Mûsu laika mçrs ir: prâts, garîgums un zinâtnes svars

Piektdien, 13.februârî, Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce — savâs problçmâs un jaunumos

Jaunums: par Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidentu turpmâkajiem trijiem gadiem tiek ievçlçts íîmiíis, zinâtnes un kultûras vçsturnieks, rakstnieks Jânis Stradiòð; jauno amatíçdi jaunajam amatvîram uzliek iepriekðçjais (un lîdz 28.februârim esoðais) akadçmijas prezidents Tâlis Millers; cieòas ziedi jaunajam… Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ar kopdomu

Piektdien, 13. februârî, notika Latvijas Zinâtòu akadçmijas gada pilnsapulce. Pilnsapulci atklâja LZA prezidents Tâlis Millers.

Klâtesoðie ar klusuma brîdi godinâja tos akadçmijas locekïus, kas pçrn aizgâjuði mûþîbâ, — íîmiíi Varvaru Sergejevu, mâkslinieku Induli Zariòu, bioloìi Magdu Ðtaudingeru—Voitu, tiesîbzinâtnieku Jâni Vçberu, fiziíi Mâri Jansonu, teologu Jâni Rozentâlu, valodnieku Konstantînu Karuli, inþenieri Kârli Irbîti un vçsturnieku un publicistu Uldi Ìçrmani.

Pilnsapulcç ar ziediem un aplausiem sveica desmit zinâtniekus, kuriem pieðíirtas LZA balvas. Savukârt augstskolu desmit studenti saòçma deviòas prçmijas par saviem zinâtniskajiem pçtîjumiem.

Pârdomâs par LZA darbîbu no 1994. gada lîdz 1998. gadam dalîjâs LZA prezidents Tâlis Millers. Pârskatu par akadçmijas darbîbu pçrnajâ gadâ sniedza LZA ìenerâlsekretârs Andrejs Siliòð. LZA Uzraudzîbas padomes ziòojumu nolasîja akadçmiíis Oïìerts Krastiòð.

Par Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidentu tika ievçlçts LZA lîdzðinçjais viceprezidents Jânis Stradiòð (viòa programmas runu publicçjam atseviðíi).

Daþi akcenti no LZA prezidenta Tâïa Millera pârdomâm:

Atbilstoði likuma par zinâtnisko darbîbu normâm LZA sastâvâ esoðie zinâtniskâs pçtniecîbas institûti kïuva neatkarîgi un patstâvîgi. Tomçr paradoksâli, ka Latvijas Zinâtòu akadçmijas pakïautîbâ un pârziòâ palika visi konstruktoru tehnologu biroji, eksperimentâlâs raþotnes, rûpnîcas un, kas vçl paradoksâlâk, visas Salaspils dzîvojamâs mâjas un visas atbilstoðâs komunikâcijas, kas saistîtas ar ðo dzîvojamo mâju ekspluatâciju, — ûdensvads, ûdens attîrîðanas iekârtas, elektropârvades lînijas utt.

Institûti 1994. gada 1. jûnijâ tika nodoti Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas pârziòâ, bet jau ar valdîbas 1993. gada lçmumu konstruktoru tehnologu biroji un rûpnîcas ir pakïautas privatizâcijai.

Kopð ðî lçmuma pieòemðanas ir pagâjuði gandrîz pieci gadi, privatizâcijas process jau tuvojas nobeigumam, bet viss ir apstâjies ar ðo objektu nodoðanu paðvaldîbâm. Pçc ne seviðíi patîkamâm un intensîvâm darbîbâm 1997. gada vidû izdevâs visus ðos objektus nodot Salaspils paðvaldîbai, bet ir palikuðas negatîvas sekas, jo, kâ zinâms, ne visur tiek nomaksâti komunâlie maksâjumi, arî daþâdas nomas naudas, elektrîbas un siltuma maksâjumi, nodokïi. Paðvaldîba ðos parâdus neuzòemas. Kopumâ tie ir aptuveni 27 tûkstoðu latu parâdi valsts budþetam, kas LZA acîmredzot kaut kâdâ veidâ bûs jâsamaksâ.

