Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pašvaldību reforma. Kādas varētu būt tās robežas Administratīvi teritoriālās reformas likums Administratīvi teritoriālās reformas virzienā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.1998., Nr. 79/80 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31683

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grieķijas Republikā Šodien, 25. martā, valsts svētki - Neatkarības diena

Vēl šajā numurā

25.03.1998., Nr. 79/80

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Problēmas

Pašvaldību reforma. Kādas varētu būt tās robežas

Turpinājums. Sākums "LV" nr.69/71., 17.03.98

Likumprojekts

1998.gada 4.marta redakcijā

Administratīvi teritoriālās reformas likums

I nodaļa. Vispārējie noteikumi

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) administratīvā teritorija — ar valsts normatīviem aktiem noteikta valsts teritoriālā iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi;

2) administratīvi teritoriālais iedalījums — valsts teritorijas iedalījums administratīvajās teritorijās;

3) administratīvi teritoriālā reforma — pasākumu kopums, ar kuru tiek grozīts valsts administratīvi teritoriālais iedalījums un izveidota tam atbilstoša pārvaldes sistēma;

4) novads — administratīvā teritorija, kura izveidota, apvienojoties pilsētām ar pagastiem vai pagastiem savstarpēji, un kurā ir vienota vietējā pašvaldība;

5) reģionālais administratīvi teritoriālais iedalījums — valsts iedalījums apgabalos;

6) apgabals — lielākā valsts administratīvi teritoriālā dalījuma vienība, kurā ietilpst vairāki novadi un valsts pilsēta (pilsētas);

7) novada pilsēta — pilsēta, kura kā teritoriāla vienība (apdzīvota vieta) ietilpst novada administratīvajā teritorijā;

8) valsts pilsēta — pilsēta, kura veido atsevišķu administratīvo teritoriju un kura neietilpst novada administratīvajā teritorijā;

9) subsidiaritātes princips — princips, atbilstoši kuram pārvaldes pienākumus uztic tai varas institūcijai, kas atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, ja vien tas nav pretrunā ar pārvaldes izdevumu apjomu, būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumiem.

2. pants

Šis likums nosaka:

1) kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot administratīvi teritoriālo reformu;

2) administratīvi teritoriālās reformas realizācijas kritērijus un īstenošanas kārtību.

3.pants

Administratīvi teritoriālās reformas mērķi ir:

1) izveidot patstāvīgas, attīstībspējīgas vietējās pašvaldības un tām atbilstošu teritoriālo iedalījumu;

2) izveidot valsts administratīvo iedalījumu reģionos, kas veicinātu vietējo pašvaldību sadarbību, valsts pārvaldes institūciju darbības koordināciju, līdzsvarotu reģionālo attīstību.

4.pants

(1) Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijas Republikā ir šādas pašvaldības:

1) vietējās pašvaldības novados un valsts pilsētās;

2) reģionālās pašvaldības apgabalos.

(2) Novads ir administratīva teritorija, kura izveidojas, apvienojoties pilsētām ar pagastiem vai pagastiem savstarpēji. Novada iekšējais dalījums ir novada pilsētas un pagasti. Novada administratīvajā teritorijā pastāv teritoriālais iedalījums, ko veido novadā apvienojušos pagastu un pilsētu teritorijas. Šīs teritorijas var likvidēt vai to robežas grozīt attiecīgā novada pašvaldības dome.

(3) Valsts pilsēta ir administratīvi patstāvīga pilsēta, kura neietilpst novada administratīvajā teritorijā.

(4) Apgabals ir valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma reģionālā vienība, kurā ietilpst novadi un valsts pilsētas.

5.pants

Vietējo pašvaldību lēmējinstitūcija ir dome, kuru likuma noteiktā kārtībā pilsoņi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz 4 gadiem. Lēmējvara pašvaldībā ir nodalīta no izpildvaras. Vietējo pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir vienādas.

6.pants

Valsts nodrošina vietējām pašvaldībām ieņēmumus atbilstoši pašvaldību funkcijām. Pašvaldības kopbudžeta apjoms attiecībā pret valsts kopbudžetu ir ne mazāks par 25 procentiem.

