Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.1998., Nr. 55/56 (1116/1117) https://www.vestnesis.lv/ta/id/31567

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 2.marta ārkārtas sēdē un pēc sēdes

Vēl šajā numurā

03.03.1998., Nr. 55/56 (1116/1117)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 26.februāra sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ko akceptējis Prezidijs, es gribu godājamos kolēģus iepazīstināt ar dokumentu, kuru mēs saņēmām vakar vakarā.

“Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Bila Klintona un visas Amerikas tautas vārdā vēlos izteikt visdziļāko pateicību par Latvijas Republikas Saeimas 19.februāra lēmumu pievienoties valstu koalīcijai, kuras apņēmušās nodrošināt Apvienoto Nāciju Drošības padomes rezolūciju ievērošanu Irākā. Sperot šo vēsturisko soli, Latvija pievienojās plašai starptautiskai koalīcijai, kuras atbalsts bija ārkārtīgi svarīgs Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra pūlēm un visiem citiem, kuri strādāja, lai varētu atrisināt šo krīzi sarunu ceļā.

Prezidents Bils Klintons ir augsti novērtējis Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra grūto misiju Bagdādē. Turpmākajās dienās un nedēļās Apvienotās Nācijas kontrolēs un pārliecināsies, vai Irāka izpilda Apvienoto Nāciju rezolūciju prasības. Šo Irākas apņemšanos nebūtu bijis iespējams panākt bez starptautiskās koalīcijas partneru gatavības sniegt jebkuru nepieciešamo palīdzību. Šajā sakarā Saeimas lēmums atļaut Latvijas Nacionālo bruņoto spēku līdzdalību koalīcijā Persijas līcī ir īpaši nozīmīgs un augstu novērtēts. Mūsu konsultācijas un sadarbība šajās dienās atkal atspoguļo ciešās partnerattiecības Amerikas Baltijas hartas ietvaros. Lūdzu jūs nodot visiem Saeimas deputātiem mūsu pateicību un apliecinājumu vēlmei kopīgi strādāt arī nākotnē. Ar patiesu cieņu — Larijs Nepers, Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks.” (Aplausi).

Godātie kolēģi, pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, izskatīsim vairākus priekšlikumus par grozījumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, šīsdienas sēdes darba kārtības 47.punktu, likumprojektu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” un 34.punktu, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” izskatīt pēc pirmās sadaļas kā darba kārtības 13.un 14.punktu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu, vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Paskatieties uz šo pusi! Man ir iebildumi!”) Modris Lujāns vēlas runāt. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Paldies, ka beidzot arī priekšsēdētāja kungs pagrieza galvu pa kreisi. Es saprotu, ka reizēm galva skatās tikai uz labo pusi, bet šajā gadījumā, cienījamie kolēģi, es aicinātu balsot. Un man liekas, arī pagājušā sēdē bija normāla prakse, ka mēs ejam darba kārtības ritmā, un jo mazāk mēs dotu šādus priekšlikumus, jo mēs ātrāk ieekonomētu laiku, tā ka es aicinu par abiem balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinu pacelt darba kārtībā uz augšu un kā pirmo vai otro izskatīt likumprojektu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” aiz viena iemesla, ka tas ir diezgan sarežģīts likumprojekts, kas ir divos lasījumos jau izskatīts Saeimā, kur šobrīd vēl ir pāri par 100 deputātu priekšlikumu un kurš ir pieņemts 81.panta kārtībā, un kuram 4.martā izbeidzās spēkā esamības termiņš, līdz ar to tas mums noteikti ir jāizskata, lai Kabineta un parlamenta darbs nebūtu izkaisīts vējā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam komisijas priekšlikumu — pārcelt 47.un 34.darba kārtības punktu pēc pirmās sadaļas kā darba kārtības 13.un 14.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 5, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Šīs izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

 

Nākamais iesniegums ir no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmas cesijas līguma jautājuma izmeklēšanai. Šī komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.panta pirmās daļas 2.punktu iesniedz Saeimai izskatīšanai Saeimas lēmuma projektu “Par “Latvenergo” privatizāciju”. Lūdz to iekļaut 26.feburāra Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Nevēlas. Iekļaujam to kā 58.darba kārtības jautājumu, tas ir, darba kārtības beigās.

Nākamais iesniegums ir no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas, kura lūdz iekļaut 26.feburāra sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Godātie kolēģi, ir arī Prezidija atzinums par šo jautājumu, kurš ierosina nodot deputātu iesniegto likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Nevēlas runāt. Tad iekļaujam to sadaļā pie Prezidija ziņojumiem kā pēdējo 13.darba kārtības jautājumu.

Tad ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu, šī komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Tūrisma likums” otrajam lasījumam līdz šā gada 5.martam, un komisija lūdz minēto lēmuma projektu, kas ir pievienots, iekļaut šā gada 26.feburāra Saeimas sēdes darba kārtībā pēc otrās sadaļas kā 17.punktu, tas ir — pēc amatpersonu ievēlēšanas, apstiprināšanas, iecelšanas. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Esam vienojušies, lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Tad, godātie kolēģi, esam saņēmuši vēl vairākus priekšlikumus. Sociālo un darba lietu komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 17.punkta iekļaut darba kārtības 46.punktu — likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” un 54.punktu — likumprojekts “Militārpersonu izdienas pensijas likums”, tātad arī pirms 17.darba kārtības punkta. Vai deputāti kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad esam vienojušies, ka 46.un 54.punktu iekļaujam pirms 17.punkta.

Tad esam saņēmuši piecu deputātu parakstītu priekšlikumu, kuri saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas darba kārtībā, pārceļot likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” uz trešo sadaļu pirms 17.darba kārtības jautājuma. To mēs, kolēģi, esam jau izlēmuši, tātad ir šādi priekšlikumi ienākuši no dažādām Saeimas institūcijām, jautājums ir izlemts. Paldies!

Tad vēl ir Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuri arī, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 27., 37.,38. un 40.punktu izskatīšanai, atvainojiet, te ir dažādi, tomēr tie nav vienlaicīgi. Tātad priekšlikums ir tāds — grozījumus likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” otrajam lasījumam izskatīšanai kā darba kārtības 17.punktu. Tas ir steidzams. Tā kā, godātie kolēģi, mēs esam jau vienojušies par izmaiņām pēc 16.punkta, priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšana, esam vienojušies, ka 46.un 54.izskatīsim pirms 17.punkta, tad mēs to varam iekļaut, ja Saeima tam piekrīt, pēc 54.punkta, tas ir, pirms 17.punkta. Vai deputātiem nav iebildumu? Tas mums ir 27.punkts. Tad nākamo — 37.punktu — šī komisija ierosina izskatīt kā 18.punktu, tātad nākamo. Vai nav iebildumu deputātiem? Iebildumu nav. Paldies! Tad 38.punktu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” izskatīt kā 19.punktu, atkal nākamo. Nav iebildumu? Nav. Un 40.punktu izskatīt kā 20.punktu, tas arī ir steidzams, pēc 38.punkta. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Tad vēl ir iesniegums, godātie kolēģi, kuru parakstījuši desmit deputāti, kuri Kārtības ruļļa 136.panta kārtībā lūdz atlikt likumprojekta “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” izskatīšanu pirmajā lasījumā līdz 1998.gada 1.aprīlim. Šajā jautājumā vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Kārtības ruļļa 136.pants, kurš paredz deputātiem tiesības iesniegt priekšlikumu par kādas lietas izskatīšanas atlikšanu, tas arī nosaka, ka šādi priekšlikumi ir balsojami tieši pirms attiecīgā likumprojekta pieņemšanas attiecīgajā lasījumā. Tas nozīmē, ka šis jautājums šajā brīdī nebūtu skatāms, bet šis dokuments būtu saglabājams Prezidijā līdz tam brīdim, kad mēs būsim beiguši debates par šo jautājumu, un balsojot tieši pirms tā brīža, kad mēs balsosim šā jautājuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Šajā brīdī tas nebūtu izskatāms, un jebkurā gadījumā es aicinātu to noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Čerāna kungs, par atgādinājumu, jums ir taisnība, Kārtības rullis patiešām tādu normu paredz. Bet dokumenti, godātie kolēģi, ienāk tik strauji, ka es vienkārši nespēju tik ātri orientēties šajās niansēs. Paldies! Tad mēs to izskatām, kad ķersimies pie šī jautājuma izskatīšanas.

Tad ir vēl ienākuši pa šo laiku iesniegumi. Pieci deputāti ir parakstījuši iesniegumu, kurā lūdz pārcelt šīsdienas Latvijas Republikas Saeimas darba kārtības 55.,56., 57.darba kārtības punktu izskatīšanai kā 17., 18. un 19. darba kārtības punktu. Nav norādīti nekas... 55., 56. un 57. Godātie kolēģi, mēs jau esam vienojušies, ka pirms 17. mēs izskatīsim 46., 54., 27., 37., 38. un 40. Un ja deputāti piekrīt, tad šos piecu deputātu ierosinātos — 55., 56., 57. mēs varam izskatīt pēc tiem. (No zāles: “Nepiekrist, nepiekrist!”) Deputāti nepiekrīt, bet iesniegums ir, un tad ir jābalso.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par piecu deputātu priekšlikumu mainīt darba kārtību. Lietas būtību, es ceru, ka jūs esat sapratuši. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 25, atturas — 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir vēl viens desmit deputātu priekšlikums: saskaņā ar Kārtības ruļļa 65. pantu un apjomīgo darba kārtību ierosinām šīsdienas Saeimas sēdē noteikt debatēm paredzēto laiku piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Vai te kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav? Paldies. Esam vienojušies.

 

Godātie kolēģi! Izskatām darba kārtības 1. jautājumu. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prekursoriem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu deputātiem nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mininistriju iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu šo vajadzīgo likumprojektu nodot komisijām, bet noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija, jo kopš 1993. gada jūlija Saeima — gan 5., gan 6. — ir nodevusi kā atbildīgajai komisijai tieši Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai visus grozījumus, kas saistīti ar šā likuma precizēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret kolēģa Lagzdiņa izteikto priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Lēmumu pieņemam, ņemot vērā Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav? Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Bišera, Celmiņa, Turlā, Teņa un Kuprijanovas iesniegto likumprojektu “Ordeņu un godazīmju likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Lūdzu iedziļināties dokumenta projektā, par kuru taisāties balsot. Es aicinu neatbalstīt šādu projektu, jo mums ir ļoti daudz ko darīt. Jūs redzat, katru dienu cik mēs te ņemamies ar dažādiem projektiem, strīdamies, kuru pirmo, kuru otro izskatīt... Palicis ir tomēr pārāk maz laika šajā gadā, lai mēs varētu noapaļot otrajos un trešajos lasījumos daudzas lietas, un tagad mums ir jāņemas faktiski ap galīgi, var teikt, neesošu un laikam neatbilstošu jautājumu. Cik tad ordeņu šodien Latvijā ir? Ir viens vienīgais Trīs Zvaigžņu ordenis, par kuru ir pieņemts atsevišķs likums, kurš darbojas šodien. Tad kas tad te ir paredzēts? Cik tad mēs ordeņus plānojam ražot tuvākajos gados, ka mums ir vajadzīgs vesels regulējošs nezin kāds likums? Un vispār. Šī sistēma ir galīgi nepraktiska šajā brīdī.

Es gribētu atgādināt, kā mēs izturējāmies pret tiem ordeņotajiem okupantiem, kas staigāja un turpina staigāt pa Latviju vēl šodien. Kā izturējās pret viņiem latviešu cilvēki, kuriem žvadzēja krūtis no augšas līdz apakšai, nokārinātas ar visādiem metāla gabaliem. Un pat nabaga krokodils, kurš vienu no tādiem norija, mocījās visu nakti ar vēdergraizēm, nespēdams sagremot šos metāla gabalus. Kāpēc mums jākļūst pašiem sev par apsmieklu? Kāpēc mums ir sevi jāgatavo nezin uz kādu ordeņu iegūšanu? Ar pensijām neiznāca tā, kā vajag — ar visiem nodrošinājumiem... Tagad esam ķērušies pie ordeņiem. Varbūt tur kaut kas sanāks. Tiešām trijos lasījumos vēl ņemties ap šādām lietām. Nupat te nesen bija runa par barikāžu piemiņas dalībniekiem, par viņu apbalvošanu varbūt, par to, kādā veidā tālāk ir jāvirza šie te dokumenti. Šāds te pieņemtais likums pilnīgi apturēs šo procesu, jo tādā gadījumā tur viss ir jāpārskata, nemaz nerunājot par to, ka arī to vienīgo likumu par Trīs Zvaigžņu ordeni arī būs jāpārtaisa. Tad sakiet, lūdzu, kam tas viss šodien ir vajadzīgs? Nu kāpēc mums ir šāds lieks darbs vajadzīgs?

Visu cieņu pret autoriem, kas acīmredzot ir gribējuši ieviest kaut kādu sistēmu, bet tā sistēma būs ieviešama tad, kad būs, kas tai sistēmai pakļaujas. Pie viena ordeņa un vienas topošas goda zīmes plānot nezin kādu sistēmu un uz cik gadiem ir vienkārši nelietderīgi. Es aicinu vienkārši, cienījamie kolēģi, netērēsim laiku un šādu te dokumentu labāk neizskatīsim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka viens no mūsu uzdevumiem ir sakārtot mūsu likumdošanu visās sfērās. Es nedomāju, ka šis likums ir tik liels un tik sarežģīts, ka tas mums prasītu ārkārtīgi lielas pūles, lai to pieņemtu. Taču es nevaru nekādi piekrist cienījamajam kolēģim Dobeļa kungam, ka mums šeit viss ir kārtībā un ka te nekas nav risināms. Tiesa, mums ir tikai viens ordenis, bet es esmu pietiekoši daudz dzirdējis, ka ir visādi mēģinājumi un domas dibināt vēl vienu vai vēl kādu.

Otrkārt, kā pats Dobeļa kungs savā runā norādīja, ka patlaban ir Saeimas apritē arī viens cits likums par goda zīmēm. Tā kā nevar teikt, ka tā ir vienīgā goda zīme. Goda zīmes ir arī pie ordeņiem, bez tam daudzas ministrijas arī ir sākušas dibināt savas goda zīmes, kuru statuss vispār nav zināms, un kā tās atšķiras vai neatšķiras, vai tās ir pielīdzināmas valsts apbalvojumam un tā tālāk. Tāpat ir daudzi citi jautājumi, kas saistīti ar ordeņu nēsāšanu, ar kādreizējo Latvijas ordeņu nēsāšanu. Vai tie, kam ir šie Lāčplēša ordeņi vai Viestura ordeņi, vai viņiem ir tiesības šodien tos nēsāt, vai nav tiesības nēsāt, un ir citi jautājumi, kuri būtu jānokārto.

Bez tam jāsaka, ka šis likumprojekts nav no pirksta izzīsts, bet tas ir lielā mērā dibināts uz 1938. gadā Latvijas Republikā pieņemto analogo likumu, kura šodien mums ļoti pietrūkst. Te ir tikai dažas nelielas izmaiņas, kas ir saistītas ar mainījušos situāciju, un vairāk nekas jauns nav izgudrots te, bet vienīgi virzīts uz tā jautājuma nokārtošanu. Paldies par uzmanību! Tāpēc es lūdzu šo likumu nodot komisijām, lai tas varētu rūpīgāk tikt izskatīts, ne tikai pamatotos uz cienījamā deputāta Dobeļa stāstiem par ordeņu nēsātājiem un krokodila vēdersāpēm.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu, balsojot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 15, atturas — 12. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai um noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Vēlas runāt deputāte Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai šis likumprojekts nonāk arī Pilsonības likuma izpildes komisijā, jo mums ir tikšanās ar Naturalizācijas pārvaldes darbiniekiem un citiem, lai arī mēs šinī komisijā varētu izvērtēt šo likumprojektu un dot savu atzinumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Kreituses kundze, jūs bijāt par vai pret nodošanu komisijām? Papildināt ar jūsu komisiju... vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav iebildumu. Paldies! Lēmums pieņemts, ņemot vērā deputātes Kreituses priekšlikumu.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputāta Panteļējeva, Ādamsona, Leiškalna, Teņa, Bērziņa un Kalnbērza iesniegto likumprojektu “Priekšlikums grozījumiem likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt Inese Birzniece, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Birzniece

(LC). Augsti godātie deputāti! Varbūt jums liekas, ka vajag automātiski nodot šo priekšlikumu komisijām, bet es gribu jūs izglītot, kas būtu jādara šajā jautājumā. Šis priekšlikums ir it kā atbilde uz Saeimas priekšsēdētāja Čepāņa kunga saņemto vēstuli no “Liepājas metalurga” par izvedmuitas atcelšanu melnajiem metāllūžņiem.

Viņi varbūt nezināja, ka mēs ratificējam Eiropas līgumu un vairākus brīvos tirdzniecību līgumus ar EFTA valstīm — Šveici, Norvēģiju, Islandi, Lihtenšteinu. Brīvo tirdzniecības līgumu ar Igauniju un Lietuvu, Poliju, Čehiju, Slovākiju un Slovēniju, ka Latvija sola atcelt izvedmuitu uz metāllūžņiem līdz 1999.gada sākumam. Es gribu cerēt, ka mēs saprotam, ka rīkoties īstās valsts interesēs ir sekot mūsu spēkā esošajiem starptautiski ratificētajiem līgumiem. Citādāk mēs atdzīvināsim to praksi no bijušās lielvalsts, kur mierīgi ratificēja līgumu, bet to ignorēja. Uzskatīja, ka tas ir tikai nevērtīgs papīrs.

Es gribu pievērst arī jūsu uzmanību, ka īpašā Eiropas līgumā, kas nupat stājās spēkā ar 1.februāri, 4.pantā ir pateikts, ka eksporta preču muitu tarifs ir jāatceļ vismaz līdz 1998.gada beigām, bet ir arī citas iespējas, kā palīdzēt “Liepājas metalurgam”, ja viņi tiešām grib palīdzēt mums ievērot šos līgumus. Tur pastāv 28., 30., 33., 31., 35. pants Eiropas līgumā, kur vajag iet caur valdības iestādēm un runāt ar Finansu ministriju, ar Ekonomikas ministriju, ar Ārlietu ministriju un caur jauno iestādi — Asociācijas padomi, kam nupat pirmdien bija pirmā sēde, un var iet pa šādu ceļu, nevis kā parlaments — tikai ignorē šo līgumu esamību un domā, ka, mainot likumu, tas būs spēkā pretrunā ar augstāk stāvošu starptautiski ratificētu līgumu. Arī šie papildu priekšlikumi ievērojami aizkavēs Latvijas iestāšanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā, jo pašlaik pēc divpusējām sarunām ar Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm Latvija ir apņēmusies atcelt šos eksporta tarifus līdz 2000. gada 1.janvārim. Citādi valdībai būs jāpārraksta savi iesniegumi Pasaules tirdzniecības organizācijai, tādēļ lūdzu ievērot visus šos faktus un uzskatu, ka mums vajag būt gudrākiem un vajag pētīt, kādas esošās iespējas pastāv Eiropas līgumu un citu līgumu ietvaros, nevajag atbalstīt nodošanu komisijām. Ja gadījumā ir nodots komisijām, es lūdzu, ka nodod arī Eiropas lietu komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Birznieces kundze! Šādu vēstuli Saeima, personīgi es, tiešām saņēmām, bet nevis no “Liepājas metalurga”, bet no Liepājas pilsētas domes. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Dokumentā, kuru mēs saņēmām, ir parādīts, kāds stāvoklis ir šajā lielajā, stratēģiski svarīgajā ne tikai Liepājas, bet visas Latvijas uzņēmumā. Pateicoties prasmīgam darbam, kas tur tagad pēdējā pusotra gada laikā ir noticis, šis uzņēmums ir ne tikai nomaksājis visus parādus, kādi tam bija gan pašvaldības, gan valsts budžetā, nomaksājis lielāko daļu no 8 miljonu latu lielā parāda “Latvijas gāzei”, pagājušajā gadā par iedzīvotāju ieņēmumu nodokli 1 miljonu latu pašvaldība ir saņēmusi, un 400 000 latu ir saņēmusi kā zemes nodokli. Tur strādā 2,5 tūkstoši cilvēku, un ap 300 cilvēku vēl strādā, kuri apkalpo šo uzņēmumu.

Es piekrītu. Birznieces kundzei ir taisnība. Ja mēs šo lēmumu pieņemam un komisija to akceptē, bet varu jums, godātie kolēģi, teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir pieņēmusi jau lēmumu un akceptējusi pēc diezgan ilgām diskusijām gan ar Finansu, gan Ārlietu, gan Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. Es tomēr, neskatoties uz to, lūdzu šo likumprojektu nodot komisijām, un mēs varētu nu tā to institūciju darbības ietvaros, kuras mums tagad ir kopā ar Eiropas Savienību, šo jautājumu kā nebūt atrisināt, bet, ja nebūs pieņemts likums par šo izvedmuitas tarifu saglabāšanu vēl uz pāris gadiem, tad “Metalurgam” un līdz ar to lielākajai daļai Liepājas pilsētas nekādas ekonomiskās nākotnes nebūs. Es lūdzu atbalstīt!

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 8, atturas — 7. Paldies. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Stikuta, Bāna, Kuprijanovas, Dinēviča, Čepāņa un Gannusas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret? Vai kādam ir iebildumi? Anna Seile, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka šie likumprojekta grozījumi ir ļoti atbalstāmi un nododami komisijām, jo gandrīz visu frakciju deputātiem zemnieku saimniecību īpašnieki ir iesnieguši savus protestus par to, ka, ja arī viņiem nav ienākumu no savas zemnieku saimniecības izmantošanas šajā gadā, viņiem ir jāmaksā palielināts nodoklis par savas zemnieku saimniecības īpašumu. Un arī sociālais nodoklis.

Es tikai nevaru saprast, kāpēc netika nodots vienlaikus komisijām arī jau 24.datumā pulksten 12.30 Prezidijā iesniegtais apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas sagatavotais likumprojekts, bet šodien mēs skatām tikai vienu no tiem — 25.februārī, tas ir, vakar iesniegto DPS likumprojektu. Manuprāt, šie likumprojekti būtiski papildināja viens otru, un Prezidijs būtu rīkojies optimālāk, ja abus šos likumprojektus šodien būtu nodevis izskatīšanai komisijām. Papildus es lūdzu nodot šo likumprojektu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo tas saistās ar daudziem saimnieciskajiem jautājumiem, un kā otro komisiju es lūdzu apstiprināt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav pret Seiles kundzes priekšlikumu. Par atbildīgo komisiju saraksta papildināšanu. Iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Tagad saskaņā ar mūsu akceptētajām izmaiņām darba kārtībā izskatām 47.darba kārtības jautājumu.Tas ir likumprojekts “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Šobrīd mēs strādājam ar dokumentu nr. 3833. Likumprojekta nosaukumu es nelasīšu laika taupīšanas nolūkos. Augsti godātie deputāti! Pirmais priekšlikums ir iesniegts pie 1.panta. Iesniedzējs ir Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Pie 1.panta ir arī finansu ministra priekšlikums — Roberta Zīles. Komisija to atbalsta, tāpat redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns.

3. priekšlikums pie 1.panta 7.punktā. Iesniedzis finansu ministrs Zīle. Komisija atbalsta, to negrozot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

1.panta priekšlikumus mēs esam izskatījuši. Pārejam pie 2.panta. Tur ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums par 2.panta pirmo daļu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns.

Savukārt komisija pati ir izstrādājusi redakciju 2.panta pirmajai daļai, kuru nepārprotami atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns

. Juridiskā biroja priekšlikums pie 2.panta ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

2.panta ceturtajā daļā priekšlikumu ir iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Papildinājumu par 2.panta jaunu piekto daļu tāpat ir iesniedzis finansu ministrs Zīle. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un iestrādājusi savā priekšlikumā, kurš ir 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

2.panta jaunu sesto daļu ierosina finansu ministrs Roberts Zīle. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Tāpat komisija iebilst pret finansu ministra ieteikumu — izteikt 2.pantam jaunu septīto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns.

Pārcēlumus pantā ierosina finansu ministrs Roberts Zīle 12.priekšlikumā. Komisija šo pārcēlumu atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Izslēgumu otrā lasījuma redakcijā 2.panta sestajā daļā ierosina Roberts Zīle. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

2.pantā vairs priekšlikumu nav. Pārejam pie 3.panta. 14.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi par 3.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai jūs piekristu tam, ka atbildīgā komisija ar nelieliem redakcionāliem precizējumiem ir akceptējusi praktiski visus priekšlikumus pie 3.panta. Vai piekrītat komisijas atzinumiem par 3.pantu? Paldies! Pieņemam.

K.Leiškalns.

Paldies! Ja 4.pantā priekšlikumu nav, ir priekšlikums no Juridiskā biroja par 5.panta 1.punktu. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot. Tāpat komisija atbalsta 5.panta 2.punkta redakciju no Juridiskā biroja. Finansu ministrs liek priekšā pārcelt 5.panta 3.punktu uz 4.nodaļu. Komisija to atbalsta, nosakot konkrētu punktu 4.nodaļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta 5.panta redakciju un ierosinātajām izmaiņām — pārcelt uz 4.nodaļu kā 16.pantu 5.panta 3.punktu.

K.Leiškalns.

Un nule mēs, godātie deputāti, esam 6.pantā, kur ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Jūsu tabulās tas ir nr. 25. Komisija to atbalsta, ietverot Juridiskā biroja priekšlikumā, un izstrādā savu redakciju. 6.pantā līdz ar to vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 25. un 26.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Esam 7.pantā. Finansu ministrs Roberts Zīle ierosina papildinājumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Finansu ministrs Roberts Zīle ierosina izteikt 7.panta trešo daļu. Komisija to daļēji atbalsta un iestrādā savā redakcijā, kurš ir 29.punkts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Ar priekšlikumu nr.30 finansu ministrs Roberts Zīle ierosina papildinājumu 7.pantā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Ar 31.priekšlikumu mēs jau pārejam pie 8.panta nosaukuma. Komisija atbalsta to, izsakot kā 9.panta precizētu redakciju. Tātad 7.pants tiek zināmā mērā atcelts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

32.priekšlikums ir par 8.pantu, augsti godātie deputāti. Finansu ministra priekšlikums papildina to ar jaunu ceturto daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija lūdz jūs izskatīt tās priekšlikumu par nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 4.nodaļas nosaukumam — “Valsts atbalsts noteiktu darbību veicināšanai”. Pieņemts.

K.Leiškalns.

34.priekšlikumā jūsu tabulās Juridiskais birojs lūdz izskatīt un ierosina precizēt 9.panta vārdus, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai varam lemt arī par 34., 5., 6., 7., 8. un 9.? Tie visi attiecas uz 9.panta atsevišķām daļām, un komisija tos principā ir atbalstījusi ar nelieliem redakcionāliem precizējumiem. Deputāti piekrīt. Paldies! 9.panta redakcija ir akceptēta.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Paldies par lielisko 9.pantu! Pārejam pie 10.panta. Tur ir finansu ministra priekšlikums, kuru komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā. Pirmā daļa. Tāpat ir 10.panta otrā daļa. Finansu ministrs Roberts Zīle iesaka mainīt. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Tas pats ir 42.priekšlikumā par 10.panta trešo daļu. Komisija atbalsta, iestrādā redakcijā, kuru jūs redzat priekšlikumā nr.43. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 40., 41., 42. un 43.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns.

