Par lauksaimniecības statūtsabiedrībām

Šodien, 22. martā, Zemkopības ministrijā notiek Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas (LSA) kopsapulce. Pašlaik Latvijā darbojas 63 paju sabiedrības, 179 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), 26 akciju sabiedrības un agrofirmas, kā arī 183 kooperatīvās sabiedrības. No tām liela daļa ir Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas dalīborganizācijas — 36 paju sabiedrības, 22 SIA, 16 kooperatīvās sabiedrības un 2 akciju sabiedrības.

LSA sagatavojusi informāciju par aizvadītā gada saimnieciskās un ekonomiskās darbības rezultātiem 62 saimniecībās. Tajā teikts, ka visas LSA dalīborganizācijas 1999. gadā izmantoja 86 960 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Astoņās saimniecībās pērn bijis vairāk par 500 govīm, astoņās — vairāk par 1000 cūkām. Savukārt 62 saimniecībās saražotas 69 779 tonnas graudu, 9392 tonnas kartupeļu, 77 790 tonnas cukurbiešu, 2735 tonnas dārzeņu. Lielākā labības ražotāja ir kooperatīvā sabiedrība "Uzvara– lauks", kas izaudzējusi 8277 tonnas graudu, bet paju sabiedrībā "Pampāļi" novāktas 5787 tonnas graudu, akciju sabiedrībā "Tērvete" — 4838 tonnas. Turklāt a/s "Tērvete" un p/s "Pampāļi" ieguvušas arī augstākās graudu ražas. Cukurbietes pērn labi augušas kooperatīvajā sabiedrībā "Uzvara–lauks" — 14 370 tonnas, p/s "Lielvircava" — 10 232 tonnas, p/s "Sesava" — 8963 tonnas; kartupeļi un dārzeņi — SIA "Mārupe", attiecīgi 4954 un 2651 tonna. Par lielāko nodokļu maksātāju 1999. gadā atzīta a/s "Agrofirma Tērvete", kas valstij samaksājusi Ls 373 700, SIA "Mārupe" — Ls 312 300, p/s "Naukšēni" — Ls 285 900, p/s "Pampāļi" — Ls 272 300.

LSA kopsapulcē paredzēts analizēt aizvadītajā gadā paveikto, kā arī lemt par veicamo šogad. Līdz šim asociācija daudz darījusi visdažādāko lauksaimniecības problēmu risināšanā, likumdošanas un normatīvo aktu izstrādē, iesniegti konstruktīvi priekšlikumi gan Saeimai, gan valdībai par lauksaimniekiem būtiskiem jautājumiem. Iecerēts apspriest arī vairākas prasības valsts institūcijām, piemēram, par nodokļu atvieglošanu lauksaimniecības statūtsabiedrībām un lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām, nodrošinot visu īpašuma formu uzņēmējdarbībai lauksaimnieciskajā ražošanā vienādus nodokļu maksāšanas nosacījumus. Tikpat aktuāls jautājums, kas valdībai jārisina, ir iekšējā tirgus aizsardzība un robežkontroles sakārtošana. LSA uzskata, ka sadarbībā ar citām lauksaimniecības pašpārvaldes organizācijām jāturpina aizsāktais dialogs ar Zemkopības ministrijas vadību par dažādu priekšlikumu sagatavošanu Ministru kabineta noteikumu projektiem, valsts subsīdiju nolikumam un citiem lauksaimniecības jautājumiem. LSA ir gatava iesaistīties arī Eiropas Savienības iestāšanās dokumentu izvērtēšanā.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"