdošanas saskaņošanas termiņi, šī gada beigās gaidāmais Eiropas Komisijas Progresa ziņojums, kā arī Latvijas stratēģiskie dokumenti, kas saistās ar integrācijas Eiropas Savienībā jautājumiem. Jāatzīmē, ka Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas integrācijas biroju ir uzsākusi darbu pie stratēģijas sagatavošanas.

ES paplašināšanās procesa uzsākšana

Šī gada 30.martā tika uzsākts Eiropas Savienības vēsturē lielākais paplašināšanās process. Tas iezīmē svarīgu soli Luksemburgas lēmumu un Māstrihtas līguma "O" panta īstenošanā un ir uzskatāms par skaidru politisku signālu tam, ka Eiropas Savienības paplašināšanās ir gan pašas Eiropas Savienības prioritāte, gan visas 11 kandidātvalstis ietverošs process. Šī mirkļa nozīmīgumu nedrīkst novērtēt pārāk zemu. Tomēr ES 30.martā uzsākto paplašināšanās procesu tikai tad varēs uzskatīt par pabeigtu, kad visas 11 pašreizējās kandidātvalstis būs veiksmīgi pievienojušās Eiropas Savienībai.

Latvija, tāpat kā visas Austrumeiropas un Viduseiropas kandidātvalstis un Kipra, atrodas vēsturiska izaicinājuma priekšā. Uzsākts sagatavošanās process, lai iestātos Eiropas Savienībā — sarežģītā un modernā struktūrā ar augstu attīstības pakāpi, kuras būtību šobrīd lielā mērā nosaka Māstrihtas līgums un nākotnē arī Amsterdamas līgums. Neviens no iepriekšējiem Eiropas Savienības dalības kandidātiem nav atradies šāda modernas arhitektūras veidojuma priekšā. Tas padara mūsu pašreizējo uzdevumu daudz grūtāku, jo gadu gaitā arī "acquis communautaire" ir kļuvis daudz plašāks, bet valstu skaits, kuras vēlas iekļauties, — lielāks un pašreizējās gatavības līmenis — zemāks, pagātnes nasta — smagāka un pati Eiropas Savienība — iekšēji negatavāka.

Integrācijas process Eiropas Savienībā ir atkarīgs no vairākiem ārējiem faktoriem. Varētu pat teikt, ka Eiropas Savienība šobrīd ir sava veida "kustīgs mērķis". Tā, piemēram, viens no galvenajiem aspektiem ir nepieciešamība pēc Savienības iekšējām reformām, jo, saskaņā ar Amsterdamas līgumā noteikto, Eiropas Savienības pamatlikums šobrīd nepieļauj vairāk kā 20 dalībvalstu veiksmīgu kopdarbību Eiropas Savienības ietvaros, un tas nozīmē, ka šobrīd Eiropas Savienība nevar tikt paplašināta vairāk kā par 5 jaunām valstīm. Mūsu viedoklis ir, ka paralēli Eiropas Savienības paplašināšanās procesam nepieciešams veikt Eiropas Savienības iekšējas institucionālas reformas, lai paplašināšanos varētu veikt ar visām 11 kandidātvalstīm.

Otrs svarīgs faktors ir ES Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) īstenošana. Šis process tiek dēvēts par "Eiropas revolūciju" un nozīmē integrācijas turpināšanos arī pašas ES iekšienē. Monetārā savienība atbilst ES aktuālai vajadzībai — saliedēt vienoto tirgu un nodrošināt atbilstību šodienas globālajai ekonomijai. Latvija uzskata, ka vienotas valūtas ieviešana padarīs integrāciju par ikdienas realitāti un neatņemamu sastāvdaļu. EMS var palīdzēt atrisināt daudzas ES iekšējās problēmas — radot labvēlīgu vidi tālākai ekonomiskai integrācijai.

