• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nozaru ziņas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.01.1998., Nr. 15 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31271

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Partnerattiecību fonda ienākšanu Latvijā

Vēl šajā numurā

21.01.1998., Nr. 15

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

nozaru ziņas

Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt

No Ekonomikas ministrijas 1997.gada ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Saturā

1. Tautsaimniecības ekonomiskā stāvokļa īss raksturojums

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

6. Rekomendācijas uz ekonomisko izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.2. Cenas un inflācija

Latvijas patēriņa unn ražotāju cenu pārmaiņas 3.3.zīmējums
(pieaugums procentos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

Tomēr Latvijā, tāpat kā citās Austrumeiropas valstīs, kurās ir vienmērīga makroekonomiskā stabilizācija, nenākas viegli samazināt inflāciju līdz Rietumeiropas valstu līmenim. Līdzīgi, kā rādīja dažu jaunattīstības valstu pieredze, daudz vieglāk ir samazināt ikgadējo inflāciju no trīsciparu skaitļa līdz 10%, bet panākt zemāku līmeni ir krietni grūtāk.

Pašreizējo inflācijas līmeni Latvijā ietekmē saimnieciskās rosības pieaugums un ārvalstu kapitāla ieplūde, kā arī relatīvo cenu piemērošanās pasaules cenām, kura vēl arvien turpinās. Lai arī preču un pakalpojumu lielākās daļas cenas nonāca līdzsvara stāvoklī drīz pēc to brīvlaišanas, tomēr administratīvi regulētās cenas (skatīt 3.1. ielikumu) vēl vairākus gadus tiks palielinātas, līdz sasniegs līmeni, kas pilnībā segs ražošanas izmaksas un atbildīs piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaram. Šīm preču un pakalpojumu administratīvi regulētajām cenām ir būtisks svars patēriņa cenu indeksā, un tas rada pastāvīgu spiedienu uz cenu līmeni

Tā, aplūkojot inflāciju no 1996. gada novembra līdz 1997. gada novembrim, ja no kopējā patēriņa cenu pieauguma atņem administratīvi regulēto cenu pieaugumu(vērā ņemta tikai administratīvi regulēto cenu palielinājuma tiešā ietekme uz cenu līmeni; pieskaitot arī netiešo ietekmi, iespaids būtu vēl lielāks), pārējo preču un pakalpojumu patēriņa cenas palielinājušās tikai par 3,6% (Ekonomikas ministrijas novērtējums). Šis inflācijas līmenis var tikt uzskatīts par visai optimālu, jo sevišķi ņemot vērā saimnieciskās rosības pieaugumu un ārvalstu kapitāla ieplūdi.

Gan ražotāju cenām, gan patēriņa cenām ir kopīga pieauguma samazināšanās tendence, tomēr ražotāju cenām rūpniecībā pieaugums ir mazāks. No 1996. gada novembra līdz 1997. gada novembrim ražotāju cenas ir palielinājušās par 3,9%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražotāju cenas ir pieaugušas par 6,5%, ko noteica galvenokārt cenu pieaugums kūdras ieguvē (7,3%). Apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas pieaugušas par 3%, tomēr cenu pārmaiņas dažādās rūpniecības nozarēs bija atšķirīgas. Lielāks nekā vidēji cenu pieaugums ir koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (8,2%), kā arī ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā (5,3%). Šis pieaugums varētu būt izskaidrojams ar ražošanā izmantoto izejvielu iepirkuma cenu palielināšanos. Salīdzinoši liels cenu pieaugums ir arī elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes nozarē (7,7%). Tai pašā laikā pārtikas un dzērienu ražošanā gada laikā cenas pieaugušas tikai par 0,9 procentiem.

Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā eksporta cenu indeksu un būvniecības cenu indeksu dinamika arī liecina par inflācijas būtisku samazināšanos.