II nodaļa. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma

11.pants

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveido vietējās pašvaldības, kuras atbilst šādiem pamatkritērijiem:

1) vietējā pašvaldība ir spējīga nodrošināt teritorijas ilglaicīgu attīstību;

2) vietējai pašvaldībai ir stabila ieņēmumu bāze, vēlams, lai iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā ir ne mazāks par 4000;

3) vietējās pašvaldības teritorijā ir nepieciešamie infrastruktūras objekti pašvaldības funkciju veikšanai;

4) vietējās pašvaldības teritorija ir ekonomiski, ģeogrāfiski un vēsturiski vienota;

5) vietējā pašvaldība ir spējīga patstāvīgi veikt šādas funkcijas:

— nodrošināt pašvaldības teritorijas sociāli ekonomisko attīstību, sekmēt uzņēmējdarbību, rūpēties par bezdarba samazināšanu,

— gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus,

— pārvaldīt pašvaldības īpašumus un finansu resursus, rūpēties par to efektīvu un lietderīgu izmantošanu,

— gādāt par izglītību (likumā noteikto tiesību nodrošināšana iedzīvotājiem pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanā), rūpēties par kultūru,

— nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību,

— nodrošināt sociālo palīdzību, izveidot un uzturēt veco ļaužu pansionātus, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu mācību un audzināšanas iestādes, bezpajumtnieku patversmes,

— veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju, kārtot adopcijas, aizbildnības un aizgādnības lietas, uzturēt bāriņtiesas un pagasttiesas,

— izveidot un uzturēt pašvaldību dzīvojamo fondu un sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā,

— gādāt par sabiedrisko kārtību,

— izstrādāt attiecīgās administratīvās teritorijas apbūves plānu un noteikt teritorijas apbūves kārtību,

— uzturēt vietējās nozīmes īpaši aizsargājamos dabas objektus, noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi,

— organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus savā administratīvajā teritorijā,

— veikt nepieciešamos pasākumus vēlēšanu, tautas nobalsošanas un tautas piesēdētāju vēlēšanu organizēšanā,

— savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas.

12. pants

(1) Vietējo pašvaldību administratīvo teritoriju reforma tiek realizēta šajā pašvaldību pilnvaru periodā līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām.

(2) Reforma tiek veikta divos posmos:

1) pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas līdz 1999. gada 31. decembrim;

2) pēc centralizēti izstrādāta projekta reformas noslēguma posmā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 30. novembrim.

(3) Pašvaldību vēlēšanas 2001. gada marta otrajā svētdienā notiek atbilstoši jaunajam vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

13. pants

Vietējās pašvaldības uz pašiniciatīvu balstīto administratīvi teritoriālo reformu veic šādā kārtībā:

1) vietējās pašvaldības saskaņā ar šā likuma 11. panta nosacījumiem izstrādā pašvaldību administratīvo teritoriju reorganizācijas projektus un kopā ar attiecīgajiem domes (padomes) lēmumiem iesniedz tos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk — atbildīgā ministrija);

2) atbildīgā ministrija izvērtē iesniegto projektu atbilstību šā likuma nosacījumiem, ja nepieciešams, precizē pašvaldību iesniegtos administratīvo teritoriju reorganizācijas projektus un sagatavo attiecīgo normatīvo aktu projektus;

3) pašvaldības var slēgt apvienošanās līgumus, kuros iekļauti apvienošanās nosacījumi;

4) jaunās vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas izveido Ministru kabinets. Ja jaunizveidotā pašvaldība atbilst šā likuma 11. panta nosacījumiem, tā tiek nosaukta par novada pašvaldību.

14. pants

Pagastu un rajona pilsētu pašvaldības, kuras apvienojas brīvprātīgi, Ministru kabineta noteiktā kārtībā var saņemt vienreizēju mērķdotāciju līdz divu procentu apmēram no apvienojušos pašvaldību gada budžetu kopapjoma.

15. pants

Apvienojoties brīvprātīgi divām vai vairākām administratīvajām teritorijām, šo teritoriju domes (padomes) līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām no visiem ievēlētajiem deputātiem izveido lēmējinstitūciju — domi.

16. pants

(1) Apvienotās administratīvās teritorijas domes pirmo sēdi sasauc Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par attiecīgās administratīvās teritorijas izveidošanu. Ar šīs domes pirmo sēdi izbeidzas attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo domju (padomju) pilnvaras.

