Par Latvijas un Amerikas attiecībām

Valsts prezidenta vizītes piektajā dienā

Piektdien, 16. janvārī, ASV valsts sekretāre Madelaine Olbraita rīkoja pieņemšanu par godu Baltijas valstu prezidentiem.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka harta ir tilts uz XXI gadsimtu starp ASV un Eiropu. Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzsvēra, ka harta nav kompromiss NATO jautājumā, bet gan partnerības apliecinājums starp ASV un Baltijas valstīm.

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikšanās laikā izteica uzaicinājumu M.Olbraitai pirmo partnerības komisijas sēdi, kas tiek veidota saskaņā ar hartu, rīkot Rīgā.

G.Ulmanis atzīmēja, ka, runājot par hartu, nevajadzētu izcelt vienīgi NATO aspektu. Harta ir daudz plašāka un tā ietver sevī daudzas nozīmīgas jomas, kas ir jāattīsta.

M.Olbraita sacīja, ka harta ir vēstures pagrieziena punkts. No Baltijas valstīm tiek gaidīta jauna Eiropas vīzija, un pēc hartas parakstīšanas ir jāsākas konkrētam darba posmam. Runājot par NATO, M.Olbraita sacīja, ka durvis uz NATO ir atvērtas, un piebilda, ka “ASV vēlas nodrošināt Baltijas valstīm iespēju iet cauri tām”.

Tikšanās laikā pārrunāts arī jautājums par Pasaules tirdzniecības organizāciju. M.Olbraita pastāstīja, ka, tiekoties ar Lielbritānijas ārlietu ministru Robinu Kuku, ticis pārrunāts jautājums par Latvijas iestāšanos PTO. M.Olbraita uzsvēra, ka viņas moto, domājot par Baltijas valstīm , ir: “Lai nekas Baltijas valstīm nenotiktu aiz muguras vai pāri tām.”

Valsts prezidenta vizītes septītajā dienā

Svētdien, 18.janvārī, vēlu vakarā Ņujorkā beidzās svinīgā pieņemšana organizācijas “Anti — Defamation League” (ADL) gada balvas pasniegšanas ceremonijai, kurā šogad atzinības balva tika pasniegta Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

ADL ar šo balvu pagodina valstvīrus, kuri demonstrējuši īpašu atbalstu un izpratni cilvēktiesību plurālisma, tolerances un demokrātijas veicināšanai reģionālajā un pasaules līmenī. 1997.gadā tā piešķirta Ričardam Holbrukam, 1996.gadā — Madelainei Olbraitai, 1995.gadā — Klausam Kinkelam, 1991.gadā — Hansam Dītriham Genšeram, 1988.gadā — Džulio Andreoti.

Balvas pasniegšanas ceremonijā piedalījās ap 60 — 70 ietekmīgāko Amerikas un starptautisko ebreju organizāciju līderu, kā arī preses pārstāvji. Balva ir apzeltīts ebreju nacionālais svečturis — hanuka.

Balvas pasniegšanas ceremoniju atklāja ADL priekšsēdētāji Hovards Berkovics un Abrams Fohmans, kā arī ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers. Viņi savās uzrunās īpaši atzinīgi izteicās par G.Ulmaņa ieguldījumu saliedētas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā Latvijā, par diskusijas aizsākšanu Latvijas vēstures izvērtējumam un ebreju kopienas devumam. Valsts prezidents tika cildināts par stingro un atklāto nostāju attiecībā uz holokausta īstenotāju saukšanu pie atbildības, kā arī par cietušo saikni ar ebreju kopienu Latvijā.

ADL vadītāji uzsvēra, ka G.Ulmanis ir ticies ar ebreju kopienu, apmeklējis holokausta muzeju un iededzis pirmo hanukas svecīti Latvijā. ADL vadītāji un L.Nepers atzina, ka šobrīd ir nepieciešama pilnīga un godīga vēstures apzināšana, kas veicinās harmoniskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos.

