Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Zinātņu akadēmijas 1998. gada 6. janvāra lēmums Nr. 51.1 "Ar ko Latvijas Zinātņu akadēmija varētu ieiet nākamajā gadutūkstotī". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.1998., Nr. 40/41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31530

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentu kopigais pazinojums

Vēl šajā numurā

17.02.1998., Nr. 40/41

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Latvijas Zinātņu akadēmija

Veids: lēmums

Numurs: 51.1

Pieņemts: 06.01.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMÂCIJA

Ar ko Latvijas Zinâtòu akadçmija varçtu ieiet

nâkamajâ gadutûkstotî

Latvijas Zinâtòu akadçmijas îstenais loceklis

Jânis Stradinš

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulcç

1998.gada 13.februârî:

C.JPG (6848 BYTES)

Mans nolûks ðodien nav kïût par Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidentu, bet gan turpinât veidot ðo akadçmiju aizsâktâ garâ, tâdçï gribçtu lûgt uzklausît viedokli, kâ to darît. Jo runa jau bûs par to, ar ko tad Latvijas Zinâtòu akadçmija varçtu ieiet nâkamajâ gadutûkstotî — vai tâ bûs vajadzîga Latvijai, vai tâ spçs pastâvçt Latvijâ, vai vârdkopâ "Latvijas Zinâtòu akadçmija" vârdi "zinâtne" un "Latvija" ir savietojami, kurð no tiem ir prioritârs jeb abi atrodas harmoniskâ lîdzsvarâ, un ja tâ, tad kâdâ.

Kad Tâlis Millers ceïâ uz ZA izbraukuma sçdi Baldonç pirmoreiz piedâvâja man kandidçt par viòa pçcnâcçju Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidenta amatâ, izjûtas bija dalîtas. No vienas puses — ne pârâk stabîla veselîba, nevçlçðanâs un neprasme veikt administratîvu darbu un reprezentçties, vçlçðanâs aktîvi turpinât pçtniecîbu; agrâk jau vairâkkârt lîdzîgus piedâvâjumus biju noraidîjis. No otras puses, jau astoòus gadus tiku lîdzdarbojies Zinâtòu akadçmijas pârveidç kâ ðî procesa, varçtu sacît, ideologs. Darbodamies prezidenta J. Lielpçtera un T. Millera "komandâs" kâ daudzu bûtiskâko iniciatîvu un lçmumu ierosinâtâjs, ðos savus gadus gandrîz vai prioritâri esmu veltîjis akadçmijai, pârzinu tâs problçmas — gan sasniegto, gan neatrisinâto un jûtos morâli atbildîgs, lai tiktu îstenota ideja par labas, klasiska tipa Zinâtòu akadçmijas izveidoðanu Latvijâ. Spriedu arî, ka mani kontakti Latvijas sabiedrîbâ ar ïoti daþâdâm aprindâm, kompromisa raksturs bez îpaðas tieksmes kaðíçties varçtu bût noderîgi Zinâtòu akadçmijai ðajâ sareþìîtajâ vçstures situâcijâ.

Tâdçï piekritu kandidçt ar zinâmiem noteikumiem: ja tieku atslogots no administratora pienâkumiem un finansiâlo jautâjumu kârtoðanas, bet varu risinât vairâk stratçìiskâs, principiâlâs Zinâtòu akadçmijas funkcionçðanas problçmas, veikt vispârçjo vadîbu, ZA vietas nodroðinâðanu Latvijas zinâtnç un sabiedrîbâ, ja varu turpinât pçtniecisko darbu gan molekulârajâ elektroíîmijâ, gan — lielâkâ mçrâ — Latvijas zinâtnes un kultûras vçstures jomâ, ja varu uzturçt dialogu ar sabiedrîbu, turpinot veikt vairumu savu lîdzðinçjo sabiedrisko pienâkumu.

Tâtad, uzòemoties LZA vadîbu, vçlçtos, lai tâ joprojâm tiktu îstenota pçc "komandas" principa, kâ kolektîva vadîba ZA prezidija lîmenî ar noteiktu pienâkumu sadalîjumu, ko pieïauj jaunie ZA Statûti. Tâdçï lûdzu izskatît manu kandidatûru reizç ar Juri Ekmani un Tâli Milleru kâ viceprezidentiem, Andrejam Siliòam paliekot ìenerâlsekretâra amatâ. Neiedziïinoties sîkâk pienâkumu sadalîjumâ, par ko esam vienojuðies un ko vçlâk apstiprinâtu ZA Senâts, teikðu, ka Juris Ekmanis piekritis bût finansu rîkotâjs (finansu dokumentus es vispâr neparakstu), bet Tâlis Millers lielâ mçrâ kârtotu ZA iekðçjâs dzîves jautâjumus un turpinâtu strâdât savâ lîdzðinçjâ darba kabinetâ. Es ïoti augstu vçrtçju T.Millera personisko devumu Zinâtòu akadçmijas un Latvijas zinâtnes labâ un vçlçtos viòa pieredzi, viòa kontaktabilitâti, autoritâti izmantot arî turpmâk. Domâju, visi mçs varam bût pateicîgi kolçìim par viòa prezidentûras gadiem, un Tâïa Millera turpmâkâ lîdzdalîba Zinâtòu akadçmijâ bûtu pçctecîbas garantija. Savukârt Juris Ekmanis varçtu bût pirmais viceprezidents ar perspektîvu nâkotnç uzòemties Akadçmijas vadîbu.

Sirsnîgi pateicos par uzticîbu kolçìiem, kas izvirzîjuði un atbalstîjuði manu kandidatûru.

 

Un tagad gribu izklâstît

savu ZA redzçjumu

Pievienojos vçrtçjumiem, kâdus par pçdçjiem èetriem gadiem izteica prezidents T. Millers. ZA bûtîbâ ir vairâk vai mazâk sakârtota, savâ ziòâ tâ ir "stabilitâtes saliòa" vispârçjâ haosâ, tâ spçj pietiekami autoritatîvi pârstâvçt Latvijas zinâtni, arî starptautiski. Taèu Tâlis Millers ir nelabojams optimists, kas visu redz pozitîvi, tâ ir viòa brîniðíîga îpaðîba; man piemît tieksme vçrtçt kritiskâk.

Ja ðodien Latvijas zinâtne pârdzîvo zinâmu krîzi, tad daïa atbildîbas par stâvokli jâuzòemas arî mums, zinâtniekiem, Zinâtnes padomei (LZP) un un Zinâtòu akadçmijai. Ðajâ reizç negribu analizçt situâciju, nevçlos arî dramatizçt notikuðo un notiekoðo. Gados pçc Latvijas neatkarîbas atjaunoðanas ir sabrukusi iepriekðçjâ zinâtnes sistçma, kurâ bija arî ïoti daudz pozitîva (tâ nevarçja nesabrukt politisku un ekonomisku apsvçrumu dçï), bet jauna vçl nav izveidojusies. Finansçjums zinâtnei ir zem kritiskâ lîmeòa, procentos no iekðzemes kopprodukta tas ir viszemâkais tajâs postsociâlistiskajâs Eiropas valstîs, kas kandidç uz uzòemðanu Eiropas Savienîbâ, 1998. gada budþetâ ðis procents ir noslîdçjis vçl zemâk. Bûtîbâ kopð 1995. gada zinâtnes finansçjumâ esam gâjuði un joprojâm ejam uz leju, kaut arî 1997. gadâ ir saòemti divi visumâ pozitîvi slçdzieni par Latvijas zinâtnes atbilstîbu Eiropas Savienîbas prasîbâm (vienu deva pati Eiropas Komisija dokumentâ "Agenda—2000'’, otru — neatkarîgâ ekspertîze, kuru Eiropas Komisijas uzdevumâ veica Nîderlandes auditorfirma "Cooper & Lybrand"). Neraugoties uz to, Valdîbas un Saeimas reâlâ attieksme pret pçtniecîbu un zinâtniekiem kïûst negatîvâka, katra nâkamâ valdîba arvien vairâk atkâpjas no iepriekðçjo vadîbu it kâ pozitîvajâm deklarâcijâm. Politiskâs elites uztverç zinâtnei Latvijâ nav lielas vçrtîbas, vismaz par prioritâru jomu to neuzskata, kaut arî vârdos tâs nozîmi nenoliedz. Reâli mûsu valstij ir citas prioritâtes, tai nav vienotas tautsaimniecîbas koncepcijas un praksç tiek îstenota tâda tautsaimniecîbas politika, kurâ zinâtnei nav un nevar bût jûtamas lomas, tâdçï arî paðreiz mums nav ( un bûtîbâ ðajos apstâkïos pat nevar bût) loìiskas zinâtnes koncepcijas. Zinâtnes un vispâr intelektuâlâ attîstîbâ sâkam atpalikt gan no Igaunijas, gan arî no Lietuvas. Par to esam brîdinâjuði astoòpadsmit zinâtnieku vçstulç Latvijas sabiedrîbai, Valdîbai un Saeimai, ko neatkârtoðu.