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilances un valsts ārējā parāda raksturojums

Pēdējā laikā ekonomisti arvien lielāku uzmanību pievērš Latvijas maksājumu bilancei. Tās tekošā konta deficīts 1996. gadā bija 8,3% no IKP. Tajā pašā laikā kopīgais maksājumu bilances saldo bija pozitīvs - 3,7% no IKP. (Maksājumu bilances kopīgais saldo = tekošā konta saldo + neto kapitāla plūsmas = oficiālo rezervju aktīvu pieaugums.) Šādu situāciju nodrošināja ievērojama kapitāla ieplūde Latvijā, kas ļāva ne tikai segt pieaugošo tekošā konta deficītu, bet arī palielināt ārējo rezervju aktīvus (skatīt 3.9. tabulu).

Tekošā konta saldo no izteikti pozitīva deviņdesmito gadu sākumā kļuva par izteikti negatīvu

1996. gadā. Tā pamatā bija tirdzniecības deficīta straujais pieaugums. 1996. gadā tas sasniedza 18,5% no IKP. 1995. un 1996. gadā imports pieauga vidēji par 34,5% ik gadu, bet preču eksports tikai par 20,4%. To noteica galvenokārt šādi faktori:

- lata reālās vērtības pieaugums (attiecībā pret rietumvalstu valūtām). Piesaistot latu SDR, Latvijas Banka fiksēja lata nominālo vērtību, bet inflācijas pieauguma rezultātā lata reālā vērtība paaugstinājās. Tas importa preces padara lētākas attiecībā pret vietējiem ražojumiem un veicina importu;

- līdz šim neapmierinātais pieprasījums pēc augstas kvalitātes patēriņa precēm, kā arī vajadzība iepirkt kvalitatīvākas izejvielas un iekārtas, lai ražotu konkurētspējīgas preces. Patēriņa un starppatēriņa preču imports pieauga straujāk nekā kapitālpreču imports. Ļoti pozitīvi jāvērtē fakts, ka 1997. gadā straujāk pieaug kapitālpreču imports;

- ekonomisko aktivitāšu pieaugums pēdējos gados ir palielinājis iekšējo pieprasījumu, līdz ar to pieprasījumu pēc importa precēm;

- vietējo preču zemākā kvalitāte, kas neļauj Latvijai pilnībā konkurēt Rietumu tirgos, bet Austrumu tirgi dažādu iemeslu dēļ ir sašaurinājušies.

Latvijas maksājumu bilance 3.9. tabula

1993 1994 1995 1996 1997*
(milj. latu)
Preču un pakalpojumu saldo 232,2 33,3 -56,7 -299,9 -403,5
Tirdzniecības saldo 12,6 -168,5 -306,4 -511,2 -561,5
Eksports 710,6 571,3 721,7 827,6 987,5
Imports -698,0 -739,8 -1028,1 -1338,8 -1549,1
Pakalpojumu saldo 219,7 201,8 249,6 211,3 158,0
Ieņēmumi, neto 4,9 4,8 9,8 22,9 20,3
Kārtējie transferti, neto 51,8 74,3 37,5 48,1 54,4
Tekošais konts 289,0 112,4 -9,4 -228,8 -328,7
Tiešās investīcijas, neto 33,0 154,4 129,0 179,2 146,2
Portfeļieguldījumi, neto 0,0 -12,5 -19,1 -92,0 -235,2
Citas investīcijas, neto 62,9 90,7 225,6 151,2 231,9
Rezerves aktīvi, neto -243,0 -55,7 17,1 -102,5 -43,7
Kapitālu un finansu konts -147,0 176,9 352,7 135,8 99,1
Novirze -142,0 -289,3 -343,2 93,0 229,6
(procentos no iekšzemes kopprodukta)
Preču un pakalpojumu saldo 15,8 1,6 -2,4 -10,8 -12,7
Tirdzniecības saldo 0,9 -8,2 -13,0 -18,5 -17,7
Eksports 48,4 28,0 30,7 29,9 31,1
Imports -47,6 -36,2 -43,8 -48,4 -48,8
Pakalpojumu saldo 15,0 9,9 10,6 7,6 5,0
Ieņēmumi, neto 0,3 0,2 0,4 0,9 0,6
Kārtējie transferti, neto 3,5 3,6 1,6 1,7 1,7
Tiešās investīcijas, neto 2,3 7,6 5,5 6,5 4,6
Tekošais konts 19,7 5,5 -0,4 -8,3 -10,4

