Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vienpadsmit Eiropas valstis Rīgā uz kopdarbu - par attīstību un drošību abpus Baltijas krastiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1998., Nr. 20 (1081) https://www.vestnesis.lv/ta/id/31313

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vienpadsmit Eiropas valstis Rīgā uz kopdarbu - par attīstību un drošību abpus Baltijas krastiem

Vēl šajā numurā

24.01.1998., Nr. 20 (1081)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vienpadsmit Eiropas valstis Rīgā uz kopdarbu — par attīstību un drošību abpus Baltijas krastiem

Milzu darbu, sagatavojot Baltijas jūras valstu padomes Rīgas sanāksmi, paveikusi Latvijas Ārlietu ministrija. Ārkārtīgi liela slodze ir nevainojami funkcionējošā starptautiskā preses centra darbiniekiem.

Īpaši nozīmīga preses centra darbība bija ārzemju žurnālistiem, kas šeit varēja gūt arī plašu informatīvo klāstu par Latviju kopumā — gan vēsturiskā, gan šodienas aspektā un īpaši par mūsu valsts ekonomisko attīstību, Latvijas Privatizācijas aģentūras darbību un investīciju iespējām Latvijā. Daudz bija informācijas — arī videokasetēs — par Latvijas unikālo ģeopolitisko stāvokli un Latvijas tranzīta koridora iespējām.

Centrālā statistikas pārvalde bija sagatavojusi Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstu ekonomiskā un sociālā stāvokļa apkopojumu. Šeit redzams, ka augstākais mūža ilgums starp BJVP dalībvalstīm ir Islandē: vīriešiem vidēji 77 gadi, sievietēm — 81 gads. Visīsākais vīriešu mūža garums — tikai 58 gadi — ir Krievijā. Krievu sievietes dzīvo ievērojami ilgāk — vidēji 72 gadus, taču arī tas ir viszemākais rādītājs starp BJVP dalībvalstīm. Diemžēl viens no īsākajiem vīriešu mūža ilgumiem — 64 gadi — ir Latvijā . Šajā jomā mūsu valsts ar Igauniju dala otro un trešo vietu — negatīvā nozīmē. Savukārt sieviešu mūžs, pēc statistikas datiem, visīsākais ir Igaunijā — vidēji 75 gadi. Latvijā, Lietuvā un Polijā sievietes dzīvo vidēji gadu ilgāk.

Visaktīvākie ārējie ekonomiskie sakari (procentuālā izteiksmē no nacionālā kopprodukta ) ir Igaunijai — 66,6% eksporta un 78,6% importa. Otrajā vietā ir Lietuva — attiecīgi 53,6% un 63,4%. Latvija ir trešā ar 52 % eksporta un 60,3 % importa.

Citām BJVP dalībvalstīm ārējo ekonomisko sakaru īpatsvars attiecībā pret nacionālo kopproduktu ir krietni mazāks, kas acīmredzot vispirms parāda trīs Baltijas valstu nacionālā kopprodukta pagaidām krietni mazāko apjomu. Tā, piemēram, ekonomiski spēcīgākajai BJVP dalībvalstij Vācijai eksporta apjoms ir 23,6 % no nacionālā kopprodukta, bet imports tikai — 22,8 %. Zīmīgi arī, ka vienīgi trīs Baltijas valstīs ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva, visās pārējās BJVP dalībvalstīs eksports pārsniedz importu. Zviedrijā šī attiecība ir 40,9% pret 34,6%, Somijā — 38,3% pret 29,9%, Dānijā 34,1 % pret 30%. Visniecīgākā eksporta un importa īpatsvara attiecība ir Polijā — 24,9% eksporta pret 24,8% importa. Tomēr...

Šajā pārskatā uzskatāmi redzams arī, ka Baltijas un citās postsociālistiskajās valstīs patēriņa preču cenas mainījušās daudz straujāk nekā pārējās BJVP dalībvalstīs. Tā, piemēram, pērn, augustā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņa cenas Latvijā bija pieaugušas par 8,4%, Lietuvā — par 8,9% , Igaunijā — par 11,2%, Polijā — par 13,7% un Krievijā — par 14,9%, taču Zviedrijā šis kāpums bijis tikai 1,5%, Somijā — 1,6%, Vācijā un Islandē — 1,9%, bet Norvēģijā un Dānijā — 2,3%.