Ïaunâkais ir tas, ka Latvijas sabiedrîba savâ vairâkumâ paðreiz ir orientçta uz materiâlâm, nevis intelektuâlâm vçrtîbâm, ka zinâtne sabiedrîbâ nav populâra un ikdienas rûpçs iestiguðie cilvçki neiestâjâs par to. Liecîba sacîtajam ir gan "lielâs preses" attieksme, gan paðreizçjâ populârzinâtniskâs literatûras un enciklopçdiju situâcija Latvijâ. Tieði ðî attieksme ïauj ignorçt zinâtnieku pamatotâs, pat izmisîgâs prasîbas budþeta jautâjumos, jauno pçtnieku maiòas nodroðinâðanâ un veco zinâtnieku cienîgâ novçrtçðanâ, "smadzeòu noplûdes" novçrðanâ, valsts nozîmes zinâtnisko centru izveidç un konsolidçðanâ. Par visu to esam runâjuði gadiem, bet saklausîti neesam.

Zinâtne ir trîsvienîba — tâ nodroðina augstâko izglîtîbu, nodroðina kultûru un nodroðina modernâs tehnoloìijas. Lai kâ ðodien censtos mazinât zinâtnes lomu pasaulç, tomçr zinâtne ir modernas, kulturâlas un inovatîvas valsts, sabiedrîbas pamats — 19.–20. g.s. patieðâm ir notikusi un joprojâm notiek zinâtnes revolûcija. Tikai tad, ja Latvija patieðâm vçlas kïût par modernu raþotâjvalsti, par izglîtotu labklâjîbas valsti, tai kïûst nepiecieðama vietçjâ zinâtne un zinâtnieki.

Saprotams, var arî vaicât pretçjo — cik lielâ mçrâ paðreizçjie Latvijas zinâtnieki un zinâtnes struktûras atbilst valsts vajadzîbâm un paðreizçjâm iespçjâm, vai paðâ zinâtnç ir veiktas struktûrreformas, vai pçtniecîbas un augstâkâs izglîtîbas integrâcija nenorit formâli, t.i., meklçt vainu zinâtniekos paðos. Dzirdçti pârmetumi, ka zinâtnieku aizvainojumu izraisot apstâklis, ka pçtnieki vairs neesot tâ elitârâ, priviliìçtâ sabiedrîbas daïa, kâda tâ bijusi militarizçtajâ lielvalstî un mazâ valstî tâda nespçj bût, ka paðiem mums daudzçjâdâ ziòâ bûtu jâpârorientçjas, bet psiholoìiski to grûti izdarît. Patieðâm, ne vienmçr esam atsaukuðies sabiedrîbas aktualitâtçm, ne vienmçr esam spçjuði un pratuði sevi parâdît. Arî Latvijas zinâtnç ir labi piemçri, ka rosîgâkie, enerìiskâkie, ierosmçm bagâtâkie ir pratuði ne tikai izdzîvot, bet arî dzîvot, piemçram, ar starptautisku atbalstu, akadçmiíi J. Bârzdiòð, I. Biïinskis, E. Grçns.

Taèu jebkurâ gadîjumâ zinâtniekiem jâapzinâs sava paðvçrtîba un jâliek to sajust citiem. Labs zinâtnieks, labs profesors, labs ârsts ir nesalîdzinâmi vçrtîgâks par vidusmçra politiíi, deputâtu, ministru, baòíieri. Padomâsim, ka daudzu ðe klâtesoðo uzvârdi paliks ierakstîti vismaz Latvijas enciklopçdijâs arî tad, kad viendienîðu — banku izlaupîtâju, kredîtu izðíçrdçtâju vârdi — sen bûs aizmirsuðies. Jâsaglabâ paðvçrtîbas apziòa, ka simts gudrâkâs galvas Latvijâ atrodamas varbût tieði ðajâ zâlç (kaut nu tâ bûtu!). Bet vienlaikus ar to jâturpina dialogs ar visu Latvijas sabiedrîbu, ar politisko eliti — ne par sevi vien, bet par valsts nâkotni. Vai esam tam spçjîgi?

Latvijas un latvieðu nâcijas saglabâðana, tâs radîto vçrtîbu apzinâðana un mûsdienîga popularizçðana pasaulç, demogrâfijas un nacionâlo attiecîbu problçmu analîze, progresîvu tautsaimniecîbas modeïu veidoðana, sabiedrîbas socioloìiskais portrets — lai tas bûtu arî mûsu sociâlo un humanitâro ekspertu ziòâ! Ne tikai "ieiet Eiropâ" ar makroekonomikas attîstîbas râdîtâjiem, bet arî ar saglabâtu savdabîbu, vçsturi, tradîcijâm, jâ, ar îpatnçju tautu, harmoniskiem novadiem; reizç modernizçties un saglabât sevi — kâ to panâkt, tas arî mûsu zinâtniekiem ir jâpamato, vispusîgi jâpierâda. Ðie uzdevumi ir prioritâri Latvijas Zinâtòu akadçmijai, tâpat kâ fundamentâlo un lietiðío zinâtòu saglabâðana Latvijâ pietiekami mûsdienîgâ un konkurçtspçjîgâ lîmenî.

Mçs runâjam par "ieieðanu Eiropâ", par brîvâ tirgus ekonomiku, par zinâtnes atbalstu no Eiropas struktûrâm. Esmu par to, piederu "Eiropas kustîbas Latvijâ" dibinâtâju pirmajam lokam, taèu jâatzîst, ka ne visi ârzemnieki ir pârâk ieinteresçti, lai Latvijâ darbotos labi zinâtnieki. Drîzâk ðurp tiek sûtîti apðaubâmas kvalitâtes eksperti, kas apzinâti kultivç viedokli, ka zinâtnieki Latvijâ esot "vecâs sistçmas produkti", uz kuriem neesot ko klausîties. Sacîto es neattiecinu uz Ziemeïvalstu — Dânijas, Zviedrijas, Norvçìijas pârstâvjiem, arî uz daudzajiem kolçìiem no îstâs zinâtnes pasaules, kas mums ir labvçlîgi, no sirds palîdz, vai kas vismaz ir neitrâli. Taèu mûsu paðu varas struktûrâs un t. s. saimnieciskâs aprindâs aprâdîtâ tendence neapðaubâmi pastâv, — manis izsacîtais apgalvojums nav populistisks, tas ir reâls. Mçs, zinâtnieki, varam païauties tikai uz saviem spçkiem, manâma atbalsta no valsts nebûs, kamçr nemainîsies tie, kuri ir valsts priekðgalâ un kamçr valsts nekïûs mazliet bagâtâka, netuvosies ES lîmenim (kâ vakar dzirdçjâm bijuðo ekonomikas ministru TV diskusijâ, pie paðreizçjiem tempiem tas varçtu notikt pçc gadiem 40, kad mûsu jau nebûs). Tâtad mûsu mçríis ir vismaz uzturçt liesmu, lai tâ nenodzistu, lai saglabâtos vismaz minimâla pçctecîba, jo Latvijâ ir bijusi un vismaz daïçji ir laba zinâtne. Daudzkârt esmu ticis aicinâts pie ârvalstu vçstniekiem pusdienot divatâ, kur centos ðîs idejas paust, un tiku lîdzjûtîgi uzklausîts, taèu jâatzîst, ka ar katru nâkamo vçstnieku paaudzi interese par Latvijas zinâtni mazinâs. Vçl jâapzinâs arî, ka lielvalstis ir ieinteresçtas "smadzeòu noplûdç", lai bûtu lçts un augsti kvalificçts darbaspçks turienes pçtniecîbas centriem, darbaspçks, kas bûtîbâ sagatavots par mazâs valsts nodokïu maksâtâju naudu. Tâdçï Baltijâ varbût veicinâs augstâko izglîtîbu, bet zinâtni jau nu nç, vai vismaz krietni mazâkâ mçrâ. Zinâtòu akadçmijas uzdevums tomçr ir veikt vietçjâs zinâtnes protekcionismu un panâkt, lai ðî ideja gûtu vismaz minimâlu atbalsi domâðanâ kûtrajâs un tuvredzîgajâs nomenklatûras aprindâs, kas domâ par ienesîgajâm naftas un kuìniecîbas padomçm, bet no Zinâtnes padomes atgaiòâjas kâ no uzmâcîgas muðas. Zinâtnei nav un nebûs lobija varas struktûrâs Latvijâ, ja tâdi nebûsim paði.