(2) Līdz apvienotās administratīvās teritorijas domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo domes sēdi vada un pirmo domes lēmumu paraksta Ministru kabineta pilnvarotais ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(3) Domes (padomes) priekšsēdētāju ievēlē no apvienotajās administratīvajās teritorijās esošo pašvaldību domju (padomju) deputātiem likuma "Par pašvaldībām" noteiktā kārtībā.

17. pants

(1) Ja pašvaldību brīvprātīgās apvienošanās perioda beigās ir vietējās pašvaldības, kuras neatbilst šā likuma 11. pantā dotajiem pamatkritērijiem, atbildīgā ministrija sagatavo vietējo pašvaldību administratīvo teritoriju reorganizācijas projektus.

(2) Vietējo pašvaldību administratīvo teritoriju reorganizācijas projektu atbildīgā ministrija nosūta apspriešanai attiecīgajām pašvaldībām.

(3) Triju mēnešu laikā no šā panta otrajā daļā minētā projekta saņemšanas pašvaldības dome (padome) iesniedz atbildīgajai ministrijai lēmumu, kurā motivēti izskaidrota pašvaldības un tās iedzīvotāju attieksme pret administratīvo teritoriju reorganizācijas projektu.

(4) Pēc pašvaldības domju (padomju) lēmumu saņemšanas vai panta trešajā daļā noteiktā termiņa notecēšanas atbildīgā ministrija precizē administratīvo teritoriju reorganizācijas projektus. Domstarpību gadījumā apvienošanās projektu izskata Ministru kabineta izveidota Saskaņošanas komisija, kurā ietilpst Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, valdības un pašvaldību pārstāvji.

(5) Pamatojoties uz precizēto pašvaldību reorganizācijas projektiem un Ministru kabineta izveidotās Saskaņošanas komisijas ieteikumiem, atbildīgā ministrija sagatavo attiecīgos normatīvo aktu projektus.

(6) Jaunās novadu administratīvās teritorijas izveido Ministru kabinets.

III nodaļa. Valsts reģionālā iedalījuma reforma

19. pants

(1) Valsts iedalījums apgabalos tiek veidots, lai nodrošinātu saskaņotu šādu funkciju veikšanu:

1) reģionālo pašvaldību funkciju izpildi;

2) reģionālo valsts pārvaldes funkciju izpildi;

3) reģionālo plānošanu un attīstību;

4) Saeimas deputātu vēlēšanas apgabalos.

(2) Nosakot funkciju sadali starp valsts centrālo pārvaldi, reģionālā līmeņa valsts pārvaldi un reģionālajām pašvaldībām, kā arī vietējām pašvaldībām, tiek ievērots subsidiaritātes princips.

20. pants

(1) Ministru kabinets līdz 1999. gada 31. decembrim sagatavo projektu par valsts teritorijas iespējamo iedalījumu apgabalos un par valsts reģionālās pārvaldes un reģionālo pašvaldību funkcijām.

(2) Novadu un valsts pilsētu domes no 2001. gada marta līdz 2001. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par priekšlikumiem apgabalu administratīvo teritoriju izveidei. Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai pašvaldības var rīkot aptaujas.

(3) Valsts iedalījumu apgabalos nosaka Saeima ar likumu, pamatojoties uz novadu un valsts pilsētu domju lēmumiem un Ministru kabineta atzinumu.

Pārejas noteikums

Administratīvi teritoriālās reformas laikā:

1) papildus 4. pantā noteiktajām administratīvajām teritorijām kā administratīvi teritoriālās vienības pastāv rajons, kā arī rajona pilsētas un pagasti, kuri nav apvienojušies un izveidojuši novadu;

2) rajona robežas groza Ministru kabinets, konsultējoties ar ieinteresētajām pašvaldībām;

3) spēkā ir tās likuma "Par Latvijas Republikas iedalījumu administratīvajās teritorijās un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" normas, kas nav pretrunā ar šo likumu;

4) novadu pašvaldības nodrošina, lai novadā apvienojušos pagastos tiktu saglabāti administratīvo pakalpojumu centri;

5) gadījumos, kad rajona padome lēmumus pieņem balsojot, lēmums ir pieņemts, ja par to ir nobalsojuši padomes locekļi, kuri pārstāv ne mazāk par 50 procentiem no rajona teritorijas iedzīvotāju kopskaita.

Administratīvi teritoriālās reformas virzienā

1996.gada maijā valdība piedāvāja administratīvi teritoriālās reformas koncepciju, ko paredzēts realizēt no 1997. gada līdz 2001.gadam. Guntara Krasta valdības deklarācijā noteikts, ka administratīvi teritoriālās reformas likumprojektam jābūt izstrādātam līdz 1998. gada 1.aprīlim.

