• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Rīgas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

Rīgas pilsētas izpilddirektors publicē rīkojumus par paaugstinātas ledus bīstamības perioda noteikšanu.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2020. gada 3. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 10 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā, un personām ar redzes invaliditāti". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 7.05.2020., Nr. 87 https://www.vestnesis.lv/op/2020/87.30

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Salas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2020/6

Par Salas novada pašvaldības pabalstu krīzes situācijā sakarā ar ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību

Vēl šajā numurā

07.05.2020., Nr. 87

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 10

Pieņemts: 03.04.2020.

OP numurs: 2020/87.30

2020/87.30
RĪKI

Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 10

Rīgā 2020. gada 3. aprīlī (prot. Nr. 8, 1. §)

Par Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā, un personām ar redzes invaliditāti

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 3. panta otro daļu un
35. panta trešo un ceturto daļu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) pabalsta mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā, un personām ar redzes invaliditāti (turpmāk – Pabalsts) pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. ģimenes locekļi – personas laulātais, vecāki (adoptētāji), brāļi, māsas, bērni, mazbērni un vecvecāki;

2.2. mājoklis – personas īpašumā vai lietojumā esošs nekustamais īpašums, kurā persona ir deklarējusi dzīvesvietu un faktiski dzīvo;

2.3. mājokļa pielāgošana – mājokļa pārbūve vai atjaunošana un aprīkošana ar nepieciešamajām palīgierīcēm, uzlabojot vides pieejamību personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā, un personām ar redzes invaliditāti. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās vides pielāgošana neietver koplietošanas telpu pielāgošanu.

3. Mājokļa pielāgošanas mērķis ir padarīt mājokļa vidi pieejamu personai ar invaliditāti, nodrošināt iespēju pārvietoties mājoklī, paaugstināt aktivitāšu veikšanas spējas un mazināt atkarību no citu personu palīdzības.

4. Tiesības saņemt Pabalstu ir pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušai personai, kura ir atzīta par I vai II grupas invalīdu vai bērnu invalīdu un pārvietojas riteņkrēslā, un personai ar I vai II grupas redzes invaliditāti vai bērnam ar redzes invaliditāti (turpmāk – Persona).

5. Pabalsts ir paredzēts mājokļa pielāgošanas darbu, tostarp nepieciešamo dokumentu – tāmes, mājokļa pārbūves vai atjaunošanas projekta vai vienkāršotās pārbūves vai atjaunošanas apliecinājuma kartes izstrādes un tās saskaņošanas Rīgas pilsētas būvvaldē, apmaksai, izņemot gadījumu, ja mājoklī iepriekš veikta patvaļīga būvniecība. Mājokļa pielāgošanas darbus veic komercreģistrā reģistrēts komersants vai Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants (turpmāk – Komersants).

6. Pabalsts nav paredzēts tehnisko palīglīdzekļu, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, iegādei.

II. Pabalsta piešķiršanas kārtība

7. Pabalstu piešķir un izmaksā Rīgas Sociālais dienests (turpmāk – Dienests).

8. Pabalstu piešķir, ja mājoklis ir Personas vai tās ģimenes locekļa īpašumā, kā arī ja mājoklis ir valsts, pašvaldības vai citas personas īpašumā un Personai ir noslēgts īres līgums uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no Pabalsta pieprasīšanas dienas.

9. Pabalstu nepiešķir, ja mājoklis ir ieķīlāts, izņemot gadījumu, ja Personai vai tās likumiskajam pārstāvim ir hipotekārais kredīts pielāgojamā mājokļa iegādei.

10. Personai piešķir Pabalstu viena mājokļa pielāgošanai.

11. Pabalstu var saņemt atkārtoti, ja:

11.1. iepriekš pielāgotā mājoklī dzīvojošā Persona, saņemot pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pāriet dzīvot uz pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli, t.sk. servisa dzīvokli;

11.2. mājoklī pastāv apstākļi, kas ierobežo Personas aktivitāšu spējas un rada atkarību no citas personas palīdzības, ko apliecina Dienesta ergoterapeita atzinums. Šajā gadījumā pabalsts tiek piešķirts ne biežāk kā reizi piecos gados.