* EM novērtējums

Daļēji negatīvo tirdzniecības saldo nosedza pozitīvais pakalpojumu saldo (1996. gadā tas bija 7,6% no IKP). 1997. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu pozitīvais saldo samazinās. To noteica kā izmaiņas maksājumu bilances statistiskajā uzskaitē, tā arī objektīvi iemesli, kas saistīti ar ekonomiskām aktivitātēm. (Statistika uzlaboja uzskaiti maksājumu bilancē vairākos pakalpojumu posteņos: ceļojumu, finansu, biznesa.) Pieaugot preču importam, pieaug arī preču pārvadājumu un apdrošināšanas pakalpojumu imports. Tāpēc pakalpojumu saldo 1995. gadā nosedza tirdzniecības deficītu par 81,5%, bet 1996. gadā tikai par 41,3 procentiem.

Pavisam neliels īpatsvars Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā ir ieņēmumiem no citiem starpvalstu darījumiem (atlīdzība nodarbinātajiem, dividendes, banku procenti u.c.). Pašlaik ieņēmumu saldo ir pozitīvs, un 1996. gadā tas nosedza 4,5% no negatīvās tirdzniecības bilances. Pieaugot ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā, palielināsies investoru ienākumi, un jau drīzā nākotnē neto ieņēmumi var kļūt negatīvi, tādējādi pasliktinot maksājumu bilances tekošo kontu.

Lielāka loma tekošā konta stabilizācijā ir postenim "kārtējie transfērti", kas atspoguļo nerezidentu bezmaksas palīdzību. Tie nosedza 9,4% no tirdzniecības deficīta.

Kopumā 55,2% no 1996. gada negatīvā tirdzniecības saldo nosedza citi tekošā konta posteņi, bet pārējais tika segts ar piesaistītām ārvalstu kapitāla plūsmām. Tās atspoguļotas kapitāla un finansu kontā. Latvijai dažādu iemeslu dēļ netiek sastādīts kapitālu konts, bet ir tikai finansu konts. 1996. gadā tas bija ar pozitīvu saldo.

Pieaug piesaistīto kapitālu apjoms, gan ilgtermiņa, gan īstermiņa (skatīt 3.10. tabulu). Ilgtermiņa plūsmās dominē tiešās ārzemju investīcijas. Ievērojami tās pieaug 1997. gadā. Ilgtermiņa kredītu summas 1995. un 1996. gadā bija gandrīz vienādas un sastādīja 17-19% no ilgtermiņa plūsmām, bet mainījās kreditēšanas subjekti. 1995. gadā kredīti bija galvenokārt valdībai, bet 1996. gadā jau gandrīz puse kredītu bija uzņēmēju sektoram.1997. gadā tie pieaug vēl straujāk un pirmajā pusgadā ir 4,5 reizes lielāki nekā visā 1996. gadā.

Īstermiņa plūsmās lielākos apjomus veido nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās - 1996. gadā gandrīz 1/3 daļa no visām īstermiņa plūsmām. Pārsvarā tie ir pieprasījuma depozīti. Tāpēc šos līdzekļus nevar izmantot vidēja un ilgtermiņa kreditēšanā. Lielākoties šie līdzekļi tika izvietoti ārzemju bankās. Uz to norāda Latvijas banku prasību pieaugums pret ārvalstu bankām gandrīz tādā pašā mērā, kā nerezidentu depozītu pieaugums Latvijas bankās.