ASV un Baltijas valstu hartā ir atzīmēts, ka ASV nekad nav atzinusi okupāciju, kas ir principiālas un morāli atbildīgas vēstures novērtēšanas apliecinājums. Šādu pieeju kā nepieciešamību novērtēja arī minētie runātāji.

G.Ulmanis savā uzrunā pateicās par augsto atzinību un balvu. Valsts prezidents pieskārās Latvijas vēstures tematikai — Latvija šodien, dažādo kopienu ieguldījums Latvijas nākotnes modeļa veidošanā, tai skaitā ebreju loma pagātnē un tagadnē. G.Ulmanis uzsvēra, ka nevar būt noilgums noziegumiem pret cilvēci, un apliecināja, ka Latvija vienmēr nosodīs holokausta realizētājus. Prezidents atzina, ka ir latvieši, kuri piedalījušies holokaustā un kuriem par to jāsaņem sods. Tai pašā laikā G.Ulmanis aicināja nākotnes attiecību veidošanā meklēt pozitīvismu un paziņoja, ka Rīgā noteikti aicinās uz tikšanos tos cilvēkus, kuri ir glābuši ebrejus, lai pateiktos un diskutētu par nākotnes veidošanu Latvijā.

Valsts prezidents atbalstīja ADL ierosinājumu izglītības programmā ieviest sadaļu, kas skolās mācītu par holokaustu un veidotu jaunās paaudzes objektīvu vēsturisku izpratni ne tikai Latvijas, bet arī pasaules līmenī.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents Guntis Ulmanis Baltajā namā, Vašingtonā, 1998.gada 16.janvārī:

Godātais prezidenta kungs!

Pēdējos gados man ir paveicies, jo bijusi izdevība tuvāk iepazīties ar prezidentu Klintonu, prezidentu Meri un prezidentu Brazausku.

Prezidenta kungs!

Man patīk jūsu metafora par tiltu uz divdesmit pirmo gadsimtu. Mūsu harta ir viens no šādiem tiltiem. ASV un Baltijas hartā mēs iezīmējam mūsu partnerattiecību stratēģisko filozofiju divdesmit pirmajam gadsimtam. Harta atbilst jaunās Eiropas garam un simbolizē stipru eiroatlantisko saiti.

Mums ir vienots nākotnes redzējums. Mēs to īstenosim ar kopīgu darbu ekonomikā, drošībā un cilvēkattīstībā.

Es ierosinu jaunizveidotās ASV un Baltijas Partnerattiecību komisijas pirmo četrpusējo tikšanos rīkot Rīgā.

Harta, neapšaubāmi, stiprinās Savienoto Valstu iesaisti Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā.

Drošības koncepcija šodien strauji mainās. NATO Madrides galotņu sanāksmes rezultāti ir rosinoši, jo tie padara drošību par ietverošu procesu. Latvija piedalās šajā procesā. Tas novedīs pie mūsu valsts neatgriezeniskas integrācijas.

Mūsu skatījumā 1999.gada galotņu tikšanās Vašingtonā ir divi mērķi:

— pārskatīt un stiprināt NATO paplašināšanās procesu, atzīstot kandidātu progresu ceļā uz mērķi — pilnīgu iestāšanos aliansē, un

— izstrādāt alianses plānu divdesmit pirmajam gadsimtam.

Prezidenta kungs!

Harta vēlreiz apstiprina, ka mūsu integrācija pasaules ekonomikā, tajā skaitā Pasaules tirdzniecības organizācijā, ir tikpat svarīgs mērķis kā mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā.

Lai gan šodien mana valsts simboliski ir kā ķīlniece pretrunām starp ES un ASV par kopīgo pieeju tirgiem, īpaši audiovizuālajiem tirgiem, es aicinu jūs izmantot savu vadošo lomu, lai atrastu šai problēmai taisnīgu atrisinājumu.

Prezidenta kungs!