Eiropas Savienības jaunajām kandidātvalstīm nav izvirzīta prasība vienlaikus ar iestāšanos Eiropas Savienībā kļūt arī par EMS dalībniecēm. Taču Latvijas valdība jau ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību eiro zonas prasībām. Saskaņā ar ekonomiskajiem rādītājiem Latvija varētu izpildīt konverģences kritērijus vidējā termiņā. Jau šobrīd ir sasniegta pilnīga atbilstība tādiem svarīgiem indikatoriem kā budžeta deficīts, valsts parāds un nacionālās valūtas stabilitāte. Bez tam inflācijas rādītāji Latvijā ir vieni no zemākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā, sasniedzot 6,3 procentus šī gada sākumā. Valsts makroekonomiskā attīstība neatkarības periodā ir pastāvīgi uzlabojusies, kas norāda uz to, ka Latvijas ekonomikas pārveide noris veiksmīgi.

Jāatzīmē, ka jaunu kandidātvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā tikpat svarīgas kā iekšējās institucionālās reformas un Ekonomiskās un monetārās savienības īstenošana ir arī visas pārējās Eiropas Savienības iekšējās reformas — strukturālo fondu politikā, vienotajā lauksaimniecības politikā un citās jomās, kas nākotnē būtiski ietekmēs arī situāciju Latvijā. Rēķinoties ar to, ka Latvijai ir jābūt gatavai aktīvi paust savu viedokli par Eiropas Savienības iekšējo reformu virzību.

Latvijas perspektīvas ES iestāšanās sarunu uzsākšanai

Saskaņā ar Luksemburgas samita lēmumiem, kuri garantē visu 11 kandidātvalstu (10 Viduseiropas un Austrumeiropas valstis un Kipra) iesaistīšanos ES paplašināšanās procesā, aprīļa beigās tika uzsākta ES un visu 11 kandidātvalstu nacionālās likumdošanas salīdzināšanas jeb "screening" process visās jomās, un tas ilgs līdz pat novembrim. No Latvijas pirmajās sanāksmēs Briselē jau ir piedalījušies pārstāvji no Ekonomikas, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Finansu un Labklājības ministrijas. Jau pirmā "screening" nedēļa pierāda, ka Latvijas institūcijas var gūt nenovērtējamu pieredzi. Saņemot atbildes uz visiem tās interesējošiem jautājumiem par Eiropas Savienības likumdošanas būtību un prasībām. Tanī pašā laikā tā ir iespēja darīt zināmu Eiropas Komisijai, cik lielā mērā ES prasības jau ir ieviestas, kad tiks ieviestas atlikušās prasības un, kāda institūcija valsts ietvaros būs atbildīga par noteiktas nozares likumdošanas ieviešanu un izpildi.

Šobrīd likumdošanas caurskatīšanas process visos posmos kandidātvalstu grupām norit pēc dažādiem grafikiem un ar dažādu intensitāti.

Tas rada pamatotas bažas, jo, diemžēl, nav izslēgta iespēja, ka Eiropas Komisijas Progresa ziņojums šī gada beigās netiks metodiski nodalīts no ziņojuma par likumdošanas caurskatīšanas gaitu, kas, salīdzinot eventuāli konstatēto problēmu skaitu dažādu grupu valstīs, izslēgtu iespēju saņemt pozitīvu Komisijas rekomendāciju sarunu uzsākšanai ar kādu no otrās grupas valstīm.

Būtiskas atšķirības pašreiz izskatāmo jautājumu sarežģītībā starp pirmās un otrās grupas kandidātvalstīm nedod objektīvu pamatu jebkādai šo valstu savstarpējai salīdzināšanai.

Progresa ziņojumam jābūt objektīvam, vērtējot Latvijā veiktās reformas, un Pievienošanās partnerības dokumentā noteikto mērķu izpildi, bet nebūtu pieļaujams, ka ziņojumā tiktu īpaši uzsvērtas "screening" rezultātā identificētās problēmas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pirmās grupas valstīm šis process norit pēc cita grafika un ar citu intensitāti.

Latvija strādā, lai jau šogad uzsāktu iestāšanās sarunas ar ES, jo, ņemot vērā valsts sasniegto progresu pēc "Agenda — 2000" publicēšanas pagājušajā gada vasarā, Latvijai ir vislielākās iespējas saņemt pozitīvu Progresa ziņojumu par sasniegto ES likumdošanas un citu prasību ievērošanā decembra Eiropadomes sanāksmē. Jāatzīmē, ka īpaši atzinīgi tiek vērtēti LR valdības nesenie pasākumi sabiedrības integrācijas veicināšanai. To atzinuši arī vairāki Eiropas Komisijas pārstāvji.