Pionieri administratīvi teritoriālās reformas jomā bija Kandavas pilsētas, Kandavas pagasta un Cēres pagasta vietējās pašvaldības. 1996.gada 20.martā Kandavas dome pieņēma lēmumu par apvienošanos ar Kandavas pagastu, bet Kandavas pagasta padome lēmumu par apvienošanos pieņēma 28.martā. Tā paša gada 28.maijā Kandavas pilsētas dome pieņēma lēmumu par apvienošanos ar Cēres pagastu un pēc mēneša analogu lēmumu pieņēma Cēres pagasta padome.

1997.gada oktobrī lēmumu par apvienošanos ar jaunizveidoto Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldību pieņēma arī Matkules un Zemītes pagasti.

Līdzīgas aktivitātes notikušas arī Ikšķiles pusē. Ikšķiles pilsētas pašvaldība pirmo apvienošanās projektu ar Tīnūžu pagastu izstrādāja jau pirms 5 gadiem. Pēc abu pašvaldību savstarpējas vienošanās 1997.gada 8.jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināti apvienošanās noteikumi, bet pirmo apvienotās Ikšķiles pilsētas ar lauku teritorijas domes sēdi pašvaldību lietu valsts ministrs sasauca 16.jūlijā.

Pašvaldību lietu pārvalde veikusi vairākus pilotprojektus ar mērķi noskaidrot pašvaldību apvienošanās un sadarbības iespējas:

Valmieras rajona Rūjienas pilsētas, Ķoņu, Ipiķu, Naukšēnu, Sēļu, Vilpulkas, Lodes, Jeru un Valkas rajona Kārķu pagastu pašvaldībās;

Krāslavas rajona Dagdas pilsētas, Dagdas, Asūnes, Konstantinovas un Ķepovas pagastu pašvaldībās;

Jelgavas rajona Elejas, Lielplatones un Sesavas pagastu pašvaldībās.

Pašvaldību lietu pārvalde izsludinājusi slēgtu konkursu par tiesībām piedalīties pašvaldību apvienošanās un sadarbības iespēju izpētes pilotprojektā Skrundas apkārtnē: Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldībā un Rudbāržu, Raņķu, Laidu, Nīkrāces un Saldus rajona Nīgrandes pagastu pašvaldībās, kā arī Līvānu pilsētas un Turku un Jersikas pagastu pašvaldībās.

Tiks izsludināts slēgts konkurss par tiesībām piedalīties izpētes pilotprojektā par Saldus rajona vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, apvienošanās un sadarbības iespējām.

Pirms administratīvās reformas īstenošanas Latvijā ir 488 pagasti, 69 rajonu pilsētas, 7 republikas pilsētas un 26 rajoni. Pēc reformas īstenošanas paredzēts valstī izveidot 100—200 administratīvi teritoriālās vienības, saglabājot pašreizējās republikas pilsētas.

1998.gada janvārī Eiropas Savienības "Phare" programmas "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā" ietvaros tika izveidots Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāts, kas darbosies Pašvaldību lietu pārvaldes pakļautībā līdz šā gada 1.novembrim.

Pēc Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta izveides tā darbinieki apmeklējuši vairākas Latvijas pagastu un pilsētu pašvaldības, mudinot pašvaldības veikt apvienošanās procesu (Talsu rajona Balgales un Laucienas pag.), Rēzeknes rajonā, Saldus rajonā u.c.). Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāts veicis arī pētījumu Valkas pilsētas un Valkas pagasta pašvaldībās, lai noskaidrotu iespējas un attieksmes pret iespējamo apvienošanos.

Pēc Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta izveides vairākas Latvijas pašvaldības izteikušas vēlmi apvienoties. To vidū aktīvākās ir Limbažu rajona Salacgrīvas pilsētas un Salacas pagasta pašvaldības, Daugavpils rajona Demenes un Līdumnieku pagastu pašvaldības, Ludzas rajona Nautrēnu un Miglinieku pagastu pašvaldības, kā arī Talsu rajona Laucienas un Balgales pagastu pašvaldības.

Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāts laikā no 2. līdz 27.februārim noskaidroja Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu Latvijā, kā arī pret iespējamiem jauno administratīvi teritoriālo vienību nosaukumiem. Lielākā daļa iedzīvotāju aicina atgriezties pie kādreizējā valsts dalījuma apriņkos un pagastos. Izskanējuši arī iedzīvotāju aicinājumi pārskatīt tagadējo rajonu un pagastu robežas, kas nereti esot mākslīgi veidotas un nav ērtas iedzīvotājiem.

Jautājumā par jauno administratīvi teritoriālo vienību nosaukumiem iedzīvotāji iebilst pret tādiem jauno reformēto pašvaldību nosaukumiem kā vietava, aploks, apvidus, pieciems, zemgunde, kiligunde. Iedzīvotāju domas dalās jautājumā par to, vai jaunās vietējās pašvaldības saucamas par novadiem, vai šis vārds arī turpmāk izmantojams kultūrvēsturisko teritoriju apzīmēšanai. Iedzīvotāji izsaka neapmierinātību par iespējamo reģionu dēvēšanu par apgabaliem, to pamatojot ar Latvijas valsts nelielajiem izmēriem.

3.februārī sekretariāts bija uzaicinājis uz sarunu par iespējamo apvienošanos 30 pašvaldību vadītājus. Dažu pašvaldību vadītāju izteikumi publicēti "Lauku Avīzes" 10.marta numurā. Sekretariāta aktivitātes izpaužas arī publicitātes nodrošināšanā, ja jautājums skar administratīvi teritoriālo reformu: saikne ar žurnālistiem, informatīvo materiālu sagatavošana nosūtīšanai ik mēnesi visām Latvijas pašvaldībām.

Sekretariāts uztur kontaktus ar daudziem "karstajiem" punktiem. Par dominējošo ir kļuvis viedoklis, ka pašvaldību apvienošanās ir neizbēgama, taču, kamēr tā nav noteikta ar likumu, vēl var dzīvot pa vecam. Pilsētu domju vadītāji lielākoties ir par piespiedu apvienošanos un prasa to noteikt ar likumu pēc iespējas ātrāk, jo negrib samierināties ar gauso dzīves tempu pagastos.

Eiropas Savienības "Phare" programmas "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā" ietvaros tika izsludināts slēgts konkurss par tiesībām veikt visu vietējo pašvaldību izpēti divos Latvijas rajonos — Ludzas un Talsu rajonos. Tika saņemti divi pieteikumi: no SIA "Blezūrs — Konsultāciju birojs" un Valsts zemes dienesta Nacionālā mērniecības centra.

1998.gada martā izstrādāts administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts, kas iesniegts atsauksmēm ministrijās. Tajā noteikts, ka reformas mērķi ir izveidot patstāvīgas, attīstībspējīgas vietējās pašvaldības un tām atbilstošu teritoriālo iedalījumu, kā arī izveidot valsts administratīvo iedalījumu reģionos, kas veicinātu pašvaldību sadarbību, valsts pārvaldes institūciju darbības koordināciju un reģionālo attīstību.

Likumprojektā paredzēts, ka Latvijas teritorija turpmāk dalāma vietējās pašvaldībās: valsts pilsētās un novados un reģionālajās pašvaldībās: apgabalos.

Novads ir administratīva teritorija, kas izveidojas, apvienojoties tagadējām pilsētām ar pagastiem vai pagastiem savā starpā. Valsts pilsēta ir administratīvi patstāvīga teritorija, kas neietilpst novada administratīvajā teritorijā.

Apgabals ir valsts administratīvi teritoriālā dalījuma vienība, kurā ietilpst novadi un valsts pilsētas.

Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektā noteikts, ka reformas rezultātā izveidojamas vietējās pašvaldības:

1. kas spēj nodrošināt teritorijas ilglaicīgu attīstību,

2. kam ir stabila ieņēmumu bāze,

3. kuru teritorijā vēlams, lai dzīvotu vismaz 4000 iedzīvotāju,

4. kuru teritorija ir ekonomiski, ģeogrāfiski un vēsturiski vienota,

5. kuru teritorijā ir visi nepieciešamie infrastruktūras objekti pašvaldību funkciju veikšanai.

Likumprojektā noteikts, ka reformu paredzēts veikt divos posmos, kad apvienošanās notiktu pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas līdz 1999.gada 31.decembrim, kam sekotu centralizēti izstrādāta reformas realizācija no 2000.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 30.novembrim.

 

Turpinājums — seko

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!