Nākamajā lapaspusē ir finansu ministra priekšlikums par 10.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta priekšlikumu un iestrādā savā redakcijā, kas ir priekšlikums nr.45. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 44. un 45.priekšlikumu. Paldies! Tie ir pieņemti.

K.Leiškalns.

Finansu ministra priekšlikums par 10.pantu, kuru komisija atbalsta, daļēji iestrādā savā redakcijā, jūsu tabulās 47.priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 46. un 47.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns.

48.priekšlikumā par 10.pantu finansu ministrs liek priekšā, komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Finansu ministrs Roberts Zīle nosaka izmaiņas 10.panta vienpadsmitajā daļā. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Tāpat papildinājums pie 10.panta no finansu ministra Roberta Zīles ir guvis komisijas atbalstu, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

10.pantā ceturto daļu Roberts Zīle, finansu ministrs, prasa izteikt kā devīto daļu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Otrā lasījuma redakcijas 10.panta izmaiņas, jau arī 52.priekšlikumā finansu ministrs liek priekšā izdarīt izmaiņas. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Tas pats 53.priekšlikumā, ko iesniedz finansu ministrs Roberts Zīle pie tā paša 10.panta. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 50., 51., 52. un 53.priekšlikumu likumprojekta 10.pantā. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 11.pantā nav izmaiņu, bet komisija to iesaka izteikt kā 12.pantu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Aizstājums 11.pantā nāk no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot šī paša panta trešo, ceturto daļu. Bet pie piektās daļas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta, redakcionāli precizējot, un es ceru, ka arī jūs atbalstīsiet.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns.

Pārejot pie 12.panta, man jāteic, ka izmaiņu šeit nav, bet līdzīgi iepriekšējam komisija liek priekšā to izteikt kā 13.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Pie 12.panta ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta. Juridiskā biroja priekšlikums ir pie 12.panta otrās daļas. Arī to komisija atbalsta 58.priekšlikumā. Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt 12.panta otro daļu. Komisija atbalsta. 12.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums par vārda aizstājumiem. Komisija atbalsta 12.panta otrās daļas 4.punktā ar priekšlikumu nr.60. Juridiskais birojs liek priekšā nomainīt vārdus, un to komisija ir atbalstījusi. Tāpat komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu ar nr.61, 12.panta trešo daļu izsakot kā 13.panta ceturto daļu. 12.panta trešās daļas labojumus, ko liek priekšā Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi. Atbalstījusi arī 63.priekšlikumā finansu ministra Roberta Zīles labojumus 12.pantā. Tas pats man jāsaka, ka komisija ir atbalstījusi 64.priekšlikumu par 12.panta trešās daļas 6.punktu, ko liek priekšā finansu ministrs Zīle. Un 7.punktu komisija pati izsaka kā 5.punktu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, debatēs par 12.pantu ir pieteicies Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes atbalstītāji! Tautas kalpi! Mēs šeit ar lielu ātrumu, ar ložmetēja ātrumu skrienam cauri vienam likumam, kas varbūt tautai ir ļoti nozīmīgs. Mēs visi zinām, ka darbavietas tiek iznīcinātas ar lielu ātrumu. 6.Saeimas vēlēšanu kampaņā mēs zinājām, ka tas bija tāpēc, ka mūsu nodokļu sistēma ir tāda, kas nekam neder, ka nodokļi ir jāsamazina. Bet mēs šeit tagad runājam par to, kādu atvieglojumu mēs spētu dot kādos gadījumos kādai firmai. Saprotiet, ja uzņēmējs grib ieguldīt naudu, lai vienu hektāru purva pataisītu par dzērveņu audzētavu, viņam jāiegulda 30 tūkstoši latu, un divus gadus vēlāk tur nāks 40 tūkstoši latu produkts. Viņš nav drošs, vai viņš pareizi tos 30 tūkstošus ieliks, kādas kļūdas viņi taisīs. Viņš nav drošs, vai tirgus cena būs tāda, kā viņš sagaidīs, vai drusku mazāka, vai drusku augstāka. Viņš nezina, kā banka ar viņu apiesies. Viņš nezina, kā mainīsies nodokļi. Viņam ir risks. Bet tagad no valsts puses, kad tā investīcija notiek, 30 000 latu iet apgrozībā, un 24 000 latu nāk atpakaļ valsts budžetā. Tāpēc jau katra aktivitāte pievelk savus nodokļus, un tā nauda aprit ne vienu reizi, bet daudzas reizes. Pirmo reizi 100% no tās naudas, otrā reizē 70%, jo daži santīmi aiziet importos, bet kopumā 80% no tās ekonomiskās apgrozības atnāk atpakaļ tautā. Valsts budžeta formā. Labi, investors ieliek 30 tūkstošus. Valsts budžets iebāž savā kabatā 24 tūkstošus. Un tagad divus gadus vēlāk investors nezina, vai viņš pelnīs vai zaudēs, bet valsts dabūs 32 000 latu un iebāzīs savā kabatā. Valstij tā lieta ir vienkārša. Viņa dabū no investora, viņa dabū no nākošās ekonomiskās aktivitātes, un nopietnā pasaules daļā valsts stimulē savu ekonomiku. Valsts palīdz investoram, valsts palīdz, cik tā spēj, Eiropā valsts dotē savus laukus 70% apmērā, jo tas valstij nekā neizmaksā.

Bet Latvijā mēs darām tieši pretējo. Mēs uzliekam lielu nodokli, mēs apgrūtinām ar krimināliem elementiem, un tad mēs privatizējam to firmu, mēs nolemjam, ka tā nav dzīves spējīga, sagriežam darbavietas, un, skat, mums ir dzīva, ekonomiski nespējīga tauta, kurai jāpārdod savus sertifikātus par 30 vai 80 santīmiem 30 latu vietā. Un tā mēs pataisām mūsu tautu par kalpiem, par vergiem mūsu zemē. Mēs šeit skrienam ar ložmetēju ātrumu. Pat gudrinieks Vītols nespēj kaut ko gudru pateikt. Un mēs nekā neesam izdarījuši, lai patiešām dotētu jaunās darbavietas. Mēs nekā neesam izdarījuši, lai Privatizācijas aģentūra šogad neizdzēš vēl 10 tūkstošus darbu, ko viņi taisās izdarīt. Mēs nekā nedarām, lai glabātu tās darbavietas, vai lai tās veidotu. Un es skatos šeit, ka nevienam šeit īsti tas neinteresē. Skatos, ka “Tēvzemei un Brīvībai” puiši lasa avīzes, skatos, ka viens vai divi cilvēki klausās. Bet lai mūsu darbavietas izput, ar šito ložmetēju ātrumu skriesim cauri. Mums ir jāsāk dotēt mūsu darbavietas nopietni. 70% apmērā pat tad, kad tajās nav vairs investīcijas, kā laukos tas būtu jādara. Jo mums darbavietas Latvijā trūkst. Un investīcijas mums ir jādod kredītu veidā tiem, kas māk to lietu darīt un kas grib to lietu darīt, un kas ir izraudzījušies pareizo produktu. Mūsu banku sistēma ir smagi jāmaina, lai tas būtu iespējams. Mums jāsāk domāt par ekonomisko attīstību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs!

K.Leiškalns

(LC). Jā, augsti godātie deputāti! Augsti godātais padomes kalp Valdmaņa kungs! Ja jūs būtu izlasījis finansu ministra priekšlikumu — pēdējo pie šī paša 12.panta, jūs būtu iedziļinājies, tad jāteic, ka finansu ministrs ar vienu priekšlikumu ir novērsis visas tās nebūšanas, par kurām jūs šeit mēģinājāt runāt. Tā kā man ir jāliek priekšā vēl 12.pantā Roberta Zīles priekšlikums — papildinājums 12.panta trešajā daļā. Komisija diemžēl nav atbalstījusi. Aicinu jūs balsot par 12.panta redakciju, ja Valdmaņa kungs tā iebilst.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Es gribu jums arī atgādināt Kārtības ruļļa noteikto normu, ka, apspriežot likumprojektus otrajā un trešajā lasījumā, mēs varam izskatīt priekšlikumus pa pantiem, pa pantu grupām vai priekšlikumu grupām, ko mēs arī strikti ievērojam. Tādēļ jautāju: vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas atzinumu par 12.panta redakciju, kas skar priekšlikumus no 56. līdz 65? Komisijas atzinums tiek akceptēts. Paldies, pieņemts!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Pie 13.panta ir komisijas redakcija, kas to liek izteikt kā 14.pantu. Pret to, es ceru, iebildes nevarētu būt. Tad ir aizstājums nosaukumā, ko liek priekšā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

67.priekšlikums no Juridiskā biroja. Valdmaņa kungs, klausieties uzmanīgi! Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt, pieņemts.

K.Leiškalns.

Tātad finansu ministra priekšlikums par 13.panta otro daļu. Jūs saprotat, šobrīd tas jau ir 14.pants. Komisija atbalsta procentu izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija izslēdz 13., tagad 14.pantā vārdus. Komisija izslēdz, atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Finansu ministra priekšlikums, kas ir analogs iepriekšējam, par procentu nomaiņām. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt, pieņemts.

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs šajā pantā sniedz papildinājumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Tāpat 13.panta piektās daļas otrā teikuma jauna redakcija. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 71. un 72.priekšlikumu šajā likumprojekta 13.pantā.

K.Leiškalns.

73.priekšlikumā izmaiņas liek priekšā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta. Tāpat Juridiskais birojs runā par sestās daļas 1.punktu, kuru komisija atbalsta daļēji. Un izslēdz no otrā lasījuma redakcijas sestās daļas procentu intensitāti. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta 73., 74. un 75.priekšlikumu komisijas variantā.

K.Leiškalns.

76.priekšlikumā Roberts Zīle, finansu ministrs, liek priekšā procentu izmaiņas. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

Un, pārejot pie 14.panta, mēs redzam atbildīgās komisijas priekšlikumu par sestās daļas redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Uzmanību es vēršu uz Juridiskā biroja priekšlikumu par 13.panta sestās daļas 2.punktu. Komisija visu šo priekšlikumu arī 7.punktā ir atbalstījusi un izsaka kā 14.panta septīto daļu, jau precizējot iesniegtās redakcijas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Tad Juridiskais birojs liek priekšā līdzšinējā 13.panta septīto daļu izteikt kā astoto daļu. Komisija atbalsta jau kā 14.panta astoto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti, pārejam pie nākamā panta. Šobrīd mums varētu sajukt numerācija. Tātad 14.kļūst par 15. Tur ir finansu ministra Roberta Zīles papildinājums. Komisija to atbalsta, izsakot 15.panta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 15.panta nosaukumam un redakcijai.

K.Leiškalns.

Tad ir priekšlikums, ko mēs esam netieši atbalstījuši jau iepriekš. Pārcēlums no 4.panta uz 15.pantu, ko liek priekšā Roberts Zīle. Komisija šo pārcēlumu, šeit ir sarežģītas nianses, ir atbalstījusi, izsakot kā 16.pantu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta nosaukumam un redakcijai, ko ir akceptējusi komisija.

K.Leiškalns.

Komisija ir atbalstījusi arī finansu ministra priekšlikumu — attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk!

K.Leiškalns.

Piekto nodaļu komisija liek priekšā izteikt kā 17.pantu, redakcionāli precizējot tās tekstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Tātad līdzšinējo 15.pantu komisija pārveido 18.pantā un ievieš šajā pantā vairākus redakcionālus precizējumus, ceturtajā daļā, priekšlikumā vēl ceturtais bez numerācijas, un mēs varam pāriet pie 16.panta, kur ir viens labojums. Komisija, redakcionāli uzlabojot tekstu, lūdz to izteikt kā 19.pantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Tad mēs pārejam pie līdzšinējā 17.panta, un visu šo precizējumu un pārcēlumu rezultātā komisija jau šobrīd to lūdz izteikt kā 20.pantu.

Sēdes vadītājs.

Pieņemts. Ejam tālāk!

K.Leiškalns.

Juridiskā biroja priekšlikums 17.pantā par izslēgumu, tagadējā 20.pantā, vēršu jūsu uzmanību uz to. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Juridiskā biroja aizstājums 17.pantā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Tāpat finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums par 17.panta ceturto daļu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Tālāk mēs varam, ejot cauri likumprojektam, ievērot redakcionālus precizējumus pie šī paša panta, kurus ir izdarījusi komisija, un nonākam pie 88.priekšlikuma, kuru ieteic finansu ministrs Roberts Zīle, komisija atbalsta, tomēr redakciju ir nedaudz precizējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

17.panta vienpadsmitajā daļā ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, komisija atbalsta finansu ministru, tomēr precizē redakciju. Tas pats ir 90.priekšlikums par 17.panta jaunu daļu, komisija ir atbalstījusi, izskatot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, deputāti piekrīt likumprojekta 17.panta vienpadsmitās, divpadsmitās un trīspadsmitās daļas redakcijai. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti, mēs esam izskatījuši pilnībā līdzšinējo 17.pantu, es saprotu, ka atbalstām arī 91.priekšlikumu, priekšsēdētāja kungs. Pārejam pie 92.priekšlikuma, kuru ir iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle, papildinot līdzšinējās redakcijas 18.pantu, patiesībā pat izsakot jaunā redakcijā, komisija finansu ministru atbalsta, nosakot, ka šis pants turpmākā likumprojekta tekstā ies kā 21., un precizē ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 21.panta nosaukumam — Sods par valsts atbalsta projekta nepieteikšanu komisijā — un redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

93.pantu mēs pēc būtības jau esam akceptējuši. Arī finansu ministrs Roberts Zīle liek priekšā tehnisku lietu attiecīgi mainīt pārējo panta redakciju. 94.priekšlikums par 18.pantu, ko iesniedz Juridiskais birojs, ir guvis komisijas atbalstu, un sekojiet uzmanīgi, ir nomainīta pantu numerācija, līdz ar to līdzšinējais 18.pants kļūst par 22.pantu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, deputāti likumprojekta 22.panta, pēc jaunās numerācijas 23.un 24.panta redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns.

24.pantu mēs esam pārgrozījuši ar jūsu labvēlību, augsti godātie deputāti! 96.priekšlikumā Juridiskais birojs liek priekšā izteikt 20.panta otro daļu šādā redakcijā, redakcija ir jūsu priekšā. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns.

97. — priekšpēdējais, manuprāt, nē, vēl ir daži priekšlikumi no Juridiskā biroja par likumprojekta 21.pantu, kas tiek atbalstīts, bet šis pants likuma redakcijai, es saprotu, ka mēs nobalsosim par šo likumu, būs 25.pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti 25.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Cienījamās dāmas, augsti godātie kungi, pārejam pie 98.priekšlikuma par pārejas noteikumiem, par 1.punktu, atbildīgā komisija liek priekšā savu redakciju, kura ir jūsu tabulās, un Juridiskais birojs ierosina papildinājumu pie pārejas noteikumu 2.punkta ar konkrētu redakciju, kuru jūs redzat un kuru atbalsta atbildīgā komisija. Līdz ar to priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti, un tas var pārtapt likumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu redakcijai. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Sabiedrības un komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par šo svarīgo likumprojektu trešajā lasījumā, nosūtot to Valsts prezidentam promulgācijai.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies priekšsēdētājam! Paldies, dāmas un kungi!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 34.punkts. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3699. Tautsaimniecības komisijā, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tika saņemts Ministru prezidenta Guntara Krasta ierosinājums šo jautājumu izskatīt kā steidzamu, un klāt bija pievienots arī pamatojums, jo mēs jau visi zinām, ka sabiedrībā šīs problēmas ir ārkārtīgi aktuālas, lai varētu paātrināt privatizācijas procesu un padarīt to caurspīdīgāku, būtu ieteicams pieņemt ātri šos likuma grozījumus. Tomēr Tautsaimniecības komisijā balsojums par steidzamību dalījās, seši bija par, seši bija pret un atturējās, un tāpēc komisijā nekāds lēmums netika pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Šāds lēmums jāpieņem Saeimai, tāpēc lūdzu deputātus izšķirties par to. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 32, atturas — 9. Likumprojekts par steidzamu atzīts nav.

A.Seile.

Cienījamie deputāti, izskatām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Grozījumu būtība. Šajā likumprojektā ir paredzēts atsevišķu uzņēmumu privatizācijas projektus, kuri attiecas uz Latvijas valstij svarīgiem tautsaimnieciski nozīmīgiem objektiem, to privatizācijas noteikumus apstiprināt Ministru kabinetā. Pie šādiem objektiem likumprojektā ir paredzēts pieskaitīt valstij piederošo banku privatizāciju un tādus, kuru darbība ir saistīta ar dabisko monopolstāvokli Latvijā. Likumprojektā ir nosaukti vairāki konkrēti uzņēmumi, valsts uzņēmumi, kuru privatizāciju vajadzētu pēc Privatizācijas aģentūras sagatavotā privatizācijas projekta apstiprināt Ministru kabinetā. Šādi objekti tiek minēti “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecība”, “Latvijas dzelzceļš”, Hipotēku un zemes banka un Latvijas Krājbanka. Protams, ka šo objektu uzskaitījums ir diskutējams, un deputāti, sagatavojot savus priekšlikumus otrajam un trešajam lasījumam, varētu pilnībā arī šo objektu sarakstu ļoti rūpīgi izvērtēt un palabot.

Un tomēr Tautsaimniecības komisija uzskata, ka ir nepieciešams padarīt šo procesu daudz atklātāku, nekā tas ir pašlaik, daudz atbildīgāku, jo šos privatizācijas projektus, ko sagatavojusi Privatizācijas aģentūras valde un apstiprinājusi padome, apstiprinot Ministru kabinetā, dažādas ministrijas profesionāli varētu ietekmēt un rūpīgi kontrolēt šo privatizācijas procesu. Līdz ar to padarot daudz drošāku pieteikušos pretendentu atlasi, un es domāju — visai Latvijai šos privatizācijas noteikumus padarot daudz nozīmīgākus, būtiskākus, jo arī presē jau ir izraisījusies ļoti aktuāla diskusija par šo jautājumu nostādni. Tāpēc es lūdzu deputātus pieiet atbildīgi šim jautājumam un likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Debatēs pieteicies Aristids Lambergs, Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinu noraidīt šo likumprojektu. Un kāpēc? Ja tiks pieņemtas šīs maiņas privatizācijas likumā, tad tas būtiski izmainīs privatizācijas procesu mūsu valstī. Privatizācijas likuma grozījumi paredz, ka turpmāk valsts īpašumu objektu privatizācijas noteikumus apstiprinās nevis Privatizācijas aģentūras valde, bet gan Privatizācijas aģentūras padome vai Ministru kabinets. Ministru kabinets apstiprinās privatizācijas likumā tieši nosaukto valsts īpašuma objektu “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecības”, “Latvijas dzelzceļa”, “Lattelekom”, Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Latvijas Krājbankas privatizācijas noteikumus un privatizācijas noteikumu valsts kapitāla daļu privatizācijai šajās sabiedrībās. Bez tam, nododot valsts īpašuma objektu privatizācijai, Ministru kabinets var noteikt, ka šī objekta privatizācijas noteikumus apstiprinās pats Ministru kabinets. Visu pārējo valsts īpašumu objektu privatizācijas noteikumus turpmāk apstiprinās Privatizācijas aģentūras padome, ja tiek pieņemtas šīs maiņas likumprojektā.

Lai nodrošinātu to, ka valsts īpašumu objektu privatizācijas noteikumus apstiprina Ministru kabinets vai Privatizācijas aģentūras padome, ar ierosinātiem privatizācijas likuma grozījumiem nepietiks. Tas saistīts ar to, ka saskaņā ar privatizācijas likumu valsts īpašumu objektu privatizāciju veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”. Privatizācijas aģentūra ir akciju sabiedrība, un tās ir visas likumā par akciju sabiedrībām paredzētās institūcijas — akcionāru pilnsapulce, padome un valde. Šo institūciju darbība — valsts īpašumu objektu privatizācija — tiek organizēta saskaņā ar šo akciju likumu. Tā tas ir apstiprināts arī Privatizācijas aģentūras statūtos. Tādēļ arī Privatizācijas likumā Privatizācijas aģentūras darbību organizācija nav īpaši atrunāta, ir atsauce uz akciju likumu, Privatizācijas aģentūras statūtiem. Privatizācijas likumā īpaši atrunāts zināms jautājums par valsts pilnvarnieku, kurš vienlaicīgi ir arī padomes priekšsēdētājs, kā arī jautājums par padomes formēšanu. Akciju likumā Privatizācijas aģentūras statūtos noteic, ka valde izpilda institūciju, kas organizē valsts īpašumu objektu privatizāciju un apstiprina šo objektu privatizācijas noteikumus. Aģentūras padome, kā paredzēts akciju likumā, nevar iejaukties šādos valdes kompetencē esošos jautājumos. Privatizācijas aģentūras valde akciju likumā paredzētajā kārtībā ir atbildīga par savu darbību.

Ja turpmāk valsts īpašumu objektu Privatizācijas noteikumus apstiprinās Privatizācijas aģentūras padome vai Ministru kabinets, tad tie pārņems vienu no būtiskākajām valdes funkcijām, bet, lai to juridiski varētu īstenot, privatizācijas likumā jāparedz speciāla nodaļa, kas noteiktu jaunās attiecības starp Privatizācijas aģentūru, aģentūras valdi un tās padomi. Bez tam jāizdara grozījumi akciju likumā, kas dotu iespēju Privatizācijas likumā paredzēt speciālu kārtību Privatizācijas aģentūras kā akciju sabiedrības darbībā, kā arī to institūciju atbildību, kas turpmāk apstiprinās privatizācijas noteikumus. Bez tam, protams, jāizdara ir ievērojami grozījumi Privatizācijas aģentūras statūtos, kā arī Privatizācijas aģentūras iekšējo dokumentu lielākajā daļā. Būs jāizdara grozījumi arī Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumos, kas noteiktu kārtību, kādā Ministru kabinets apstiprina valsts īpašumu objektu privatizācijas noteikumus. Vēl jāņem vērā fakts, ka Privatizācijas aģentūras padomei būs jāstrādā tādā režīmā, kā līdz šim aģentūras valdei, tas ir padomes veids, kur jānotur apspriedes vismaz divas, trīs reizes nedēļā katru pa divām stundām un tā tālāk. Padomei būs arī jāapstiprina šos valdes īpašumu objektu privatizācijas pamatprincipus vai pamatnostādnes. Bez tam padomei būs jāapstiprina arī grozījumi privatizācijas noteikumos un pielikumos, un skaidrs, ka privatizācijas process Latvijā apstāsies, kamēr tiek sakārtota likumdošana un Ministru kabineta noteikumi. Bez daudz citiem paliek jautājums par Privatizācijas aģentūras padomi, kas pārņem privatizācijas valdes pilnvaras un strādā pilnā slodzes režīmā, uzņemoties personīgu atbildību par visu mantu, par saviem lēmumiem.

Tātad, ja tiek pieņemti šie mainījumi, tad būs starptautiskas sekas: valsts budžeta deficīts 1998. gadā, ārkārtīgi negatīva publicitāte starptautiskajā presē, kas ilgstoši ietekmēs Latvijas tēlu, vispārējas uzticības samazināšanās Latvijai un tās realizētajai ekonomiskajai politikai, visu iepriekšējo faktoru radīta investīciju plūsmas samazināšanās, kas negatīvi ietekmētu visas valsts attīstību. Tātad apstāsies privatizācijas process un tiks sagrauta ekonomiskā attīstība Latvijā. Lūdzu balsot pret šo iesniegumu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Saeimas frakcija “Latvijai” atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, vienlaikus es gribu vērst jūsu uzmanību uz dažiem aspektiem. Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka noteiktu valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumus apstiprinās Ministru kabinets. Tautas kustības “Latvijai” pozīcija ir, ka šo uzņēmumu... ka ir valstī mums tādi uzņēmumi, kuru privatizācijas noteikumi būtu apstiprināmi Saeimā, un tas attiecas uz valsts monopoluzņēmumiem un tautsaimniecībai stratēģiski svarīgajiem uzņēmumiem. Tas ir gan “Latvijas kuģniecība”, tas ir arī “Latvenergo”, un tas ir arī “Latvijas dzelzceļš”, un tie ir arī vēl citi uzņēmumi. Un mēs jau šāda veida iniciatīvas esam snieguši atkārtoti.

Un tāpēc Tautas kustība “Latvijai” uz likumprojekta tālākiem lasījumiem iesniegs attiecīga veida priekšlikumus. Vienlaikus es varu piekrist tam, ka šie privatizācijas noteikumi daudziem objektiem tiek apstiprināti Privatizācijas aģentūras padomē, es domāju, ka tas arī tikai padarīs šo privatizācijas procesu caurspīdīgāku. Protams, šis likums... šajā likumprojektā ir vēl daudz būtisku trūkumu, un tajā skaitā arī tas, ka nav atrisināts jautājums par to, kādā veidā Privatziācijas aģentūras pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, un šādus arī priekšlikumus iesniegs Tautas kustība “Latvijai”, atkārtojot savas jau iepriekš iesniegtās iniciatīvas, kas diemžēl tajā reizē tika noraidītas, atkārtoti arī iesniegs uz nākamo lasījumu.

Es aicinātu arī visus deputātus tagad atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam tālāk strādāt, lai nodrošinātu šeit tiešām īstu demokrātiskumu privatizācijas procesā un paceltu šo lēmuma pieņemšanas līmeni attiecībā uz valstī vitāli svarīgiem uzņēmumiem no Privatizācijas aģentūras valdes uz augšu līdz pat Saeimai. Tātad es aicinu atbalstīt un strādāt pie šī likumprojekta tālākajos lasījumos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Zemnieku savienība arī ir par caurspīdīgumu šajā jautājumā. Jautājums ir pavisam vienkāršs, man šķiet. Mēs visi vēlamies, ka privatizācijas gaitā visvairāk naudas ieplūstu valsts kasē. Tajā pašā laikā mēs vēlamies, lai šie noteikumi, kas tiek uzrakstīti privatizācijas gaitā, ir visiem saprotami, un tie, kas vēlas piedalīties privatizācijas gaitā, var to darīt ar zināmu drošību, ka kaut kur vai privatizācijas gaitā kaut kas atkal netiks mainīts.

Jautājums ir — kā mēs šo procesu izdarām un pataisām caurspīdīgu, kā mēs vēlamies iegūt šos papildu līdzekļus valsts kasē? Šobrīd mēs esam sagatavojuši savus likumus tādā veidā, ka valde principā atbild par šādiem lēmumiem, un virs valdes vēl ir padome. Mēs tagad grasāmies sakārtot un pārkārtot šo jautājumu, tātad tā, ka varbūt Kabinets varēs noteikt īpašus noteikumus jeb arī noteiks Saeima ar atsevišķu likumu šo procesa gaitu. Jautājums ir — kāpēc mēs neuzticamies valdei? Un kāpēc mēs neuzticamies padomei? Mēs esam par caurspīdīgumu, un ja padome nevar ietekmēt valdes darbu, tad man šķiet, ka īstenībā būtu jādara un jāmaina valdes atbildība par šo procesu.

