Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par svarīgāko Uzņēmumu reģistra sakārtošanā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1998., Nr. 20 (1081) https://www.vestnesis.lv/ta/id/31318

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vienpadsmit Eiropas valstis Rīgā uz kopdarbu - par attīstību un drošību abpus Baltijas krastiem

Vēl šajā numurā

24.01.1998., Nr. 20 (1081)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

informācija

Par svarīgāko Uzņēmumu reģistra sakārtošanā

Jānis Endziņš, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos, — “Latvijas Vēstnesim”

Gada pirmais mēnesis tradicionāli ir tas laiks, kad atskatāmies uz aizgājušajā gadā paveikto, pieļautajām kļūdām, kā arī pārdomājam nākotnes ieceres. Atceroties pagājušo gadu, jāsecina, ka tas Uzņēmumu reģistrā patiešām bija ražens un iezīmējies ar daudzām pārmaiņām — saņemtas vairākas papildu funkcijas, reorganizēta iekšējā struktūra utt. Nav trūcis arī dažādu pārbaudījumu — atcerēsimies kaut vai t.s. “korupcijas skandālu”.

Pirmkārt, klāt nākušas vairākas svarīgas reģistrācijas funkcijas — sabiedrisko organizāciju un masu saziņas līdzekļu reģistrācijas. Gada sākumā tika sagatavota nepieciešamā normatīvā bāze un veikti vairāki praktiskas dabas jautājumi, lai no Tieslietu ministrijas pārņemtu sabiedrisko organizāciju un masu saziņas līdzekļu reģistrācijas funkciju. Atskatoties uz paveikto, varam secināt, ka reforma ir izdevusies.

Otrkārt, pagājušais gads ir nozīmīgs arī ar to, ka pabeigta nepieciešamās normatīvās bāzes izstrādāšana komercķīlu reģistrācijas uzsākšanai. “Uzsākšanai” tādēļ, ka sagatavotajiem tiesību aktiem ir pagaidu raksturs, jo visi ar komercķīlu saistītie jautājumi tiks iekļauti Komerclikumā un sagatavotā normatīvā bāze ir tikai pirmais posms komercķīlas tiesiskās reglamentācijas izstrādē Latvijā.

Normatīvie akti, kas reglamentē ar komercķīlu saistītos jautājumus, radīs iespēju ieķīlāt lietas arī bez nodošanas ķīlas ņēmēja valdījumā, tādējādi paplašinot to lietu loku, kuras varēs ieķīlāt saistības nodrošināšanai, palīdzēs sakārtot īpašuma attiecības uzņēmējdarbībā, padarīs kredītus pieejamākus uzņēmējiem, atvieglinās nodrošinātā kreditora statusa noteikšanu maksātnespējas procesā, kā arī padarīs daudz drošāku ķīlas tiesību kā darījuma nodrošinājumu. Šis pasākumu komplekss arī uzlabos investīciju klimatu, jo tādējādi tiek pastiprināta investīciju drošība.

Pašreiz tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai, Komercķīlas reģistrācijas noteikumiem stājoties spēkā, Uzņēmumu reģistrā nekavējoties varētu notikt komercķīlu reģistrācijas process.

Treškārt, ar 1.jūliju tika ieviesta jauna dokumentu pieņemšanas kārtība. Līdz šim reģistrācijas dokumentus pieņēma valsts notāri, taču tagad visi dokumenti tiek iesniegti kancelejā. Tādējādi tiek panākta vienota uzskaite par ienākošajiem reģistrējamajiem dokumentiem, kā arī nepastāv lēmuma pieņēmēja tiešais kontakts ar dokumentu iesniedzēju. Tas, protams, ir tikai pussolis, tāpēc šogad plānots ieviest operatīvu un pilnīgu rakstisko procesu, kā tas ir vairumā valstu reģistru.

Ceturtkārt, ir sākta administratīvo sodu uzlikšana personām, kuras vainīgas par ziņu nesniegšanu Uzņēmumu reģistram. Kā zināms, tiesību normas, kuru izpildes nodrošināšanai netiek piemēroti attiecīgi piespiedu līdzekļi, bieži nedarbojas. Tā tas bija arī attiecībā uz uzņēmējdarbības reģistrāciju reglamentējošajām normām (īpaši attiecībā uz Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajām ziņām). Lai šādu situāciju novērstu, pagājušajā gadā tika veikti nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, lai personas, kuras nepiesaka reģistrējamos grozījumus, neiesniedz dokumentus, parakstu paraugus u.tml. tiktu sauktas pie administratīvās atbildības. Tagad, kad pagājis jau krietns laiks kopš pirmā administratīvā soda uzlikšanas, varam secināt, ka šīs prakses preventīvā nozīme ir neatsverama.

Piektkārt, viens no komplicētākajiem jautājumiem noteikti bija problēma ar tām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā — SIA), kuru pamatkapitāla lielums neatbilst likuma prasībām.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, tām SIA, kuras nepalielināja savu pamatkapitālu līdz minētā likuma 23.pantā noteiktajam apmēram — 2000 latiem, līdz 1997.gada 1.janvārim bija jāpabeidz reorganizācija vai arī jālikvidējas likumā noteiktajā kārtībā. Tika konstatēts, ka tādu SIA ir daudz — ap 23 000. Ja sabiedrību skaits būtu mazāks, nebūtu problēmu, taču šī milzīgā apjoma likvidācija tiesas ceļā, varēja izraisīt visnotaļ lielu rezonansi sabiedrībā, tas dārgi izmaksātu, ilgtu vairākus gadus un tiesas būtu pārslogotas. Šādā situācijā uzskatījām par nepieciešamu meklēt alternatīvus risinājuma variantus. Tādi tika sagatavoti, un atbalstu ieguva t.s. vienkāršotā izslēgšana no Uzņēmumu reģistra. Strādājot pie šī jautājuma, galvenie kritēriji bija kreditoru interešu (tai skaitā Nodokļu administrācijas prasījumos par nodokļu parāda piedziņu) nodrošināšana un iespējami mazākas izmaksas valsts iestādēm. Lai īstenotu variantu par vienkāršota likvidācijas procesa ieviešanu, tika sagatavoti grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, likumā “Par uzņēmējdarbību” kā arī Ministru kabineta noteikumi nr. 310 “Kārtība, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un no Uzņēmumu reģistra izslēdzamas tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru pamatkapitāla lielums neatbilst likuma prasībām”. Pašlaik masveidā no Uzņēmumu reģistra tiek izslēgtas tās SIA, par kurām kreditoru pieteikumi nav saņemti.

Šo gadu esam iecerējuši vēl ražīgāku, taču ne tik daudz no reformu viedokļa, bet gan maksimāli strādājot pie tiesību normu realizācijas jautājumiem, tāpēc esam gatavi izskatīt jebkurus priekšlikumus un kritiku, kas tendēta uz mūsu darba uzlabošanu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!