Ārējās kapitāla plūsmas Latvijā 3.10. tabula

milj. latu procentos pret IKP
1995 1996 1997.g. 1995 1996 1997.g.
1. pusgads 1. pusgads
1. Ārzemju investīcijas Latvijā: 369,0 513,8 276,6 15,7 18,6 18,3
- ilgtermiņa 118,7 131,2 162,2 5,1 4,7 10,7
- tiešās (bez operācijām ar
starpuzņēmumu saistībām) 95,4 110,0 96,1 4,1 4,0 6,4
- portfeļieguldījumi - -1,4 1,5 - -0,1 0,1
- citas 23,3 22,6 64,6 1,0 0,8 4,3
- īstermiņa 250,3 382,6 114,4 10,7 13,8 7,6
- tiešās (operācijas ar
starpuzņēmumu saistībām) 33,2 42,8 -15,4 1,4 1,5 -1,0
- portfeļieguldījumi - - -0,9 - - -0,1
- citas 217,1 246,7 130,6 9,2 8,9 8,6
- novirze - 93,0 - - 3,4 -
2. Latvijas investīcijas ārzemēs 374,0 182,4 142,1 15,9 6,6 9,4
- ilgtermiņa -83,0 3,0 -2,6 -3,5 0,1 -0,2
- tiešās (bez operācijām ar
starpuzņēmumu saistībām) 0,3 5,0 -11,4 0,0 0,2 -0,8
- portfeļieguldījumi 3,0 -6,8 -1,9 0,1 -0,2 -0,1
- citas -86,3 4,8 7,0 -3,7 0,2 0,5
- īstermiņa 459,7 179,4 142,1 19,6 6,5 9,4
- tiešās (operācijas ar
starpuzņēmumu saistībām) -0,6 -31,4 -0,2 0,0 -1,1 0,0
- portfeļieguldījumi 16,0 97,5 115,9 0,7 3,5 7,7
- citas 101,1 113,3 27,1 4,3 4,1 1,8
- novirze 343,2 - 1,9 14,6 - 0,1
Neto kapitāla plūsmas -7,7 331,4 134,5 -0,3 12,0 8,9
Neto ilgtermiņa kapitāla plūsmas 201,7 128,2 164,8 8,6 4,6 10,9
Neto īstermiņa kapitāla plūsmas -209,4 203,2 -30,3 -8,9 7,3 -2,0
Tekošā konta saldo -9,4 -228,8 -120,9 -0,4 -8,3 -8,0
Maksājumu bilances kopējais saldo -17,1 102,6 13,6 -0,7 3,7 0,9

Tirdzniecības kredīti 1996. gadā neveidoja lielas summas, tie bija tikai apmēram 10% no īstermiņa piesaistītiem līdzekļiem. Nedaudz mazāku summu sastādīja īstermiņa aizdevumi. Kā īstermiņa kapitāla plūsmas novērtētas arī kļūdas un novirzes. Ja novirze bija pozitīva, tad tā ietverta piesaistītās plūsmās, ja negatīva - tad aizplūdušās. (Statistiskā novirze veidojas, kad tekošā un kapitāla konta sabalansētība nav pilnīga, kādai tai jābūt pēc teorijas. Tā kā datus par operācijām tekošajam un finansu kontam iegūst no dažādiem informācijas avotiem, pilnībā nav iespējams sabalansēt šos kontus. Novirze norāda kopējo nesabalansētības apjomu, bet nenorāda, kurā kontā tā radusies. Tāpēc tās ietveršana finansu kontā ir nosacīta, jo pieredze rāda, ka par šo kontu iegūtā informācija parasti ir nepilnīgāka nekā par tekošo.)

Kapitāla plūsmu analīze rāda, ka 1995. gadā sakarā ar banku krīzi kapitāla aizplūde no Latvijas bija ievērojama. Tāpēc maksājumu bilances saldo bija negatīvs un ārējo rezervju aktīvi samazinājās. 1996. gadā kapitāls no valsts aizplūda mazākā mērā nekā bija piesaistīto finansu plūsmu pieaugums, t.i., neto kapitāla plūsmas bija pozitīvas. Kā jau atzīmēts, 1996. gadā pieauga Latvijas banku prasības pret ārzemju bankām un portfeļieguldījumi ārvalstu vērtspapīros, galvenokārt NVS valstu vērtspapīros (NVS valstu vērtspapīri deva daudz lielāku peļņu nekā Latvijas). Ieguldījumi ārvalstīs bija galvenokārt īstermiņa, arī izmantotais kapitāls bija nerezidentu īstermiņa ieguldījumi Latvijā.