III. Pabalsta pieprasīšanas kārtība

12. Lai saņemtu Pabalstu, Persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā un iesniedz:

12.1. iesniegumu Pabalsta saņemšanai;

12.2. izrakstu no ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) vai ārstējošā ārsta atzinumu, kas satur nepieciešamo medicīnisko informāciju Dienesta ergoterapeita atzinuma sagatavošanai;

12.3. īres līguma kopiju (uzrādot oriģinālu);

12.4. mājokļa īpašnieka rakstisku piekrišanu mājokļa pielāgošanai, ja Persona nav mājokļa īpašnieks.

13. Pēc šo saistošo noteikumu 12. punktā minēto dokumentu saņemšanas Dienests:

13.1. izvērtē Personas atbilstību saistošo noteikumu 4. punktā noteiktajām prasībām, kā arī šajos saistošajos noteikumos noteikto Pabalsta piešķiršanas nosacījumu izpildi;

13.2. novērtē Personas individuālās vajadzības un nepieciešamību veikt mājokļa pielāgošanu;

13.3. pieņem lēmumu par Pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt Pabalstu;

13.4. rakstiski paziņo Personai par pieņemto lēmumu.

14. Pamatojoties uz šo saistošo noteikumu 13.3. apakšpunktā minēto lēmumu, Dienests, Persona, mājokļa īpašnieks (ja Persona nav mājokļa īpašnieks) un Komersants slēdz līgumu par mājokļa pielāgošanu (turpmāk – Līgums).

15. Ja mājokļa pielāgošana nav uzsākta sešu mēnešu laikā pēc Līguma parakstīšanas, Pabalsts netiek izmaksāts. Atkārtoti pieteikties Pabalstam Persona var ne ātrāk kā pēc viena gada pēc tiesību uz Pabalstu zaudēšanas.

16. Ja Personu pieprasījums pēc Pabalsta pārsniedz pašvaldības budžeta gadā plānoto finansējumu, Dienests veido rindu Pabalsta saņemšanai.

IV. Pabalsta apmērs un tā izmaksas kārtība

17. Pabalsta apmērs ir līdz 4000 euro Personai, kura pārvietojas riteņkrēslā, un līdz 1500 euro Personai ar redzes invaliditāti.

18. Dienests samaksā par mājokļa pielāgošanas darbiem Komersantam pēc darbu pieņemšanas.

19. Ja mājokļa pielāgošanu nevar pabeigt sakarā ar Personas nāvi, Dienests pēc darbu pieņemšanas samaksā par faktiski izpildītajiem darbiem. Šajā gadījumā ģimenes locekļi, atbalsta personas vai citas pilnvarotās personas, kā arī Komersants, kurš parakstīja Līgumu, nekavējoties ziņo Dienestam par mājokļa pielāgošanas darbu pārtraukšanu.

V. Mājokļa pielāgošanas darbu pieņemšana

20. Mājokļa pielāgošanas darbu pieņemšanā piedalās un pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta:

20.1. Persona. Ja iestājusies Personas nāve, pieņemšanas un nodošanas aktam pievieno informāciju no Iedzīvotāju reģistra;

20.2. mājokļa īpašnieks, ja Persona nav mājokļa īpašnieks;

20.3. Komersanta pārstāvis;

20.4. Dienesta pārstāvis.

21. Ja Persona atsakās vai objektīvu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, bet spēj paust savu gribu, Personas vietā pieņemšanas un nodošanas aktā parakstās Dienesta pārstāvis, šo faktu ar parakstu apliecinot diviem lieciniekiem atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajam.

22. Pielāgotā mājokļa nodošanu ekspluatācijā veic mājokļa īpašnieks Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Noslēguma jautājums

23. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2006. gada 14. novembra saistošos noteikumus Nr. 59 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā" (Latvijas Vēstnesis, 2006, Nr. 198; 2008, Nr. 78; 2009, Nr. 204; 2012, Nr. 168; 2013, Nr. 175; 2018, Nr. 36).