Daþreiz dzird sakâm, ka Zinâtòu akadçmija savu lomu esot nospçlçjusi, to aizstâjusi Zinâtnes padome, universitâtes. Tâ tas nav, ir tikai mainîjies scenârijs, reþija, forma. Þçl, ka ðodien ne savas vainas dçï nevaru te vçl parâdît manu pçdçjo gadu grâmatu par Latvijas Zinâtòu akadçmiju, kurâ mçìinu sniegt ne tikai tâs vçsturi, bet arî koncepciju; tajâ mçìinâts raksturot ðo ZA misiju jaunajos apstâkïos; varbût par to vçl spriedîsim kâdâ no nâkamajâm pilnsapulcçm. Katrâ ziòâ, Latvijâ nevar bût tikai klasiska, sevî noslçgusies Akadçmija, kâ Rietumos; tai jâbût arî sabiedrîbas intelektuâlai rosinâtâjai, jâatrodas publikas uzmanîbas centrâ.

 

Kâdas konkrçtas

mûsu Zinâtòu akadçmijas

darbîbas prioritâtes

saskatu nâkamajiem

trim gadiem?

Manuprât, pçdçjo gadu ZA stratçìija varçtu palikt bez radikâlâm izmaiòâm, jo lîdzðinçjo politiku esam kopâ veidojuði visus ðos gadus, un tâ nodroðinâjusi LZA zinâmu stabilitâti un autoritâti sabiedrîbâ, atðíirîbâ varbût no citâm struktûrâm. Taèu pârmaiòas jâturpina, lai nebûtu stagnâcijas, tikai tas jâdara evolucionâri, zinâtnç nevajag neko sasteigt. Un es mûsu ZA darbâ saskatu ðâdus pamatakcentus:

1. Jânostiprina zinâtnes un ZA prestiþs sabiedrîbâ — tas ir pats galvenais, un tas jâdara ar reâlu darbu, publikâcijâm presç, ar visdaþâdâkâ veida aktivitâtçm, arî ar negaidîtâm, pat paradoksâlâm ierosmçm.

2. Cieðâ sadarbîbâ ar Latvijas Zinâtnes padomi (kurâ J. Ekmanis ir priekðsçdçtâjs un A.Siliòð — priekðsçdçtâja vietnieks un potenciâli nâkamais priekðsçdçtâjs) jâdara viss iespçjamais, lai zinâtnes finansçjums kïûtu atbilstoðâks civilizçtai valstij un lai arî zinâtnç notiktu reformas (programmu, grantu projektu izvçrtçðanâ, zinâtnisko grâdu pieðíirðanas precizçðanâ). Ja LZA nostiprinâtos nodaïu darbs, tâ varçtu reâli funkcionçt kâ LZP "augðpalâta". Tâpat sadarbîbâ ar ministriju, LZP un Augstâkâs izglîtîbas padomi, kur ZA turpinâtu pârstâvçt T. Millers, jârisina pçtniecîbas un augstâkâs izglîtîbas integrâcijas problçmas, lai Latvijâ bûtu Saeimâ akceptçta augstâkâs izglîtîbas, zinâtnes un modernâs tehnoloìijas vienota stratçìija. Bet tas jâdara apdomîgi, lai netaptu vçl viena sasteigta un neîstenojama koncepcija, un tomçr — arî pârâk nevilcinoties.

3. Jâveicina zinâtnisku centru, varbût arî nelielu struktûru (piem., Ekonomikas institûta) veidoðana ZA paspârnç; jâturpina uzturçt saites ar bijuðajiem ZA institûtiem, taèu vairs nedomâjot par lielu institûtu reanimçðanu ZA sastâvâ un arî SIA veidoðanu. Pâreja uz klasiska tipa personâlakadçmiju ir galîga, taèu tâ varçtu slçgt daþâda veida asociâcijas lîgumus, arî ar Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmiju, lai Latvijâ veicinâtu modernu zinâtnes nozaru un virzienu attîstîbu. Îpaði jâdomâ par Letonikas centra veidoðanu, jo attiecîgie institûti atrodas ZA augstceltnç un ðâ vai tâ paliks cieðâk saistîti ar LZA. Jâuztur sadarbîba ar universitâtçm, lîdzsvarota politika, neiejaucoties konfliktos, ja tâdi veidotos universitâðu starpâ. Aicinu akadçmijas nodaïas kopâ ar LZP gada laikâ sarîkot ZA sçþu sçriju, kurâs noskaidrotu, vai, kâ, kâdâ secîbâ veidot Valsts nozîmes centrus prioritârajâs jomâs: informâtikâ, materiâlzinâtnçs, biomedicînâ un medicîniskajâ íîmijâ, meþzinâtnçs, letonikâ. Ja ðâdi centri nav vajadzîgi, tad tas jâpasaka; ja tomçr atzîstam to nepiecieðamîbu, tad pirmie varçtu tapt vismaz 2000. gadâ. Ðo centru un arî bijuðo ZA institûtu darbîbu varçtu turpinât atspoguïot ZA gadagrâmatâ (ja universitâtçs pârgâjuðie institûti to vçlçtos), un tâ tad kïûtu par tâdu kâ Latvijas zinâtnes rokasgrâmatu. Zinâtòu akadçmija ir ieinteresçta Latvijas augstskolu nostiprinâðanâ un daudzveidîbâ, ieinteresçta, lai zinâtne atgrieztos augstskolâs, pie jaunatnes, un lai labâkos profesorus varçtu ievçlçt par ZA locekïiem.

4. Jâturpina pilnveidot ZA sastâvu, ievçlot ZA jaunus cilvçkus, îpaði tos, kas pârstâv humanitârâs un sociâlâs zinâtnes un citas Latvijai aktuâlas nozares. Jâpanâk, lai ZA sastâvs atbilstu Latvijas reâlajai (neformâlai) zinâtnes elitei, lai ZA bûtu pârstâvçtas tâs nozares, kuras ðobrîd îpaði vajadzîgas Latvijas sabiedrîbai. ZA locekïu skaits nevar augt bezgalîgi — statûti nosaka maksimumu 320 (ievçrojot 65—70 gadus sasnieguðos akadçmiíus un korespondçtâjlocekïus — varçtu bût lîdz 370), paðreiz ir ap 280. Tâtad jâbût gan kandidâtu atlasei, gan ïoti pârdomâtai izvirzîðanas politikai. Ðo jomu kâ iespçjamais prezidents es vçlçtos aktîvi ietekmçt, vadot LZA jauno locekïu izvçrtçðanas komisiju, jo adekvats LZA locekïu sastâvs ir stratçìisks priekðnoteikums ZA pastâvçðanai Latvijâ 21. g. s. Saprotams, noteicoðs vârds sakâms Senâtam, nodaïâm, taèu jâkonsultçjas arî ar visu zinâtnieku sabiedrîbu un Latvijas sabiedrîbu kopumâ, lai nebûtu subjektîvisma: ZA sastâva veidoðana nav akadçmiíu privâta lieta vien. Ideâls bûtu personîbu, bet ne personu akadçmija, îpaði goda locekïu izvçlç. Jau mçneða laikâ ir jâdod jauni ieteikumi par 1998. gada vakancçm, t.i., bûtîbâ par tâm personâm, kas varçtu kandidçt, kuras varçtu cienîgi pârstâvçt savu zinâtòu nozari un veidot ZA pamatu nâkotnç. Vçlçðanâs par korespondçtâjlocekïiem jâpielaiþ arî perspektîvâkie un gados jaunie zinâtòu doktori, îpaði òemot vçrâ, ka 2001.gada habilitçtâ doktora grâds Latvijâ var tikt atcelts vispâr.

5. Jâveido sakari ar Latvijas zinâtniskajâm biedrîbâm, komisijas, lai ZA varçtu veikt ekspertîzes nevis vârdos, bet îstenîbâ, lai palielinâtu ZA aptverç esoðo cilvçku, ekspertu skaitu, piesaistîtu perspektîvâkos zinâtniekus ZA, arî tos, kas formâli nav ievçlçto LZA locekïu skaitâ. ZA ar laiku varçtu kïût par Latvijâ darbojoðos zinâtnisko biedrîbu koordinatoru, ja biedrîbas ðâdu normu akceptçtu (tâ tas jau ir Igaunijâ); tad biedrîbu darbîba tiktu atspoguïota ZA gadagrâmatâ.