Līdz ar to es centīšos varbūt arī jūs pierunāt, lai atbalstītu maiņu tādā veidā, lai paplašinātu padomes iespējas skatīties cauri šim procesam. Katrā gadījumā es nevēlētos, ka šis process aiziet līdz Kabinetam, jo Kabinetā nav vienlīdzīga pārstāvība no visas Saeimas, toties padomē šāda ir. Kad jūs apskatāties padomes sastāvu, ne vien tur ir pozīcija, bet arī ir opozīcija, un tādēļ es sirsnīgi iesaku skatīties uz šādu procesu. Es domāju, ka Latvijas Zemnieku savienība sagatavos likumprojekta maiņu, kas atbilst tam, ko es esmu tikko klāstījis. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās deputāts Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”. Prezidij, padomes kalpi un tauta! Tauta zina, kas privatizācija ir. Tas, ko sauc par prihvatizāciju, citi par piratizāciju. Es kā murgu atminu, kad amerikāņi uzlūdza visus trīs Baltijas premjerus, uz cincinati lai paziņotu Baltijas Maršala plānu. Un tur trīs dienas, es tur aizbraucu pats par saviem līdzekļiem, bet tur trīs dienas mācīja, kā tautu maldināt. It kā būšot 30% ekonomiska sagrāve katru gadu, bet tautai ir jāstāsta, ka cik tur jauni uzņēmumi ir reģistrēti un tā tālāk. Tādā garā mums trīs dienas tur mācīja. Es atminu, man bija jau nozīmēts, ka nopietns cilvēks šitanī lietā privātpersona Rubenis būs, un kā viņš nākošajā rītā skraidīja, viņš bija atradis risinājumu, kā ātri sadalīt tautu starp bagātiem un nabagiem.

Un tas variants nemaz nebija daudz citādāks kā mūsu sertifikātu process — tautai jeb valstij atteikties no īpašuma iedzīvotāju labā, iedot iedzīvotājiem papīru, kas nekam neder, izdzīt no tautas ar kriminālu un citiem veidiem pirktspēju, cilvēki tos sertifikātus pārdos par 3% no vērtības, un tie, kas tos papīrus drīkstēs salasīt, tie kļūs bagāti, un tie citi paliks par ubagiem. Un skat, mēs to esam izdarījuši. Lielākā daļa no tautas ir pārdevuši savus sertifikātus jeb kā es nezina, ko ar tiem darīt. Tie sertifikāti ir salasīti par 3, 4, 5% no to nominālās vērtības, un izraudzītie kungi, kuri drīkstēja viņus lasīt, pērk. Tautas kopas “Brīvībai” viedoklis ir, ka viss process, kas ir bijis, tiks pēc 7. Saeimas pārskatīts. Šis process ir tik krasa tautas izlaupīšana, ka es nezinu, kā var to aizstāvēt bez grēkošanas Dieva, tautas un pasaules priekšā. Nav jau tikai runa par lielajiem objektiem. Ir runa par tautas svētvietām. Ķemeros, kur Kārļa Ulmaņa laikā uzņēma, lekcijas lasīja, kur brauca no Eiropas bagātnieki no dižām ģimenēm laulības taisīt, to mēs pārdosim arābiem par kādiem 50 000 latu.

Mums vakar Nagļa kungs... es esmu fotografēts, ka viņam roku sniedzu, es sniedzu daudziem roku... bet viņš mums skaidroja, ka “Ventspils nafta” pieder 2/3 daļas ofšoriem. Kur tur kāds labums Latvijai? Mēs it kā aizņemsimies naudu, lai tiem “Ventspils naftas” cilvēkiem būtu labāka pieeja uz jūru, uz Latvijas rēķina, bet nodokļi un peļņa, un labumi būs Maltā vai Nauru salās izraudzītiem cilvēkiem.

Es balsošu par šitā likuma attaisīšanu... atvēršanu, un tad mēs iesniegsim lūgumu, lai Saeima pārskata svētos objektus un lai tauta pārskata stratēģiskos objektus. Bez referenduma pārdot par sviestmaizi “Latvijas dzelzceļu” vai “Latvenergo”, vai mūsu ostu zemes nav pieļaujams. Tā ir tautas bagātība, vienalga, ar kādu viltu mums ir daži latviešu patrioti iemācījuši, kā tautu, kā vairums tautu no tā piekrāpt. Iedot viņiem zīmi, kura ir ilgu laiku nevērtīga, lai izraudzītie var to pirkt, tā, draugi, ir vienkārši tīra, atklāta zagšana.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis

. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pašlaik, godātie kolēģi, es gribu jums teikt, ka mums ir divi patīkami notikumi šodien. Pirmkārt, mūsu kolēģim Viktoram Dinēvičam vakar, 25. februārī, palika 65 gadi. (Aplausi.) Bet otram mūsu kolēģim Odisejam Kostandam tieši šodien paliek tikai 35 gadi. (Aplausi.)

Un tagad, godātie kolēģi, es lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Kamēr tiek gatavota izdruka, kuru nolasīs kolēģis Aigars Jirgens, paziņojumu vēlas sniegt deputāts Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamie kolēģi! Šodien trijos Viesu zālē mūsu Kanādas CESO programmas koordinatori Latvijā pārrunās par programmu. Mēs viņus uzlūdzām, nolēmām viņus uzlūgt, kad bija diezgan maz Kanādas parlamentārās grupas locekļu klāt, es jums lūgtu visiem nākt, es domāju, ka varētu būt interesanti iemācīties par šīm taktikas lietām un citām labām lietām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad reģistrācijas rezultāti. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanīgi sekosim līdzi, lai nebūtu pārpratumu.

A.Jirgens

(6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Aida Prēdele, Pēteris Keišs... ir, Edvīns Inkēns, Indulis Bērziņš, Ēriks Zunda, Ernests Jurkāns, Ojārs Grinbergs, Ilmārs Bišers, Andris Ameriks, Andris Rubins, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Kārlis Druva, Roberts Zīle, Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi un apspriest likumprojektu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Lūdzu reģistrēties kvorumam! Nospiest pogu reģistrācijai un pēc tam vienu no balsošanas pogām par, pret vai atturas. Kad ir reģistrācija notikusi. Lūdzu, godātie kolēģi, reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! 49., 50. ir ieradies zālē. Varam turpināt plenārsēdi. Tātad turpinām apspriest likumprojektu. Runās Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šis lieliskais priekšlikums ir ļoti tālredzīgs un stratēģiski pārdomāts. Mēs visi saprotam, ka pašreizējai valdībai absolūti nav ko darīt. Viņa ir gatava, piemēram, nodarboties ar “Latvijas dzelzceļa” privatizāciju. Iedomāsimies situāciju — vairāki tūkstoši zemes gabalu. Uz šiem zemes gabaliem dažādās pilsētās ir dažādi īpašumi, sākot ar dzīvojamām mājām, saimnieciskām ēkām, un tās būs lietas, ar kurām tagad Ministru kabinets nodarbosies.

Kāda tad ir pašreizējā situācija? Protams, ja Ministru kabinetam būtu pieredze un viņiem būtu attiecīgs departaments, kas atsevišķi ar šīm lietām nodarbotos, visām tehniskajām lietām, sākot ar valsts parādu, kapitalizāciju, beidzot ar privātīpašnieku meklēšanu un tā tālāk, tad es ticētu, ka kaut ko var izdarīt. Bet godājamie deputāti! Ja mums ir tāds interesants gadījums ar šo kaut vai Ukrainas līgumu, ka lidmašīna ir pacēlusies gaisā, Ministru prezidents lido uz Ukrainu, un valdība sanāk, lai sāktu apspriest šos parakstāmos līgumus, kuri līdz šim brīdim nav izskatīti. Ja mums ir tik kurioza situācija ar Valdības deklarāciju, kura faktiski ir kļuvusi par anekdoti. Atcerēsimies kaut vai solījumu ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Ja nu galīgi nebūtu, ko darīt, tad varētu noturēt kādas 20 vai 30 sēdes, tikai veltītas Pasaules tirdzniecības organizācijai. Jo, kā teica ārlietu ministrs Birkava kungs, katra zaudēta diena nes vienu miljonu dolāru zaudējumu. Un tad divos gados jau 700 miljonus mēs būsim zaudējuši. Tā vietā, lai nodarbotos ar Ministru kabineta tiešajiem uzdevumiem, Ministru kabinets ir paredzējis sākt sev neraksturīgas lietas. Un ja attiecībā uz šo 12.pantu būs vēl tādi īpašumi, kuri nav “Latvenergo” vai “Latvijas kuģniecība”, kurus privatizē Ministru kabinets, tad tieši tas notiks, kā te daži izteicās, arī Saeimas kontrolē. Mēs visi atceramies, ka mēs esam deleģējuši savus pārstāvjus, katra frakcija ir deleģējusi privatizācijas padomē, un Privatizācijas aģentūras padomei ir pilnīgi visas tiesības pārskatīt gan privatizējamo objektu noteikumus, gan tos atcelt, gan izskatīt neskaitāmas reizes. Priekš tā šī Privatizācijas aģentūra un šīs aģentūras padome un valde arī pastāv. Saeimai nav raksturīgi nodarboties ar saimniecisko jautājumu risināšanu. Saeimai ir jānodarbojas tikai ar likumdošanu, attiecīgi. Ministru kabinets, es pilnībā vēlreiz uzsveru, ja tas būtu ticis galā ar tiem uzdevumiem, kādi tam ir jādara, tad es ticētu, ka tas varētu nodarboties ar dažādu šķūnīšu, dzīvojamo ēku un, kā jau es teicu, dažādu citu problēmu risināšanu, un ar šiem daudzajiem zemes gabaliem, daudzajiem īpašumiem un dažādām jauktām īpašumu formām.

Bet ir vēl viena lieta. Faktiski mēs jau pārvēršam visu šo privatizāciju par farsu. Es saprotu, ka privatizācija nevar būt taisnīga, jo, ja tavā kabatā ir vairāk kā manā, tad vienmēr ir iemesls to pārskatīt. Bet tomēr, ja mēs zinām, ka šai valdībai reāli strādāt ir atlicis kaut kur līdz Jāņiem. Es saku — kāpēc reāli? Tāpēc, ka vasarā sāksies atvaļinājums, pirms vēlēšanām visi ministri ies atvaļinājumā, Saeimas deputāti ies atvaļinājumā, tātad apmēram trīsarpus mēneši intensīva darba laikā, kurā būtu jāizpilda, es domāju, jeb jāpabeidz tas, kas ir Valdības deklarācijā apsolīts un ko Ministru kabinets nav izdarījis, 40% apjomu, šajā laikā izlikties, ka Ministru kabinets reāli sāks nodarboties ar privatizāciju. Tā ir reāla privatizācijas apturēšana kā tāda. Tāpēc es domāju, ka ir jāsaglabā tā sistēma, kāda tā ir. Bet, protams, Saeima var kontrolēt, ja Privatizācijas aģentūras padome ir nepareizi apstiprinājusi kādus noteikumus vai ir kādi iebildumi, Saeima jebkurā gadījumā var atgriezties pie atsevišķiem jautājumiem, bet nevis tā, kā ir tagad, kad vesela rinda milzīgu objektu, kā es teicu, “Latvijas kuģniecība”, “Latvijas dzelzceļš”, “Lattelekom”, “Latvenergo”, Latvijas Hipotēku un Zemes banka pāries Ministru kabineta darbības jeb interešu lokā, un Ministru kabinets sāks nodarboties ar tās privatizāciju. Tas taču nav nopietni. Es aicinu neatbalstīt un noraidīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debatēs pieteicies Ervids Grinovskis, LZS, KDS frakcija. Grinovska kungs, šķiet, nav zālē. Tādēļ vārdu dodam nākamajam — Robertam Dilbam, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba

(LZS, KDS). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Latvijas Zemnieku savienība, Kristīgo demokrātu savienība principā atbalsta, ka šis likums par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju būtu jāuzlabo. Bet visādā ziņā mēs nepiekrītam tiem politiķiem par priekšlikumiem, ka vispār nebūtu jālabo jeb jāatliek. Un nepiekrītam arī šim variantam, kas šeit ir iesniegts. Šeit jau daudzi kolēģi argumentēja, ka, ja mēs Ministru kabinetu deleģējam kā privatizācijas procesa galveno organizētāju, tad tādā gadījumā mums ir jāpārskata vispār privatizācijas process kā tāds.

Un otrs. Ja mēs viņu tikai nosakām kā atkal fakta konstatētāju par privatizācijas procesa gaitu, tad atkal nav būtiskas nozīmes. Pie šādiem priekšlikumiem, kā konkrēti iet runa par 12.panta piekto daļu, kur pieņemti lēmumi par valsts īpašuma nodošanu privatizācijai un attiecīgi, kur objekta privatizācijas noteikumi Privatizācijas aģentūrai jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam, tad atkal ievieš tādu neskaidrību.

Kuri tad tie objekti būs un kuri nebūs privatizējami, un kurā brīdī un kad var Ministru kabinets atkal iejaukties privatizācijas procesā vai atsevišķu objektu privatizācijā.

Tāpēc mūsu priekšlikumi būtībā ir par to, ka privatizācijas procesam ir jābūt “caurspīdīgam” un tiešām vairāk arī sabiedrībā lai to zinātu un redzētu. Un tāpēc mums ir jāpaplašina pilnvaras padomēm, un kas nav problēmas — to iestrādāt, un pie tam Privatizācijas aģentūras valde jau ir sākusi to darīt. Jo tagad arī ir pasludinājusi veselu rindu objektu, ierosinājusi, iesniedz padomei izskatīšanai, izvērtēšanai. Līdz ar to jau sāk paplašināties šī iespēja padomei. Bet to mēs varam arī likumā iestrādāt — šos priekšlikumus — un attiecīgi pieņemt.

Bez tam, ja mēs gribam noteikt tiešām kādus atsevišķus ierobežojumus, tad mums ir 19.pants, kur skaidri un gaiši jau tagad deklarē ierobežojumus valsts īpašumu objektu privatizācijā. Tātad šajā 19.pantā mēs varam papildināt, tā kā tagad tur ir divi punkti, vēl ar trīs četriem punktiem, un konkrēti nosaukt par tiem privatizācijas objektiem, kuri visvairāk satrauc sabiedrību un kuri visvairāk tiešām būtu jāizvērtē. Un tas varētu būt šis “Latvijas dzelzceļš”, “Lattelekom”, “Latvenergo” un vēl kādi atsevišķi objekti. Tie tad būtu vienīgie, par kuriem varētu runāt par šo iespēju Ministru kabinetam izvērtēt.

Nākošais aspekts. Ministru kabinets visādā ziņā arī līdz šim varēja ļoti aktīvi šajā procesā ņemt līdzdalību. Bet, ja viņi to nav darījuši, tad atkal jautājums — kāpēc tas tā nav bijis un kāpēc tagad pēkšņi ir pamodies un sācis aktīvi jeb grib aktīvi līdzdarboties privatizācijā. Līdzdarbošanās vai jebkurā gadījumā darbība kopumā, tāpat Ministru kabinets nes atbildību gan caur ministriem, gan valdība kopumā, un tāpat kopējo atbildību nes Ministru kabinets.

Tāpēc es ierosinu un mūsu frakcija kopumā — Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība, ka ir šis likums jāizskata, un Zemnieku savienība, Kristīgo demokrātu savienība ir sagatavojusi priekšlikumus un iesniegs, kurus tālāk mēs aicinātu arī jūs pārējos kolēģus, lai jūs atbalstītu tos priekšlikumus. Bet te vesela rinda priekšlikumu nav pieņemami. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Kreitusa kungs atsakās no vārda. Vai ir Grinovska kungs atgriezies zālē? Arī nav. Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Noklausoties izskanējušās debates, es secināju, ka vairākums no deputātiem atbalsta šī likumprojekta nodošanu komisijai, un komisijas vārdā es aicinu balsot par šī likuma nodošanu komisijām pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tagad, godātie kolēģi, saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām mēs izskatīsim 10 deputātu priekšlikumu, kuri lūdz atlikt šī likumprojekta izskatīšanu līdz šī gada 1.aprīlim. Modris Lujāns vēlas runāt par šo iesniegumu. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šis likums saista sevī arī citu likumdošanas aktu izmaiņu. Un diemžēl bez paketes redzējuma, ja mēs nesaņemam un neredzam tagad šo paketi, mēs nevaram to tālāk attīstīt ne uz otro lasījumu, ne arī trešo. Jo, cienījamais Dilbas kungs, tur ir saistīts gan likums par akciju sabiedrībām, gan vēl vairāku likumu kopums. Kā jūs, pēc pirmā lasījuma, ja mēs šodien to apstiprinām, uz otro varēsiet dot labojumus, ja nav zināms šis paketes kopums?

Tādēļ es aicinātu atbalstīt mūsu iniciatīvu — līdz 1.aprīlim šo pirmo lasījumu neizdarīt. Lai paraksta devēji, likumdevēja iniciatīvas autori dod pilnu paketi, un tad mēs varam redzēt šo shēmu, tajā skaitā es varu izteikties Tautas saskaņas partijas vārdā. Mēs esam arī ar mieru — Tautas saskaņas partija — sagatavot šo papildu paketi šim priekšlikumam, un tad mēs 1.aprīlī varētu analizēt visu kopējo ainu. Tādēļ es aicinātu atbalstīt šo iniciatīvu un atlikt šī jautājuma izskatīšanu līdz 1.aprīlim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds deputāts vēlas runāt pret šo iesniegumu? Anna Seile, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es uzskatu iesniedzēju argumentus par nepamatotiem, jo grozījumi šajā likumā ir nepieciešami tūlīt. Un zināmā mērā, ja mēs neatbalstām šādus grozījumus, mēs neesam ņēmuši vērā sabiedrības viedokli, lai padarītu lielo privatizējamo uzņēmumu “caurspīdīgumu” un šī procesa pieejamību sabiedrībai.

Es uzskatu, ka arī mēs nebūsim ņēmuši vērā Ministru prezidenta ierosinājumu, un aicinu visus deputātus, kas atbalsta pašlaik izveidoto valdību, balsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām — pret Lujāna kunga un kolēģu ierosinājumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 10 deputātu priekšlikumu — atlikt likumprojekta izskatīšanu līdz 1.aprīlim. (No zāles: “Par valdību!”) Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 42, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Seiles kundze, lūdzu savus priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

A.Seile.

Komisijas vārdā ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 6.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi pret Seiles kundzes minēto termiņu — 6.marts? Ir iebildumi. Lujāna kungam ir citi priekšlikumi. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, es varētu piekrist Seiles kundzei, un patīkami, ka Čerāna kungs arī sāk atbalstīt ar Kostandas kungu visu frakciju valdošo vairākumu. Es aicinu tomēr atkal 1.aprīli. Ja jau mēs nevarējām mierīgi izskatīt, tad es uzskatu, ka līdz 1.aprīlim varētu arī gan Seiles kundze, gan arī parakstītāji sagatavot pilnu paketi, lai mēs arī uz 1.aprīli varētu konkrētāk balsot un runāt. Tādēļ es aicinu 1.aprīli kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu šinī gadījumā Čerāna kunga kompāniju atbalstīt šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Čerāna kungam ir vēl kāds priekšlikums. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit šo privatizācijas likumprojektu sakārtošanu nevajadzētu bezgalīgi vilkt garumā, un tajā pašā laikā man šķiet arī, ka viena nedēļa priekšlikumu iesniegšanai varētu būt nedaudz par maz, jo tiešām šeit ir vajadzīgs ļoti nopietns darbs, tāpēc man būtu priekšlikums noteikt 13.martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tas zināmā mērā būtu kompromisa priekšlikums. Es ļoti ceru, ka varētu par to vienoties, un tad varētu šeit iestrādāt arī pietiekami principiālus labojumus, un, protams, ja tie labojumi netiktu pieņemti, tad pēc tam šo procesu mēģināt bloķēt vai bremzēt. Mans priekšlikums ir 13.marts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ozoliņa kungam ir vēl kādi priekšlikumi. Lūdzu!

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Man īpašu priekšlikumu nebūs. Katrā ziņā par 6.martu es negrasos balsot, jo man ļoti daudz pārdomu jau ir bijušas gada laikā...

Sēdes vadītājs.

Ozoliņa kungs, lūdzu priekšlikumus par konkrētiem priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Debates ir beigušās.

L.Ozoliņš.

Es pamatoju — kāpēc. Es gribu paskaidrot, kāpēc es gribu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu priekšlikumus, Ozoliņa kungs! Lūdzu, runājiet par lietu!

L.Ozoliņš.

Es gribu ierosināt 15.martu. Vienkārši tāpēc, ka tiešām laiks ir vajadzīgs, un apmēram trīs nedēļas vajadzētu, lai mēs saprastu, ka tomēr Ķeguma HES un Rīgas HES, un Pļaviņu HES nav privatizējami, lai mēs saprastu, ka mums jāpietur mums pašiem svēti objekti, kā piemēram, kaut vai Ķemeru nacionālais parks kopā ar sērūdens avotiem un sanatoriju. Un ka mums vajadzētu arī domāt par to, kas būs un kāda izskatīsies Latvija pēc tādas sasteigtas privatizācijas, jo tieši šinī laikā, mainoties Saeimas sastāvam, droši vien tā privatizācija būtu jāpasteidzina, jo tas būtu izdevīgi tiem, kas pašreiz ar to rīkojas. Tieši tāpēc es ierosinu pārdomām un loģisku priekšlikumu ierosināšanai līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Varbūt vēl ir kādi priekšlikumi? Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tas ir ļoti jauki, ka deputāti rūpējas par šiem iesniegumu termiņiem. Bet komisijas apsvērumi, izvirzot 6.martu, bija šādi: uz otro lasījumu noteikt īsāku termiņu, bet uz trešo lasījumu, kad būs redzams, cik nopietni un būtiski ir grozījumi, atstāt lielāku priekšlikumu izskatīšanas termiņu. Bez tam vēl 1.aprīlis nav nekāds nopietns termiņš, lai līdz tam mēs noteiktu šāda nopietna likumprojekta izskatīšanas laiku.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Urbanoviča kungam vēl ir priekšlikumi. Lūdzu! Es tikai lūdzu visus deputātus ņemt vērā, ka debates ir beigušās, un lūdzu ierosināt termiņus.

J.Urbanovičs

(TSP). Es nepiekrītu nevienam, kas iepriekš runāja par termiņiem. Man ir daudz reālāks priekšlikums. Es domāju, tas varētu būt 24.jūnija vakars, un es gribu tāpat kā visi pārējie izmantot iespēju un pamatot. Es jau pateicu, Dobeļa kungs, 24.jūnijs. Es nepiekrītu arī Dobelim, kas sauc 23.jūniju. 24.jūnijs. Jāņi. Nevis Līgo. Kāpēc? Tāpēc ka pirmām kārtām es esmu Privatizācijas aģentūras padomes loceklis, un es biju klāt, kad tika pieņemts lēmums kuģniecības sakarā, un tur ir šāds formulējums. Paklausieties: “Lūgt Ministru kabinetu līdz šā konkrētā likuma izskatīšanai paust savu viedokli kuģniecības sakarā.” Cienījamais valdošais vairākums! Ja šodien mēs sašaurināsim šo ...

Sēdes vadītājs.

Urbanoviča kungs, lūdzu datumu, bet nu nedebatēsim! Debates ir beigušās. 24.jūnijs ir jūsu priekšlikums.

J.Urbanovičs.

Bet man ir tiesības pamatot, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs.

Godātais kolēģi! Debates par likumprojektu ir beigušās. Jūs debatējat par likumprojektu pēc būtības. Debates ir beigušās. Tagad ir jāiesniedz savi priekšlikumi par to, cik ilgā laikā ir iesniedzami priekšlikumi uz otro lasījumu.

J.Urbanovičs.

Man ir tiesības pamatot jebkuru savu priekšlikumu, ja jūs domājat savādāk, tas ir otrs, bet jums gan nav taisnība, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs.

24.jūnijs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Žēl, bet nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Tālākais datums ir Urbanoviča kunga minētais — 24. jūnijs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 45, atturas — 12. Nav pieņemts.

Nākamais ir 1.aprīlis. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu? Līdz šā gada 1.aprīlim iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 43, atturas — 3. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk ir 15.marts. Ozoliņa kunga priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu — līdz 15.martam. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Es lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Reģistrējušies ir 88 deputāti. 39 nepiedalās balsošanā. Es atkārtoti lūdzu zvanu! (Zālē liels troksnis.) Lūdzu, nomierinieties! Balsojam! Atkārtoti lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu par 15.martu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 38, atturas — 4. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Balsojam par nākamo — 13.marts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 13.martu. Lūdzu rezultātu! Atkal nav kvoruma. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu deputātus piedalīties Saeimas darbā! Lūdzu rezultātu! Atkal nav kvoruma. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.30. Uz piecām minūtēm. Pēc piecām minūtēm lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē!

 

Sēdes vadītājs.

Ir pagājis pārtraukums. Lūdzu deputātus atgriezties zālē un piedalīties balsošanā — iesniegt priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam līdz 13.martam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 36, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek priekšlikums — iesniegt priekšlikumus līdz 6.martam.

 

Nākamais darba kārtības jautājums no otrās sadaļas. Lēmuma projekts “Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu” . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti, vairāki dokumenti par tiesnešu apstiprināšanu. Pirmais dokuments nr.3827. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra iesniegumus un aicina balsot par šādiem projektiem: apstiprināt Jāni Dimperu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. 40 deputāti nepiedalās Saeimas darbā un precīzi un perfekti saņem algu. Varbūt ka vajadzētu sāk drukāt masu informācijas līdzekļos šos deputātu uzvārdus. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Es lūdzu tehniskos speciālistus darīt visu, kas ir iespējams, lai balsošanas režīms ieslēgtos ātrāk, ja tas nav iespējams, aiciniet firmas “Philip” pārstāvjus, ja paši netiekam galā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 7. Jānis Dimpers apstiprināts par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākamais lēmuma projekts — apstiprināt Āriju Kozlovsku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Ārija Kozlovska apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par J.Tiltiņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi” . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti, dokumenta nr.3828. Jautājums izskatīts Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija aicina atbalstīt lēmuma projektu — apstiprināt Jāni Tiltiņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 4. Jānis Tiltiņš apstiprināts par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par I.Valbakas iecelšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi” . Komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti, dokuments nr.3829. Juridiskā komisija ir izskatījusi un aicina atbalstīt lēmuma projektu — iecelt Ilzi Valbaku par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 3. Ilze Valbaka iecelta par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par dažu administratīvo tiesnešu iecelšanu” . Komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Dokumenta nr.3830. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aicina atbalstīt šādus lēmuma projektus: iecelt Juri Stukānu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 5. Juris Stukāns ir iecelts par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

M.Grīnblats.

Un vēl viens lēmuma projekts no šī paša dokumenta, tātad iecelt Jāni Utānu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 3. Jānis Utāns iecelts par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

 

Tagad, godātie kolēģi, izskatīsim saskaņā ar mūsu vienošanos priekšlikumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Godātie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Tūrisma likums” izskatīšanai otrajam lasījuma līdz šā gada 5.martam. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 5.martam.

 

Tālāk saskaņā ar mūsu balsošanu izskatām 46.darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3753b. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus grozījumiem Ārstniecības likumā. Priekšlikumi, kas tabulā ir iekļauti ar numuriem, sākot no nr.1 līdz 8.priekšlikumam, visi attiecas uz 1.panta 4.apakšpunkta redakciju par ārstniecības personu sertifikāciju. Par cik ir tik daudz priekšlikumu, es gribētu nedaudz pakomentēt.