Rīgas pilsētas pašvaldības
pagaidu administrācijas vadītājs E. Balševics

 

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2020. gada 3. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 10 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā, un personām ar redzes invaliditāti"

1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts

Sagatavotie Rīgas domes saistošie noteikumi "Par Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā, un personām ar redzes invaliditāti" (turpmāk – Saistošie noteikumi) aizstās pašreiz spēkā esošos Rīgas domes 14.11.2006. saistošos noteikumus Nr. 59 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 59). Saistošajos noteikumos ir aprakstīta Rīgas pilsētas pašvaldības pabalsta mājokļa pielāgošanai (turpmāk – pabalsts) pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtība.

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums.

Saistošie noteikumi atšķirībā no Saistošajiem noteikumiem Nr. 59 papildināti un precizēti atbilstoši aktuālajai situācijai:

1) saistībā ar praksē pierādījušos vajadzību paplašināt mājokļa pielāgošanas iespējas personām, kuras dzīvo privātmājās (mazstāvu dzīvojamās ēkās):

– precizēts termins "mājoklis", paredzot, ka mājoklis ir ne tikai personas īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas un palīgtelpas, bet viss nekustamais īpašums, kurā persona ir deklarējusi dzīvesvietu un dzīvo:

– precizēts termins "mājokļa pielāgošana", paredzot, ka privātmājās būs iespēja veikt vides pielāgošanu, lai atvieglotu personas izkļūšanu/iekļūšanu mājoklī, piemēram, automatizēta vārtu atvēršana, cietā seguma ierīkošana no īpašuma robežas līdz mājokļa durvīm, uzbrauktuves izbūve. Šis nosacījums neattiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām (mazstāvu un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tiek definētas atbilstoši Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumu Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"" 3.1. un 3.2. apakšpunktam);

2) ņemot vērā, ka pabalsta summas ietvaros dažkārt nevar veikt visus nepieciešamos pielāgojumus vai arī personas funkcionālā stāvokļa izmaiņu dēļ nepieciešami vēl citi mājokļa pielāgojumi, Saistošajos noteikumos noteikts, ka persona pabalstu drīkst saņemt atkārtoti pēc pieciem gadiem, ja tiek saņemts Rīgas Sociālā dienesta ergoterapeita atzinums par nepieciešamajiem mājokļa pielāgojumiem;

3) pabalstu varēs saņemt personas, kuras īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli, t.sk. servisa dzīvokli;

4) lai iespējami efektīvāk tiktu izmantota pabalstam paredzētā summa, noteikts liegums izmantot pabalstu tādu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem;

5) paredzēta kārtība, kā rīkoties, ja konstatēta personas, kuras mājoklī notiek pielāgošana, nāve. Samaksa tiks veikta par faktiski veiktajiem mājokļa pielāgošanas darbiem līdz personas nāvei;

6) paredzēta kārtība gadījumos, ja persona atsakās parakstīt pieņemšanas un nodošanas aktu vai objektīvu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, bet spēj paust savu gribu, t.i., personas vietā pieņemšanas un nodošanas aktā parakstās Rīgas Sociālā dienesta pārstāvis, šo faktu ar parakstu apliecinot diviem lieciniekiem atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajam;