6. Jâturpina LZA sçdes kâ tematiskas sçdes, kuru skaitâ bez jau minçtajâm nacionâlo centru projektu izvçrtçðanas sçdçm, varçtu bût Latvijas tautsaimniecîbai un zinâtòietilpîgu nozaru atdzîvinâðanai veltîtas un jau tradicionâlâs letonikas sçdes. Tâpat jâturpina izbraukuma sçdes Latvijas novados, ðogad — varbût Cçsîs, Viesîtç, Ilûkstç.

Daþas domas par ZA sçdçm. ZA sçdçm bûtîbâ bûtu jâbût galvenajai ZA darbîbas formai, taèu tâs nav attaisnojuðâs tâdâ veidâ, kâ tas bija un ir ierakstîts statûtos: tâs nav kïuvuðas par akadçmijas locekïu sanâkðanas vietâm, kur bez zinâtniskâm problçmâm apspriestu visus ZA aktuâlos jautâjumus, arî organizatoriskus un jauno locekïu izvçles jautâjumus. Bûtîbâ ZA sçdes kïuvuðas par mazâm konferencçm, îpaði letonikas, humanitâto zinâtòu jomâ. Arî tas nav slikti, jo letonikas problçmas paðlaik saista sabiedrîbu, nereti pulcina plaðu interesentu loku, îpaði Rîgas Latvieðu biedrîbas namâ, dod objektîvâku skatîjumu uz Latvijas vçsturi un nacionâlajâm kultûrâm nekâ bieþi vien pretenciozie un nekompetentie raksti presç. Nav slikti arî tajâ ziòâ, ka problçmas nereti tomçr apsprieþ interdisciplinâri, kâ tas jau bija iecerçts, ka ðajâs sçdçs ne tikai iemaldâs, bet bieþi pat uzstâjas eksakto un dabaszinâtòu pârstâvji. Letonikas sçþu organizçðanâ daudz darîjis akadçmiíis S. Cimermanis, un tâdas noteikti ir jâturpina. Taèu nedrîkstçtu ieslîgt vienpusîbâ un rîkot bezmaz vai tikai letonikas sçdes, konferences; turklât ðajâs sçdçs gan izskan saturâ vçrtîgi, informatîvi referâti, taèu maz ir diskusijas, maz modernâs zinâtnes. Ja turpinâsies tikai ðis virziens, ZA sçdes ar laiku apsîks. Tâdçï ierosinu, lai sçþu tematikâ pamazâm dominçjoðâs kïûtu Latvijas un zinâtnes vispârçjâs problçmas, arî cilvçces globâlâs problçmas, 20.g.s. pieredzes summçðana, 21.g.s. problçmu iezîmçðana (izvçrðot vairâkas Edgara Siliòa akadçmiskajâ lekcijâ minçtâs lînijas), tâpat Latvijas tautsaimniecîbas modeïi, demokrâtijas un sociâlo jautâjumu risinâjumi, demogrâfija, Latvijas 20. gs. vçsture, zinâtnes vieta sabiedrîbâ vispâr, zinâtòu un ideju vçsture Latvijâ, Rîgas 800–gades problçmas, Latvijas Republikas 80 gadu pieredze. Sçþu zinâtniskais un populârzinâtniskais lîmenis jâpastiprina, lai — ja ne katra, tad daudzas sçdes — kïûtu par notikumu Latvijas intelektuâlajâ dzîvç. Lîdz ðim notikuðas 46 sçdes, bet vai visas tâs atceramies? 20. martâ iecerçta Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas un LZA konference "Nacionâlâ identitâte un eiropeiskâs vîzijas Latvijâ uz 21. gs. sliekðòa". Ierosinu ar 1999. gadu rîkot LZA sçþu vai konferenèu sçriju "Gadsimtam aizejot" vai "Gadsimtam ierodoties", kopâ ar universitâtçm, valsts institûcijâm, baznîcu. Ðâdâ griezumâ 2000. gadâ varçtu rîkot II Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresu Rîgâ.

Bez tam jâbût arî tîri zinâtniskâm sçdçm íîmijâ, fizikâ, bioloìijâ — fundamentâlajâs zinâtnçs. Katru gadu kopumâ varçtu notikt 10 —16 zinâtniskas LZA sçdes, varbût pat vairâk, nerçíinot izbraukuma sçdes, — ne jau katrâ no tâm piedalîsies ZA locekïu vairums. Taèu Akadçmijas sçde tomçr izklausâs pârliecinoðâk, nekâ nodaïas sçde. Un noteikti jâturpina sadarbîba ar Latvijas Inteliìences apvienîbu un Rîgas Latvieðu biedrîbu, uzturot spçkâ nupat izveidoto "Demokrâtijas forumu" Latvijâ, piesaistot tam arî J. Èakstes Demokrâtijas fondu. Vajadzçtu sâkt domât par starptautiska mçroga ârzemju zinâtnieku aicinâðanu un viòu lekcijâm ZA.

Taèu esam mazliet piemirsuði izvçrtçt ðo sanâksmju atbalsi sabiedrîbâ un varas gaiteòos. Janvârî notika ïoti svarîga un labi sagatavota ZA sçde par demografiju, kurai nedçïu vçlâk sekoja 17. Inteliìences konference par ðo paðu tçmu. Taèu vadoðâs politiskâs partijas faktiski ignorçja ðo Latvijai ârkârtîgi bûtisko sarunu, tâ izèâkstçja, tâpat kâ netika saklausîti ZA Senâta sçdes rosinâjumi Saeimai gan par demografiju, gan par Latvijas balvas iedibinâðanu, gan par ko citu. Ko darît?

7. Jâpastiprina ZA sçþu publicitâte — gan RLB telpâs, gan Augstceltnç, jâcenðas tâs vçl plaðâk atspoguïojot presç, filmâs, TV, intervijâs, jâatgâdina zinâtnieku viedoklis vçl un vçl. Tas pats sakâms par vârdbalvâm un to pasniegðanu, ar balvâm saistîtâm lekcijâm. Nesen notika brîniðíîgas mediíu Kr. Zariòa un I. Lazovska lekcijas, kas varçtu bût rosinoðas un pamâcoðas jebkuram akadçmiíim. Bez esoðâm balvâm bûtu jâiedibina Raiòa balva — par plaðu skatîjumu uz Latviju, tâs kultûru, sociâlajâm problçmâm, pasaules kontekstâ, par sabiedrîbas humâno vçrtîbu aizstâvîbu. Varçtu bût arî Arvîda Kalniòa balva meþzinâtnçs, kopâ ar LLMZA, par ko ar mûsu partneriem principâ jau esam vienojuðies. Varçtu bût kopçjas balvas arî ar Lietuvas ZA, piemçram, Endzelîna - Bûgas balva baltu filoloìijâ, tâpat kâ kopçju izbraukuma sçþu rîkoðana (piem., Valgâ, Tartu, kaut kur Sçlijâ, Birþos u.tml.). Noþçlojami, ka ZA balvas naudas vçrtîba ir 300 — 500 lati, kamçr sportistu sasniegumus vçrtç tûkstoðos, bet tâda nu ir realitâte. Varbût kaut ko uzlabot varçtu no Kultûrkapitâla fonda vai sponsoru naudâm?