Tātad, kad tika pieņemts Ārstniecības likums, tad redakcija bija sekojoša, ka sertifikācija — tas ir Ārstu biedrības vai Ministru kabineta pilnvarotas institūcijas izdots dokuments. Ar šo redakciju tika nostiprināta likumā tā kārtība, kas ārstu sertifikācija bija, sākot no 1992.gada pieņemtā lēmuma, kad to uzsāka pēc Labklājības ministrijas lēmuma, vēlāk ar Ministru kabineta noteikumiem. Pamatojoties uz Ārstniecības likumu, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus un ir pilnvarojis divas sabiedriskās organizācijas — Ārstu biedrību un Māsu asociāciju veikt ārstniecības personu sertifikāciju. Bet par cik šajā pantā pašreiz ir iesniegti vairāki priekšlikumi par to, ka pilnvarot arī citas sabiedriskās organizācijas vai drīzāk sabiedrisko organizāciju apvienību vienu, tad komisija piegāja pēc sekojoša viedokļa. Likumā par atbilstības novērtēšanu ir noteikts, ja tā ir reglamentētā sfēra, tad valdība — Ministru kabinets — pilnvaro attiecīgo institūciju, un tādēļ komisija daļēji ir atbalstījusi Požarnova, kā arī Lagzdiņa un Tomašūna priekšlikumu, kurā ir priekšlikums noteikt, ka ārstniecības personu sertifikāciju veic Ministru kabineta pilnvarota sertifikācijas institūcija, un savu redakciju variantu ir noformulējusi, bet diemžēl tas ir iekļauts tabulā labajā ailē 1.lappusē, kur ir teikts: “Ārstniecības personu sertifikācija ir ārstniecības personas profesionālās sagatavotības un kompetences vērtēšana, kuru veic Ministru kabineta pilnvarota sertifikācijas institūcija”, jo komisija uzskatīja, ka nav Saeimai jāizskata šis jautājums, bet, par cik likums to ir noteicis, lai to nosaka Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Runās Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es šodien ļoti lūdzu jūs iedziļināties šajos jautājumos. Es domāju, ka nekādi citi jautājumi šeit īpašas debates neizraisīs. Jautājums par ārstniecības personu sertifikāciju. Es pats esmu bijis tas cilvēks, kas stāvēja pie idejas vai izveidojis šo Latvijas Ārstu biedrības sertifikātu 1992.gadā.

(No zāles deputāts R.Jurdžs: “Nemelo!”) Un tur Andrejam Požarnovam pilnīga taisnība, tikai toreiz es viņu izveidoju nevis tādēļ, lai kāda ārstniecības organizācija, Ārstu biedrība pelnītu ar to naudu, bet tādēļ, lai noteiktu ārstu kvalitāti, zināšanas, praksi un iemaņas. Diemžēl, kā viss mūsu valstī, laiku pa laikam tiek izmainīts. Kā visi labie nodomi iznāk, pārvēršas par naudas pelnīšanas versiju, tā arī šoreiz ir iznācis. Es lielākai daļai no jums esmu izdalījis Labklājības ministrijas sagatavotu dokumentu, kurš tūlīt tiks apstiprināts, un šis dokuments liecina, kad katrai ārstniecības personai būs par sertifikātu jāmaksā konkrēta naudas summa, un šo sertifikātu... (No zāles R.Jurdžs: “Nemelo!”) Tā nav rakāšanās miskastē, tas ir saņemts no Labklājības ministrijas, kurā jūs esat parlamentārais sekretārs, Jurdža kungs, jūs ļoti labi to zināt. Tātad šis dokuments saka, ka katrai medicīnas māsai būs jāmaksā liela naudas summa par sertifikāciju un katram ārstam būs jāmaksā līdz 42 latiem. Un ja Labklājības ministrija nekad nav iestājusies par ārstu algu palielinašanu un māsu algu palielināšanu un ja mēs nebijām spējīgi budžetā izdarīt labojumus un palielināt labklājības sfērai, proti, medicīnai, kopējo budžetu, un mēs nebijām spējīgi palielināt algas šiem cilvēkiem, tad reketa veidā viņiem piespiest maksāt 42 latus ir vairāk nekā noziedzība.

Un tādēļ es piedāvāju, lai būtu vismaz divas alternatīvas organizācijas, lai šīs alternatīvās organizācijas, savā starpā konkurējot, neļautu vienai no tām izveidot šādu reketa formu, kā ņemt lielu naudas summu par sertifikāciju. Es jūs aicinu izlasīt visus šos priekšlikumus, es, bez šaubām, aicinu balsot par savu priekšlikumu, bet, ja man ir pilnīgi godīgi jāatzīst, tad optimālākais ir deputāta Kalviņa priekšlikums, kas šeit ir kā trešais numurs. Nu ir vienmēr jābūt arī atklātam pret sevi, es jūs aicinu balsot par savu priekšlikumu, un, ja ne, tad par deputāta Kalviņa priekšlikumu, kurš reglamentē un ļauj arī Latvijas Ārstu biedrībai turpināt sertifikāciju, vienīgais, uzstādot arī alternatīvu organizāciju, tā ir Profesionālo asociāciju padome. Kas ir Profesionālo asociāciju padome? Ir Latvijā profesionālas asociācijas, ķirurgi sertificē ķirurgus, lori, dakteris Golubovs sertificē lorus un tamlīdzīgi, un es vienkārši vēlētos, lai nebūtu situācijas, ka šī naudas summa tiktu ievākta milzīgās devās vienas Ārstu biedrības kā jumta organizācijas labā.

Un vēl. Par Eiropas Savienības normatīvajiem dokumentiem. Ir skaidri un gaiši pateikts, ka nevar tā pati organizācija, kas veic apmācību, nevar arī veikt šīs apmācības novērtēšanu un par to saņemt naudu. Un tā kā Latvijas Ārstu biedrība ir izveidojusi savu pēcdiploma apmācības institūtu, kuru visādā ziņā uzsver kā vienīgo pēcdiploma apmācības institūtu, vienīgo apmācības iestādi pēc diploma, tad viņi nevar paši, pirmkārt, ņemt naudu par to, ka apmāca, un pēc tam ņemt naudu, ka novērtē. Un diemžēl jums visiem Latvijas Ārstu biedrība izplatīja savu žurnālu “Latvijas Ārsts”, man ir liels prieks par šo žurnālu, tas ir... tur arī jūs redzējāt, ka tieši Latvijas Ārstu biedrība ir tā organizācija, kas veido fakultāti pie Latvijas Universitātes kā alternatīvu Medicīnas akadēmijai, kā alternatīvu medicīnas fakultāti, un tas tiek organizēts uz šī pēcdiploma apmācības institūta bāzes. Tātad Latvijas Ārstu biedrība, pirmkārt, šķeļ Latvijas medicīnas izglītību, otrkārt, tā veido savu stipru pēcdiploma apmācības iestādi, kurā visiem būs obligāti jāapmācās, un pēc tam obligāti tiks veikta sertifikācija, kas rada šo reketu pilnīgi kā noslēgtu loku. Es jūs ļoti aicinu turpmāk balsot pēc kārtas un atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu turpināt to sarunu, ko sāka Apiņa kungs kā tīrs profesionālis, kas ļoti labi pārzina šīs lietas, bet arī, paskatoties Latvijas likumdošanu, mēs ieraugām nesakritību šinī grozījumā par vienu likumprojektu, ko man ir bijis tas gods parakstīt, izpildot Valsts prezidenta funkcijas tanī brīdī, kad Valsts prezidents ir bijis ārpus šīs republikas robežām. Un tas likums saucas, Jurdža kungs un Vidiņa kungs... ko jums it īpaši kā diviem dakteriem, kas sēž beigās pašlaik un ņirgājas par saviem kolēģiem, vajadzētu zināt — “Par atbilstības novērtēšanu”, un tur ir ierakstīts 1. panta 10. punktā, ka sertifikācijas institūcijai jābūt no ražotāja un patērētāja neatkarīgai. Kā var Slimnīcu biedrība būt neatkarīga no ražotāja un patērētāja? Ja jūs uzskatāt, ka Latvijā likumdošana nav jāsaskaņo, bet jāizdomā tikai pēc tā, kas ir izdevīgs Vidiņam, Glāzītim vai vēl kādam, tad arī tā vajag attiekties pret saviem kolēģiem.

Augsti godātie deputāti! Līdz manīm gan nenonāca, bet mums ar Apiņa kungu tika izrādīta ļoti liela cieņa. Tika uzrakstīta vēstule, kurā tika norādīts uz to, kā divi deputāti — Apinis un Kreituse — apzināti maldinājuši Saeimu. Diemžēl man šo vēstuli neiedeva, bet ārstiem šāda vēstule tika izplatīta par to, ka mēs šeit neesot runājuši taisnību, kāda eksistē reālā situācija sertifikācijā. Tad man gribētos atgādināt, cienījamie vēstules autori no Ārstu biedrības, ka šī jūsu vēstule ļoti atgādina Deivida Berija rīcību, kad viņš saka, ka Latvijas bankās esot nepareizi protokoli, man gribētos, lai jūs šajā vēstulē izlabojiet vismaz datumus, kas ir norādīti nepareizi, sākot ar to datumu, kurā pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir pieņemts Saeimā. Vismaz tik daudz vajadzētu noskaidrot, pirms raksta oficiālu dokumentu un izplata to ārstu aprindās.

Un tāpēc es vēlreiz jūs, kolēģi, gribētu informēt par to, ka pret šādu priekšlikumu, ka to veic Slimnīcu biedrība, iebilst ne tikai Kreituse un Apinis šeit, Saeimas zālē, bet pret to iebilst arī Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Latvijas ķirurgu asociācija. Un paši sevi iesaka tikai Latvijas slimnīcu biedrība pēc principa kārtējo reizi — paši pūta, paši dega.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Vidiņš

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij un augsti godātie kolēģi! Es ar šo problēmu esmu nodarbojies jau no tā paša laika, kad Apiņa kungs, kā viņš teica, “es iesāku sertifikāciju”... Apiņa kungs, nevis jūs iesākāt sertifikāciju, bet iesāka sertifikāciju Latvijas Ārstu biedrība, nevis jūs vienpersonīgi to noteicāt.

Vienīgais, es varu informēt Saeimas deputātus sakarā ar to, kādā veidā bija noteikta maksa par šo sertifikātu iegūšanu. Tātad Apiņa kunga priekšlikums bija, ka ārstam, kas sertificējas, jāmaksā 50% no savas algas, tas bija, Apiņa kungs, jūsu priekšlikums, un Ārstu biedrības valde to apstiprināja, un apstiprināja arī izveidotā Sertifikācijas padome. Ar laiku, kad jūs jau aizgājāt prom no sava dziļi radošā darba, no prezidenta amata, Ārstu biedrības prezidenta amata, tad cena, ko jūs tagad mēģināt iestāstīt deputātiem un ko Kreituses kundze varbūt nezina, ka tā peļņa Ārstu biedrībai par sertifikātu izdošanu, applēvošanu, izdruku, par eksaminācijas jautājumu sakārtošanu un tā tālāk Ārstu biedrībai paliek 5 lati no katra sertifikāta. Šeit arī ieiet nauda... no šīs naudas top apmaksāta atbildīgā Sertifikācijas padomes sekretāre, kas visas šīs lietas kārto. Un, cik man ir tagad zināms, tad vēl tagad tā sistēma ir kompjuterizēta, un ka tur vēl divi darbinieki strādā, kas nodarbojas tikai ar sertifikācijas jautājumiem.

Cienītais Apiņa kungs! Kamdēļ vispār šī lieta kļuva aktuāla? Tas bija vispirms tādēļ, ka atsevišķas ārstu asociācijas, kā ķimenes ārstu asociācija, nolika patvarīgu maksu par šo sertifikācijas procesu. Un tas sasniedza pat līdz 250 latiem. To jūs ļoti labi zināt. Un Ārstu biedrība bija kategoriski pret to un pret tādu naudas plēšanu jeb naudas izspiešanu no ārstiem, kuriem tiešām ir zemas algas. Un tamdēļ šinīs...es nezinu, kur jūs rāvāt šo neapstiprināto Labklājības ministrijas ārstniecības personu sertifikācijas pakalpojumu cenrādi, tas jau nav vēl apstiprināts, tad šis cenrādis, viņš ir ļoti pieņemams visai ārstu sabiedrībai.

Un es vēlreiz jūs, Apiņa kungs, tomēr aicinātu ievērot kaut kādas pieklājības normas un tādā veidā neuzbrukt ne Latvijas Ārstu biedrības, ne valdei, ne tās prezidentam, šeit tiešām nav partiju intereses, kā jūs mēģināt piedēvēt, šeit ir visu ārstu intereses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Boka

(DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es tātad aicinu atgriezties pie tēmas. Tātad mēs runājam par sertifikāciju. Un pie tam faktiski, runājot par sertifikāciju, ir divas sadaļas. Viena ir ārstniecības personu sertifikācijas sadaļa, un otra ir ārstniecības iestāžu sertifikācijas sadaļa. Visu cieņu Kreituses kundzei, bet Slimnīcu biedrība — tā ir šī jautājuma otra daļa, kur iet runa par ārstniecības iestāžu sertifikāciju. Šobrīd visi, kas kāpa tribīnē, ir runājuši par pirmo sadaļu — par personu sertifikāciju. Bez šaubām, tātad šī sertifikāta mērķis ir apliecinājums, ka ir cilvēks, kas var pildīt šo darbu un šo profesiju. Tātad ir jautājums, kas to izdara? Bez šaubām, tas ir jāizdara tādai institūcijai, kas ir kompetenta un spējīga to izdarīt. Vēsturiski, protams, tas ir iegājies tādā plāksnē, ka sākumā bija Ārstu biedrība. Nupat ir radušās arī citas organizācijas, kuru kompetence arī nav noliedzama, ir vairākas asociācijas, kas savā, teiksim, stiprumā un kompetencē, un organizētībā arī neatpaliek no Ārstu biedrības kopumā. Tātad šādas institūcijas varētu būt vairākas, kas apliecina personas profesionālo varēšanu.

Līdz ar to arī faktiski Saeimas Sociālo lietu komisijā bija sēde, kurā piedalījās praktiski visas ieinteresētās puses, arī Rīgas Stradiņa universitātes rektors, un būtībā es nedzirdēju principālus iebildumus pret formulējumu, kuru likusi priekšā komisija. Lai gan šādas iestādes Latvijā ir vairākas, kuras ir spējīgas tiešām sertificēt, un piedāvājums šajā procesā varētu būt liels, tātad piedāvājums ir formulēt šo punktu, ka to izdara Ministru kabineta pilnvarota institūcija. Un ja reiz mēs uzskatām, ka valstī kārtība ir vajadzīga un valdība to ir spējīga darīt, tad Ministru kabinets var pilnvarot institūciju vai vairākas, kuras šajā brīdī ir vispiemērotākās, lai veiktu šo procesu.

Un kas attiecas uz ārstniecības iestāžu sertifikāciju, šeit būtībā situācija ir līdzīga. Vēsturiski ir nodibinājusies organizācija, tā attīstās, hospitāļu asociācijas pasaulē ir ļoti populāras, un acīmredzot noliegt to, ka Latvijā šī biedrība attīstīsies, nebūtu pamata. Bet lai, teiksim, jautājums tiktu risināts valstiski noteiktā kārtībā, arī Ministru kabinetam var uzticēt pilnvarot visatbilstošāko institūciju konkrētajam brīdim. Un tāpēc es aicinu visus neiedziļināties atkal kārtējās uzvārdu konfrontācijās, bet balsot par pietiekami korektu priekšlikumu, ka Ministru kabinets reglamentē šo kārtību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Nagobads

(DPS). Godāto Prezidij, godātie kolēģi! Daudzējādā ziņā skaidrojumu, kā vajadzētu rīkoties, pašreiz deva dakteris Boka savā runā, un tiešām es arī gribētu aicināt tātad nošķirt pilnīgi divas lietas, bet pie tā mēs atgriezīsimies.

Tātad iet runa par juridisko personu vai ārstniecības iestāžu sertifikāciju un par atsevišķu ārstu konkrētajā, dotajā profesijā iemaņu atbilstības novērtēšanu. Es domāju, ka, ja runā par šo pirmo — ārstu sertifikāciju, tad ir astoņi priekšlikumi iesniegti komisijās dažādās versijās. Manuprāt, mēs šodien paši esam pieņēmuši pagājušajā gadā likumu par atbilstības novērtēšanu, un šajā likumā esam noteikuši, ka obligātajā vai tā saucamajā reglamentētajā sfērā šos noteikumus, kādā veidā sertificējamas ārstniecības personas, nosaka Ministru kabinets, nevis likumā jau deklarēt, ka ir noteiktas vienas vai citas sabiedriskās organizācijas, kas izdod šos sertifikātus. Diez vai Saeimai vajadzētu iejaukties Ministru kabineta funkcijās tā iemesla dēļ, ka šodien vienu vai citu medicīnas sabiedrības daļu neapmierina Ministru kabineta rīcība un Ministru kabineta noteikumi.

Tādēļ es arī aicinātu balsot pret visiem šiem astoņiem priekšlikumiem un līdz ar to nobalsot par komisijas izstrādāto priekšlikumu, kas gan mūsu izsniegtajās tabulās ir iestrādāts malējā labajā ailē, nevis kā komisijas priekšlikums, bet nobalsot par to. Un tālāk jau šo diskusiju pārnest Ministru kabinetā, kas izstrādātu medicīnas sabiedrībai pieņemamus sertifikācijas noteikumus ārstiem obligātajā reglamentējošā sfērā. Tas būs pilnīgā atbilstībā pašreiz spēkā esošam likumam par atbilstības novērtēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es tiešām negribēju runāt par lietas būtību, bet norobežoties no šīs konfrontācijas. Bet par cik šeit ir izskanējuši zināmi apmelojumi, tad tomēr man jāsaka par to, ka ne jau galvenais ir strīds par to, kas tā organizācija būs un kā tā būs. Bet Kalviņa kungs pareizi teica. Viņš savā laikā bija Ārstu biedrības prezidents, pēc tam viņš bija žurnāla redaktors. Un tad, kad viņš aizgāja no Ārstu biedrības prom, tad viņš pieprasīja savu daļu. Un dabūja tā vietā pigu.

Un tagad kopš tā laika viņš strīdas un nepārtraukti apmelo Ārstu biedrību. Šeit ir viņa izdotais žurnāls, kurā viņš ir redaktors, kurā viņš raksta: “Visas Latvijas kolēģu priekšā es piedāvāju tev kompromisa pamatus. Esmu ar mieru Latvijas ārstu žurnālā nepublicēt materiālus, kas būtu vērsti pret tavu vai Latvijas Ārstu biedrības valdes prestižu. Esmu ar mieru Latvijas ārstu žurnālā atgriezties atpakaļ Ārstu biedrības telpās. Mēs varam sastrādāties pie žurnāliem, mēs varam kopīgi tos veidot Latvijas veselības aizsardzības vārdā.” Un tā tālāk. Tā ir tā visa būtība, tā ir tā visa sāls. Tā ir tikai vienkārši konkurence, un tas ir bizness. Un šī te ārstu sertifikācija no 1992.gada tāda ir notikusi. Ārstu sertifikācijā dalību ņem četras profesionālās asociācijas. Ņem dalību 400 speciālisti ārsti. Un visi viņi ir apmierināti ar šo te kārtību. Bet, lūk, vajag taisīt kašķi. Un tāpēc tiek izveidota atsevišķa organizācija, kura nav vis sabiedriska organizācija, bet organizāciju apvienība, kur individuālie biedri nevar iestāties, kur netiek viņi pieņemti, kur tikai iestāžu vadītāji. Tagad, lūk, parādās priekšlikumi par to, ka izmainīt visu to, nolemt Saeimā, lūk, taisīt politisku balsojumu par to, kas turpinās to darbu, kādā veidā tas tiks izmainīts. Nevis Ministru kabinets. Bet ja jau iet runa par lietas būtību, tādā gadījumā Ministru kabinetā ir Uzņēmumu reģistrs. Uzņēmumu reģistrā ir visu organizāciju statūti. Ministru kabinets lai izspriež, kura ir tiesīgāka, kura nav. Ja gadījumā kāds netiks galā, lūdzu, pārspēlēs, izmainīs to. Bet netaisīt to šeit kā politisku balsojumu, jo arī šajās te organizācijās tie politiskie spēki ir pārstāvēti dažādi.

Tāpēc es aicinātu noraidīt visus priekšlikumus un atstāt komisijas variantu, lai Ministru kabinets pilnvaro atbilstoši likumam par atbilstības novērtēšanu.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi. (Starpsauciens: “Pietiek!”)

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Bokas kungs un Nagobada kungs! Viss būtu labi, bet jūs neesat ievērojuši mazu niansi. Ja būtu ierakstīts priekšlikumā “Ministru kabineta pilnvarotas sertifikācijas institūcijas” daudzskaitlī, tad viss būtu kārtībā. Bet ierakstīts ir vienskaitlī “institūcija”. Un līdz ar to jautājums ir atrisināts par labu tam, kā tas ir bijis pirmajā redakcijā. Un es nekādi nevaru saprast, kāpēc jūs iebilstat pret “profesionālās asociācijas”. Tur nav nosaukta neviena šinī priekšlikumā, un profesijas pārstāvji paši var izvērtēt to, kas ir. Es jums vēlreiz atkārtoju. Ja jūsu priekšlikumā būtu daudzskaitlis, viss būtu kārtībā. Bet jūsu priekšlikumā ir vienskaitlis, un līdz ar to tā ir tikai vai nu Ārstu biedrība vai slimnīcas biedrība, vai kas cits. Un tāpēc es aicinātu deputātus atbalstīt Apiņa kungu, un Apiņa kunga priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā es noņemu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es neesmu mediķis, bet, skatoties uz visiem šiem priekšlikumiem, kas šeit ir iesniegti, no viņu iekšējās loģikas izriet tas, ka atbalstāms būtu Kalviņa kunga priekšlikums, un proti, dot šīs sertifikācijas tiesības gan Ārstu biedrībai, gan arī Latvijas ārstniecisko personu profesionālo organizāciju savienībai. Jebkurš monopolstāvoklis ir slikts. Un ja šeit pastāv šis nopietnais konflikts, tad pareizākais atrisinājums būtu dot tiesības gan vienam, gan otram. Un lai tad arī abas šīs organizācijas strādā un izšķir to, kura no tām būtu dzīvotspējīgāka šajā jomā, un es domāju, ka tās abas būtu dzīvotspējīgas, un, es domāju, izbeigsim šeit šīs debates, nobalsosim, un lai darbs notiek. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt divas īsas lietas. Pirmkārt, ar sabiedriskām organizācijām, kā mēs nereti esam novērojuši dažādās sfērās, tās rodas, uzplaukst, iznīkst, panīkst, un es domāju, ka Ministru kabinets varēs veiksmīgāk un ātrāk reaģēt uz šīm parādībām atsevišķās sabiedriskās organizācijās nekā tad, ja tās jau būs nostiprinātas likumā. Mēs tam neizsekosim.

Otrs jautājums. Es gribētu iebilst Kreituses kundzei tajā ziņā, vai lietot vienskaitli vai daudzskaitli. Mēs likumdošanā parasti lietojam vienskaitli, izejot no principa, ja kādam piešķir tiesības izdarīt vienu lietu vienreiz, tad tas attiecas, ka viņš var darīt to daudzreiz. Ja piešķiram kādai institūcijai, cilvēkam tiesības, mēs nosaucam to vienskaitlī, saprotot, ka tas attiecas uz visiem, kam ir šis pats statuss. Paldies par uzmanību! (No zāles: “Nav attaisnojama!”)

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Man ir jāatvainojas kā komisijas priekšsēdētājai, bet tā ir tiešām tehniska kļūda. Tas bija principiāls balsojums komisijā, ka te ir daudzskaitlis. Un to es lūdzu arī iekļaut stenogrammā.

Bet es aicinātu jūs pārtraukt debates. Jūs redzat, kas te notiek. Te patiešām sākas personiski apvainojumi, sākas dažādu interešu konflikts starp tām organizācijām. Es domāju, ka komisijas priekšlikums ir vispareizākais. Lai Kabinets izsver atbilstoši likumam un piešķir tiesības, un es jūs aicinu atbalstīt komisijas variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Paldies Andrejam Požarnovam, kurš beidzot ir izlasījis to, ka es aicinu tiešām beigt šo karu starp Latvijas ārstu dažādām daļām. Viņš to nevarēja izlasīt kādus mēnešus četrus. Paldies! Jā, es tiešām ceru, ka tu tagad esi izlasījis un mums iznāks pēc tam sarunāties.

Otrs jautājums ir, lai būtu atklāti, es noņemu savu priekšlikumu par labu Kalviņa kunga priekšlikumam, kurš ir godīgs, kurš rāda iespējas abām organizācijām. Es negribu teikt, ka Latvijas Ārstu biedrībai nav jānodarbojas ar sertifikāciju. Es tiešām uzskatu, ka viņa ir pelnījusi to, lai arī viņai būtu tiesības ar to nodarboties. Bet nevar būt situācija, ka viena organizācija nosaka spēles noteikumus. Līdz ar to ceļas cena. Diemžēl patīk mums vai nepatīk, bet Ārstu biedrība pašlaik ir politiska pasūtījuma izpildītājs vienai politiskai partijai. Ir tā diemžēl, dakteri Požarnov! Tanī mirklī, kad jums bija jāparakstās, lai kaut kādā vīzē palielinātu finansējumu medicīnai, jūs partijisku interešu dēļ to nedarījāt. Es tiešām ticu, kolēģi, ka mēs varētu beigt šodienas strīdus. Es jūs aicinu balsot par Kalviņa kunga priekšlikumu. Atsaucu savējo. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais runās Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ko pieņēma komisija? Komisija pieņēma, ka sertifikāciju veiks tāda institūcija, kuru nozīmēs Ministru kabinets. Bet te es redzu jau sagatavoto Labklājības ministrijas projektu, kur ir rakstīts, ka vienīgā institūcija, kura var veikt ārstu sertifikāciju, tā ir politizēta Ārstu biedrība.

Es uzskatu, ka, ja nu Ārstu biedrībai dotu iespēju veikt sertifikāciju, tad vajadzētu dot arī iespēju to veikt profesionālajai asociācijai katrai nozarei, medicīnas nozarei. Tāpēc es lūdzu nobalsot arī par to tieši šajā likumā, ka var veikt arī profesionālā organizācija. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš — otro reizi.

J.Vidiņš

(TB/LNNK ). Cienījamie kolēģi! Varētu jau piekrist tam, ko deputāts Golubovs tikko teica. Bet, Golubova kungs, ko jūs darīsiet ar tām asociācijām, kur ir 8 cilvēki? Tas ir viens. Eksaminēs. Un viens otram izdos sertifikātus. Šeit ir tā viena lieta, kas ir pretrunā.

Un otrais, ko es gribētu uzsvērt, ka Ārstu biedrības sertifikācijas komisijās pa asociācijām ir praktiski tikai šo asociāciju pārstāvji. Un ir viens komisijas loceklis tikai no Ārstu biedrības. Principā to jau dara šīs profesionālās asociācijas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Pirmkārt, gribētu teikt paldies Kreituses kundzei par to, ka viņa ievēroja šo te tehnisko kļūdu, ko komisijā mēs nobalsojām, bet tabulā vēl nav ietverts. Varbūt ka varētu to ieprotokolēt, ka šeit tomēr komisija domāja par sertifikācijas institūcijām daudzskaitlī, jo Golubova kungs vienkārši neizlasīja līdz galam dokumentu, ko viņš paņēma, jo ir divas pašreiz pilnvarotās institūcijas. Un, ja būs vajadzīgs, lai Ministru kabinets pilnvaro vēl.

Jautājums ir par to, vai jebkurai profesionālai asociācijai. Pieņemsim, psihoterapeitiem ir astoņas profesionālās asociācijas. Psihoterapeiti nevar savā starpā saprasties, un kā tikai 10 cilvēki nodibina savu asociāciju, un komisijā ir 7 cilvēki, viens otram izdos dokumentu. Tādā gadījumā tas viss aiziet pilnīgi garām.