Attiecībās ar Krieviju jūs zināmos jautājumos dažreiz vienojaties, citreiz katrs paliekat pie savām domām. Arī mēs esam līdzīgā situācijā. Tomēr mēs turpinām īstenot savu politiku, kas vērsta uz plašāku sadarbību ar Krieviju, un es ar prieku varu teikt, ka mūsu attiecības attīstās pozitīvā virzienā.

Manā skatījumā jaunā Krievija būs stabila, demokrātiska un uz āru vērsta. Tā būs Krievija, kas no morāles viedokļa pārskatīs savu attiecību vēsturi ar Baltijas valstīm. Tā būs Krievija, kas parakstīs robežlīgumu ar Latviju un tālāk iesaistīsies praktiskajā sadarbībā ar mūsu valstīm. Tā būs Krievija, kas sapratīs, ka lielākajai valstij jāveic lielākais ceļa gabals uz kopēju sapratni. Esmu pārliecināts, ka mana valsts savu ceļa gabalu veiks. Es nesen nosūtīju vēstuli prezidentam Jeļcinam, kurā aprakstīju šo savu redzējumu.

Es priecājos, saņemot no jums vēstuli, kurā jūs izteicāt man atbalstu diskusijā par ietverošu Latvijas sabiedrību. Es šo darbu turpināšu. Es zinu, ka jūs šeit, ASV, esat uzsācis diskusiju par līdzīgu tēmu, un tas mani rosina.

Prezidenta kungs!

Šogad Latvija svinēs astoņdesmito neatkarības gadadienu. Savienotās Valstis ir kopā ar mums visā šajā ceļā. Es gribētu redzēt jūs kā vienu no mūsu valsts tuvākajiem draugiem šīs gadadienas svinībās Rīgā.

Amerikas prese par notikumu:

16. janvārī prezidents Klintons un triju Baltijas valstu, kas reiz bijušas padomju sistēmas “gūstekņi”, prezidenti parakstīja partnerattiecību hartu un saņēma solījumu, ka ASV atbalstīs to iestāšanos NATO.

“Partnerattiecību harta uzsver jūsu valstu panākumus” — ar šiem vārdiem prezidents Klintons Baltā nama Austrumu zālē uzrunāja Igaunijas prezidentu Lennartu Meri, Latvijas prezidentu Gunti Ulmani un Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazausku.

“Pagājuši gandrīz septiņi gadi, kopš Baltijas valstu iedzīvotāji stājās pretī tankiem, lai atjaunotu savu neatkarību,” teica Bils Klintons. “Šodien jūsu demokrātijas ir jau laidušas saknes.”

ASV un Baltijas valstu partnerattiecību harta negarantē dalību NATO aliansē, bet piedāvā precīzi formulētu ASV atbalstu Baltijas valstu ceļā uz Ziemeļatlantijas aliansi. “Amerika ir apņēmusies,” teica prezidents Klintons, “radīt apstākļus, kas kādu dienu ļautu Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ieiet pa NATO durvīm.”

“Amerikas drošība ir saistīta ar Eiropu,” sacīja Bils Klintons, “un Eiropa nekad nevarēs būt droša, ja Baltijas drošība būs apšaubāma.”

Hartā sacīts, ka Savienotajām Valstīm ir “patiesas, dziļas un noturīgas” intereses Baltijas valstu drošības un neatkarības jautājumos. Tās ir ieinteresētas Baltijas valstu integrācijā tādās organizācijās kā Eiropas Savienība un Pasaules tirdzniecības organizācija.

Bez Amerikas Savienoto valstu solījumiem attiecībā uz Baltijas valstu aizsardzību hartā iekļauts arī morālais un politiskais atbalsts to neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei. Tiks izveidota Partnerattiecību komisija, lai veicinātu demokrātiskās un tirgus reformas.

Amerikas sabiedrotie NATO blokā, izturoties piesardzīgi pret Maskavas “atstumšanu”, blokam paplašinoties bijušās Padomju Savienības virzienā, izvirzīja prasību, lai hartā tiktu atspoguļota NATO kā valstu alianses pilna atbildība jaunu dalībvalstu izvēlē.