7) Saistošie noteikumi papildināti ar vēl vienu mērķa grupu – personām ar redzes invaliditāti, paredzot vides pieejamības uzlabojumus mājoklī atbilstoši šo personu vajadzībām, piemēram, sliekšņu demontāža starp istabām, grīdu izlīdzināšana vienā līmenī, specifiska papildu apgaismojuma uzstādīšana u.tml. Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem uz 31.12.2019. Rīgā bija 856 personas ar redzes I grupas invaliditāti (pilngadīgās personas); II grupas redzes invaliditāte ir 722 personām; bērni ar redzes invaliditāti – 48. Lai noteiktu pielāgošanas apjomu personām ar redzes invaliditāti, par pamatu izmantota informācija, kas iegūta pārrunās ar biedrības "Redzi mani" un Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes pārstāvjiem. Noskaidrots, ka mērķa grupas personām dzīvesvietas pielāgošanai pamatā ir nepieciešama sliekšņu demontāža un elektroinstalācijas pārveide ar papildu apgaismojuma uzstādīšanu. Personām ar redzes invaliditāti pabalsta apmērs Saistošajos noteikumos noteikts līdz 1500 euro. Lai noteiktu darbu izmaksas viena mājokļa pielāgošanai, par pamatu ņemta platība 32 m2 (platība izvēlēta saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības pabalsta dzīvokļa apmaksai normatīvu). Informācija par izmaksām iegūta, salīdzinot cenas vairākās interneta vietnēs, kur norādītas būvdarbu cenas 2019. gadā. Darbu izmaksas – vecās grīdas demontāža, jaunas ieklāšana un darba alga – minētās platības pielāgošanai ir aptuveni 500 euro. Jauna grīdas seguma izmaksas ir aptuveni 15 euro par 1 m2, kas kopā ir 480 euro (32 m2 x 15 euro). Īpaša apgaismojuma uzstādīšana – spuldze ar īpaši lielu košumu (lm – lumeni) un maināmu toni (K – Kelvini) maksā vidēji 20 euro. Tiek pieņemts, ka mājoklī vajag 3 spuldzes virtuvē, 5 spuldzes istabā, 1 spuldzi priekšnamā, 1 spuldzi tualetē, t.i., kopā 10 spuldzes par kopējo cenu 200 euro (10 gab. x 20 euro). Gaismas slēdži ar reostata principu par kopējo cenu 100 euro (4 gab. x 25 euro). Mājokļa pielāgošanai nepieciešamo dokumentu izstrāde izmaksā vidēji 120–150 euro;

8) veikti redakcionāli labojumi.

3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu

Pabalsts tiks nodrošināts plānotā finansējuma ietvaros. Ja pieprasījums būs lielāks par plānoto, pabalsta saņemšanai tiks veidota rinda.

4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Tiek radīta labvēlīgāka vide plašākam uzņēmēju lokam, kas strādā celtniecības un viedo ierīču tirdzniecībā.

5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Nav ietekmes.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar personu ar funkcionāliem traucējumiem pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām un Rīgas Sociālo dienestu. Saistošo noteikumu plānotās izmaiņas akceptētas Rīgas pilsētas pašvaldības Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes 06.06.2019. sēdē un 09.01.2020. sēdē.

Saistošajos noteikumos nav iekļauts minētajā padomē izteiktais priekšlikums par pielāgošanu jaunceļamos (vēl būvniecības procesā esošos) mājokļos, jo īpašniekam jau projektā būtu jāparedz Latvijas būvnormatīvu prasības. Proti, Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumu Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"" 91. punkts nosaka, ka mazstāvu dzīvojamās ēkās, kuras paredzētas personai ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumi), vides pieejamību projektē atbilstoši šā būvnormatīva 4.1. apakšnodaļas prasībām; 93. punkts nosaka, ka mazstāvu dzīvojamās ēkas ieteicams projektēt, nodrošinot vides pieejamības prasības ēkas ieejā un galvenajā stāvā, bet 94. punkts nosaka, ka mazstāvu dzīvojamās ēkas ieteicams projektēt tā, lai nepieciešamības gadījumā prasības vides pieejamībai būtu iespējams ievērot.

Turklāt Būvniecības likuma 21. panta otrajā daļā noteikts, ka būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus (ekspluatācijā pieņemtas ēkas pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā). Tas nozīmē, ka persona, kurai nepieciešama mājokļa pielāgošana, faktiski privātmājas būvniecības laikā dzīvos citā dzīvesvietā un nav paredzams, vai jaunbūvējamā māja tiks un kad tiks nodota ekspluatācijā un vai persona pēc mājas nodošanas ekspluatācijā tajā dzīvos.

Rīgas pilsētas pašvaldības
pagaidu administrācijas vadītājs E. Balševics

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!