8. Jâgâdâ par LZA telpu un îpaðumu apsaimniekoðanu un modernizçðanu. Esam pateicîbu parâdâ ZA Lietu pârvaldei, ka juku laikos tâ labâ stâvoklî noturçjusi divas prâvas çkas, arî finansiâli. Taèu jâapzinâs — varam tâs zaudçt. Trijos gados jârisina gan augstceltnes, gan Lielupes zinâtnes nama liktenis, kâ tâs apsaimniekot zinâtnes labâ. Valdei un Prezidijam jâdarbojas cieðâkâ kontaktâ, dialogâ ar saimnieciskiem darbiniekiem. Gaisâ lidinâs ideja, ka pçc 2004. gada LZA daïçji varçtu pâriet uz Nacionâlâs bibliotçkas jaunceltni — "Gaismas pili", ja ðo çku patieðâm celtu (ðogad iecerçts pieòemt Saeimas likumu par Nacionâlo bibliotçku — jâizðíiras, vai tur varçtu bût arî ZA reprezentâcijas telpas, sçþu un lektorija telpa, vieta Folkloras krâtuvei ). Taèu augstceltnei jebkurâ gadîjumâ jâpaliek LZA un zinâtnes rîcîbâ (jo pârcelt optimâlâ gadîjumâ varçtu tikai LZA reprezentâcijas daïu). Turklât daþu sabiedrîbas pârstâvju vçstulçs jau pavîd doma, ka nekâdu "Gaismas pili" neesot jâceï, bet Nacionâlâs bibliotçkas vajadzîbâm it labi varçtu pârbûvçt ðo paðu ZA augstceltni ar tâs liftiem. Nedomâju, ka ðâdi priekðlikumi ir reâli, taèu tie liek mums bût nomodâ par Augstceltni, par tâs telpu racionâlu izmantoðanu. Augstceltnes vestibils, 2. un 3. stâvs mûsu çkâ jâizveido, lai nebûtu kauns ievest tur viesus, jârada eiropeiskâka vide vismaz daþâs telpâs, lîdzîgi Franèu informâcijas centram. Jâdomâ gan, kur òemt naudu. Nupat vestibilâ apskatei izstâdîta Alîses Kalniòas meditâciju gleznas "Varas mantojums" (PBLA Kultûras fonda balva 1996.gadâ). Mâksliniece ir 90 gadus veca, dzîvo Kanâdâ, viòa mçìinâjusi attçlot Otrâ pasaules kara apokalipsi, latvieðu tautas likteògaitas, tas ir 3,5 tûkstoðus vçrtîgs un mîïð dâvinâjums, taèu, ðíiet, ne îpaði iederas çkas stilistikâ un rada tâdu kâ nomâcoðu iespaidu. Vai labâk nebûtu gleznas ar laiku tomçr eksponçt Okupâcijas muzejâ ? Tâpat Lielupes Zinâtnes namam jânonâk ZA zinâtnieku intereðu lokâ, ïaujot tur atpûsties un strâdât ZA locekïiem. Zinâtnes nama nâkotni lîdz Saeimas vçlçðanâm nevajadzçtu izðíirt, taèu domât par to jâsâk. Vajadzîgs Lietu pârvaldes nolikums, tâs nemitîgs dialogs ar ZA vadîbu, — par to jârûpçjas valdei.

9. Jâapzinâs ZA kâ sabiedriski nozîmîga faktora vçrtîba. Akadçmijai jâpaliek ârpus politikas, taèu ar savu viedokli daþâdos Latvijai un zinâtnei nozîmîgos jautâjumos. Esam atkarîgi no partijâm, no Saeimas un Ministru kabineta, tâdçï konstruktîvs dialogs jâuztur ar visiem — ar tradicionâlajâm partijâm, sociâldemokrâtiem, ar A.Ðíçli un "norvçìiem", ar "nacionâïiem" u.tml.; jâturpina T. Millera aizsâktâs sarunas ar politisko partiju pârstâvjiem, vçstniekiem. Jâapzinâs, ka LZA ir izcilâkâ nevalstiskâ organizâcija Latvijâ. Pagaidâm labi kontakti izveidojuðies ar Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisiju, pçdçjâ laikâ arî ar Izglîtîbas un zinâtnes ministruju, tomçr ðîs institûcijas paðas, diemþçl, lielajos varas gaiteòos îpaði sadzirdçtas netiek. Taèu ja vienâ vai otrâ jautâjumâ vadîba esam opozîcijâ, tai jâbût konstruktîvai, nevis destruktîvai. Latvijas valsts un tautas intereses jâstâda augstâk par resoru interesçm un simpâtijâm kâdam politiskam spçkam. Ideâli bûtu, ja ZA patieðâm kïûtu par neatkarîgu ekspertu, par demokrâtijas veicinâtâju, Kompetences parlamentu Latvijâ, bet vai spçjam to panâkt, vai esam gatavi?

10. Kvalitatîvâk ZA dzîvç un starptautiskajâ reprezentâcijâ jâlieto arî angïu valoda. Krievu valodu sâkam aizmirst, angïu neesam iemâcîjuðies. Jâveido angliski un vâciski stilistiski skaistas un saturîgas atbildes vçstules, runas; tâpat internetâ jâbût ZA locekïu biogrâfijâm, norisçm, ZA lçmumiem u. tml. — tâ ir Akadçmijas vizîtkarte pasaulei, un to jau veido J. Kristapsons un viòa kolçìes. Protams, latvieðu valoda ir un paliek galvenâ arî LZA, un rûpju lokâ paliek arî latvieðu valoda, tâs kvalitâte, terminoloìija, izteiksmes lîdzekïi. Pçdçjâ Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas pilnsapulcç izskançja ierosme sarîkot îpaðu ZA sçdi, veltîtu tçmai "Latvieðu valoda Latvijâ", kas varçtu bût ieskaòa 1999. gada pasludinâðanai par "Latvieðu valodas gadu".No sirds atbalstu ðo ideju — jâpaplaðina latvieðu valodas lietojuma jomas, jâdomâ par tâs pareizîbu un labskanîbu, jâapzina ïaunums, ko tai varçtu nodarît "masu kultûras" plûsmas. Taèu tâda sçde nedrîkstçtu kïût par provinciâlisma un populisma demonstrçjumu, jo latvieðu valodas prioritâte nedrîkstçtu izslçgt lielo valodu mâcîðanos un lietoðanu, îpaði jaunatnei, lai mûsu valsts nekïûtu konkurçtnespçjîga un sevî noslçgusies. Mums vajadzîgs gan nacionâlâs paðapziòas, identitâtes apliecinâjums, gan arî konstruktîva paðkritika — bez tâs nav virzîbas uz modernu sabiedrîbu, par to vakar (12.februârî — "LV") runâju U. Ìçrmaòa piemiòas sarîkojumâ.

11. Rûp izdevumu — "Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstu", îpaði to "A" daïas — liktenis. Ðis þurnâls noteikti jâsaglabâ, taèu jâdara kaut kas radikâls, lai nodroðinâtu tâ ritmisku iznâkðanu un LZA dzîves dziïâku atspoguïoðanu þurnâlâ. Jâveido populârzinâtniskais þurnâls "Technikas Apskats", ko nupat no Kanâdas pâròçmis J.Ekmanis. Plaðâk jâlieto angïu valoda Latvijas zinâtniskajâ literatûrâ, starptautiskâ reprezentencç, lai nekïûstam provinciâli. Sadarbîba ar izdevniecîbu "Zinâtne" jâsaglabâ, tâ jâprofilç, jâmeklç "klienti"; saglabâjot pozitîvâs tradîcijas, tomçr jâmaina izdevniecîbas darba stils, varbût struktûra, lai tâ spçtu izturçt sîvo konkurenci. Jâseko enciklopçdiju lietâm, tâpat bibliotçku lietâm — jârevidç Akadçmiskâs bibliotçkas politika, cenðoties panâkt svarîgâko zinâtnisko þurnâlu abonçðanu. Varbût LZA vadîbâ bûtu jâatjauno redakciju un izdevniecîbas lietu koordinators, kâds darbojâs lîdz 1994. gadam?

12. Jâizdomâ koncepcija, kâ izveidot "Zinâtnes fondu" vai "ZA fondu". Jaunie statûti ïauj ievçlçt goda mecenâtus no Latvijas un ârvalstîm — ðâdi entuziasti jâmeklç, daþi varbût jau iezîmçjas. Nupat "Aldarî" mums bija saruna ar ìenerâldirektoru V.Gavrilovu, kurð gatavs slçgt lîgumu starp LZA un "Aldari" par "Aldara" zinâtnes balvu iedibinâðanu jauniem un veciem zinâtniekiem, par atbalstu grâmatu un þurnâlu izdoðanai un lîdzîgâm lietâm. Nodomu protokols tiek gatavots, bet "Aldaris" jau nav vienîgais uzòçmums, kas lîdzâs saimnieciskai kvalitâtei varçtu varçtu atbalstît Latvijas intelektuâlo kvalitâti, ko cita starpâ pârstâv arî zinâtne.