Vēl es gribētu pakomentēt jautājumu par organizācijas politizēšanos. Ārstu biedrības valdē Sprūde ir no Zīgerista partijas, Ozols ir no kristīgajiem demokrātiem, profesors Volokolakovs ir no “Saimnieka”, Glāzītis no “Latvijas ceļa”, Požarnovs ir no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK apvienības. Bez tam vēl ir septiņi nepolitiskie ārsti. Bet sakiet, tajā tā saucamajā ārstniecības profesionālajā savienībā Vētras un Gordovski? Vai tikai viņi gadījumā nepārstāv vienu politisko partiju? Tas ir vissliktākais, ko Saeima var darīt, pieiet šim jautājumam no politiskā viedokļa. Jo, ja gadījumā nākošajā Saeimā būs vienalga kāda politiskā partija pārsvarā, ja pieies šim jautājumam no politiskā viedokļa, tad vispār visu šo jautājumu “izgāzīs”. Tur ir jāpieiet tīri no profesionālā viedokļa. Ja šī organizācija spēj to darīt, lai tā to dara. Ja tā to nespēj darīt, lai Ministru kabinets atņem tai tiesības un lai to jautājumu dara kāds cits. Bet nepieiet šim jautājumam no politiskā viedokļa, jo mēs paši esam politizējušies. Nepolitizēsim ārstu sabiedrību! Tādēļ es aicinātu noraidīt visus priekšlikumus un pieņemt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, par likumprojekta 1.panta 4.punktu ir izteikti astoņi priekšlikumi, no kuriem komisija sešus nav atbalstījusi un divus ir atbalstījusi daļēji. Deputāts Apinis savu priekšlikumu nr.1 noņēma. Deputāts Vītols ir iesniedzis savu variantu un arī noņem. Paldies, Vītola kungs!

Tad ir deputāta Jāņa Kalviņa priekšlikums. Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Kalviņa priekšlikumu — izteikt 1.panta 4.punktu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 24, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts ar balsu vairākumu.

Vai, godātie kolēģi, mums tālāk ir jābalso citi priekšlikumi? Tālāk balsošana atkrīt. Tātad šis jautājums ir izskatīts. Pārejam pie 9.priekšlikuma.

A.Požarnovs.

9.priekšlikums ir deputāta Nagobada priekšlikums, kas aicina atgriezties pie ārstniecības iestāžu sertifikācijas kā pie reglamentētās sfēras. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs ir pieteicies Leonards Tenis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Viņa nav. Nākamais pieteicies ir Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es vēlētos norādīt, kāpēc mēs vispār atvērām likumu. Likumu mēs atvērām pārsvarā tādēļ, ka obligāti izdarām iestāžu akreditāciju, sertifikāciju nebija iespējams izdarīt līdz noteiktam konkrētam termiņam. Diemžēl šogad ir priekšvēlēšanu gads, un, bez šaubām, šajā jautājumā tiks vēl “daudzi šķēpi lauzti”. Iekšēji es atbalstu visus deputāta Požarnova priekšlikumus, jo tas ir vērsts uz to, lai samazinātu birokrātiju Latvijā. Diemžēl ir vairākas medicīnas sfēras, kas ir ļoti... Ātrā palīdzība, uzņemšanas nodaļas, operāciju bloki, intensīvā terapija, kur nevar tik viennozīmīgi pieiet jautājumiem. Nevar diemžēl operēt katrā mazā lauku slimnīcā, jo tajās šodien nav atbilstošas aparatūras vai atbilstošu monitoriju intensīvajai terapijai. Tādēļ es vēlreiz vienkārši gribu jūsu uzmanību pievērst jautājumiem, ka tas nav tik viennozīmīgi, ka ne vienmēr medicīnu var pārvērst par brīvprātīgi sertificējamu sistēmu. Es domāju, ka tai ir jāsaglabājas zināmā mērā kā obligātai. Diemžēl laika trūkuma dēļ nebija izstrādāti korekti priekšlikumi. Es aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu, bet ir jāstrādā pie šā jautājuma. Kad mēs atvērsim nākamreiz likumu, es ceru, ka dakteris Požarnovs arī atbalsta domu, ka mums būs jāstrādā vismaz maijā un jāver vēlreiz šā iemesla dēļ vaļā likums, lai vismaz daļu no šīm sfērām atstātu par obligātām.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Požarnova kungs, vai vēlaties ko piebilst, vai balsosim tūlīt?

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Es saprotu, ka neviens nepieprasīja balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Nagobada priekšlikumu — izteikt 1.panta 5.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 6, atturas — 16. Pieņemts.

A.Požarnovs.

10. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. 10.priekšlikums attiecas uz to pašu punktu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu tālāk!

A.Požarnovs.

11. priekšlikums ir deputāta Apiņa priekšlikums — izslēgt 1.panta 15.punktu, kuru komisija nav atbalstījusi. (No zāles deputāts P.Apinis: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums tiek noņemts. Paldies!

A.Požarnovs.

12.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu.

A.Požarnovs.

Ja gadījumā ...

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt Andrejs Požarnovs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Tā kā Apiņa kungs pieprasa balsojumu, es gribu komentēt, kādēļ komisija noraidīja šo priekšlikumu. Tādēļ, ka šajā priekšlikumā ir rakstīts, ka veselības aprūpes finansēšanas kārtību, valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļu sadali un tā tālāk nosaka Ministru kabinets. Nekur citur nav noteikts, kas tā tāda valsts obligātā veselības apdrošināšana ir. Līdz ar to mēs ar šo pantu reglamentēsim kaut kādu darbību, kas nekur citur nav noteikta, kas tā īstenībā īsti ir. Tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja kā tādu juridiski ne pārāk precīzu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, debates beidzam. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

13. priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par 13. priekšlikumu nav. Paldies! Ir pieņemts komisijas viedoklis.

A.Požarnovs.

14. priekšlikums ir deputāta Nagobada priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam... Vēlas runāt Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

V.Nagobads

(DPS). Godātie deputāti! Lai būtu zināma sakārtotība šajā izskatāmajā likumprojektā, paldies, ka jūs nobalsojāt par manu 9.priekšlikumu, es aicinu līdzīgi nobalsot pretēji komisijas viedoklim arī par 14., 26., 31. un arī par pārejas noteikumu priekšlikumiem, jo pretējā gadījumā atkal, tāpat kā līdz šim, pašreiz spēkā esošajā likumā, Ārstniecības likumā, būs savstarpējas pretrunas starp pantiem, tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Nagobada priekšlikumu — svītrot likumprojekta 2.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 12, atturas — 15. Priekšlikums ir pieņemts. Pants tiek svītrots.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 8.panta 7.punktu jaunā redakcijā, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

16.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu 8.1.pantu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

A.Požarnovs.

17.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt likumprojekta 3.pantu jaunā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

Pie 16. un 27.panta priekšlikumu nav. 18.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Pēc 5.panta papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

19.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumu ar 6.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

20.priekšlikums ir deputāta Nagobada priekšlikums. Likuma 6.pantā aizstāt atsevišķus vārdus, komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi tālākajā, tas ir, 22. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

A. Požarnovs.

21. priekšlikums ir deputāta Požarnova priekšlikums. Likuma 6.pantu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi tajā pašā 22. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pēc 6.panta — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Redakcija ir izklāstīta, un komisija to ir atbalstījusi, un ir mainīta numerācija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo komisijas atzinumu. Paldies! Tas ir pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — apvienot 50.pantu ar sesto daļu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Labklājības ministrijas priekšlikumu. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Požarnovs

. Saeimas Juridiskā biroja un deputāta Nagobada priekšlikums — izteikt likumprojekta 7.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi, tikai man ir jāvērš uzmanība, ka šeit ir tehniska kļūme, jo šajā priekšlikumā ir pēdējie trīs vārdi “vai ārsta palīgs”, bet tabuliņā ir ierakstīts labajā ailē: “un ārsta palīgs”. Precīzi vajadzētu būt vārda “un” vietā “vai”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

25. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izteikt 55.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 55.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Deputāta Nagobada priekšlikums — izteikt likumprojekta 8.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Nagobads pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Nagobada priekšlikumu nr. 26. — izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 5, atturas — 12. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Par cik deputāta Nagobada priekšlikumā bija noteikts, ka izslēgt 55.panta otro daļu, tad es saprotu, ka pārējie priekšlikumi vairāk nav balsojami.

Sēdes vadītājs.

Jā, jo mēs to esam jau izlēmuši. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

Deputāta Nagobada 31. priekšlikums ir izslēgt likumprojekta 8.pantu. Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 6, atturas — 11. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Par cik ar šo priekšlikumu ir izslēgts šis likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemtais pants, tādā gadījumā saglabājas likumā 56.pants. Tādā gadījumā uz to atttiecas deputāta Kreitusa priekšlikums — vārdus “Ministru kabinets” aizstāt ar vārdiem “Labklājības ministrija”, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 56.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Kurā lappusē, Požarnova kungs, tas ir? Jā. Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

33. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta 10.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot likumprojekta 10.pantu. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Deputāta Nagobada priekšlikums — izteikt likumprojekta 10.pantu jaunā... Tā kā tas ir izslēgts, tādā gadījumā to nevar balsot.

Sēdes vadītājs.

Tas nav balsojams. Paldies!

A.Požarnovs.

Vēl šeit tabulā nav iekšā paredzēta vēl viena frāze, bet tas ir tajā sākotnējā lappusē, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs.

Deputātu kungi, mums tas tabulā nav ierakstīts, bet mēs izskatām šo dokumentu, nevis to. Godātie kolēģi, tātad kaut nedaudz strīdīgs jautājums, tātad atgriežamies pie dokumenta nr. 3753.

A.Požarnovs.

Mums bija diskusija komisijā ar juristiem, par cik tas neattiecas uz likumu, bet...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet! Dokuments nr. 37535b 1.lappuse. Priekšlikums: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Vai deputāti prasa balsojumu par to? Neprasa. Paldies! Pieņemts. (Zālē troksnis.)

Godātie kolēģi! Par likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā mēs balsojuši neesam. Komisija liek priekšā noteikt normu likumā, ka tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Deputātiem par to iebildumu nav. Balsojam par likuma pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā.

A.Požarnovs.

Augsti godātais!...

Sēdes vadītājs.

Acumirkli, kolēģi! Vēl ir iesniegums: Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz atlikt lēmuma pieņemšanu par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” otrajā un galīgajā lasījumā un nodot to atpakaļ atbildīgajai komisijai.

A.Požarnovs.

Augsti godātie kolēģi! Es gribu mazdrusciņ komentēt situāciju... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, es lūdzu nomierināties! Izskatīsim šo komisijas iesniegumu un pēc tam, ja tas netiks pieņemts, tad balsosim par likuma pieņemšanu. Izskatām šo vispirms.

A.Požarnovs

. Augsti godātie kolēģi! Es gribētu, jā, komisijas priekšlikumu. Es gribētu pakomentēt to, ko mēs esam nobalsojuši jau likumprojektā. Kad komisija iesniedza šo likumprojektu, tā iesniedza sakarā ar to, ka darbojās pārejas noteikumos šis 1.marts, atbilstoši kuram visām ārstniecības iestādēm ir jābūt sertificētām. Šis ārstniecības iestāžu sertifikācijas modelis kā obligātā sfēra nav palaists, nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi, nav pilnvarota institūcija, nav izstrādātas šīs ārstniecības iestāžu sertifikācijas prasības. Tādēļ tika likums atvērts. Sakarā ar to, ka mēs esam atbalstījuši Nagobada kunga priekšlikumu, mēs esam atgriezušies pie ārtsniecības iestāžu sertifikācijas obligātās sfēras, reglamentētās. Mēs esam izņēmuši ārā pārejas noteikumos to punktu, ka tas ir 1.marts. Līdz ar to, stājoties spēkā šiem grozījumiem, visām ārstniecības iestādēm obligāti jābūt atbilstības sertifikātam, pretējā gadījumā tās nedrīkst strādāt un tās ir jāslēdz ciet. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši šā likumprojekta redakciju pilnīgi pretrunā tam, kāda bija sākotnējā doma, jo mēs atvērām šo likumu sakarā ar to, ka šis mehānisms nav pašreiz palaists un nav iespējams. Tādā gadījumā pēc likuma stāšanās spēkā visām ārstniecības iestādēm ir jābūt slēgtām. Tādēļ komisija uzskata, ka ir jāpārskata vēlreiz priekšlikumi, un lūdz nodot atpakaļ komisijai.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Politiskās un medicīniskās kaislības ir uzsitušas pārāk augstu vilni, tāpēc lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Pret šo iesniegumu runāsim pēc pārtraukuma. Par deputāts Požarnovs jau ir runājis.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, Ilmārs Bišers vēlas sniegt paziņojumu.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mandātu komisijas vārdā es atgādinu jums, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu jums līdz 1.aprīlim visiem ir jāiesniedz savas valsts amatpersonu deklarācijas. Jums tiks izdalītas jūsu kastītēs, Mandātu komisija ir parūpējusies, lai jums tiktu ievietotas deklarācijas. Ja jūs gribat, jūs varat iet paši, ja jūs tas neapmierina, tad varat iet paši uz Valsts ieņēmumu dienestu un saņemt tur.

Tāpat jums ir tiesības nodot šās deklarācijas pašiem Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļā Smilšu ielā 1., 5. stāvā, 516. un 518. istabā. Ja kādam ir grūti atrast Rīgā Smilšu ielu vai uzkāpt 5.stāvā, tad Mandātu komisija ir gatava arī aiznest šo deputātu vietā. Jūs varat nodot Mandātu komisijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Bērziņš

(6.Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jurkāns Jānis, Emsis Indulis, Kalviņš Jānis, Prēdele Aida, Pētersons Aleksandrs, Vidiņš Juris, Inkēns Edvīns, Jurkāns Ernests, Ameriks Andris, Rubins Andris, Kušnere Janīna, Veldre Uldis, Kazāks Jānis, Druva Kārlis, Zīle Roberts un Rudzītis Māris. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, pulkstenis ir 13.30. Pārtraukums ir beidzies. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 34 deputāti. Nav kvoruma. Es godātos kolēģus lūdzu atgriezties zālē! Lūdzu godātos kolēģus atgriezties sēžu zālē! Nav kvoruma, mēs nevaram izskatīt darba kārtības jautājumus. Godātie kolēģi, vēlreiz lūdzu — reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies, nospiežot reģistrācijas pogu un pēc tam kādu no balsošanas taustiņiem. Lūdzu rezultātu! Varam turpināt.

Godātie kolēģi, tātad Kārtības rullis nosaka sekojošu kārtību, viens no deputātiem, deputāts Požarnovs, ir izteicies par šī likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Tagad viens var runāt pret šo jautājumu, un tad, kad izlemsim šo jautājumu, tad izskatīsim vienpadsmit deputātu iesniegumu vēl, kuri pieprasa pārbalsošanu. Pret šo jautājumu vēlas runāt Valdis Nagobads. Lūdzu!

V.Nagobads

(DPS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu un ņemt vērā deputātu iesniegumu, kas Prezidijā ir iesniegts sēdes vadītājam par to, un censties atgriezties Kārtības ruļļa paredzētajā kārtībā pie 33.un 34.likumprojekta priekšlikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izlemsim šo jautājumu! Tātad izlemjam, godātie kolēģi, jautājumu par likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 30, atturas — 7. Likumprojekts komisijai atpakaļ nodots netiek. Tātad varam to izskatīt līdz galam, bet pirms to darām, kā jau teicu, ir jāizskata vienpadsmit deputātu iesniegums, kuri lūdz atkārtotu balsošanu par likumprojekta 33.un 34.priekšlikumu, jo minētais likumprojekta grozījums nav realizējams bez pārejas noteikumiem deputāta Nagobada redakcijā. Tātad viens var runāt par šo priekšlikumu — pārbalsot 33.un 34.priekšlikumu, un viens var runāt pret. Vai kāds vēlas runāt? Valdis Nagobads vēlas runāt par.

V.Nagobads

(DPS). Godātie kolēģi! Es ļoti aicinātu atbalstīt šo deputātu priekšlikumu tādēļ, ka tiešām šādā veidā, kā pašreiz ir nobalsots likumprojekts, iznāk, vēl it sevišķi ja mēs atbalstām, ka tas stājas spēkā ar likuma pieņemšanas dienu, ka ar rītdienu jau ir jābūt sertificētām visām ārstniecības iestādēm atbilstoši obligātajām prasībām, kas, protams, kļūst nereāli, un tādēļ arī šis likums nebūs izpildāms. Tajā pašā laikā es gribu vērst jūsu uzmanību, tas ir tīri tehnisks pārpratums, jo es personiski neņēmu vērā, ka, ja nenobalso... ja neatbalsta 33., tad nav balsojams 34.priekšlikums. Ja mēs nobalsosim pret 33.un par 34.priekšlikumu, līdz ar to tiks svītrota līdzšinējā norma par 1.martu, kad stājas spēkā likums, un tajā pašā laikā tiks noteikts pietiekami ilgs laika periods — četri mēneši, lai sagatavotu Ministru kabinets kārtību, kādā atbilstoši obligātajām prasībām ir sertificējamas ārstniecības iestādes, kā arī noteiks pietiekami ilgu — gandrīz divu gadu — laika periodu, kamēr šīs prasības varētu īstenot ārstniecības iestādēs. Tādēļ es aicinātu atbalstīt deputātu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vēlas runāt Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Cienītais Prezidij! Atbalstot deputāta Nagobada priekšlikumus, mēs esam noraidījuši pirmajā lasījumā pieņemto konceptuālo... tieši to, ko mēs pirmajā lasījumā pieņēmām, to mēs esam noraidījuši, respektīvi, mēs izskatījām konceptuāli pilnīgi pretēji, un tādēļ mans viedoklis ir tāds, ka šis jautājums ir jāatgriež atpakaļ komisijai un vai nu jānoraida otrajā lasījumā un pilnībā jāpārstrādā, jo principā Kārtības rullis neparedz tādu lietu, ka mēs varētu vienreiz nobalsotu tieši tādā pašā redakcijā atkal balsot pretēji, tādēļ es aicinātu neatbalstīt šo deputāta Nagobada priekšlikumu un noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par to, vai mēs pārbalsojam vai nepārbalsojam 33.un 34.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 9, atturas — 9. Tātad pieņemts.

Godātie kolēģi, es lūdzu jūs atgriezties pie izskatāmā dokumenta nr.3753b, ieskatīties dokumenta 11., pēdējā lappusē, kur šie abi priekšlikumi ir izklāstīti. 33.priekšlikums — iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija — ierosina svītrot likumprojekta 10.pantu, atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Tāda ir situācija pašreiz. Saeima ir nolēmusi, ka šis jautājums ir jāpārbalso, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par šo priekšlikumu — svītrot likumprojekta 10.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 34, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Un tagad balsojam 34.priekšlikumu — deputāta Nagobada, izteikt likumprojekta 10.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 3, atturas — 9. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Tagad, godātie kolēģi, balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 9, atturas — 7. Likums ir pieņemts.

 

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām 54.darba kārtības jautājumu, un tas ir likumprojekts “Militārpersonu izdienas pensiju likums” , komisijas vārdā — deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3831. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova.

2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova.

3. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot likumprojekta 3.pantu. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

4. Odiseja Kostandas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Tā, neatbalsta. Vēlas runāt deputāts ķirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis

(LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamais sēdes vadītāj! Manuprāt, šis pants — tiesības uz izdienas pensiju, 4.pants, ir pats būtiskākais šajā likumprojektā. Un jāsaka, ka aizvadītajā nedēļā es viesojos Alūksnes 24.zemessardzes bataljonā, un tur tieši zemessargi uzdeva jautājumu par šo likumprojektu, un ne tikai, arī citas militārpersonas par to ļoti interesējās. Sociālās garantijas — tas ir pats svarīgākais un, manuprāt, jūtīgākais militāro cilvēku jautājums, jo no tā, cik šīs sociālās lietas ir sakārtotas, no tā ir arī atkarīga viņu uzticība valstij un arī nodrošinātība priekšdienās, un arī faktiski militārā specifika prasa īpaši atbildīgu pieeju sociālo jautājumu sakārtošanā. Ko mēs redzam šeit, šajā pirmajā daļā? Mēs redzam, ka vienīgais kritērijs, kad ir tiesības uz izdienas pensiju, ir tikai tad, ja atvaļināšanas dienā militārpersonai izdienas stāžs ir 20 gadu un vairāk. Manuprāt, tā ir tāda atpalicība, kāda nevienā valstī nav notikusi un nenotiek, jo ir vairāki kritēriji, pēc kuriem mēs nevaram tik vienkāršoti pieiet šim jautājumam.

Tātad 20 gadu un vairāk, tikai šādām militārpersonām ir tiesības uz izdienas pensiju, bet paskatīsimies bruņoto spēku specifiku — atlasīt spējīgākos, hierarhijā uz augšu virzīt tos cilvēkus, kuri spēj... pieprasa to, ka ar atsevišķiem bruņoto spēku personāla cilvēkiem līgums jau ir jālauž pēc 8 gadiem, pēc 6 gadiem, pēc 10 gadiem, pēc 15 gadiem, tā kā tas ir noteikts daudzās Rietumu valstīs. Jo šādā veidā notiek dabīgā atlase. Visi virsnieki nekļūst par majoriem, pulkvežiem, kur nu vēl par ģenerāļiem.

Un praktiski tātad tie cilvēki, kuri nodienē 20 gadus un vairāk, varbūt pēc padomju laika, teiksim, mūsu pieredzes, tādu bija pietiekami daudz, un katrs, kurš bija izvēlējies militāro karjeru, sasniedza šos 20 gadus. Rietumvalstīs šādas pieejas nav. Rietumvalstīs pirmais līgums, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kuru noslēdz, ir 6 vai 8 gadi, izejot no tā un tikai tad, ja viņš ir atbildis visām izvērtēšanas un specialitātes, teiksim, izglītības prasībām, visiem kritērijiem, tikai tad ar šādu virsnieku pēc zināma dienesta laika tiek slēgts līgums uz nākamo posmu. Tātad netiek bruņotajos spēkos uzturēts balasts. Arī ar šādu prasību principā būtu jāpieiet mūsu bruņoto spēku, tā teikt, personāla jautājumos. Tātad šeit mēs uzskatāmi redzam, ka pieeja bruņoto spēku personāla jautājumam šodien ir anarhistiska. Pilnīgi nepieņemama.

Tātad jautājums ir vēl. Mēs saprotam, ka tie, kas 20 gadus nodienējuši, šeit ir rakstīts, ka izdienas stāžā cilvēkiem ieskaita arī civilos dienestos pavadīto laiku 80% un tamlīdzīgi. Bet nevar visus šodienas pārejas periodā, nevar visām bruņoto spēku militārpersonām piemērot vienu kritēriju, šos 20 gadus. Jo, manuprāt, būtu vismaz bijis jāsadala, ka tie cilvēki, kuri ir uzsākuši dienestu pēc 1991. gada, un tā ir, teiksim, viņu pirmā darbavieta, tie, kas iet normālu, klasisku militāru karjeru pēc augstskolas vai pēc vidējās mācību iestādes beigšanas un sāk no zemākām dienesta pakāpēm savu militāro karjeru.

Vai tad mēs varam šos pašus izdienas jautājumus pielietot tiem cilvēkiem, kuriem tiešām ir 80% no civilajā dzīvē pavadītā laika ieskaitīts, teiksim, militārajā izdienā, jeb arī, teiksim, būtu vēl viena kategorija, vismaz es tā uzreiz varu teikt, būtu jāizdala tie cilvēki, kuri citu valstu bruņotajos spēkos ir pavadījuši kādu laiku. Arī tādu mums ir pietiekami daudz. Arī viņiem varbūt nevar tik mehāniski šo vienu kritēriju — 20 gadus — izvirzīt. Tas nozīmē, ka viss militārais personāls būtu jāklasificē pēc vairākiem virzieniem.

Līdz ar to faktiski es paužu savu nostāju, ka šāds pants ir nepieņemams un to nevar atbalstīt. Pat vēl vairāk. Es esmu gatavs faktiski iesniegt uz trešo lasījumu labāku redakciju un pie šī jautājuma strādāt. Bet vai ir gatavi bruņotie spēki šodien to akceptēt?

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Kristovska kungs.

Ģ.V.Kristovskis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Kazāks, frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Es zināmā mērā piekrītu arī tai tēzei, ko tikko kā pieminēja Kristovska kungs, bet nepiekrītu tai lietai, ka, skatoties uz šo mūsu bruņoto spēku prestižu, uz doto momentu jāsaka atklāti — uz šodienu tas ir ļoti zems, kāpēc tas ir tik zems šis prestižs? Kāpēc jaunieši mūk no mūsu bruņotajiem spēkiem, kur visur citur pasaulē bruņotie spēki — tā ir tiešām goda, cieņas un patriotisma pirmā pazīme. Es domāju, ka taisni te jau ir tas... nu tā nelaime, ka mūsu bruņotie spēki nav sociāli nodrošināti. Un līdz ar to, manuprāt, Aizsardzības un iekšlietu komisija pilnīgi pareizi piegājusi ir šim Odiseja Kostandas priekšlikumam, radot šo iespēju uz priekšdienām, un tālāk nākošajos pantus jūs redzēsiet — uz priekšdienām tiešām šie bruņotie spēki, šie oficieri, šie virsnieki kļūs sociāli aizsargāti.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo pantu.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis — otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis

(LC). Paldies par iespēju runāt otru reizi. Godātais Kazāka kungs, tur jau ir tas joks, ka faktiski pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija neatrisina problēmu par sociālo nodrošināšanu, un tas faktiski arī gremdē mūsu bruņoto spēku... uzticamību mūsu bruņotajiem spēkiem. Odisejs Kostanda, protams, labi domādams, ir mēģinājis piemeklēt labāku redakciju, bet pašā būtībā netiek atrisināti personāla pārvaldes jautājumi, un līdz ar to tad, kad mēs nonāksim pašās beigās, es personīgi aicināšu tomēr vēlreiz atvirzīt šo likumprojektu otrajā lasījumā pārskatīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze, vēlaties ko piebilst?

L.Kuprijanova

(DPS). Jā, es noteikti gribētu pateikties Kristovska kungam par tik emocionālu uzstāšanos. Vienīgais, mums bija sešas komisijas sēdes, veltītas šim jautājumam. Jā, man ir ļoti žēl, ka jūs nepiedalījāties un arī neiesniedzāt priekšlikumus. Noteikti jūs to varat darīt uz trešo lasījumu, piedalīties un motivēt.

Bet, cienītie kolēģi! Mums patiešām diezgan smagi gāja šis likums, es gribētu pateikt tā — visās sēdēs piedalījās gan Aizsardzības ministrijas pārstāvji, gan Zemessardze, un es varētu teikt, ka likums ir tapis praktiski consensus veidā, vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz atgriežoties pie strīdīgiem jautājumiem. Lai, kā teikts, atrastu to labāko risinājumu. Tādēļ es lūgtu atbalstīt komisijas variantu un atbalstīt deputāta Kostandas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par deputāta Kostandas priekšlikumu, ko atbalstījusi atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — nav, atturas — 8. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies! Piektais ir deputāta Kostandas priekšlikums, ko komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Nē, nepiekrīt. Kristovska kungs vēlas runāt. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis

(LC). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es nāku vēlreiz runāt, jo šis otrais pants, faktiski Kostandas priekšlikums, otrā daļa — Kostandas priekšlikums piedāvā izslēgt diezgan arī tātad pirmajā lasījumā nesakarīgu, pieņemtu formulējumu, bet tajā pat laikā es nekur šajā likumprojektā neatradu citu panta daļu vai punktu, kurā tiktu runāts par dienesta slimībām, veselības stāvokļa pasliktināšanos vai ar karavīra amata samazināšanu.... Kas notiek tajos gadījumos? Un tas ir tas, par ko es runāju pie iepriekšējā. Tas ir ļoti būtisks jautājums, jo, ņemot vērā militāro dienestu specifiku, it sevišķi kara gadījumos, kara situācijās, tas viss ir saistīts ar cilvēku darba spēju, militāro, teiksim, savas profesijas zaudēšanu. Un tātad, ja mēs šo pantu izslēdzam ārā, tas nozīmē, ka mums neviena citā vietā vairāk nav, pat vispār nekādas atrunas. Vai tas vispār ir iedomājams, ka tas tā varētu būt?