Pçdçjâ gada laikâ ir izveidojusies korekta, pat laba sadarbîba ar Izglîtîbas un zinâtnes ministriju un ar ðîs ministrijas Augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes departamentu. Normâlas attiecîbas ir arî ar Augstâkâs izglîtîbas padomi un ar Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisiju, ciktâl tas skar likumdoðanas jautâjumus. Ja runâjam par sadarbîbu ar Saeimu kopumâ, tad pçdçjos gados sadarbîba lîdzinâs nullei, jo uz visiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas nosûtîtajiem aicinâjumiem, priekðlikumiem, ierosinâjumiem labâkâ gadîjumâ saòemam atbildi, ka tas ir nodots izskatîðanai komisijai, bet lielâkoties ir pilnîgs klusums — nekâdu atbilþu. Te mums ïoti rûpîgi jâstrâdâ visiem kopâ, lai ðo stâvokli mainîtu.

Vçl viena problçma — valsts pârvaldes institûciju neizlçmîba par valsts attîstîbas politiku. Vai mums bûs tranzîta un tûrisma zeme vai arî augsti attîstîta zinâtne un raþoðana un intelektuâla sabiedrîba? Acîmredzot vajadzçtu visu kopâ — simbiozi, bet pagaidâm Latvijas mçrogâ ðâda politika nav vçrojama. To pierâda arî finansçjums zinâtnei. Ðajâ ziòâ mçs pçdçjos gados diezgan ievçrojami sâkam atpalikt arî no Igaunijas.

Sabiedrîbâ mazinâs zinâtnes prestiþs. Notiek smadzeòu noplûde divos virzienos — uz ârzemçm un arî uz biznesa struktûrâm. Vai tas ir labi vai slikti? Uz ðo jautâjumu grûti atbildçt vienâ vârdâ, tomçr tâds process notiek.

Daþas domas no LZA ìenerâlsekretâra Andreja Siliòa pârskata:

Ir kâda problçma, kas bûtu jâatrisina. Kâ zinâms, paðreiz daïa akadçmijas ârzemju locekïu pârceïas uz dzîvi Latvijâ. Un tad viòu statuss ir diezgan îpatnçjs, vçl jo vairâk, ja, teiksim, cilvçks pârstâv Latviju ANO, kâ tas ir ar Jâni Priedkalnu. Tas ir jâatrisina, tâpçc mums lîdz nâkamajâm vçlçðanâm rudenî ir jâizstrâdâ noteikumi, kâdâ veidâ ârzemju locekïi var kïût par mûsu akadçmijas locekïiem — vai nu korespondçtâjlocekïiem, vai îstenajiem. Ir arî otra problçma — daïa zinâtnieku strâdâ ârzemçs. Lai gan ðeit viòi ir Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïu skaitâ, bûtîbâ jau dzîvo ârzemçs. Un tad viòu statuss kâ LZA vietçjiem locekïiem vairs nav îsti korekts. Arî ðis jautâjums bûtu jârisina.

Interesi par Zinâtòu akadçmiju izrâda arî firmas. Tâ kâ mums jaunajos statûtos ir paredzçts arî goda mecenâts, mçs varçsim izmantot ðo iespçju — tâdas firmas, kas labvçlîgi izturas pret Zinâtòu akadçmiju, var kïût par goda mecenâtçm. Tâtad mums ir iespçjas sadarboties arî gluþi ekonomiskâ jomâ.

Ir sagatavota Latvijas Zinâtòu akadçmijas lapa Internetâ. Aicinu visus to apskatît, tâ ir ïoti informatîva un sniedz ziòas pat par ðo pilnsapulci, kas patlaban notiek, par institûtiem, pasâkumiem, Latvijas zinâtniekiem. LZA par ðo darbu saòem finansçjumu no Latvijas Zinâtnes padomes. Protams, tas ir viens no LZA zinâtniski informatîvâs darbîbas rezultâtiem.

Andris Sproìis,

"LV" nozaru virsredaktors

Vçl par notikumu — 14., 15. lpp.