Savukārt nākamās ES prezidējošās valsts ārlietu ministrs Volfgangs Šisels atzinis, ka ES jau šogad varētu paplašināt pirmo sarunu kārtu, uzaicinot vēl kādu otrās grupas kandidāti. Sagatavošanās ES paplašināšanai būs visas uzmanības centrā Austrijas prezidentūras laikā no jūlija līdz decembrim. Jaunu valstu uzaicināšanai vajadzīga arī 15 ES dalībvalstu vienota nostāja, un mēs ceram, ka Latvija tādu saņems.

Latvijas sasniegumi Eiropas Savienības integrācijas kontekstā

Latvija ir skaidri deklarējusi mērķi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, un visus neatkarības gadus tā ir konsekventi un dinamiski virzījusies uz šo mērķi. Eiropas Savienības Komisija un dalībvalstis ir novērtējušas Latviju kā perspektīvu Eiropas Savienības dalībnieci saskaņā ar Luksemburgas lēmumiem, iekļaujot to paplašināšanās procesā.

Savukārt Eiropas Komisija, novērtējot kandidātvalstu atbilstību Eiropas Savienības dalībvalsts prasībām, pamatojas uz Kopenhāgenas kritērijiem.

Izvērtējot politisko kritēriju atbilstību, Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Komisija ir atzinušas, ka Latvija ir sasniegusi pietiekami augstu demokrātijas attīstības pakāpi, kas garantē likumu varu un cilvēktiesības, kā arī cieņu pret minoritātēm un minoritāšu aizsardzību. Latvijas Republikas valdības politika ir vērsta uz sabiedrības ātrāku, patiesu un vienotu integrāciju, konsekventu Valodas likuma normu ievērošanu, valsts valodas statusa nostiprināšanu un papildu latviešu valodas mācību programmu organizēšanu. Latvijas valdība ir izveidojusi veiksmīgu dialogu ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augsto komisāru Maksu van der Stūlu un Baltijas jūras valstu padomes augsto komisāru Oli Espersenu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju par demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas nostiprināšanas procesu Latvijā.

Sabiedrības konsolidācijas procesā mēs par galveno uzskatām nevis formālu likumdošanas radīšanu, bet gan eiropeiskas vērtības izprotošas sabiedrības reālu veidošanu. Tikai tādā veidā mums izdosies šo jautājumu pozitīvi atrisināt.

Ekonomisko kritēriju izpildē Latvija kopš Eiropas Savienības "Agenda — 2000" publicēšanas ir sasniegusi ievērojamu progresu Eiropas Komisijas viedoklī un pievienošanās partnerības dokumentā identificēto problēmu risināšanā. Latvija visdrīzākajā laikā cer sasniegt tādu attīstības pakāpi, lai spētu izturēt Eiropas Savienībā pastāvošo konkurences spiedienu. Šobrīd Latvija ir panākusi augsta līmeņa stabilitāti makroekonomikas jomā. Piemēram, iekšzemes kopprodukts no 1996.gada līdz 1998.gadam ir strauji pieaudzis no 2,8 procentiem līdz 6,5 procentiem, bet inflācija ievērojami samazinājusies, sasniedzot 7 procentus 1997.gadā. Pēdējos gados ir bijis arī straujāks progress strukturālajās reformās, kur sākumā attīstība notika lēni, t.i., uzņēmumu privatizācijā, zemes reformā, valsts sektora reformā, nodokļu administrācijā. Pie Latvijas ekonomiskās politikas sasniegumiem nevar nepieminēt Latvijas vidējā termiņa ekonomiskās stratēģijas integrācijai ES izstrādi. Latvija viena no pirmajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstu vidū ir izstrādājusi šādu programmu. Ekonomiskās attīstības jomā tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautiskais valūtas fonds un Pasaules banka vērtē Latviju kā vienu no veiksmīgākajām pārejas ekonomikas valstīm Viduseiropā un Austrumeiropā.