Tiešo ārvalstu investīciju jomā, atkal rēķinot procentos pret nacionālo kopproduktu, neapšaubāma līdere (pēc 1996. gada datiem) starp BJVP dalībvalstīm bijusi Latvija — 4,2%. Salīdzinājumam: Norvēģijā un Zviedrijā — 2,2%, Polijā — 2,1%, Lietuvā — 1,5%, Igaunijā — 1,4%, Somijā — 1%. Pārējās valstīs ārvalstu investīciju apjoms bijis mazāk nekā 1% no nacionālā kopprodukta apjoma, piemēram, Krievijas Federācijā — tikai 0,4%. Bet Islandē vispār nav bijis ārvalstu investīciju — 0,0%.

Šie objektīvie statistikas rādītāji BJVP Rīgas sanāksmes dalībniekiem ļāva arī vēlreiz paskatīties uz sevi reģinonālā kontekstā, lai reāli novērtētu savu vietu un vēl mērķtiecīgāk koncentrētos konkrētiem problēmu risinājumiem.

Visplašākās delegācijas BJVP Rīgas sanāksmē bija Krievijai — 47 cilvēki un Vācijai— 21. Vismazākā delegācija bija Islandei — pieci cilvēki. Krievijas delegācijā bija arī tieslietu ministrs Sergejs Stepašins. Savukārt Dānijas delegācijā bija arī sena latviešu paziņa — pirmā Dānijas vēstniece Latvijā pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas Kirstena Bieringa, tagad Dānijas Karalistes Ārlietu ministrijas departamenta vadītāja.

Rīgas sanāksmi atspoguļoja apmēram 300 žurnālisti — ap 60 no Latvijas, no ārvalstu žurnālistiem visvairāk bija zviedru un dāņu, daudz arī no Vācijas, Krievijas un Somijas. No Norvēģijas bija seši žurnālisti, no Islandes gan tikai viens. Toties savus žurnālistus uz Rīgu bija atsūtījusi Japānas televīzija un vairāki laikraksti. Rīgā bija arī vairāku ietekmīgu Lielbritānijas izdevumu pārstāvji. Pārstāvēti arī pasaulslavenie preses izdevumi “European”, “Financial Times”, “Times Magazine” un arī vairāki citi pasaulē plaši pazīstamu izdevumu pārstāvji, arī “Reuters” televīzijas un rakstošie žurnālisti. Sanāksmes preses centrā bija akreditējušies arī Ķīnas Tautas Republikas, Mongolijas un Taivānas žurnālisti.

Katrā ziņā pirmoreiz kopš janvāra barikāžu dienām un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas1991. gada augustā mūsu valsts vārds atkal tik plaši izskanēja pasaulē.

“LV” informācija


Ministru prezidents Guntars Krasts un ārlietu ministrs Valdis Birkavs, sagaidot Baltijas Jūras valstu padomes premjerministrus ...


...Helmūtu Kolu
(VFR)...


...Gediminu Vagnori
(Lietuva)...


...Pāvo Tapio Liponenu
(Somija)...


...Viktoru Černomirdinu
(KF)...


...Ježiju Karolu Buzeku
(Polija)...


...Davidu Odsonu
(Islande)...


...Martu Sīmanu
(Igaunija)...


...Jēranu Personu
(Zviedrija)...


...Džonu Preskotu
(ES prezidejošās valsts Anglijas premjerministra vietnieks)...


...Polu Nīrupu Rasmusenu
(Dānija)...


...Nilsu Helvegu Petersenu
(BJVP prezidejošās valsts Dānijas ārlietu ministrs)...


...Šelu Magni Bundevīku
(Norvēģija)...


...Žaku Santēru
(Eiropas komisijas prezidents).

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!