Es liktu priekšā nākamajā lasījumā pārformulēt, bet neizņemt ārā vispār tekstu par šo... Mēs pavisam nesen runājām taču par mūsu bruņoto spēku karavīru nosūtīšanu uz Irāku, tas bija pagājušajā nedēļā. Un tātad, ja mēs tās militārpersonas, kuras sūtām uz Irāku, šajā likumā par personāla izdienu, teiksim, šos jautājumus vispār nerisinām par izdienas pensiju un nerēķināmies ar to, ka viņiem var rasties problēmas, tad kāpēc mums ir vajadzīgs tāds likums? Un vai tādus cilvēkus, kuriem nav likuma, kurš garantē viņu tiesības dienesta, slimības, veselības stāvokļa pasliktināšanās, vai teiksim, karavīra amata samazināšanas dēļ gadījumos, ja viņiem nav šāda aizsega, ja nav piedāvāts risinājums, kā iziet no situācijas. Tas vēlreiz norāda, ka šādu likumprojektu pagaidām nevar pieņemt pat otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti pieteikušies debatēs nav. Debates beidzam. Deputāts Kristovskis pieprasīja balsot pret šo priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu!

Tā... komisijas vārdā vēl vēlas šo priekšlikumu komentēt Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova

(DPS). Par cik Kristovska kungs patiešām cīnās par tādu ideālu, uz ko mums visiem, protams, ir jācer likumdošanā, es gribētu jums visiem paskaidrot, ka ir citi likumi, kas runā, kas notiek ar cilvēkiem, ja viņi zaudē darbaspēju un tā tālāk. Ir atsevišķs nolikums par Baltbata nodrošinājumu sociālā jomā, par invaliditāti un tā tālāk. Tas nav šī likuma objekts, un, ja mēs pieņemam normālu un modernu likumdošanu, šis nav šī likuma objekts. Tādēļ es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Kostandas priekšlikumu — svītrot 4. panta 2. daļu. Komisija tātad to nav atbalstījusi... Piedodiet, ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Saeimas darbā nepiedalās 38 deputāti no 87 zālē sēdošajiem.

Lūdzu vēlreiz zvanu un lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Kostandas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 9, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies! 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam — svītrot 4. panta 3. daļu?

L.Kuprijanova.

7. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs. Komisija ir piekritusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

8. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

9. ir deputāta Kostandas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

10. ir deputāta Kostandas priekšlikums, kas ir daļēji pieņemts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

11. ir deputāta Kostandas priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Vēlas runāt Jānis Kazāks, frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Mēs zinām, ka necik sen tika izskatīts arī šis militārpersonu Iekšlietu ministrijas nodrošinājums, un tur tiešām šīs pensijas tika izmaksātas 80% apmērā. Es domāju, kāpēc mēs nevarētu arī šos mūsu drosmīgos armijas pārstāvjus atbalstīt gluži tādā pašā veidā un nodrošināt viņiem vecumdienas, jo jūs zināt, ka šīs armijas struktūras jau nav nemaz tik vieglas. Tur ir lietus, ūdens, sals, dubļi, un tas vecumā viss atsaucas uz cilvēka veselību. Es domāju, ka vajadzētu tomēr šo 5. pantu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Debates slēdzam. Vai Kuprijanovas kundze vēlas ko teikt? Lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Jā, es vēlētos tomēr, lai deputāti atbalstītu komisijas priekšlikumu, jo jūs saprotat, ka nevar nodienēt 1 vai 2 dienas un tikpat daudz saņemt. Tādēļ komisija patiešām dažādi izsvēra šo priekšlikumu, un šo Kostandas kunga priekšlikumu mēs tomēr noraidījām. Es lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Kostandas priekšlikumu — 5. panta 1. daļas 6. punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Komisija tātad to atbalstījusi nav. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 13, atturas — 19. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies! Tas, protams, radīs lielu neizpratni aizsardzības un zemessargu dienestā, kas piekrita šim noraidījumam, bet nu tā acīmredzot būs trešā lasījuma problēma.

12.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts, jo precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

13.priekšlikums — Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

14.priekšlikums — Kostandas kunga priekšlikums, kurš ir atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

15.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, bet es pievēršu jūsu uzmanību arī 16.priekšlikumam, kas ir analoģisks Kostandas kunga priekšlikumam, ko arī komisija nav atbalstījusi. Mēs palikām pie vidējā cipara, ja jūs varat paskatīties tabulā. Tādēļ lūdzu neatbalstīt ne Labklājības ministrijas priekšlikumu, ne Kostandas kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

17.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova

. 18.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

19.priekšlikums — Labklājības ministra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

20.priekšlikums — deputāta Kostandas priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Katrā gadījumā, manuprāt, šeit ir jābūt nelielai diferenciācijai starp tiem militāristiem, kas ir nodienējuši 10, 15, 20 gadus un vairāk. Šeit ir rakstīts, ka tie, kuri dienē ilgāk par 20 gadiem, viņu pensiju lielums var kļūt lielāks. Manuprāt, šo atalgojumu vajadzētu tomēr atbalstīt mūsu armijai, tā saglabājot arī šo viņu prestižu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vairāk deputātu nav pieteikušies. Komisijas vārdā. Lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Jā, arī mūsu komisija uzdeva šo jautājumu Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, un mums tika paskaidrots, ka, protams, tādi līdzekļi budžetā nekādā gadījumā nav paredzēti un diez vai varēs būt paredzēti. Un var rasties problēmas. Tādēļ es lūgtu vismaz šoreiz uz otro balsojumu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Kostandas priekšlikumu nr.20. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 12, atturas — 20. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies! Nākošais deputāta Kostandas priekšlikums arī nav atbalstīts, jo saprotiet, te ir priekšlikums par nodokļa aplikšanu. Nu ziniet, mēs pat pieņēmām lēmumu, ka mēs apliekam pensijas ar nodokļiem. Tādēļ es ļoti lūgtu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Kazāks vēlas runāt, frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Es esmu saņēmis vēstuli no Zemessardzes štāba. Un tur man arī lūdz, lai es atbalstu šo ideju, jo ziniet, dzīves līmenis jau celsies Latvijā agri vai vēlu. Ne tikai vispārējiem Latvijas iedzīvotājiem, bet arī militāristiem. Tāpēc es domāju, ka varbūt mēs beigu beigās aiziesim līdz tādai domai, ka tiešām pensionāriem, kuri savu mūžu ir godīgi nostrādājuši, kuri savu pensiju tiešām ir nopelnījuši, un nevis tādu pensiju, kāda tā ir šodien, kur iepriekšējā Saeimā teica, ka tā nav pensija, tas ir tikai pabalsts. Tad šajā Saeimā mēs jau droši runājam, ka tā ir pensija. Ja mēs saucam, ka tā ir tā pensija, ja jūs uzskatāt, ka 35 vai 38 lati ir pēc jaunās pārrēķināšanas, cilvēki saņem 25 latus, un ka tā ir pensija par nostrādātiem 40 vai 50 gadiem, tad jūs mani atvainojiet, es uzskatu, ka tā nav pensija.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo punktu. Atbalstīt mūsu Latvijas Zemessardzi un pieņemt šo 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kur tad nu mūsu rūpes paliek par pensionāriem vispār tādā gadījumā? Kur paliek rūpes par tautu, kā saka, ka mēs izņemam ārā kaut kādu atsevišķu sadaļu, un tie būs tie privileģētie, kuru pensijas vairs neapliksim ar nodokļiem. Padomājiet paši, pēc kā tas izskatās? Ko tad mēs te tā īpaši taisāmies atbalstīt? Un nevajadzētu te par Zemessardzi tik daudz runāt. Vai tad nu mūsu Zemessardze sastāvētu no tādiem cilvēkiem, kuri jau nezin cik gadus ir kaut kur dienējuši? Par kādu izdienas pensiju tur var īpaši runāt? Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā šāda īpaša izcelšana galīgi nav atbalstāma.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mani laikam izbrīna tas, ka mēs prasām no mūsu jauniešiem atkārtoti un atkārtoti nest zināmu atbildību par šo valsti. Un tajā pašā laikā mēs pat nepiemērojam viņu pensijas aplikšanu jeb neaplikšanu ar nodokļiem, kā mēs darām dažiem citiem pensionāriem. Ja nu mēs prasām vēl papildu uzņemšanos, lai aizsargātu šo valsti, un patiešām mēs vēlētos arī spējīgus jauniešus, kas nāk un dienē un kas tiešām rod mūsos visos godu un prieku redzēt, ka mums patiešām labi jaunieši dienestā, tad mēs darām visu, lai tāda iespējamība nebūtu. Es laikam tādu piegājienu nesaprotu. Mēs jau noraidījām 2,5% pielikšanu iepriekšējā piedāvātā grozījumā. Tagad mēs vēlamies varbūt izteikt pretestību pret šo? Es vismaz šajā lasījumā jūtu jūsu atbalstu, lai mēs neapliekam tos ar nodokļiem. Tad vēlreiz mēs varam skatīt atkārtoti to komisijā.

Sēdes vadītājs.

Jānis Kazāks — otro reizi.

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Es piekritu tai domai, ko izteica Dobeļa kungs. Tiešām, kur tad paliek mūsu pārējie pensionāri? Bet ir medaļas otra puse. Ar kaut ko ir jāsāk. Nu tad sāksim ar militārpersonām! Jo es domāju, ka ilgi nebūs jāgaida arī tas brīdis, kad mēs izstrādāsim jauno Pensiju likumu un kad jaunais Pensiju likums būs tikpat labvēlīgs mūsu valsts pensionāriem, kā uz doto momentu mēs izstrādājam mūsu valsts militārpersonām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda

(TKL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka nav jau iebildumu pēc būtības pret šīs normas nepieciešamību, ko mēs piedāvājam par to, ka militārpersonu izdienas pensijas ar nodokļiem netiek apliktas. Es domāju, ka tas noraidījums, kas izskanēja, šeit ir vairāk tāda organizatoriska rakstura ar jautājumu — nu bet kā tad būs ar citām pensijām? Tad es domāju, ka šobrīd ir informācija par to, ka tiek sagatavotas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, konkrēti šī likuma 13.pantā, par to, ka ne tikai pensijas, kas piešķirtas līdz 1996.gada 1.janvārim, bet vispār pensijas ar nodokļiem netiek apliktas. Tātad perspektīvā uz to mēs arī ietu Latvijā, un tas būtu normāli. Tātad šeit visi būtu vienlīdzīgi. Bet kamēr šis priekšlikums tiks sagatavots, šīs izmaiņas tiks iestrādātas, pieņemtas likumos, es domāju, mēs šobrīd, šodien pieņemot šo likumu, “Militārpersonu izdienas pensiju likumu”, varam šo normu jau iestrādāt. Pēc dažiem mēnešiem, varbūt optimistiskāk pēc dažām nedēļām jau pat, varbūt sekotu izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un tad tas attiektos uz visām pensionāru kategorijām. Bet kā Jānis Kazāks arī šeit teica, ar kaut ko varētu sākt.

Tā kā tās izmaiņas tikai tiek gatavotas, un lai nebūtu būtiski atšķirīgas normas tikai likumu nesakārtotības dēļ starp tiem, kam izdienas pensija piešķirta tagad, līdz 1.janvārim jau, vai kuriem to piešķirs tagad, pēc 1.janvāra, būtu nepieciešams pieņemt šo mūsu papildinājumu. Tas būtu varbūt arī reizē stimuls — ātrāk sakārtot arī citu likumu normas. Arī tajā skaitā likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, attiecinot šo principu uz visām pensijām.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Te jau diezgan daudz un pareizi ir argumentēts par to, ka militārpersonām vajadzētu sagādāt tādus darba apstākļus, dienesta apstākļus un arī vecumdienas, un pensijas nosacījumus, lai viņiem būtu vēlēšanās šinī jomā strādāt un viņus nepielīdzinātu vienkārši kuram katram darba ņēmējam vai uzņēmējam, jo aizsardzība ir kaut kas cits. Un mēs trīs Baltijas valstu starpā ļoti dīvaini izceļamies tieši aizsardzības jomā. Mēs pusi “dabūjam uz kājām” no tā, ko igauņi un lietuvieši. Mēs esam vājākā no Baltijas valstīm. Un šādā veidā turpinot, neatbalstot mūsu karavīru stāvokli, mēs arī paliksim neaizsargāta zeme. Un tad tās visas citas kvalitātes un visi citi ieguvumi, ja mums vairs nav neatkarības un brīvības, zaudē savu vērtību. Tādēļ vajadzētu gan darīt visu iespējamo, lai šādā veidā kaut niecīgi, tas ir ļoti niecīgi, mēs uzsāktu savu bruņoto spēku pārliecinošu atbalstu arī no Saeimas. Cik tad nu mēs esam šeit nacionāli, ja mēs nespējam pat tik daudz izdarīt karavīru labā? Cik tad ir milzīgs šo pensionāru skaits, kas, paredzams, velsies virsū mūsu sociālajai sistēmai, ja būs runa par tiem, kas dienējuši 20 gadus Aizsardzības spēkos? Par ko tad mēs šeit runājam? Un tomēr tas ir ļoti svarīgs jautājums, tieši idejiski svarīgs jautājums, ka mēs apliecinām šī dienesta nepieciešamību, aizsardzības nepieciešamību kā tādu. Un vispār savas neatkarības uzturēšanas gribu. Šādā veidā tomēr arī mēs praktiski apliecinām vai arī neapliecinām. Tādēļ es aicinu tomēr balsot un izšķirties šinī niecīgajā pienesumā, kas nebūt neapgrūtina mūsu valsts budžetu, par labu mūsu karavīriem.

Sēdes vadītājs.

ķirts Valdis Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis

(LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Protams, ka šis ir pietiekami labs un vilinošs priekšlikums, bet es to tomēr nevarētu atbalstīt. Šobrīd. Jo, ja mēs domājam, kā militāro dienestu padarīt pievilcīgu, tad no šodienas viedokļa mums būtu jādomā par algām, kuras saņem šie cilvēki. (No zāles: “Pareizi!”). Varbūt ka tas ir tas ceļš, caur ko mēs varam risināt, tā teikt, šī dienesta patīkamo pusi.

Bet caur šo priekšlikumu parādās jautājums — kādas, cik un kāda veida priekšrocības mēs varam ierosināt jau šodien? Protams, bagātās valstīs varētu ierosināt šo priekšrocību grupas. Šeit ir runa par pensijām. Manuprāt, arī šie pensionāri būtu jāstrukturizē, jo mēs vēl atceramies, ka pagājušajā nedēļā mēs pieņēmām lēmumu, kurā bija teikts — uz brīvprātības pamata. Aizmirstot to, ka daudzās valstīs, šādus lēmumus pieņemot un sūtot karavīrus uz cīņu vietām, neiet runa par brīvprātību. Iet runa par to, ka karavīram ir profesija un karavīru vienkārši nosūta. Un tieši tāpēc, ka viņus īstajā brīdī nosūtīs un neprasīs viņiem šo brīvprātību, tieši tāpēc viņiem ir šīs priekšrocības. Tieši tāpēc viņiem ir šīs sociālās, medicīnas un citas garantijas. Tā ka acīmredzot mēs nevaram vienkārši tikai tāpēc, ka kāds cilvēks šodien aiziet pensijā un viņš aiziet no militārā dienesta. Varbūt viņš visu šo laiku ir pavadījis pietiekami labos, komfortablos apstākļos šeit kādā apgādes dienestā štābā vai noliktavā. Tieši tāpēc viņš ir nopelnījis šo pielikumu. Tā ka es domāju, ka ir jāpaskatās, varbūt ka ir atsevišķa kategorija, kura, piemēram, šodien jau Bosnijā, vai tie paši karavīri, kuri aizbrauks uz Irāku, ja vajadzēs, vai uz kādu citu pasaules vietu, lūk, šiem cikvēkiem individuālā kārtā tad arī dosim to piemaksu vai šos nodokļus noņemsim nost, bet nepārvērtīsim šo jautājumu par vienkārši tā plaši izlemjamu un visiem tiem, kuri tikai valkā uniformas. Tāds ir mans priekšstats.

Līdz ar to es uzskatu, ka gan Odisejs Kostanda, gan es varam šo jautājumu sakārtot un domāt par to, bet tas ir jāstrukturizē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis Kostandas kunga priekšlikums, protams, ir ļoti skaists un vilinošs, taču mēs atceramies toreiz tās milzīgās diskusijas, kas notika tad, kad iepriekšējās valdības laikā tika piemēroti pensijām nodokļi. Kā uzstājās pret to pensionāri. Man ļoti bail, ka, ja gadījumā mēs atbalstām šāda veida priekšlikumu, tad mēs kārtējo reizi sanaidosim divas pensionāru grupas savā starpā. Tādēļ mans viedoklis ir tāds, un to mēs izdebatējām komisijā, un komisija faktiski arī nāca pie tāda slēdziena, ka mums būtu jārisina jautājums vispār par visu pensionāru pensiju neaplikšanu ar nodokli, nevis sākt vienā vai otrā likumā taisīt kaut kādas izņēmuma kategorijas, tādēļ mans priekšlikums ir, ka šajā likumā nevajadzētu to rakstīt, bet šo jautājumu risināt vispār valstiskā mērogā par visiem pensionāriem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova.

(DPS). Cienījamie kungi, kas piedalījās debatēs! Pirmkārt, es gribu precizēt. Nekādu slodzi sociālajai sistēmai tas nerada, jo šis finansējums notiek no valsts budžeta. Tas ir pirmais.

Otrkārt. Es, protams, apsveicu visus šā priekšlikuma atbalstītājus ar to, ka tagad caur Pensiju likumu tas būs galvenais balsts un atbalsts mūsu armijai. Ja tas ir tā, es apsveicu visu Saeimu. Es domāju, ka armija ir jābalsta citādi, nevis ar sociālo likumdošanu.

Treškārt. Ja mēs tik daudz runājam par to smago dienestu. Kādreiz droši vien tas āds būs, bet mums vispār tikai eksistē Zemessardze un armija mūsu valstī, un neviens no viņiem 20 gadus vēl tur nav nodienējis. Tie ir pielīdzinātie stāži, kur cilvēki ir strādājuši par skolotājiem, es nezinu, par ārstiem, apkopējiem un tā tālāk. Tādēļ es patiešām brīnos par tādu nostāju, un tas ir apmēram tā, ka tagad atkal sociālā likumdošana nokārtos visas valsts problēmas iedzīvotājiem. Nu tad runājam par citu. Runājam par virsnieku algām un runājam par armijas sakārtošanu un materiālo apgādi, bet taču ne jau caur Pensiju likumu. Cienījamie kungi, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Kostandas priekšlikumu — 8.pantu papildināt ar jaunu daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 16, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova.

Nākamais ir precizēt 10. panta redakciju.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova

. 22. priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti tam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova

. 23. priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

24. priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

25. priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

26. priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

13.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

27. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova

. 28. ir deputāta Kostandas priekšlikums, kurš nav atbalstīts. Es gribētu uzreiz komentēt, ka visu šo priekšlikumu grupa, kā arī nākamie Kostandas priekšlikumi, par kuriem es jau jums skaidroju, tie nav šā likuma objekts. Tās ir apgādnieku zaudējumu pensijas, tie ir nelaimes gadījumi, profesionālā saslimšana un tā tālāk. Tādēļ komisija nevienu no šīs priekšlikumu grupas nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikušos nav, bet deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par deputāta Kostandas priekšlikumu — pēc 15.panta papildināt likumu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. Priekšlikums nr. 28. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par šo priekšlikumu! (No zāles: “Balsot par!”) Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 11, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 28. ir Kostandas kunga priekšlikums, kur ir runa par apgādājamām personām, kas ir pavisam cita likuma objekts, tādēļ lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tas ir 29.

Jā, 29. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kostanda lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Kostandas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar nr.29. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 12, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova.

30. ir analoģisks deputāta Kostandas priekšlikums, kuru es arī lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Balsojumu prasāt? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Kostandas priekšlikumu — papildināt likumu ar jaunu pantu. Priekšlikums nr. 30. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 9, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova.

31. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

32. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

33. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

34. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

35. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

36. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova.

37. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova.

38. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova.

39. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

40. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova.

41. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

42. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

43. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

44. — Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot pārejas noteikumu 2.punktu.

L.Kuprijanova.

45. — Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 3.punktu.

L.Kuprijanova.

46. — Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

47. — Sociālo un darba lietu komisija izslēdz pārejas noteikumu 5.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

48. — Sociālo un darba lietu komisija izslēdz pārejas noteikumu 6.punktu. Te ir tehniska kļūda. Te ir runa par 6.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Arī tas ir pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies! Es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā un pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu par trešā lasījuma iesniegšanas termiņiem.

L.Kuprijanova.

Es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 7.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu? Ir iebildumi. (No zāles deputāts Ģ.Kristovskis: “Vismaz kādas divas nedēļas!”)

L.Kuprijanova.

Kristovska kungs, ir viena problēma. Ja mēs nepieņemsim likumu ar 1.aprīli, mēs radām problēmas, tādēļ ir salikti pārejas noteikumi, ja jūs pievērsāt uzmanību, lai cilvēki pēc 1.janvāra jau varētu pēc jaunā likuma saņemt pensijas. Tas ir saistīts tieši ar to. Mums ir jāpieņem un šim likumam ir jāstājas spēkā ar 1.aprīli. Tādēļ es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu — priekšlikumus līdz 7.martam.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. 27., kā mēs agrāk vienojāmies, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” . Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Komisijas vārdā — deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3745. Šis ir dokuments, kuru mēs pieņemam otrajā un galīgajā lasījumā, ir iesniegti 6 priekšlikumi, kurus visus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

1. priekšlikums ir Finansu ministrijas ierosinājums — nedaudz papildināt ar konkrētu datumu 74.panta otro daļu. Šo redakciju komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbildīgās komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

2.priekšlikums līdzīgs Finansu ministrijas 107.panta trešās daļas 1.punkta redakcijai. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt izteikt 107.panta trešās daļas 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

V.Nagobads.

3.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem likumprojektā, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

Arī 4.priekšlikums sakārto pārejas noteikumus, novērš radušās neskaidrības. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jums izdalīto redakciju, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

V.Nagobads.

6. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, ko komisija atbalstīja, protams.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem iebildumu nav.

V.Nagobads.

Aicinu pieņemt likumu otrajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nedaudz pietrūkst no kvoruma. Lūdzu saņemt pēdējos spēkus un nobalsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu nospiest attiecīgo pogu pēc savas sirdsapziņas, kuram pietiek spēka. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kura poga jāspiež?”) Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām 37.darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” . Komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3647. Komisija lūdz atzīt šo likumprojekta maiņu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies1 Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.J.Lambergs.

Tātad strādājam ar dokumentu nr.3647 — “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. Šeit ir iesniegti papildinājumi 5.pantā, kurš pēc būtības nosaka, ka pašvaldības var atvieglot īpašuma nodokļa maksājumu, bet tajā pašā laikā šos atvieglinājumus nevar ņemt vērā no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda līdzekļiem. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu, Lamberga kungs, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.J.Lambergs.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 12.martam un likuma izskatīšanu 26.martā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu, ka priekšlikumi otrajam lasījumam tiek iesniegti līdz 12.martam un skatām viņu 26.martā? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, saskaņā ar mūsu vienošanos ir 38.darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Komisijas vārdā deputāts — Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3523. Komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojekta maiņu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret —1, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.J.Lambergs.

Izskatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā. Lietas būtība ir sekojoša, kad no budžeta izņemt ārā ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa. Līdz ar to arī ir jāsvītro 11.pants, kurš noteica nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas finansēšanas kārtību, tātad, ja nav iekasējuma, tad nav vajadzīga šī kārtība. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.J.Lambergs.

Komisijas vārdā lūdzu iesniegt labojumus likumprojektā līdz šā gada 12.martam un izskatīt likumprojektu 26.marta sēdē.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret Lamberga kunga priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 40.punkts — likumprojekts “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”.

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Lūdzu jūsu atsaucību, jo komisija lūdz arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.J.Lambergs.

Tātad izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Strādājam ar dokumentu nr.3785, likumprojekts “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un finansiālās darbības uzraudzību”. Šis likumprojekts tika sagatavots Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidotajā darba grupā, kurā strādāja no vairākām ministrijām — Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas pārstāvji, kā arī no pašvaldībām. Likumprojekts paredz radīt administratīvo un finansiālo pasākumu kompleksu, lai atvieglotu pašvaldību parādu nomaksas procedūru, vienlaicīgi nepieļaujot pašvaldību darba apturēšanu finansu līdzekļu trūkuma dēļ. Likumprojektā iestrādāti sekojoši galvenie principi. Pirmais — ar likumu noteikt pašvaldības atbildību, izstrādāt un apstiprināt stabilizācijas pasākumus. Otrais. Stabilizācijas pasākumu saskaņošana ar valsts ekonomiskajām iespējām un makroekonomisko stabilitāti. Trešais. Valsts un pašvaldību līdzatbildība nepieciešamo finansu līdzekļu nodrošināšanā. Ceturtais.

Pastiprināta valsts kontrole pār pašvaldībām, kurām saskaņā ar likumu ir jārealizē stabilizācijas pasākumi. Piektais. Ierobežot likuma darbības laiku. Līdz ar to, godātie kolēģi, lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vienas balss pietrūka. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu par otro lasījumu.

A.J.Lambergs.

Arī šim likumprojektam komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 12.martam un izskatīt 26.marta sēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais ir 17.darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva. Lūdzu!

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.3569 un nr.3720. Jums priekšā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais likuma grozījums Latvijas Kriminālkodeksā. Šis grozījums īstenībā runā par valsts iestādes varasvīriem, kas ir atbildīgā stāvoklī, un viņu iespējām gan strādāt šādā amatā, gan arī privātos uzņēmumos un līdz ar to nokļūt pretrunā ar Antikorupcijas likumu. Šo likuma grozījumu mēs izskatījām Aizsardzības un iekšlietu komisijā, šis likuma grozījums ir atbalstīts, un lūdzu jūs, deputātus, arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu par otro lasījumu kādi priekšlikumi?

K.J.Druva.

Es lūgtu 7.martu.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret Druvas kunga minēto datumu — 7.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” un atzina, ka šis likumprojekts ir atbalstāms pirmajā lasījumā. Izmaiņas Civilprocesa kodeksā ir nepieciešamas sakarā ar to, ka Saeima ir konceptuāli atbalstījusi kredītiestāžu maksātspējas un likvidācijas likumprojektu, un sakarā ar to, ka šīs lietas ir piekritīgas izskatīšanai tiesām, konkrēti apgabaltiesām pēc kredītiestāžu atrašanās vietas, tad ir nepieciešams izdarīt arī izmaiņas, kuras ir norādītas minētajā likumprojektā. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu par otro lasījumu.