Tātad, lai gan tekošā konta deficīts ievērojami pieauga, maksājumu bilances kopīgais saldo

1996. gadā bija pozitīvs sakarā ar pastiprināto kapitāla ieplūdi ekonomikā. Pēdējos gados ievērojama kapitāla ieplūde ir vērojama gandrīz visās Centrāl- un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīs. Kā galvenos šīs parādības iemeslus pasaules ekonomisti atzīmē tādus ārējos faktorus kā zemās procentu likmes un vājo ekonomisko aktivitāti industriāli attīstītās valstīs, kā iekšējos faktorus - pārejas valstīs pieaugošo ekonomisko atvērtību, tirdzniecības un kapitālu plūsmu liberalizāciju tajās. Turklāt, lai saglabātu stabilitāti reģionā, attīstītās valstis sniedza palīdzību pārejas valstīm.

Tātad kapitāla ieplūde pārejas ekonomikas valstīs bija nepieciešama un iespējama. Tomēr ir jāapzinās, ka šādai brīvai kapitāla kustībai starp valstīm ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme. Kapitāla ieplūde ir labvēlīga, jo nodrošina:

- iespēju palielināt valsts valūtas rezerves, kas ir nepieciešamas, lai stabilizētu nacionālo valūtu;

- iespēju pieļaut lielāku tekošā konta saldo, nepasliktinot kopējo maksājumu bilances saldo. Tas kopumā veicināja ekonomisko stabilitāti, paaugstināja dzīves līmeni sakarā ar kvalitatīvāku gala patēriņa preču ieplūdi valstī. Pieauga investīciju efektivitāte, jo deva iespēju iegādāties modernākas kapitālpreces, kas nākotnē ļaus ražot konkurētspējīgāku produkciju.

Tomēr kapitāla ieplūdei var būt arī negatīvas sekas, kas liek būt piesardzīgiem:

- ja piesaistītos līdzekļus izmanto galvenokārt pieaugošā patēriņa finansējumam, tas nākotnē var radīt grūtības pieaugošā parāda dzēšanā;

- fiksēta valūtas kursa apstākļos, kādi ir Latvijā, liela kapitāla ieplūdes problēma ir saistīta ar to, ka tā izraisa spiedienu uz valūtas tirgu. Pašlaik ārējās kapitāla plūsmas ietekmē valūtas stabilitāti tikpat spēcīgi kā ārējās tirdzniecības plūsmas, ja ne vēl vairāk. Tāpēc, tikai saskaņoti izmantojot fiskālās un monetārās politikas instrumentus, varēs uzturēt valsts iekšējo un ārējo ekonomisko līdzsvaru.

Sākot ar 1994. un 1995. gadu ievērojami pieauga kopbudžeta fiskālais deficīts. Tas bija attiecīgi 4,4% un 3,4% no IKP. Tajā pašā laikā pasliktinājās tekošā konta saldo. Augstās valsts vērtspapīru procentu likmes piesaistīja gandrīz visus iekšējos kredītresursus. Tāpēc, sākot ar 1996. gadu, valdība piekopj stingru fiskālo politiku, kaut arī maksājumu bilances kopīgais pozitīvais saldo pieļautu brīvāku fiskālo politiku. 1996. gadā kopbudžeta fiskālo deficītu izdevās samazināt gandrīz dubultīgi, bet 1997. gadā, pēc iepriekšējām prognozēm, tas var būt ne vairāk kā 0,3% no IKP. Tādējādi valsts ārējā parāda īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (skatīt 3.4. zīmējumu) ir samazinājies. 1996. gada beigās tas sastādīja 8,2% no iekšzemes kopprodukta (1995. gadā beigās - 9,2%).

Var uzskatīt, ka valsts ārējais parāds tuvākajā nākotnē nevar radīt nopietnas grūtības Latvijas maksājumu bilancei.

Latvijas valsts ārējais parāds 3.4. zīmējums
(procentos)

* EM novērtējums

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports un imports

1997. gadā tirdzniecības deficīts turpināja pieaugt, tomēr tā attiecība pret IKP samazinājās. Pēc mūsu novērtējuma, šajā gadā tirdzniecības deficīts varētu būt apmēram 17,7% no IKP (1996. gadā - 18,5%) (pēc Maksājumu bilances uzskaitījuma) (skatīt 3.2. ielikumu).