13. Jâîsteno emeritzinâtnieku un citu zinâtnieku (arî jauno) finansiâla un morâla aprûpe. ZA daïçji jâuzòemas arî Zinâtnieku savienîbas funkcijas, ievçrojot ne tikai akadçmiíu, bet arî citu, mazâk titulçtu, bet zinâtnei uzticamu cilvçku intereses. Pareizâks varbût bûtu cits ceïð — Zinâtnieku savienîbas reanimçðana un cieða sadarbîba ar to. Kâ Zinâtnieku savienîbas biedrs (kaut arî pçdçjâ laikâ pasîvs) kopð tâs dibinâðanas, gribçtu panâkt, lai ðî "treðâs atmodas" laiku organizâcija apzinâtu savu darbîbas jomu un biedru loku, sasauktu kongresu un precizçtu biedru sastâvu. No ZA puses mçs bûtu gatavi sâkt sarunas par sadarbîbu un parakstît lîgumu, kas atrisinâtu arî ZS telpu jautâjumu Augstceltnç. ZS varçtu bût labs akadçmijas papildinâjums kopçji sprausto uzdevumu risinâðanâ. Svarîga ir ZA kâ zinâtnieku kluba veidoðana, ZA Goda locekïu saieti, neformâlas sarunas pie kafijas. Vçlreiz: jâpanâk, lai zinâtnieki sâktu justies kâ cienîjama sabiedrîbas daïa, nevis kâ pâriji.

14. Jâpârveido komisija "Latvija un latvieði pasaulç", akcentçjot "treðâs emigrâcijas" problçmu, nezaudçjot sakarus ar jaunajiem latvieðu zinâtniekiem ârzemçs, veicinot gan viòu adaptâciju atgrieþoties dzimtenç, gan citiem jauniem zinâtniekiem, kuri vçlas doties ârzemju studijâs. Kopâ ar E. Dunsdorfu un viòa kolçìiem jâturpina apzinât emigrantu jaunâs paaudzes zinâtniekus.

15. Vairâkos lîmeòos jâturpina starptautiskâ sadarbîba.

1) Baltijas valstu ZA sadarbîba: a) programmu reâla uzsâkðana; b) kopçjas Akadçmiju balvas vai lîdzdalîba nacionâlajâs balvâs. 1998. gada rudenî Tartu iecerçta Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konference kopâ ar Baltonikas sçdi. Aicinu pârdomât, vai Baltijas valstu ZA vadîbu apspriedi 1999. gadâ Rîgâ nesaistît ar 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferenci, piesaistot politiíus, rakstniekus, sabiedriskus darbiniekus, politologus, lai paplaðinâtu profilu, citâdi ðîs Baltijas ZA vadîtâju konferences ar laiku apsîks. Tajâs tomçr ir zinâms formâlisms;

2) Baltijas — Skandinâvijas un Baltijas jûras valstu ZA sadarbîba (par pçdçjo arî jau tiek domâts kopâ ar Polijas ZA); piekrîtu Tâlim Milleram, ka nâkotnç mums bûtu jâorientçjas uz Ziemeïvalstu zinâtnes funkcionçðanas modeli, taèu mûsu tradîcijâm un îpatnîbâm atbilstoðâ veidâ (kâ Norvçgijâ?);

3) sadarbîba ar Vâcijas zinâtòu akadçmijâm;

4) sadarbîba ar citu Eiropas valstu zinâtòu akadçmijâm (Francija, Lielbritânija, Nîderlande u. c.), ar Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmiju;

5) sadarbîba ar ASV — Nacionâlo ZA, Òujorkas ZA, AABS;

6) pakâpeniska sakaru atjaunoðana ar Krievijas ZA, Krievijas Medicînas ZA u.c. struktûrâm, arî ar Baltkrieviju, Gruziju, Kazahstânu, Uzbekiju, Azerbaidþânu, Armçniju u. tml. ;

7) svarîgâkais — lîdzdalîbas daþâdos Eiropas Savienîbas, UNESCO un NATO zinâtniskos pasâkumos, jâiesaistâs Eiropas programmâs un iemaksâs, par ko raisâs sarunas valdîbas lîmenî. Jâbrauc uz ârzemçm, taèu braukâðanai jâbût ar jçgu, ne tikai iepazîðanâs un pieklâjîbas vizîtçs.

16. Jâturpina Latvijas zinâtnes tradîciju izkopðana un mûsu priekðteèu piemiòas saglabâðana. Manuprât, nav pareizi, ka ZA nekâdâ veidâ nepieminçja akadçmiía Andreja Upîða 120 gadu jubileju — tomçr viòð bija viens no ZA dibinâtâjiem un latvieðu literatûras klasiíis. Pçc deviòam dienâm bûs akadçmiía Jâòa Endzelîna 125. dzimðanas diena, — viòð ir un paliek mûsu saimes izcilâkais loceklis. Bez Latvieðu valodas institûta konferences "Valoda un tâs elementi" vajadzçtu popularizçt Endzelîna mantojumu un manis jau pieminçto ZA sçdi par valodu varbût veltît mûsu diþâ valodnieka piemiòai. Jâizdod abi ZA vçstures sçjumi — tas râdîtu mûsu devumu zinâtnei un Latvijai. Jâveido arî citas grâmatas par zinâtni un zinâtniekiem, par vçsturi un zinâtnes jçgu. Vçlreiz atkârtoju nepiecieðamîbu rûpçties par zinâtnieku arhîviem par ko runâju jau pirms trim gadiem. Mûsu ZA arhîvam grib atòemt valsts glabâtuves statusu, lai jau sakrâtos dokumentus pârvietotu uz Valsts arhîvu. Taèu bûtiskâk ir tas, ka lîdz ðim visus gadus vâkti ZA un tâs iestâþu, bet ne zinâtnieku personiskie arhîvi, kas pçc zinâtnieka un tagad arî daudzo pçtniecîbas iestâþu aizieðanas mûþîbâ, iet zudîbâ. Ðî problçma ir vismaz tikpat svarîga kâ kultûrvçsturisko, arheoloìisko, antropoloìisko kolekciju saglabâðana, par ko nupat tik temperamentîgi runâja akadçmiíis A. Caune, un arî par to mums ir jârûpçjas.

 

Viss iezîmçtais veicams

tikai kopu spçkiem

Jânâk vçl jaunâm ierosmçm. Nâkamâ Senâta un Valdes locekïu individuâlai atbildîbai un pienâkumu sadalei jâbût precîzâkai, vienmçrîgâkai. Jaunos akadçmiíus ievçlot, jâdomâ, lai to skaitâ vairâk bûtu vispusîgu, interdisciplinâri orientçtu, moderni domâjoðu un aktîvu cilvçku. Senâtâ jârisinâs diskusijâm, tas ir svarîgi, padoms ir zelta vçrts, taèu jâbût arî darbîbai. Katram jâapzinâs, ka ZA dzîvç, tâs autoritâtes nostiprinâðanâ nekas nav nâcis automâtiski, lielâ mçrâ viss ir balstîjies uz prezidenta T. Millera, nedaudzu Prezidija un Valdes locekïu, Prezidija aparâta darbinieku sistemâtisku ikdienas darbu. Iluzori bûtu domât, ka darbosies visi akadçmiíi, taèu viòu lielâka aktivitâte bûtu ïoti vçlama un stimulçjama no ZA vadîbas puses. Varçtu varbût domât par diferencçtu akadçmiíu amatatalgojumu, ja izdotos pozitîvi atrisinât zinâtnes finansçjuma problçmas vispâr, bet priekðplânâ ðo problçmu izvirzît nedrîkstam.

Paðreizçjâ attîstîbas posmâ ZA dzîvç jâizvirzâs humanitâro, sociâlo un tehnoloìiski orientçto zinâtòu jomâm, arî biotehnoloìijai un informâtikai, taèu neignorçjot fundamentâlâs zinâtnes, kuru aizstâvîba un popularizçðana ir Latvijas ZA prioritârs uzdevums.

Îpaði gribu uzsvçrt, ka LZA intereðu lokâ varçtu bût viss zinâtnes izvçrses spektrs — sâkot no laboratorijas lîdz raþoðanai un tirgus produktiem un servisam; tas, ko starptautiskâ abrievatûrâ apzîmç: RTD. Akadçmiíis U. Viesturs varçtu pârstâvçt LZA Latvijas inovâciju fonda veidoðanas darba grupâ, akadçmiíi A. Siliòð un J. Ekmanis veido starptautisko FEMIRC projektu. Tas Latvijas zinâtni saista ar raþoðanu, mudina tâdu veidot (mazos uzòçmumus).

Saprotams, diez vai viss, par ko ðeit runâts, reâli tiks paveikts ðajos trijos gados, — tas ïoti atkarîgs no akadçmiíiem paðiem, no viòu iniciatîvas, uzòçmîbas, iedrîkstçðanâs, un tâdu gan varçtu vçlçties vairâk.