Ņemot vērā valsts sasniegto progresu pēc "Agenda — 2000" publicēšanas pagājušā gada vasarā, Latvijai ir vislielākās iespējas saņemt pozitīvu Progresa ziņojumu decembra Eiropadomes sanāksmē par konsekventām un dinamiskām reformām demokrātijas, tirgus ekonomikas un administratīvo jautājumu risināšanā, kā arī sasniegto Eiropas Savienības likumdošanas un citu prasību ievērošanā.

Baltijas valstu sadarbības ietekme uz attīstību reģionā Eiropas Savienības integrācijas kontekstā

Runājot par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, nevar nepieminēt Baltijas valstu integrāciju un šīs integrācijas nozīmi reģionālās sadarbības attīstīšanā, veicinot labu kaimiņattiecību veidošanos, kā arī nodrošinot stabilitāti un ilgtermiņa attīstību reģionā.

Salīdzinājumā ar 90.gadu sākumu Baltijas valstu sadarbība ir strauji attīstījusies, lai gan Latvijai, Igaunijai un Lietuvai ir vēl daudz neatrisinātu problēmu. Palielinājusies drošība Baltijas valstīs, un tas saistīts ar Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā un sadarbības nostiprināšanos ar ASV.

Pasaule šobrīd lielā mērā uztver Baltiju kā vienotu ekonomisku telpu, un tādu to arī Baltijas valstis pakāpeniski ir veidojušas. Baltijas valstu savstarpējās ekonomiskās integrācijas mērķis ir brīvas ekonomiskas telpas izveide. Ir noslēgts trīspusējs brīvās tirdzniecības līgums, līgums par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā. Pašlaik sagatavošanas stadijā ir likumprojekti par brīvu pakalpojumu un brīvu darbaspēka kustību. Turklāt Baltijas valstu savstarpējā integrācija palielina katras atsevišķas valsts iekšējo kvalitāti attiecīgu jautājumu sakārtošanā, ņemot vērā Eiropas Savienības norādījumus.

Visām trim Baltijas valstīm ir svarīga ne tikai ekonomiskā sadarbība, bet arī sadarbības stiprināšana III pīlāra jomā, jo Eiropas demokrātijas un stabilitātes neatņemama sastāvdaļa ir iekšējā drošība. Cieša un koordinēta sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm ir priekšnoteikums iekšlietu un tieslietu jomas efektīvai un veiksmīgai attīstībai. Savukārt attīstība III pīlāra jomā sekmēs katras Baltijas valsts integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī veicinās stabilitāti Baltijas reģionā kopumā.

Eiropas Komisija ir izvēlējusies individuālu pieeju Eiropas Savienības paplašināšanās procesam, vērtējot katras valsts iespējas un atbilstību izvirzītajām prasībām atsevišķi. Taču Eiropas līgumā ir norādīts, ka nepieciešams turpināt reģionālo sadarbību starp Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka ciešākai integrācijai starp Eiropas Savienību un Baltijas valstīm, pašu Baltijas valstu starpā, kā arī plašākā reģionālā kontekstā ir jānoris paralēli.

Luksemburgas Eiropas Padome, paziņojot par intensīvu sarunu uzsākšanu ar Igauniju, ir atstājusi zināmu iespaidu uz Baltijas reģiona stabilitāti. Jāatceras, ka Baltijas reģions drošības politikas kontekstā joprojām tiek dēvēts par lakmusa testu. Par to liecina arī nesenie notikumi Latvijas un Krievijas attiecībās, kas draud ietekmēt Baltijas reģiona stabilitāti un Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Latvija šobrīd piedzīvo nepieredzētu ārpolitisko spiedienu. Tiek izplatīta dezinformācija par cilvēktiesību stāvokli Latvijā, kā arī tiek izteikti daudzi nepamatoti apvainojumi mītiņos, kuri turpinās pie Latvijas pārstāvniecībām Krievijā. Bez tam Krievijas valdības pārstāvji ir starptautiski izteikuši formālus pārmetumus Latvijai, neiedziļinoties detaļās.