Pēc speciālās tirdzniecības uzskaites shēmas, eksporta apjoms 1997. gada pirmajos trīs ceturkšņos bija par 21,8% lielāks nekā iepriekšējā gadā šajā pašā periodā. Latvijas eksporta struktūra atspoguļota 3.11. tabulā.

3.2. ielikums

Eksporta un importa atspoguļošana maksājumu bilancē un ārējās tirdzniecības statistikā

Preču eksports un imports maksājumu bilancē (MB) novērtēts FOB cenās (ārējās tirdzniecības statistikā - tā saucamajā Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmā imports novērtēts CIF cenās). Tādējādi MB rādītājā "preces" nav atspoguļoti pakalpojumi, kas saistīti ar preces importa izmaksām līdz importētājvalsts robežai (ārējās tirdzniecības statistikā šie izdevumi ir atspoguļoti, jo tur importa cenas ir novērtētas CIF cenās). MB šie izdevumi atspoguļojas rādītājā "pakalpojumi". MB rādītājā "preces" tiek ietverts arī pagaidu eksports un imports, noma, humānā palīdzība.

FOB cena - preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai. CIF cena - preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai. FOB pēc definīcijas mazāks par CIF. MB šī starpība parādās rādītājā "pakalpojumi".

3.11. tabula

Latvijas eksporta struktūra pa galvenajām preču grupām*

(FOB cenās)

1996.g. I-IX 1997.g. I-IX
milj. latu struktūra milj. latu struktūra
procentos procentos
Kopā 580,0 100,0 706,6 100,0
tai skaitā:
koksne un tās izstrādājumi 140,5 24,2 214,6 30,4
transporta līdzekļi, metālapstrādes
un mašīnbūves produkcija 120,7 20,8 141,7 20,0
vieglās rūpniecības preces 109,7 18,9 123,1 17,4
lauksaimniecības un pārtikas produkti 101,8 17,5 103,4 14,6
ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru
produkcija un plastmasas 41,9 7,2 49,8 7,0
pārējās rūpniecības preces 65,4 11,4 74,0 10,6

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

Visstraujāk - par 52,7% pieauga koksnes un tās izstrādājumu eksports. Koksnes eksports sastāda vienu trešo daļu no visa Latvijas preču eksporta. Īpaši strauji šajā laikā pieaudzis zāģmateriālu eksports- par 68%. Pārsvarā eksportē neapstrādātu koksni vai zāģmateriālus. Maz eksportē dziļi apstrādātu koksni. Tādējādi tiek zaudēti ienākumi, kurus varētu gūt, eksportējot pilnīgāk apstrādātu koksni. Ir nepieciešamas investīcijas, lai nodrošinātu dziļāku koksnes pārstrādi.

Lielu eksporta daļu (apmēram 1/5) sastāda transporta līdzekļu, metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības produkcija, kaut gan tās īpatsvars eksportā ik gadu samazinās.

Atzīmējams ir pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta pieaugums. Pēc mūsu aprēķina, salīdzināmās cenās tas pieaudzis par 26,6%, bet sakarā ar šo produktu eksporta cenu samazinājumu pārtikas produktu īpatsvars eksportā samazinās. Visstraujāk pieaudzis pārtikas produktu eksports uz Lietuvu.

Preču imports 1997. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 23,7%, nedaudz straujāk nekā eksports (skatīt 3.12. tabulu). Importā 1/7 daļu sastāda energoresursi. Latvijā tikpat kā nav vietējo energoresursu, izņemot kūdru, malku un hidroresursus. Importēta tiek arī elektroenerģija, apmēram 30% no patērētās. Sakarā ar paredzēto akcīzes nodokļa pieaugumu, sākot ar 1997. gada 1. janvāri, 1996. gada beigās ieveda tik daudz degvielas, ka tā varēja nodrošināt gandrīz visu 1997. gada patēriņu. Tāpēc 1997. gada pirmajos 9 mēnešos dīzeļdegvielas imports bija par 68% mazāks nekā 1996. gada 9 mēnešos.

Turpinājums. Sākums - "LV" 13.01.98., nr. 8; 14.01.98., nr. 9; 16.01.98., nr.11/12

Turpinājums - seko.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!