Nobeigumâ gribçtu izvirzît jaunievçlamo LZA amatpersonu kandidatûras:

J. Ekmanis un T. Millers — viceprezidenti, A. Siliòð — ìenerâlsekretârs, U. Viesturs — akadçmiíis mantzinis (arî atbildîgais par LZA lîdzdalîbu inovâciju politikâ un sakariem ar LLMZA), V. J. Bçrziòð — Bibliotçku padomes priekðsçdçtâjs. Saskaòâ ar statûtiem E. Siliòð pçc 70 gadu vecuma sasniegðanas nevar ðajâ amatâ tikt pârvçlçts; domâju, Pilnsapulce varçtu viòam izteikt pateicîbu par paveikto un, ja tiktu izveidota ZA Çtikas komisija, viòð bûtu piemçrota kandidatûra tâs vadîðanai. Tâpat pateicîba pienâkas M. Lîdakam par paðaizliedzîgo darbu Íîmijas un bioloìijas zinâtòu nodaïas vadîðanâ.

Tâds bûtu mans Latvijas Zinâtòu akadçmijas uzdevumu un nâkotnes redzçjums, ðâdu ZA stratçìiju es censtos îstenot kopâ ar saviem kolçìiem. Atkârtoju: tâ iespçjama, ja darbâ patieðâm iesaistîtos ZA locekïu vairâkums un ja ar pozitîvu ievirzi turpinâtos LZA sastâva veidoðana, ievçlot tajâ patieðâm perspektîvâkos, zinâtnei un Latvijai nepiecieðamâkos cilvçkus, ja ZA darbîbâ un vadîbâ pamazâm izvirzîtos jaunâka paaudze.

Ja ðâdu stratçìiju akceptçtu un balsojums bûtu labvçlîgs, es varçtu uzòemties ZA prezidenta pienâkumus. Taèu ar noteikumu — ka joprojâm bûðu tiesîgs kâ zinâtnieks un sabiedrisks darbinieks (nevis kâ amatpersona) paust savu neatkarîgu viedokli, jebkurâ gadîjumâ, kad man tas ðíitîs nepiecieðams, jo savas funkcijas Latvijas sabiedrîbâ uzlûkoju daudz plaðâkas, nekâ Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidenta pienâkumi vien. Bet LZA vietu sabiedrîbâ Latvijâ un ârzemçs centîðos uzturçt, lai ðî institûcija, kopums bûtu tâda, uz ko varçtu païauties sabiedrîba un ar kuru bûtu jârçíinas varas nesçjiem valstî.

Musu laika mers tomer

ir prats, garigums un zinatnes svars

Piektdien, 13.februârî, notika

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce

"LV" fotokorespondenta

Aròa Blumberga acîm

A1.JPG (7596 BYTES) A2.JPG (13633 BYTES) A3.JPG (11958 BYTES)

Jautâjums ir un paliek: "Ar ko Latvijas Zinâtòu akadçmija varçtu ieiet nâkamajâ gadutûkstotî ?..." Pârdomâs: LZA îstenie locekïi — LU rektors Juris Zaíis, RTU prorektors Ivars Knçts, LZA ìenerâlsekretârs Andrejs Siliòð un LZA (tobrîd vçl) viceprezidents Jânis Stradiòð; visi vienkop;

B1.JPG (6098 BYTES)

Savstarpçjâs diskusijâs: izglîtîbas un zinâtnes ministrs Juris Celmiòð un LZA îstenais loceklis Rolands Rikards;

B2.JPG (6752 BYTES)

LZA goda loceklis Imants Ziedonis un LZA korespondçtâjlocekle Raita Karnîte;

B3.JPG (6700 BYTES)

LZA îstenais loceklis Kalvis Torgâns un LZA goda loceklis Oskars Gerts;

C1.JPG (8208 BYTES)

Latvijas izcilo zinâtnieku vârdbalvas no LZA prezidenta Tâïa Millera rokâm saòem: Kârïa Baloþa balvu tautsaimniecîbâ — LZA îstenais loceklis Oïìerts Krastiòð;

C2.JPG (8324 BYTES)

Frîdriha Candera balvu inþenierzinâtnçs un mehânikâ — LZA îstenais loceklis Jurijs Tarnopoïskis;

C3.JPG (8430 BYTES)

Viïa Plûdoòa balvu latvieðu literatûrzinâtnç — LZA îstenâ locekle Janîna Kursîte-Pakule;

D1.JPG (8409 BYTES)

Heinricha Skujas balvu bioloìijâ — LZA îstenais loceklis Mârtiòð Beíers;

D2.JPG (9310 BYTES)

Arveda Ðvâbes balvu Latvijas vçsturç — Dr.habil.vçst. Jânis Bçrziòð;

D3.JPG (9008 BYTES)

un no LZA viceprezidenta Jura Ekmaòa rokâm — Gustava Vanaga balvu íîmijâ saòem LZA prezidents Tâlis Millers

Akadçmija 1997.gadâ

Z1.JPG (5412 BYTES)

No Latvijas Zinâtòu akadçmijas Prezidija un

LZA ìenerâlsekretâra Andreja Siliòa pârskata

LZA darbîba ir cieði saistîta ar Latvijas zinâtni, to ietekmç norises Latvijas zinâtnç un Latvijâ vispâr. Daþus bûtiskus 1997.gada notikumus ir iniciçjusi arî pati LZA.

Tâlâk ir dots daþu svarîgâko notikumu uzskaitîjums, kuru akceptçjis LZA prezidijs.

• 1997.gadâ Latvijas sabiedrîbas un Latvijas zinâtnieku uzmanîbu saistîja jautâjums — vai Latvija kïûs par Eiropas Savienîbas reâlu kandidâtvalsti. Jûnijâ kïuva zinâms, ka Latvijas nav starp Eiropas Komisijas ieteiktajâm valstîm. Eiropas Komisijas Pçtniecîbas apakðkomisijas vadoðie darbinieki pievçrsa uzmanîbu ðâdai sakritîbai: par reâlajâm kandidâtvalstîm izraudzîtas tâs valstis, kurâs pçtniecîbai un tehnoloìiskai attîstîbai atvçlçti 0,7—1,7% no iekðzemes kopprodukta (sk.tabulu).

Dati par Eiropas Savienîbas

asociçtajâm valstîm

Nr. Valsts % no iekðzemes

kopprodukta, kas izlietots

pçtîjumiem, izglî-

tehnoloìiskai tîbai

attîstîbai A B A+B

1. Slovçnija 1,77 5,8 7,57

2. Ungârija 0,78 6,6 7,38

3. Èehija 1,21 5,9 7,11

4. Polija 0,80 6,2 7,00

5. Igaunija 0,7 5,7 6,40

6. Lietuva 0,5 5,5 6,00

7. Latvija 0,45 5,2 5,65

8. Bulgârija 0,62 4,0 4,62

9. Rumânija 0,68 3,4 4,08

10. Slovâkija 1,04 1,5 2,54

Izvçloties kandidâtvalstis iesaistei Eiropas Savienîbâ, kïuva zinâmi divi visumâ pozitîvi slçdzieni par Latvijas zinâtnes atbilstîbu Eiropas Savienîbas prasîbâm: vienu deva pati Eiropas Komisija, otru — neatkarîgâ ekspertîze, kuru Eiropas Komisijas uzdevumâ veica Holandes auditfirma "Cooper & Lybrand". Gatavojot slçdzienu, iepriekðçjâs pârrunâs bija iesaistîta LZA.

Tajâ paðâ laikâ diemþçl neatsaucîgâka kïuvusi valdîbas un Saeimas attieksme pret pçtniecîbas finansçðanas vajadzîbâm valstî, nepietiekama ir politiskâs elites izpratne par zinâtnes lomu sabiedrîbas atîstîbâ.

1996.gada beigâs — 1997.gada sâkumâ toreizçjais Ministru prezidents, izprotot zinâtnes svarîgo lomu Latvijas attîstîbâ, uzskatîja, ka zinâtnei valsts budþetâ ir jâatvçl vismaz 0,5% no iekðzemes kopprodukta un ðim râdîtâjam ir pakâpeniski jâpieaug. Savâ runâ 1997.gada 6.martâ toreizçjais Ministru prezidents A.Ðíçle pirmoreiz publiski analizçja zinâtnes attîstîbas problçmas Latvijâ. Diemþçl katra jaunâ Latvijas valdîba savâs deklarâcijâs arvien vairâk atkâpjas no iepriekðçjâs valdîbas nostâjas. Latvijâ kopð 1997.gada februâra vairs nav Zinâtnes un augstâkâs izglîtîbas valsts ministra posteòa. Saeima neakceptçja zinâtnieku priekðlikumu lîdzîgi tam, kâ tas ir citâs valstîs, iedibinât îpaðu komisiju Ministru prezidenta vadîbâ, kura izstrâdâtu zinâtnes politiku un ar to saistîto valsts attîstîbas politiku.

