Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vēlreiz - par Latvijas valsts ģērboni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.01.1998., Nr. 15 (1076) https://www.vestnesis.lv/ta/id/31265

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

21.01.1998., Nr. 15 (1076)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vēstules “Latvijas Vēstnesim”

Vēlreiz — par Latvijas valsts ģerboni

Laikraksta “Latvijas Vēstnesis” galvenajam redaktoram

Oskaram Gerta kungam

Sakarā ar paredzamo Saeimas Juridiskās komisijas izstrādātā likumprojekta “Par Latvijas valsts ģerboni” apspriešanu pašreizējā Saeimas sesijā visu aicinājumu parakstījušo personu vārdā lūdzu Jūs publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šai vēstulei klātpielikto aicinājumu Latvijas Republikas 6. Saeimas deputātiem. Šis aicinājums ir radies tāpēc, ka dažas ar visatļautību sirgstošas bezatbildīgas personas, izmantojot savu stāvokli, kurā nokļuvušas gadījuma pēc, dzenoties pēc augsta honorāra, patvarīgi pārveidoja 1921. gadā Satversmes Sapulcē apstiprināto (un Augstākās padomes 1990. gada 15. februārī atjaunoto) valsts ģerboņa attēlu. Viņu radītais kroplais ģerboņa attēla jaunveidojums, kuram sākumā bija piešķirts lepns vārds — “ģerboņa etalons”, bez jebkāda likumīga pamatojuma klusi (bet mērķtiecīgi) tika ievazāts valstiskajā apritē. Pašreizējais likums par valsts ģerboni, kura projektu apspriež Saeima, varētu izbeigt neglītās “spēlītes” ar valsts simboliem.

Ar cieņu

Aloizs Lukša

Rīgā 14.01.1998.

Latvijas Republikas 6. Saeimas deputātiem

Presē publicēts (“Diena”, 1997. gada 3. septembris) Saeimas Juridiskās komisijas izstrādātais likumprojekts “Par Latvijas valsts ģerboni”. Šā likumprojekta 3. un 10. pantā ir paredzēts likumam pievienot valsts ģerboņa shematiskos (melnbaltos) un krāsainos attēlus. Aicinām Saeimas deputātus pie likumprojekta pārtapšanas par likumu tam pievienot Satversmes Sapulcē 1921. gada 15. jūnijā apstiprinātos uun oficiālā apritē līdz 1940. gada 5. augustam lietotos lielā, vidējā un mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlus (bez jebkādiem vēlākajiem valsts ģerboņa attēlu pārveidojumiem, kas tajos izdarīti pēc 1990. gada 15. februāra, t.i., pēc Latvijas PSR Augstākās padomes veiktās Latvijas Republikas valsts simbolu atjaunošanas). Aicinām visus Latvijas pilsoņus pievienoties šim aicinājumam.

V.AIVARS — Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs; A.AKMEŅLAUKS — kinorežisors un jūras kapteinis; G. ARMANS — Rīgas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektors; U. AUGSTKALNS — Latvijas Republikas aizsardzības ministra padomnieks; E.BERKLAVS — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” domes loceklis; A.ERMANBRIKS — Līvu savienības valdes priekšsēdētājs; I.GREBZDE–RUBENE — rakstniece (Kanādā); I.GUBIŅA — rakstniece un dzejniece, mākslas zinātniece (Kanādā); O.KALNIŅŠ — Latvijas Daugavas Vanagu centrālās valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs; T.KARMA — filologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis; P.KĻAVIŅŠ — Latvijas Republikas 6. Saeimas deputāts; P.KRĪGERS — Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas valdes priekšsēdētājs; V.KRŪMIŅŠ — Latviešu Strēlnieku apvienības goda priekšsēdētājs; A.ĶEKSIS — Latviešu veksilologu un heraldiķu apvienības Kanādas kopas dibinātājs un pirmais valdes priekšsēdis, Kanādas valsts karoga pirmmeta autors; A.LUKŠA — poligrāfiķis, bijušais valsts izdevniecības “Latvijas Enciklopēdija” konsultants heraldikas un veksiloloģijas jautājumos; A.MIKSONS — Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas prezidents; J. PUTRIŅŠ — Jāņa Čakstes Demokrātijas veicināšanas fonda priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas pilsētas Domes deputāts; N.ROMANOVSKIS — Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs; E.RUTKOVSKIS — Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienības valdes priekšsēdētājs; Z.SILIŅŠ — Aizsardzības ministrijas apgāda “Junda” direktors; J.SKULME — gleznotājs, mākslas vēsturnieks; A.SPROĢE — Rīgas Politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece; H. STALTE — Nacionālās Radio un televīzijas padomes un Nacionālās kultūras padomes locekle; D.STALTS — Rīgas pilsētas Domes deputāts un Mākslas, kultūras un reliģijas lietu komitejas loceklis; O.STEFANS — Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs; J.ŠTRAUHMANIS — Dr.hab.hist., Latvijas Universitātes docents; D.VANAGS — Latvijas Republikas Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs; I.VĪKSNA — laikraksta “Latvija Amerikā” atbildīgā redaktore, rakstniece; E.VILIAMA — māksliniece grafiķe

Politiski represēto personu grupa (24 personas): P.ĀNS, I.APŠTEINS, R.BRAUERS, V.CERIŅŠ, E.DZALBE, B.EGLĪTE, A.ĢĒĢERIS, G.LATIŠEVS, P.LUBĀNS, K.MANGUSA, V.MEDNIECE, A.MEIJERS, P.NEIKŠĀNS, J.OZOLIŅŠ, A.RĒDLIHS, J.SULLA, J.TĀLRĪTS, G.TOMS, A.ŽMUIDIŅA u.c.

ASV un Kanādas latviešu grupa (68 personas): E.AVOTA, A.AVOTS, DZ.BĒRZIŅA, D.BIRZKALNE, T.BLATCHINS, I.BRUNAVA, B.CERGALS, V.H.CUSHING, E.DULPINS, I.FREIMANE, K.GULBE, H.HAUSMANIS, T.JANSONS, J.KALNIŅŠ, E.KĀRKLIŅŠ, R.KĻAVIŅŠ, KOZULS, M.ĶUZE, R.LAKSTĪGALA, A.LEKSERE, S.LIEPA, L.NEIBURGS, K.OSIS, V.OSIS, A.OZOLIŅA, A.PAZULLA, V.ROBEŽNIECE, H.ROBEŽNIEKS, Z.RONIS, V.RUBENE, M. SOKOLOVA, A.STRODS, A. STROMBERGS, R.SURAJEVICS, L.ŠĒRA, ŠĶŪRENS, R.ŠTEINBERGS, M.TURĶIS, I.UPESLĀCE, V.M.VAGULIS, Z.VAJUKS, R.VIRKAVA, S.ZELTKALNE, A.ZELTKALNS, A.ZUNDEGA, L.ZVAIGZNĪTE, P.ZVIRGZDS u.c.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!