J.Kaksītis.

Es lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 5.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 5.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Strādājam ar dokumentu nr.3529. Šis ir valdības iesniegtais likumprojekts. Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā ir nepieciešami sakarā ar to, ka Saeima ir atbalstījusi streiku likumprojektu, un sakarā ar to, ka minētais likumprojekts paredz, ka lietas par jautājumiem, kas saistīti ar streiku pieteikumu izskatīšanu, ir tiesas kompetences jautājumi, tad arī šeit līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā ir nepieciešams izdarīt izmaiņas Civilprocesa kodeksā, un Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

J.Kaksītis.

Šā gada 5.marts.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 5.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS).Dokuments nr. 3544. Sakarā ar to, ka tiek izskatīti un jau pirmajā lasījumā arī ir atbalstīti grozījumi Korupcijas novēršanas likumā, tad ir nepieciešams izdarīt grozījumus arī vairākos citos likumos, tāds ir likums par tiesu varu, par pašvaldībām, par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām un arī šis likums par bāriņtiesām un pagasttiesām.

Izskatot šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu, Juridiskā komisija atzīst to par pamatu izskatīšanai un pieņemšanai pirmajā lasījumā, tādēļ es komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 2, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu, par otro lasījumu kādi priekšlikumi?

J.Kaksītis

. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 5. martu.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 5. marts? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā” Par tiesu varu””. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie deputāti! Jau komentējot iepriekšējo likumprojektu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, es minēju arī šo likumu, ka sakarā ar izmaiņām Korupcijas novēršanas likumā arī šajā likumā — Likumā par tiesu varu — ir jāparedz izmaiņas. Un tādēļ Juridiskā komisija, izskatot arī šo likumprojektu, ko iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, atzīst to par pamatotu un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, kādi apsvērumi par otro lasījumu?

J.Kaksītis.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5. martu.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 5. marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums”. Pirmais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3596 — “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums”, kas nāk no Ministru kabineta un ir izskatāms šodien pirmajā lasījumā.

Runājot par likumprojektu, mums jāatzīmē, ka tas sastāv no 10 nodaļām un ir tā sauktais Pasaules bankas modelis pakalpojumu regulēšanas sistēmā, iestājas par vienotu regulatoru. Ko es varētu pateikt pie šī likumprojekta? Ka Eiropā... Latvijā parasti regulatori ir sadalīti starp nozarēm, ko uzrāda arī pašreiz spēkā esošā Latvijas likumdošana, un šāda veida likumi neattiecas uz to sfēru, kuru kontrolē un regulē pašvaldības. Pasaules bankas modelis savā tīrajā veidā šobrīd strādā tikai, manuprāt, divās pasaules valstīs, un tās ir — Kostarika un Jamaika,un mums te nav jārunā par to, cik ļoti atkarīgas šīs valstis ir no Pasaules bankas. Un tomēr, neskatoties uz manām personiskajām simpātijām vai antipātijām pret šo likumu, man jāteic, ka komisija ir atbalstījusi šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, un es aicinu arī deputātus izteikties par šo likumprojektu un vai nu atbalstīt vai noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debatēs pieteicies Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs

(LC). Cienījamā Saeima! Šoreiz es runāju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā kā šīs komisijas atbildīgs ziņotājs un gribu teikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo likumprojektu neatbalsta pirmajā lasījumā.

Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, šķiet, ka šis likumprojekts ir sagatavots ne gluži atbilstoši Valdības deklarācijā ierakstītajām prasībām. Valdības deklarācijas tautsaimniecības sadaļā, kur ir izklāstīta ekonomiskā politika, tiek runāts par dabīgo monopoluzņēmumu regulatoriem un par dabīgo monopolu regulēšanas nepieciešamību. Galvenokārt saistībā vispirms ar valsts uzņēmumiem — sakaru, satiksmes un energosaimniecības sfēras. Taču, ja paskatāmies uz šo likumprojektu, šajā likumprojektā mēs neatrodam ne vārda un neatrodam arī definīciju par to, kas tad ir dabīgais monopoluzņēmums. Vēl vairāk. Arī šeit nav definēts, kas tad ir valsts monopoluzņēmums.

Un es domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kura dēļ kaut vai tā daļa, kas attiecas uz pašvaldībām, tiek apšaubīta, jo nav īsti precīzi skaidrs, kādu iemeslu dēļ ir tikai daļa no tiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas ir pašvaldību pārziņā, šajā likumprojektā iekļauti. Kaut vai tādas pakalpojumu sfēras kā dzīvokļu īre, transports tikpat labi varētu attiecināt uz šo likumu kā jau šajā likumā minētie atkritumu savākšana, ūdens saimniecība un kanalizācija.

Ja šīs pašvaldības pastāvīgās funkcijās esošie... esošās funkcijas tiek regulētas ar likumā piedāvātā regulatora palīdzību, tad, komisijasprāt, būtu būtiski jāmaina likums par pašvaldībām un attiecīgie jautājumi no pašvaldību pastāvīgajām funkcijām izņemami. Bez tam, ja runājam par valsts pārvaldes sfēru, tad ir arī vērojama zināma pretruna ar Satversmes 58. pantu. Šī padome vai šī struktūra, kuru izveidos Saeima, principā ja paskatāmies pēc satura, veiks gan valsts pārvaldes iestāžu funkcijas, gan arī daļēji darbosies kā ārpustiesas strīdu izskatīšanas instance. Līdz ar to, veidojot šādu struktūru, principā būtu korekti varbūt arī to veidot pie Ministru kabineta, ja tas netiek darīts, tad atbilstība Satversmei arī būtu pārbaudāma.

Likuma gaitā vairākkārt tika minēta atsauce uz to, ka prasības minēt šāda regulatora ieviešanu ir noteiktas Eiropas Savienības direktīvās. Taču es varu teikt, ka Eiropas Savienības direktīvas neprasa šāda konkrēta vienota regulatora ieviešanu. Pieņemsim, tie jautājumi, kas ir saistīti ar iepirkuma procedūrām, tie gluži vienkārši prasa, lai iepirkuma procedūras, kas attiecas uz likumā minētām nozarēm, būtu pietiekoši atklātas un caurspīdīgas, un, mūsuprāt, jau šos principus pietiekoši nodrošina likumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu, kā arī likums par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu. Ja arī ir nepieciešams kaut ko precizēt vai attiecināt uz kādām noteiktām uzņēmumu kategorijām, tad šīs lietas ir iespējams veikt, grozot vai precizējot manis nosaukto šo pēdējo likumu noteikumus.

Vēl jo vairāk. Arī šis seminārs, kas tika organizēts tieši saistībā ar likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, parādīja, ka šādi regulatori ne Eiropas Savienības valstīs, ne arī attīstītās pasaules valstīs neeksistē. Šeit jau tika minēts, ka vienīgi Kostarika un Jamaika ir tās valstis, kur nacionālā līmenī ir iekļauti šādi vienoti regulatori. Elferta kungs, kurš ir mēģinājis atrast starp minētajām valstīm un Latviju kaut kādas kopējas lietas, ir atradis tikai to, ka ar Jamaiku Latvijai kopējs ir tas, ka mums ir olimpiskās bobsleja komandas. Līdz ar to, teiksim, arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā mums šķiet, ka šī likuma tālāka virzība Saeimā nav nepieciešama.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu varētu atbalstīt tikai vienā gadījumā, ja valstij nebūtu kur budžeta naudu likt. Un es pilnīgi atbalstu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un nenodot to tālāk komisijām, jo būvēt jaunu monstru, jaunu padomi, kuru apstiprinās Saeima, kura lems par visām nozarēm, noteiks šajās nozarēs tarifus un šīs nozares un gan enerģētika, gan atkritumu apsaimniekošana. Pareizs bija arī, manuprāt, Bunkša kunga ierosinājums, ka šis likums ir pilnīgi pretrunā ar Likumu par pašvaldībām, kurā ir noteikta pašvaldību kompetence, un, ja šādu likumu mēs pieņemam, tad ir jālabo arī likums par pašvaldībām. Tāpēc es aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Bunkša kungs un Seiles kundze bija tik pārliecinoši, un tomēr mans uzdevums vēl ir un arvien paliek atbalstīt šo Pasaules bankas izstrādāto modeli, jo komisija ir lēmusi tā. Deputātu kungi, lieki būtu pieminēt, ka arī Eiropas lietu komisija par šo likumprojektu ir devusi noraidošu verdiktu. Tā ka atliek tikai balsot.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mēs izskatām atbildīgās... tas ir, Ministru kabineta, nevis Pasaules bankas sagatavoto likumprojektu.

K.Leiškalns.

Es runāju par modeli, nevis likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Tāpēc lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 52, atturas — 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies par darbu, deputātu kungi, un acīmredzot termiņš nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam deputātam Kārlim Druvam.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus tikties komisijas telpās tūliņ pārtraukuma sākumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu nospiest reģistrācijas pogu un pēc tam vienu no balsošanas pogām. Tad reģistrācija notiek. Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 57 deputāti reģistrējušies. Sēdi varam turpināt.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, izskatīsim piecu deputātu priekšlikumu — mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību un 56. darba kārtības jautājumu “Par Jeļenas Karpovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā” pārcelt un izskatīt pēc 25. darba kārtības jautājuma — “Par Igora Ustinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā”. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Jānis Ādamsons vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu deputātus atbalstīt šo piecu deputātu iesniegumu un gribētu pamatot — kāpēc. Lieta tāda, ka Jeļena Karpova ir Latvijas hokeja izlases kandidāte. Un vienīgais iemesls, kas viņai liedz piedalīties pasaules čempionātā Šveicē, ir tas, ka viņa nav mūsu valsts pilsone. Mūsu komisijas sēdē, kad mēs uzklausījām, es biju arī patīkami izbrīnīts par to, ko viņa ir veikusi Latvijas labā. Viņa ir startējusi un aizstāvējusi Latvijas vārdu sieviešu futbola izlases komandā, ir nodarbojusies arī ar cīņas veidiem un arī ir nopietni startējusi un nopietni nesusi un slavinājusi Latvijas vārdu pasaulē.

Es aicinu mainīt dienas kārtību, lai mēs šodien varētu izskatīt šo jautājumu un viņai piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem, lai līdz 20.martam viņa varētu noformēt visus dokumentus un aizstāvēt Latvijas vārdu pasaules sieviešu hokeja čempionātā.

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai ir vajadzība balsot? Nav. Paldies! Izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas un 56.jautājumu izskatīsim pēc 25.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Edmunds Grīnbergs.

E.Grīnbergs

(TKL). Cienījamie deputāti! Skatām dokumentu ar nr.3751 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Es jūs informēju, ka uz otro lasījumu redakcija saglabājās tāda pati, kādu pieņēmām pirmajā lasījumā, jo komisijā priekšlikumi nav iesniegti. Tādēļ aicinu jūs nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

E.Grīnbergs.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 6.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 6.marts? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā. Strādājam ar dokumentu nr.3752. 1.grozījums ir pie 42.panta, kur labklājības ministrs Makarova kungs ir iesniedzis priekšlikumu — paaugstināt soda apmērus. Komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir komisijas priekšlikums, nē, tas nav. Tālāk ir vēl viens Makarova kunga priekšlikums, kur viņš grib izteikt 88.pantu jaunā redakcijā, papildinot ar tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo jautājums par tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu ir atrisināts kodeksa 105.pantā, un nav nepieciešamības papildus iesniegt šinī pantā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir vēl viens Makarova kunga priekšlikums, kur viņš ierosina izteikt 88.2. pantu jaunā redakcijā. Komisija ne tikai neatbalstīja šo priekšlikumu, bet nāca ar savu priekšlikumu — izslēgt šo pantu pavisam, jo minētais jautājums ir, kā mēs konstatējām, pilnā mērā atrisināts patlaban spēkā esošā kodeksa 166.2.pantā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam un priekšlikumam — svītrot 88.2.pantu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Makarova kunga priekšlikums — izdarīt nelielas izmaiņas 88.3.pantā. Komisija ne tikai neatbalstīja šo priekšlikumu, bet arī iesniedza priekšlikumu izslēgt šo pantu pavisam, jo šajā pantā paredzētie jautājumi ir aptverti jau ar spēkā esošo 175.2.pantu un 187.pantu, kur visi šie jautājumi ir atrisināti un sodi ir noteikti.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam — svītrot 88.3.pantu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir kā priekšlikums iekļauts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts kā labojums 99.pantā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Nākošais priekšlikums ir pie 108.1 panta. Tas ir deputāta Dilbas priekšlikums par veterināro prasību pārkāpšanu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Dilbas priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

Nākošais priekšlikums ir deputāta Makarova priekšlikums par apdzīvoto un publisko vietu sanitāro noteikumu pārkāpšanu. Papildināt ar jaunu pantu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo kodeksā ir jau 42.pants, kas aptver visus sanitāro noteikumu pārkāpumus. Bez tam mēs arī nesapratām, par kādām publiskām vietām ir domāts. Vai tās ir tās mājiņas ar divām durvīm, katra savā pusē, vai citas vietas. Tas nav pietiekoši skaidrs. Bet par sanitāro noteikumu pārkāpumu kodeksā ir atrisināts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par ministra Makarova kunga priekšlikumu 153.pantā? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Makarova kunga priekšlikums pie 155.panta, kur viņš liek priekšā preču un maksas pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu. Makarova kungs nav ņēmis vērā, ka mēs nesen esam šādu jautājumu jau skatījuši un ieslēguši kodeksā 166.9.pantu, kur šis jautājums ir atrisināts. Tāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu 155.pantā? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk nākošais ir labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums pie 155.5.panta, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir vēl viens Makarova kunga priekšlikums, kur viņš ierosina papildināt 11.pantu ar jaunu pantu par kaitīgo vielu vai pārtikas sastāvdaļu pieļaujamā daudzuma pārsniegšanu pārtikas precēs. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo šis jautājums arī ir atrisināts jau nesen pieņemtajā 166.10.pantā.

Sēdes vadītājs.

Jūs pārteicāties, teikdams, ka priekšlikums papildināt 11.pantu. Vienpadsmito nodaļu. 155.8.pantu. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Ministru kabineta priekšlikums, kas tika iekļauts kā priekšlikums, un vienlaicīgi tika iesniegts arī Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu jautājumu — papildināt kodeksu ar 165.4.pantu, tikai atšķirība nedaudz starp redakcijām, un abi divi ir par neparastiem un aizdomīgiem finansu darījumiem. Komisija atbalstīja to redakciju, ko ieteicis Juridiskais birojs, jo tas vairāk atbilst attiecīgajam materiālam likumā, ko mēs esam jau pieņēmuši.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt likumprojekta 165.4.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk tāda pati situācija ir ar priekšlikumu par kodeksa papildināšanu ar 165.5.pantu, ko ir iesniegusi valdība un kur arī Juridiskais birojs ir iesniedzis savu redakciju. Mēs principā atbalstījām valdības priekšlikumu, taču liekam priekšā pieņemt to Juridiskā biroja izteiktā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 165.5.panta redakcijai? Paldies! Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir valdības likumprojekts, kas ir iekļauts kā priekšlikums par kodeksa papildināšanu ar 165.4.pantu par vērtspapīru tirgus regulēšanu, normatīvo aktu neievērošanu. Komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu un ierosina papildināt kodeksu ar attiecīgu pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir deputāta Čerāna priekšlikums, kurš ierosina papildināt kodeksu ar jaunu 176.2.pantu, kas runā par ticības mācības pasniegšanas noteikumu pārkāpšanu. Komisija vienlaicīgi ar to bija saņēmusi vairāku deputātu priekšlikumu, kuri ierosināja papildināt kodeksu ar jaunu nodaļu par administratīvajiem pārkāpumiem izglītības jomā. Komisiju neapmierināja tā redakcija, kā bija iesniegts šis priekšlikums, un komisija izteica zināmu kritiku par to priekšlikumu, autori noņēma savu priekšlikumu no šī, turpinot darbu, gatavojoties iesniegt šo projektu jaunā redakcijā.

Līdz ar to mēs uzskatījām, ka varbūt šobrīd būtu jāatturas no deputāta priekšlikuma, jo tad tas būs citā nodaļā, nevis tur, kur vajadzētu būt — par izglītību, un neatbalstīja. Pieņemot iespēju, ka, ja būs šī nodaļa, tad, izskatot tur, varētu apsvērt arī šo jautājumu. Principā komisija šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu! Frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit no Bišera kunga argumentācijas es saprotu, ka nav nekādu principiālu iebildumu pret to, ka šāda norma varētu Administratīvo pārkāpumu kodeksā būt, un arī pret to, es uzskatu, ka šādai normai būtu jābūt, kas nosaka to, ka ticības mācību skolās var mācīt tikai tās personas, kurām to atļauj likums, un pārējās personas, kas varbūt pārstāv kādas netradicionālas reliģiskas kustības vai kādus reliģiskus strāvojumus, nevarētu mācīt tādus priekšmetus, kas sauktos ticības mācība vai arī saturā būtu tām ekvivalents. Es nedzirdēju iebildumus pēc būtības pret to, ka šāda norma šeit tiktu iestrādāta, bet vienīgais arguments bija tāds, ka, lūk, tagad šeit neesot īsti vietas un varbūt, ka kādreiz nākotnē, kad komisija pieņems kaut kādus citus deputātu priekšlikumus, kas, manuprāt, ir ar visai apšaubāmu saturu bijuši, un ir ļoti jāšaubās par to, vai Saeima tos vispār tādus atbalstīs, jo mēs zinām, ka ir ļoti pamatoti iebildumi no skolotāju sabiedrības par to, ka mēs skolotājus sāksim sodīt par to, ka viņi nesniedz atskaites. Man nevar būt nekas kopīgs ar tādiem priekšlikumiem, un es ļoti ceru, ka Saeima tos arī nepieņems, un tāpēc mums gaidīt kaut kādu laiku nezināmā nākotnē, vai šīs vai nākamās Saeimas laikā, mums to nevajadzētu darīt un vajadzētu izšķirties jau šajā brīdī par to, ka mēs atbalstām šādu priekšlikumu un ieviešam Administratīvo pārkāpumu kodeksā normu, kas paredz pilnīgi konkrētu sodu par ticības mācības pasniegšanas noteikumu pārkāpšanu. Šis sods ir arī pilnīgi konkrēts un domāju arī pietiekami nopietns, ka par ticības mācības pasniegšanu skolās personas, kuras nav saņēmušas noteiktā kārtībā tām izdotu atļauju, soda ar naudas sodu līdz 150 latiem un skolas direktoru, kas atļāvis šā panta pirmajā daļā minētās darbības, soda ar naudas sodu līdz 100 latiem. Es domāju, tas būtu pietiekami nopietns sods, lai šīs personas padomātu, pirms viņas mēģinātu skolās mācīt kaut kādus tāda veida priekšmetus, kas būtu kvalificējami kā ticības mācība, un arī direktors padomātu par to, vai laist iekšā šādus vai nu sektantus, vai kādus netradicionāli garīgu strāvojumu pārstāvjus.

Es gribu atgādināt, ka šobrīd Reliģisko organizāciju likums nosaka to, ka tiesības mācīt ticības mācību valsts un pašvaldību skolās ir Romas katoļu, evaņģēliski luteriskās, vecticībnieku, baptistu un pareizticīgo konfesiju pārstāvjiem. Tas būtu absolūti nepieļaujams, ka mēs šeit mūsu jaunatnes audzināšanā ieviestu kaut kādu patvarību, un ir ļoti labi, ka Reliģisko organizāciju likums šeit šādā veidā tās normas ir noteicis, bet mums arī būtu ļoti svarīgi noteikt, lai būtu kādi pilnīgi konkrēti sodi par šo noteikumu pārkāpšanu, jo šeit šī situācija nav izdomāta, un tiešām ir nākuši pilnīgi konkrēti signāli no reliģiskajām organizācijām, ka šeit šajā jomā mūsu valstī nav kārtības.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja šeit ir kaut kādi redakcionāli precizējumi, kas būtu vajadzīgi, tos var veikt uz trešo lasījumu, un es tomēr aicinu nevilkt garumā, jo šīs nekārtības mūsu valstī šajā jomā notiek jau tagad, un būtu jāpieņem, lai šī norma stātos spēkā un tad lai arī tomēr šī patvarība ticības mācīšanā skolās tiktu ierobežota, jo tas, kādu garīgo pamatu mēs iedodam mūsu jauniešiem, uz kāda mēs viņus nostādām, tas ir ļoti svarīgi, un ļoti svarīgi ir tas, lai viņi savā dzīvē orientētos uz tradicionālām morālām vērtībām, kas ir pārbaudītas jau gadu simtu un gadu tūkstošu laikā, kuras ir parādījušas, ka, balstoties uz šīm vērtībām, sabiedrība ir spējīga dzīvot un pastāvēt. Tradicionālā kristietība ir visas Rietumeiropas kultūras pamatā. Bet mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem pret to, kādi jauni strāvojumi nāk iekšā Latvijas Republikas skolās. Protams, mēs nevaram aizliegt šos jaunos strāvojumus kā tādus, bet skolām būtu jābūt tiešām pašai pēdējai vietai, kur kaut kāds reliģisks virziens vai tā pārstāvji varētu ienākt. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, jābūt nopietniem ar šādu normu ieviešanu, ko arī Čerāna kungs ierosina un patiešām tiek gatavots, arī Tomašūna kungs un vēl vesela grupa, kur būs administratīvie sodi skolotājiem un skolu vadītājiem. Piedevām es arī aicinātu cienījamo Čerāna kungu uzmanīgi iedomāties. Tātad, ja nabaga direktors izdara šo grēka darbu un atļauj kādam mācītājam no netradicionālas reliģijas tur nolasīt lekciju pēc varbūt vecāku vai skolnieku lūguma, tad viņš tiek administratīvi sodīts. Administratīvs sods — tas ir patiešām nopietns soda mērs. Tas nav, piedodiet, tikai kaut kāda prēmijas noņemšana vai aizrādījuma izteikšana.

Tātad šis skolotājs pēc būtības, tas direktors pēc būtības, pēc tam jau būtu jāstāda jautājums par viņa amata atbilstību, jo viņš ir administratīvi sodīts.

Šeit man nedaudz gribas paironizēt. Tad jau arī drīzumā mēs varbūt Administratīvajā kodeksā ieliksim normu par Saeimas deputātu ierašanos kādā skolā vai vēl kaut kur, arī direktoru varēs administratīvi sodīt. Tas jau ir saasināts tālāk. Bet tādēļ es aicinu šinī gadījumā ieturēt komisijas viedokli, kad nāks Tomašūna kunga un pārējo deputāti, tur varētu pievienot arī cienījamo Čerāna kungu, jo šeit ir jābūt nopietnai diskusijai.

Jautājums. Vai šie jautājumi ir jārisina ar administratīvo sodu mēriem? It sevišķi arī reliģijas jautājumi un reliģijas brīvības jautājumi. Es vēlreiz uzdodu jautājumu: kāpēc skolnieki nevar uzaicināt kaut kādu netradicionālās reliģijas pārstāvi nolasīt kādu lekciju? Kas par to var uzlikt soda mēru pēc tam direktoram, kas ir šinī skolā? Un šeit atkal ir jautājums, kas jāizdiskutē arī Cilvēktiesību komisijā, par cilvēktiesībām iepazīties ar dažādu veidu reliģijām. Tādēļ es šinī gadījumā aicinu vismaz otrajā lasījumā šinī gadījumā atturēties vismaz no Čerāna kunga priekšlikuma. Un tad, kad nāks no pirmā lasījuma, nopietni šie visi jautājumi būtu jāizdiskutē. Tāpat arī materiālā atbildība, ko pieprasa no skolotājiem vai skolu direktoriem, lai tā būtu adekvāta reālajai finansu situācijai šodien arī algas ziņā. Tādēļ es aicinu tomēr atturēties.

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī gribu runāt līdzīgi kā kolēģis Lujāns jau tikko izteicās. Es ceru, ka tas likumprojekts, ko iesniedza Tomašūns un citi, tā arī vairāk neatgriezīsies Saeimas sēdē. Katrā ziņā Juridiskā komisija bija pret šo likumprojektu, un es nerunāju par to tādēļ, ka uzskatu, ka nav nekādu problēmu gan tajā jautājumā, par ko runāja Čerāna kungs, gan citos jautājumos, bet ne jau ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa palīdzību tas ir risināms. Šeit ir darba attiecības. Šeit veidojas pavisam cits, tā ir likuma neievērošana vai notiek kādas citas normas neievērošana. Un ne jau ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām tas ir risināms, ar sankcijām, kas ir faktiski pēc savas dabas jau tuvu Kriminālkodeksā paredzētajām sankcijām, tanī skaitā naudas sods un citi soda veidi. Tādēļ es domāju, ka šis kodekss nav tā vieta, kur minētās normas būtu iestrādājamas un atbildība paredzama.

Ko mēs esam izdarījuši ar to, ka šis viens likumprojekts šeit vairākas reizes tika pieminēts, bija negatīvs balsojums un pēc tam skatīts Juridiskajā komisijā. Es domāju, ka daudziem deputātiem, varbūt visiem, vismaz man ir rokā jau atklātā vēstule, kuru raksta, un tiešām es domāju, ka jāpiekrīt šiem skolotājiem, ka tā vietā, lai domātu par skolotāju darba uzlabošanu, mēs domājam par administratīvām sankcijām. Es domāju, nevajadzētu Čerāna kunga priekšlikumu atbalstīt par administratīvi represīvo normu ieviešanu šajā tik ļoti, kā viņš pats teica, jūtīgajā jautājumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi, uzticēsimies taču skolu direktoriem, kuri pārsvarā, es domāju, godam pilda savus pienākumus, un iztiksim bez sodiem, kuri ir vērsti pret izglītības darbiniekiem kaut vai tāpēc, ka valsts šobrīd nespēj nodrošināt viņu materiālās vajadzības. Iztiksim bez sodiem! Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man liekas, ka kolēģu daļa neieklausījās tajā, ko runāja Čerāna kungs. Runa nav par to, ka kādam kādu lekciju kaut kur nolasīt vai iepazīstināt. Runa ir par pasniedzēju pieņemšanu darbā. Runa ir par to, ka netiek pildīts Reliģisko organizāciju likuma, daudzviet netiek pildīts, 6.pants. Par likuma nepildīšanu ir sankcijas. Es pieļauju, ka tās varētu būt citādākas nekā šeit, bet būtība ir tāda, ka es balsošu par šīs normas saglabāšanu. Uz trešo lasījumu, domājot par sankcijām. Bet notiek, un man ir zināms, ka notiek, un vēstules ir, ka nāk skolā un māca, lai gan likumā ir precīzi noteikts, kas to var darīt un ar kādu sertifikātu. Es balsošu par un aicinu balsot par Čerāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka Ābiķa kungs, kas ļoti precīzi jau pateica, man atviegloja uzdevumu, un es nerunāšu šeit ilgi.

Reizēm, skatoties uz to, kas notiek Latvijā, liekas, ka skolotāju darbs pats par sevi ir jau administratīvs sods. Sevišķi ņemot vērā to atalgojumu, kuru šobrīd valsts budžets var atvēlēt šīs funkcijas pildīšanai. Un iedomāties, ka vispār izglītības darbiniekus var sodīt administratīvi, nu man liekas, tas jau līdzinās ar, es neteikšu šo vārdu. Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tiešām pieļauju to, ka šī norma varētu uz trešo lasījumu kaut kādā veidā tikt precizēta un arī varbūt daļā par sankcijām, kā šeit minēja Seiksta kungs, bet problēma tiešām pastāv ļoti nopietna, un ir šis risinājums vajadzīgs.