Pēdējā laika notikumi un informācija, kas parādās presē, liecina par Krievijas apņemšanos turpināt un, iespējams, pastiprināt kampaņu pret Latviju. Neskatoties uz to, Latvijas un Krievijas attiecības vienmēr ir bijušas, ir un būs Latvijas īpašas uzmanības centrā. Latvija uzskata par būtisku labu kaimiņattiecību uzturēšanu ar Krieviju. Vēl jo vairāk, Latvija, ņemot vērā notikumu starptautisko nozīmi, uzskata, ka tikai atklātā dialogā ir iespējama problemātisku jautājumu risināšana. Tas saistāms ar pašas Krievijas un Eiropas Savienības partnerattiecību veidošanos un šo attiecību veicināšanu reģionālā kontekstā.

Pats svarīgākais moments pašreizējās situācijas attīstībā Latvijas un Krievijas starpā ir tas, ka notikumu tālāka attīstība varētu būtiski ietekmēt reģiona vienotību. Rezultātā pastāv iespēja nodalīt Latviju no divām pārējām Baltijas valstīm, jo Lietuvai nav līdzīgu problēmu, bet Igaunija jau oficiāli atrodas pirmajā valstu grupā. Šādā gadījumā nebūtu iespējams īstenot Eiropas līgumā noteiktos paralēlās integrācijas principus. Tādēļ Latvijai sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm un Eiropas Savienību ir jādara viss iespējamais, lai reģionālā sadarbība tiktu īstenota saskaņā ar Eiropas līgumā noteiktajiem principiem, pilnībā izprotot šī brīža svarīgumu un savstarpējās sadarbības nozīmīgumu.

Iepriekš minēto politisko notikumu attīstības kontekstā Latvijai šodien vairāk nekā jelkad ir nepieciešams konsekvents Eiropas Savienības dalībvalstu un Komisijas politisks atbalsts, kas Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai apstiprinātu valsts reformu gaitas pareizību, sniedzot atbalstu Latvijas Republikas neatkarības stiprināšanai. Eiropas Savienība, uzaicinot Latviju uz iestāšanās sarunām, dotu nepārprotamu signālu par Latvijas piederību Eiropai, kas savukārt nodrošinātu Latvijas demokrātiskās sistēmas izveides, valstiskās neatkarības un uzsāktā kursa uz Eiropas Savienību neatgriezeniskumu. Pirmais konkrētais solis šajā virzienā būs Eiropas Komisijas Progresa ziņojums, kurš objektīvi atspoguļotu Latvijas sasniegumus kopš atzinuma publicēšanas pagājušā gada jūlijā. Viedoklis, ka progresa ziņojuma publicēšana vēl šogad varētu būt pāragra, mums nav pieņemams, ņemot vērā, ka faktiskās atšķirības starp abu valstu grupu valstīm nav nemaz tik lielas.

Latvijas integrācija Eiropas Savienībā ir un būs Latvijas valsts un valdības stratēģisks mērķis. Pašreizējā posmā objektīvi jānovērtē Latvijas sasniegtais un jādefinē turpmākie īsā, vidējā un ilgtermiņa uzdevumi Latvijas pilnīgai integrācijai Eiropas Savienībā, kā arī jānodrošina šo uzdevumu izpilde. Nepieciešama valsts vienotas stratēģijas izstrādāšana integrācijai Eiropas Savienībā, kā arī jāapzinās, ka Latvijas sakārtošana ir mūsu pašu uzdevums un ka tas vislielākajā mērā ir atkarīgs no mūsu pašu gribas un centieniem.

Amsterdamas līguma ievadā ir atzīmēts, ka, sākot ar nākamo paplašināšanās kārtu un līdz tam laikam, kamēr ES dalībvalstu skaits nepārsniedz 20, Komisijā ietilpst no katras valsts pa vienam komisāram. Pārsniedzot 20 dalībvalstu skaitu, ir veicama ES institūciju reforma. Tanī pašā laikā līguma Protokola par ES institūcijām 1.pantā ir atrodams interesants formulējums, proti, noteikums par komisāru skaita samazināšanu stājas spēkā, ja ES paplašināšanās notiek ar vairāk nekā 2 valstīm un ir spēkā, līdz jauno dalībvalstu skaits nepārsniedz 5 valstis. Respektīvi, kamēr ES nav paplašinājusies ar vairāk nekā 2 valstīm, tiek saglabāts "status quo".