• 23.janvârî Latvijas Republikas Saeima vienbalsîgi apstiprinâja LZA Hartu. Sâkâs LZA Statûtu pârstrâde, kura beidzâs ar grozîjumu apstiprinâðanu LZA pilnsapulcç 21.novembrî.

• 1997.gadâ turpinâjâs un nostiprinâjâs iepriekðçjos gados aizsâktâ tradîcija — LZA Lielâs medaïas pasniegðana svinîgâ ceremonijâ, kuras galvenâ daïa ir laureâta akadçmiskâ lekcija.

16.septembrî LZA Lielâ medaïa tika pasniegta LZA ârzemju loceklei profesorei Vairai Vîíei–Freibergai (Kanâda), kura nolasîja lekciju "Tradîcija un jaunrade Latvju dainâs".

21.novembrî akadçmijas pilnsapulcç LZA Lielâ medaïa tika pasniegta LZA îstenajam loceklim profesoram Edgaram Siliòam, kurð nolasîja lekciju "Daþas mûsdienu fizikas filozofiskâs problçmas".

Abas akadçmiskâs lekcijas guva plaðu atsaucîbu un pozitîvu novçrtçjumu.

• 1997.gadâ notika divi LZA goda locekïu saieti, lîdz ar to, no vienas puses — aizsâkot goda locekïu aktîvâku iesaisti LZA uzdevumu risinâðanâ, no otras puses — tuvinot Zinâtòu akadçmiju Latvijas kultûras dzîves norisçm.

• LZA un LZP izstrâdâja un akceptçja Zinâtnieka çtikas kodeksu.

• Turpinâjâs un nostiprinâjâs LZA sçþu prakse. LZA pievçrsâs arî Latvijas reìionu problçmâm, notikuðas izbraukuma sçdes Jaunjelgavâ, Daugavpilî, Baldonç, Ventspilî, Valmierâ.

• Nostiprinâjusies sadarbîba ar Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmiju, organizçjot kopîgas sçdes un diskutçjot par problçmâm, kuras interesç abas akadçmijas.

• Aktîvu darbîbu uzsâka Íîmijas un bioloìijas nodaïas Medicînas zinâtnes komisija (vad. akadçmiíe V.Kluða), izvçrtçjot Latvijas mediíu sasniegumu un meklçjot jaunas darbîbas formas.

• Visâ pilnîbâ sâka funkcionçt Valsts emeritçto zinâtnieku sistçma. Ðis nosaukums pieðíirts jau 86 Latvijas izcilâkajiem zinâtniekiem. Diplomu un nozîmju pasniegðana notika svinîgâ ceremonijâ Latvijas Zinâtòu akadçmijâ.

• Latvijas Universitâtç ieviesta jaunâ profesoru ievçlçðanas sistçma. No 76 jaunievçlçtajiem profesoriem 26 ir LZA locekïi.

• Turpinâs bijuðo LZA institûtu un citu zinâtnisko iestâþu reorganizâcija, kas galvenokârt izpauþas kâ to pâreja universitâðu sastâvâ. Pagaidâm paliek neskaidrs, uz kâdiem pamatiem Latvijâ tiks veidoti valsts nozîmes zinâtniskie centri.

• 21.—23.septembrî Viïòâ notika kârtçjâ Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konference, kura attîstîja tâlâk tas sadarbîbas formas, kuras principi tika izstrâdâti 1996.gada Jûrmalas konferencç.

• 25.septembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijâ tika atklâts Latvijas–Francijas zinâtniskâs informâcijas centrs.

• 18.decembrî Parîzç tika parakstîts UNESCO un Latvijas Zinâtòu akadçmijas sadarbîbas lîgums.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas senâts

Lçmums Nr. 51.1. Rîgâ 1998. gada 6. janvârî

Par Latvijas Zinâtòu akadçmijas vârdbalvu

ekspertu komisiju lçmumu apstiprinâðanu

Jautâjumâ ziòoja LZA zinâtòu nodaïu priekðsçdçtâji akadçmiíi J. Ekmanis, M. Lîdaka, V. Hausmanis.

LZA Senâta l ç m u m s:

1.1. Apstiprinât Latvijas Zinâtòu akadçmijas zinâtnisko nodaïu ekspertu komisiju lçmumus un pieðíirt 1998. gadâ ðâdas vârdbalvas:

Frîdriha Candera balvu fizikas un matemâtikas zinâtnçs:

Jevgenijam Kotominam — Dr. habil. fiz., LU Cietvielu fizikas institûts, par pçtîjumu kopumu ‘’Cietvielu defektu teorija’’ (t. sk. 3 monogrâfijas) — Ls. 410 — no LZA balvu rçíina.

Frîdriha Candera balvu inþenierzinâtnçs un mehânikâ:

Jurijam Tarnopoïskim — LZA îst. loc. Dr.habil.inþ., Polimçru mehânikas institûts, par pçtîjumu kopumu ‘’Kompozîtu inþeniermehânika’’ (4 monogrâfijas) — Ls. 410 — no LZA balvu rçíina.

Gustava Vanaga balvu:

Tâlim Milleram — LZA îst. loc. Dr.íîm., Neorganiskâs íîmijas institûts, par pçtîjumu kopumu ‘’Fosfora—slâpekïa neorganiskie savienojumi’’ — Ls. 410 — no LZA balvu rçíina.

Paula Stradiòa balvu:

Ilmâram Lazovskim — LZA îst. loc. Dr. habil. med., Latvijas Medicînas akadçmija, par darbu kopumu ‘’Klîniskâs nefroloìijas pamataspekti, medicînas terminoloìija un medicînas filozofija’’ — Ls. 330 — no LZA balvu rçíina.

Heinricha Skujas balvu:

Mârtiòam Beíeram — LZA îst. loc. Dr. habil. biol., LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts, par pçtîjumu kopumu ‘’Atjaunojamo resursu biokonversija perspektîvos produktos’’ — Ls. 410 — no LZA balvu rçíina.

Kârïa Baloþa balvu:

Oïìertam Krastiòam — LZA îst. loc. Dr. habil. ekon., Latvijas Statistikas institûts, par pçtîjumu kopumu ‘’Latvijas iedzîvotâju dzîves apstâkïi un dzîves lîmenis’’ — Ls. 410 — no LZA balvu rçíina.

Viïa Plûdoòa balvu:

Janînai Kursîtei—Pakulei — LZA îst. loc. Dr. habil. filol., Literatûras, folkloras un mâkslas institûts, par monogrâfijâm ‘’Raiòa dzejas poçtika’’ (R., Zinâtne, 1996.) un ‘’Latvieðu folklora mîtu spogulî’’ (R., Zinâtne, 1996.) — Ls. 410 — no LZA balvu rçíina.

Arveda Ðvâbes balvu:

Jânim Bçrziòam — Dr.habil.vçst., LU Latvijas vçstures institûts, par monogrâfiju ‘’Latvijas rûpniecîbas strâdnieku dzîves lîmenis 1900—1914'’ (R., Latvijas vçstures institûta apgâds, 1997.) — Ls. 410 — no LZA balvu rçíina.

 

1.2. J. Endzelîna balvas ekspertu komisija balvu nav pieðíîrusi nevienam no pretendentiem.

Sakarâ ar izcilâ latvieðu valodnieka Jâòa Endzelîna 125 gadu dzimðanas dienas atceri izsludinât dokumentu pieòemðanu konkursam LZA Jâòa Endzelîna vârdbalvai 1998. gadam lîdz 1998. gada 15. februârim. Aicinât kandidâtus konkursam izvirzît LZA locekïus, zinâtnisko iestâþu padomes, augstâko mâcîbu iestâþu — universitâðu senâtus, Latvijas vai ârvalstu valodnieku zinâtniskâs apvienîbas.

 

1.3. Apstiprinât Latvijas Zinâtòu akadçmijas Paula Stradiòa ekspertu komisijas lçmumu un pieðíirt 1998. gadâ Paula Stradiòa balvu: Kristoferam Kristapam Zariòam — LZA ârz. loc., Stanfordas Universitâte (ASV), par pasaules nozîmes pçtîjumiem par miega artçrijas patoloìiju un ieguldîjumu Latvijas medicînas attîstîbâ — Ls. 250 — no LZA ziedojumu lîdzekïiem.

LZA prezidents T. Millers

LZA ìenerâlsekretârs A. Siliòð

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!