Ja Leiškalna kungs nezina, teiksim, kas tas ir, un nevar atrast vārdus, lai novērtētu šādu ierosinājumu, tad tomēr man būtu lūgums izdomāt kādus citus pilnīgi konkrētus mehānismus, lai šis Reliģisko organizāciju likums tik tiešām darbotos un lai nenotiktu šī patvaļa. Šī pati ideja par to, ka šeit vajadzētu šo pantu likt tieši Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tā nav oriģināla un tieši manis izdomāta, tātad šādu normu ir prasījuši arī reliģisko organizāciju pārstāvji un arī cilvēki, kas atbild par reliģiskās jomas sakārtošanu mūsu valstī vienā vai otrā līmenī. Šī būtu pilnīgi konkrēta norma, kādā veidā šo ticības mācības pasniegšanu varētu pilnīgi konkrēti sakārtot. Te ir jāsaprot, ka šeit ir runa tikai par vienu ļoti specifisku gadījumu, par to gadījumu, kad skolā ir pieņemts ticības mācības skolotājs, kurš neatbilst tiem standartiem, kuri ir noteikti Reliģisko organizāciju likumā. Šeit šai kārtībai ir jābūt, un tāpēc es aicinu nekultivēt to situāciju, ka mūsu valstī ir likumi, bet nav sankcijas, kas nodrošina to ievērošanu, un tāpēc balsot šoreiz par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es ļoti priecājos, ka esam sākuši debatēt par tām lietām, kas skar izglītības sfēru. Diemžēl ir jāatzīst, ka ir tikai divas iespējas — vai nu ķerties klāt pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa, jo disciplinārie sodi šobrīd nedarbojas, vai arī ir otrs variants — palielināt skolu inspekcijas lomu. Tā kā šeit tika pieminēti tādi priekšlikumi, par kuriem vispār šodien nevar runāt tāpēc, ka savā laikā Saeima tos noraidīja, es tikai gribu teikt, ka visiem tiem deputātiem, kuriem ir kādi priekšlikumi un domas, būs iespēja pēc pāris nedēļām atgriezties pie šī jautājuma. Tiek gatavots likumprojekts, kas skar šīs problēmas, kādas šodien skolās ir, un nevajadzētu tās pārvērst par demagoģiskām sarunām, bet ķerties klāt tik tiešām pie problēmas risinājuma.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu būt ar Administratīvo kodeksu ļoti uzmanīgiem, jo tad jau mēs beigās varam nokļūt līdz tam, ka skolotāju vai direktoru varētu caur Administratīvo kodeksu uz 15 sutkām ielikt, bet pašu skolotāju uz 10 sutkām. Es domāju, ja mēs šādi to ideju attīstīsim un proponēsim, ko mēs beigās ar to sasniegsim? It sevišķi es aicinu vēlreiz — ar reliģiskām lietām būsim ļoti uzmanīgi. Savā laikā reliģisko lietu vārdā mierīgi atsevišķus citus pārstāvjus dedzināja uz sārta. Čerāna kungs, nevajag izmantot Administratīvo kodeksu, lai kādu mēģinātu vai nu dedzināt, vai sodīt, vai vēl. Tas nav šis... Tad es nebrīnītos, ka jūs arī Kriminālkodeksā izdosiet šāda rakstura labojumus, es domāju, tas ir nākošais solis, tas ir labs lauciņš jūsu darbības spējai.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC).Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Tomašūna kungs! Es jums silti iesaku un ļoti lūdzu — negatavojiet likumprojektu, kas paredz administratīvos sodus skolotājiem, nu nevajag, gatavojiet likumprojektus, kas palīdz nodrošināt skolotāju atalgojumu, un, ticiet man, skolotāju apzinīgums... Ābiķa kungs smīdina, bet tas nav nopietni. Mēs nevaram šobrīd runāt pie esošās skolas sistēmas, mēs nevaram runāt pie esošā finansējuma izglītībai par administratīviem sodiem skolotājiem. Es varu saprast to, ko gribēja pateikt Čerāna kungs, un sankcijas vai līdzekļus, kā piespiest nelaist, proponēt aizdomīgas, nezināmas, es pat tās nevarētu nosaukt par reliģijām, bet kādas ideoloģijas, to mēs vēl varētu atbalstīt, un es tiešām piekrītu, ka uz trešo lasījumu mēs varētu ieviest likumā šīs sankcijas. Bet negatavojiet, Tomašūna kungs, es vēlreiz jums lūdzu, lai cik es neizklausītos demagoģisks, administratīvus sodus skolotājiem, nu tālāk tad šajā zemē vairs nav kur iet.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā, Bišera kungs, vai vēlaties ko piebilst?

I.Bišers.

(DPS). Godājamie deputāti! Es, kad ziņoju komisijas vārdā, es pateicu tikai tos pamatmotīvus, kas mums bija, un cerēju, ka Čerāna kungs, tāpat kā Tomašūna kungs, ņems to vērā un vēlreiz atgriezīsies, kopīgi izskatīs, ja tiešām tāda nodaļa par izglītību ir vajadzīga, tad ļoti rūpīgi apdomās, jo mēs arī izteicām Tomašūna kungam diezgan daudz iebildumu, viņš arī daļu no tiem pieņēma, un tāpēc vajadzētu padomāt. Diemžēl Čerāna kungs nebija atnācis aizstāvēt savu priekšlikumu, un, ja viņš būtu atnācis, varbūt mēs būtu arī viņu pārliecinājuši, ka nevajadzētu steigties, bet, ja viņš tik ļoti divreiz kāpj tribīnē, lai aizstāvētu savu projektu, tad man nāksies aizrādīt arī pēc būtības. Pirmkārt, jautājums — ticības mācības pasniegšana skolās. Ir katram skaidrs, par kādām skolām te vispār ir runa — vai par vispārizglītojošām vai par svētdienas skolām, vai par visām skolām vispār un tā tālāk?

Otrais moments. Ka soda cilvēku, kas ir pielaists, uzaicināts darbā un ka viņam nav saņemta atļauja. Galu galā tam cilvēkam, ko aicina darbā, ja viņš arī var nezināt, ka tāda atļauja ir vajadzīga, un ja viņu kāds uzaicina un pieņem, un viņš dara šo darbu pēc labākās sirdsapziņas, tad kāds pamats uzlikt viņam naudas sodu? Tad jautājums varētu būt par to, kas ir uzaicinājis. Un viņi izdarīs, bet es arī domāju par skolu direktoriem — tā mums ir šodien tik liela problēma, mums viņi ir rūpīgi atestēti, es domāju, ka te ir ņemti vērā daudzi apstākļi, un, ja nu tur kāda problēma ir, tad ar viņiem varētu tikt arī galā citādā veidā, nevis 250 latu naudas soda apmērā, tas ir kā par pašu smagāko pārkāpumu, kas vien ar Administratīvo kodeksu ir iespējams. Es tomēr ierosinu atlikt, un lai vēl šo projektu Čerāna kungs pārdomā, pakonsultējas un mēģina iekļauties kaut kādos vispārējos rāmjos. Komisijas vārdā lūdzu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Balsojam Čerāna kunga priekšlikumu — 176.2.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 37, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts. Skolotāji netiks sodīti.

I.Bišers.

Tālāk nākošais priekšlikums ir pie 204.5.panta. Neliels redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk priekšlikums ir pie 213.panta, te ir nepieciešams mainīt šos skaitļus, atsauces uz pantiem, kas izriet no mūsu iepriekšējiem lēmumiem.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem 213.pantā, kurus ir akceptējusi atbildīgā Juridiskā komisija? Deputāti piekrīt. Paldies! Tiek pieņemts komisijas atzinums.

I.Bišers.

Tālāk ir labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums par 228.panta jauno redakciju. Komisija principā ir atbalstījusi, bet tikai mazliet mainījusi skaitļus, kas arī sakrīt ar mūsu iepriekšējiem lēmumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk komisija ir izskatījusi likumprojektu, ko iesniegusi valdība, kas ir ieslēgts kā 236.6.punkts, kuru komisija iekļāvusi likuma tekstā, tikai nedaudz to precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti šim Juridiskās komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

Tāpat komisija ir atbalstījusi valdības iesniegto likumprojektu, kas ir ieslēgts kodeksā kā 236.7.punkts, un lūdz arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir likumprojekta redakcija, ko ir iesniegusi valdība, kuru komisija nav atbalstījusi, jo šo sarakstu saskaņā ar mūsu vispārējo kārtību nosaka Ministru kabinets, bet ne tam pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes. Un tāpēc mēs uzskatām, ka jāsaglabā attiecīgā redakcija.

Sēdes vadītājs.

Par kuru pantu iet runa, Bišera kungs?

I.Bišers.

Par 247.pantu.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 247.panta otro daļu? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk par 287.pantu šie grozījumi izriet no mūsu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tiem piekrīt. Paldies!

I.Bišers.

Un līdz ar to visi likumprojekta grozījumi, kas ir iesniegti otrajam lasījumam, ir izskatīt. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Staigājošos deputātus lūdzu atgriezties savās darba vietās un piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Kādi apsvērumi par trešo lasījumu?

I.Bišers.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 6.martam!

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu? Ir iebildums, Čerāna kungam ir cits priekšlikums.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tā kā man šeit deva padomu pakonsultēties, es ļoti labprāt to arī izdarītu, un šīs normas par ticības mācīšanas noteikumu skolās pārkāpšanu, tās tomēr būtu šeit iekļaujamas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un tāpēc es lūgtu vismaz līdz 13.martam šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Piedodiet, 13. vai 30.?

K.Čerāns.

13.marts.

Sēdes vadītājs.

13., paldies! Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav. Balsosim par Čerāna kunga priekšlikumu — 13.marts, priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 7, atturas — 8. Šis priekšlikums ir pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 13.marts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums ir 25.pēc pašreizējās numerācijas — lēmuma projekts “Par Igora Ustinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Komisijas vārdā deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija ir izskatījusi jautājumu par Igora Ustinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Komisijā tika pieņemts pozitīvs lēmums, jo Igoram Ustinovam neapšaubāmi ir nopelni Latvijas medicīnas attīstībā. Aicinu arī jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 2. Igors Ustinovs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par Jeļenas Karpovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . 56.pēc pašreizējās numerācijas darba kārtības jautājums. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(LC). Cienījamie kolēģi! Kā jau mūs informēja Ādamsona kungs, Jeļena Karpova ir Latvijas izlases hokejiste, kura jau vairākkārt godam ir pārstāvējusi Latviju. Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu un balsot par Jeļenas Karpovas uzņemšanu pilsonībā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 1. Jeļena Karpova uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Fizisko personu noguldījumu garantiju likums”” otrajam lasījumam . Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi! Tā kā atbildīgā komisija mūsu priekšlikumus ir ņēmusi vērā uz trešo lasījumu, mēs savu iesniegumu noņemam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Jautājums izskatīts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņi paliek iepriekšējie.

 

Nākamais darba kārtības jautājums no ceturtās sadaļas ar nr.28. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā... Godātie kolēģi, vai no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ir ziņotājs par šo jautājumu? Nav.

Nākamais darba kārtības jautājums 29. — likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi, mēs strādājam ar dokumentiem nr.3756 un nr.3500. Uz otro lasījumu mēs esam saņēmuši deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu — izteikt 14.panta piektās daļas otro teikumu jums priekšā esošā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma, izsakot to Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijai, ko tā ir akceptējusi par šo priekšlikumu. Deputāti piekrīt? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Aizsardzības un iekšlietu komisija vēlējās 14. panta 5. daļu jums priekšā esošajā redakcijā un, zināms, to arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tas arī viss uz otro lasījumu, un komisija lūdz atbalstīt šo grozījumu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Balsojam kopumā, Druvas kungs?

K.J.Druva.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 3. Otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu kādi priekšlikumi par trešo lasījumu?

K.J.Druva.

Es lūgtu 7. martu.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi pret Druvas kunga minēto datumu — 7. marts? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Par 1992. gada Protokolu par grozījumiem 1971. gada Starptautiskajās konvencijās par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai”” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Aicinu šo likumprojektu uzskatīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka.

Paldies! Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka.

Paldies! Es lieku priekšā pieņemt to otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret Sinkas kunga priekšlikumu, ka likums tiek pieņemts galīgajā, otrajā lasījumā? Godātais referent, jums ir daži papildinājumi. Lūdzu par tiem.

J.Sinka.

To grozījumu ir ārkārtīgi maz. Kā jūs redzat priekšā. Un tā ir tikai precizēšana. Piemēram, 2. pantā likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā, un tad 27. panta 2. daļā — minētā konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 2. panta redakcijai, ko akceptējusi Ārlietu komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Sinka.

Ārlietu komisija ierosina 4. pantu izteikt šādā redakcijā, kā minēts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4. panta redakcijai, ko akceptējusi Ārlietu komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Sinka.

Tātad lūdzu vēlreiz pieņemt to otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas bataljonu” . Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3758. Pirmais lasījums mums jau ir bijis. Arī steidzamības kārtībā. Mēs esam papildinājuši 3. pantu tādā redakcijā, kā ir norādīts. Un lūdzu tad tādā gadījumā pieņemt...

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies! Vai deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta redakcijai, ko akceptējusi Ārlietu komisija? Deputāti piekrīt. Paldies! Tas ir pieņemts.

J.Sinka.

Tad lūdzu pieņemt to arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sinkas kungs, vai mēs nekļūdāmies, vai šis likumprojekts ir steidzams?

J.Sinka.

Es pieņemu...

Sēdes vadītājs.

Paldies, Sinkas kungs, atvainojiet! Tātad starptautiskos dokumentus mēs pieņemam divos lasījumos. Paldies par atgādinājumu! Tātad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Izskatām vēl vienu grozījumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko šoreiz ir iesniegusi valdība, proti, Ministru prezidents Krasta kungs.

Tie ir grozījumi, kas saistīti ar kodeksa papildinājumu par streikošanas tiesību pārkāpšanu. Tas ir saistīts ar jau mūsu pirmajā lasījumā apstiprināto Streiku likumu, un valdība ierosina šī likuma nodrošināšanai pieņemt arī attiecīgus papildinājumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Juridiskā komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu un lūdz jūs apstiprināt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 4, atturas — 3. Pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts. Kādi apsvērumi ir par otro lasījumu?

I.Bišers.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 12. martam.

Sēdes vadītājs.

Līdz 12. martam. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Mums ir jāizskata divi dokumenti. Pirmais no tiem ir 3771, kurā komisija lūdz Saeimu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 3, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Mēs pārejam pie dokumenta nr. 3674 — “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””, kura 20. pantā Ministru kabinets un atbildīgā komisija liek priekšā izdarīt izslēgumus, jo šīs normas pāriet pilnīgi uz citu likumu. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts pirmajā lasījumā.

K.Leiškalns.

Augsti godātais sēdes vadītāj, varbūt man ir tiesības prasīt likumprojekta izskatīšanu jau otrajā un galīgajā lasījumā, jo šeit ir tikai tehniskas dabas jautājumi?

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Piekrīt. Paldies!

Tā kā labojumi skar tikai vienu 20. pantu, tad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies, godājamie deputāti! Tiešām prieks ir ar jums strādāt.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir 35. — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības nolīgumu jūrniecības jomā” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Paldies! Dāmas un kungi! Gandrīz varu pievienoties tam, ko teica Leiškalna kungs. Man arī būs ļoti liels prieks ar jums strādāt. Strādājam ar dokumentu nr. 3773, un es lūdzu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Man ir prieks, ka mums visiem ir prieks labi strādāt. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Sinka.

Paldies, dāmas un kungi! Lieku priekšā pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Sinka.

Paldies, dāmas un kungi! Ieteicu lūgt jūs pieņemt otrajā un galīgā lasījumā. Te ir viens precizējums par redakciju 3. pantam, ko Ārlietu komisija ir ierosinājusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Ārlietu komisijas atzinumam par 3. panta redakciju? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir 36. — likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr. 3696 — “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Lieku priekšā to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

J.Sinka.

Ieteicu priekšlikumus līdz 19.martam lūdzu.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 19.marts? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Godātie kolēģi, ir saņemts četru deputātu iesniegums, kuri paziņo, ka balsojumā par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Igoram Ustinovam viņi atsauc savu balsojumu par, jo uzskata to par kļūdainu. Normunds Pēterkops, Pēteris Tabūns, Anna Seile, Roberts Jurdžs. Es tā saprotu, ka kopumā Saeimas lēmums sakarā ar to apšaubīts netiek. Gluži vienkārši... Paldies, pieņemam šo deputātu paziņojumu zināšanai.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir 39. — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts... Vai Budžeta un finansu... Baloža kungs, vai ir no komisijas, kas ziņo par valsts proves uzraudzību? Ir. Paldies! Komisijas vārdā — Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātie kolēģi! Jāsāk ar dokumentu nr.3778. Tātad “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” otrajam lasījumam. Ir saņemti divi iesniegumi. Tas ir Saeimas Juridiskais birojs — 16.pantā izteikt precizētā redakcijā. Komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti likumprojekta 16.panta redakcijai, ko atbalstījusi atbildīgā komisija, piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs

. Tad arī Saeimas Juridiskais birojs ierosina likuma 19.pantā paredzētos grozījumus izteikt 3.punktā, aizstāt ar vārdiem “izteikt pirmās daļas 3.punktu”. Acīmredzot tātad tas ir vienkārši precizējums. Lūdzu atbalstīt! Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — ierosināt likuma 19.pantā paredzētos grozījumus? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

Vairāk iesniegumu nav. Līdz ar to lūdzu nobalsot šo likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Kādi apsvērumi par trešo lasījumu?

A.J.Lambergs.

Komisijas vārdā lūdzu iesniegt iesniegumus līdz 12.februārim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Piedodiet, par 12.februāri...

A.J.Lambergs.

Es atvainojos, 12.martam.

Sēdes vadītājs.

Tātad līdz 12.martam. Iebildumu kolēģiem nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums 41. — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžeta un finansu vadību”” , otrais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads

(DPS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam un izskatām dokumentu nr.3783, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžeta un finansu vadību”” izskatīšanai otrajā lasījumā. 1.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads.

2.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām 2.pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads.

3.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par skaidrojumiem terminā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

Līdzīgs ir 4.priekšlikums — skaidrojums terminā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads

. 5.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums arī par termina skaidrojumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Nagobads.

Līdzīgi ir 6.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

Terminu dotāciju skaidrojums — 7.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, ko arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads.

Līdzīgs ir 8.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads.

9.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par valdības parāda skaidrojumu, aizstāt valsts parāda jēdzienu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads

. 10.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 5.panta pirmās daļas redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads.

11.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 5.panta piektās daļas redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads

. 12.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta otrās daļas redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads

. 13.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 11.panta tekstu, ko arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 11.panta redakciju. Pieņemts.

V.Nagobads.

14.priekšlikums — par 16.1. panta redakciju, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Iesniedzējs prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Dinēviča priekšlikumu — papildināt ar 16.1 pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, 45 deputāti balso, un 43 nebalso.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu arī atlikušos 43 deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 8, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Nagobads.

15.priekšlikums — deputāta Viktora Dinēviča priekšlikums par 17.panta pirmās daļas redakciju, ko arī komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Nagobads.

16.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 12.panta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

17.priekšlikums — deputāta Dinēviča priekšlikums 19.panta otrās daļas papildinājumam. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Nagobads.

18.priekšlikums — deputāta Dinēviča kunga priekšlikums 20.panta piektajai daļai. Komisija arī šo neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Nagobads.

19.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 21.panta otrās daļas papildinājumu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads.

20.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 22.panta otrās daļas 1.punkta redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Nagobads.

21.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 23.panta redakciju — papildināšana ar jauniem vārdiem, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 23.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads.

22.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 30.panta pirmā teikuma redakciju, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Nagobads.

23.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja, par likumprojekta 19.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 19.pantu, tādējādi neizdarot grozījumus likuma 31.pantā.

V.Nagobads.

24.priekšlikums — deputāta Dinēviča priekšlikums par 32.panta papildināšanu ar jaunu otro daļu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Dinēvičs lūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Dinēviča priekšlikumu — papildināt 32.pantu ar jaunu otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 12, atturas — 27. Nav pieņemts.

V.Nagobads.

25.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — neizdarīt grozījumus likuma 35.panta ceturtajā daļā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads.

26.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 37.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads.

27.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — ierosinājums izslēgt likumprojekta 24.pantu, tādējādi neizdarot grozījumus likuma 39.pantā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads.

28.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta papildināšanu ar normu, kāda paredzēta likuma 47.panta ceturtās daļas precizēšanai. Minēta šī precizēšanas redakcija, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Nagobads.

Tādējādi visi priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi priekšlikumi par 3.lasījumu?

V.Nagobads

. Aicinu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 6.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumi pret minēto termiņu — 6.marts? Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads.

Paldies!

Sēdes vadītājs

. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3784 — likumprojekts “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums” otrajā lasījumā. Mums ir jāstrādā pietiekoši tempā, lai līdz pieciem ar šo likumprojektu tiktu galā. Tātad sākam pēc kārtas. 1.pants. Priekšlikumu nav. 2.pants — atbildīgā komisija ierosina mainīt panta redakciju.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt 2.panta nosaukumam “Likuma darbība”. Pieņemts.

J.Ābele.

2.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

3.priekšlikums — atbildīgā komisija liek priekšā izmainīt redakciju.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele

. 3.pants — Juridiskais birojs — 4. un 5.priekšlikums. Komisija šeit atvainojas, jo šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikumi daļēji atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4., 5. un 6.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemti komisijas atzinumi par šiem priekšlikumiem.

J.Ābele.

7.priekšlikums — deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele.

Ejam tālāk. 8.priekšlikums — deputāts Emsis. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele.

4.pants. 9.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

Arī 10.priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele.

11.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

12.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim priekšlikumam. Pieņemts.

J.Ābele.

13.priekšlikums — deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Ābele.

14.priekšlikums — atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele.

15.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele.

16.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele

. 5.pants. Priekšlikumu nav. 6.pants. Priekšlikumu nav. 7.pants. 17.priekšlikums — Juridiskais birojs, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt 7.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele.

8.pants. 18.deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisijā neatbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele

. 9.pants. 19.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele.

20.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

21.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja 21., 22. un 23. priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi, iebildumu nav. Arī 24.priekšlikumu deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

10.pants. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele.

11.pants un 12.pants. Priekšlikumu nav. 13.pants. Juridiskais birojs, 26.priekšlikums, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Ābele.

27.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

28.priekšlikums. Deputāts Emsis. Komisijā atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret deputāta Emša 28., 29., 30.priekšlikumu, 31. Par 31., piedodiet, komisija to nav atbalstījusi.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 31.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Emsis, bet komisija nav atbalstījusi. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

31. ir deputāta Emša priekšlikums, komisijā neatbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele

. 32. — atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

14.pants. Priekšlikumu nav. 15.pants. Priekšlikumu nav. 16.pants. Juridiskais birojs, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 16.panta nosaukumam. Pieņemts.

J.Ābele.

17.pants. Juridiskā biroja 34.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele.

18.pants. Priekšlikumu nav. 19.pants. 35.priekšlikums, Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt 19.pantā Juridiskā biroja iesniegtajiem priekšlikumiem par šī panta 1., 2.un 3.sadaļu.

J.Ābele

. 20.pants. 38.priekšlikums un 39.priekšlikums, tātad Juridiskā biroja iesniegumi, priekšlikumi, komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele.

Tātad paldies par atbalstu! Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu deputātus iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 12.martam.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

Paldies par darbu, un paldies par labo darba tempu.

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.3490 un nr.3790. Pirmais grozījums ir 29.panta pirmajā daļā, atbildīgā komisija ierosina to pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izdarīt grozījumus 29.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais grozījums ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums — izteikt 63.3. pantu jums redzamā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva

. Līdz ar to tas ir viss otrajam lasījumam. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu, Druvas kungs.

K.J.Druva

. Es ierosinu 7.martu.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva. Lūdzu!

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi, strādāsim šobrīd ar dokumentiem nr.3492 un nr.3791. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 151.4.pantu jums redzamā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 151.4.pantu, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva

. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra priekšlikums, kurš ir izteikts tādā formā, ko komisija nevarēja pieņemt. Līdz ar to tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Ejam tālāk!

K.J.Druva

. Nākamais ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums 167.pantam, un komisija to ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt 167.panta redakcijai.

K.J.Druva.

Līdz ar to ir izsmelti visi grozījumi, un komisija ierosina atbalstīt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

K.J.Druva.

Es ierosinu 7.martu.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu pret minēto termiņu nav. Pieņemts.

 

Tagad, godātie kolēģi, izskatām deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam, valsts ieņēmumu valsts ministrei. Vārdu motivācijai lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Korupcijas novēršanas likuma 34.panta otrā daļa nosaka to, ka Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks ne retāk kā reizi pusgadā iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par to, kā valsts amatpersonas ievēro Korupcijas novēršanas likuma noteikumus. Diemžēl uz šo brīdi deputāti, nu vismaz frakcijā “Latvijai”, šādu pārskatu nav redzējuši, un tāpēc man ir diezgan lielas šaubas par to, vai to būtu redzējuši kādi citi deputāti, un tāpēc mēs arī izveidojām šo pieprasījumu, ka mēs tomēr gribētu šādu pārskatu saņemt no Sončika kunga. Un tas ir pieprasījums valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai un Ministru prezidentam Guntaram Krastam. Tomēr lūgtu šo pārskatu par Korupcijas novēršanas likuma noteikumu ievērošanu iesniegt, jo korupcijas problēma tomēr mūsu valstī ir ļoti būtiska, un nekādā ziņā nevar pieļaut to, ka valsts amatpersonas, kuras ir tieši atbildīgas par šī likuma izpildes kontroli, viņas pašas nepilda šī likuma noteikumus. (Starpsauciens: “Pietiek, pietiek! Nu labi taču! Pareizi!”)

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, acumirkli, tad pieņemam lēmumu, nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Pirms sēdes noslēguma vārdu paziņojumam lūdz Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Godātie kolēģi! Visi, kas ir dalībnieki Latvijas un Vācijas parlamentārajā sadarbības grupā, lūdzu nākamajā nedēļā trešdien pulksten 12.00 pulcēties Viesu zālē, lai tiktos ar nākamo Latvijas sūtni Vācijā Teikmaņa kungu, pirms viņš aizbrauc uz turieni. Visi laipni lūgti ierasties uz šo tikšanos.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pēc daudzu deputātu pieprasījuma sākam izskatīt darba kārtības 45. punktu — likumprojekts “Par alkohola valsts monopolu” . Vārds ziņojumam komisijas vārdā deputātam Tenim.

L.Tenis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3560, nr.3560a, nr.3560b un nr.3749.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tātad dokumenta nr.3560, izteiktie priekšlikumi likumprojektam trešajā lasījumā. Lūdzu!

L.Tenis

. Pirmais ir deputāta Eniņa priekšlikums par nosaukumu, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Bet debates turpināsim nākamajā reizē.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Induli Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Bērziņš

(Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dozorcevs, Lujāns, Emsis, Kalviņš, Prēdele, Tabūns, Grīgs, Seiksts, Apinis, Kuprijanova, Jurkāns Ernests, Gannusa, Ameriks, Rubins, Kušnere, Vītols, Apalups, Zīle, Rudzītis.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie deputāti! 26.februāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 5.martā. Paldies! Uz redzēšanos!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!