Latvijas prezidents Guntis Ulmanis teica: “Šī harta kalpos par atslēgu nākamajam gadsimtam. Tā padara mūs par sabiedrotajiem.”

PSRS anektēja Baltijas valstis pēc to okupācijas 1940. gadā, bet Vašingtona nekad nav atzinusi šo aneksiju. Prezidents Klintons teica: “Piecdesmit gadus Amerikā dzīvojošie lietuvieši, latvieši un igauņi sapņoja par Baltijas brīvību.” Nesen ievēlētais Lietuvas prezidents, Aļģirda Brazauska pēctecis, Valds Adamkus pusaudža gados atstāja dzimteni, bēgot no padomju varas, un ieradās Amerikas Savienotajās Valstīs, kur līdz 1996. gadam strādāja vadošā amatā vides aizsardzības jomā.

“Piekopjot Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku, Amerika vienmēr ir bijusi Baltijas valstu patiess draugs, laikā, kad tas bija nepieciešams, tā bija kā “gaismas stars” garajos, tumšajos un aukstajos padomju okupācijas gados,” teica Igaunijas prezidents Lennarts Meri.

ASV mudina Eiropas Savienību uzņemt tajā Baltijas valstis, cik ātri vien iespējams, lai dotu papildgarantijas drošībai.

“LV” (Juris Afremovičs)

tulkojums no angļu valodas

............................

No Stīvena Erlangera raksta “The New York Times” 17. janvāra numurā

Par Baltijas un Amerikas partnerattiecību fondu

Piektdien, 1998. gada 16. janvārī, prezidents Klintons ceremonijā Baltajā namā kopā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentiem paziņoja par Baltijas un Amerikas partnerattiecību fonda dibināšanu (BAPF). BAPF ir vēl nebijis publiski un privāti atbalstīts fonds, lai veicinātu ar pāreju saistītās demokrātijas un tirgus ekonomikas reformas Baltijā. Šo fondu kopīgi atbalsta ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID) un starptautiskais filantrops Džordžs Soross.

Šis fonds pārstāv nākamās paaudzes ārzemju palīdzības programmas. Tradicionālās USAID divpusējās palīdzības programmas ir pabeigtas Igaunijā un tiks pabeigtas Latvijā un Lietuvā attiecīgi 1999. gadā un 2000. gadā. BAPF dos iespēju turpināt ilgtermiņa Amerikas palīdzību šīm jaunajām demokrātijām, strādājot pie tik svarīgo nevalstisko organizāciju (NVO) sektora nostiprināšanas Baltijā. BAPF papildinās jau esošās reģionālās programmas, piemēram, Baltijas un Amerikas uzņēmējdarbības fondu un Baltijas reģionālo enerģijas programmu.

BAPF tiks iesākts 1998. gada sākumā ar 15 miljonu ASV dolāru pamatkapitālu, pa 7,5 miljoniem ASV dolāru no USAID un no Sorosa Atvērtās sabiedrības institūta. Fondam būs neatkarīga valde ASV (drīzumā tiks paziņots tās sastāvs), kas vadīs atsevišķo valstu programmas saskaņā ar vietējiem Sorosa Atvērtās sabiedrības institūta fondiem un attiecīgajām BAPF programmu padomēm katrā Baltijas valstī. Pašlaik ir paredzēts, ka fonds darbosies desmit gadus.

Fonda finansēšana notiek, sadarbojoties ASV valdībai un Sorosa Atvērtās sabiedrības institūtam. BAPF būs neatkarīgs dotāciju avots, kas sniegs apmācību un tehnisko palīdzību, kā arī plānos piešķīrumus ar mērķi vairot Baltijas nevalstisko organizāciju profesionālo efektivitāti, to strukturālo un finansiālo nostiprināšanos.

Latvijā Baltijas un Amerikas partnerattiecību fonda programmas īstenos Sorosa fonds–Latvija. Sadarbībā ar ASV valdību tas izveidos neatkarīgu BAPF biroju un vietējo programmu padomi.

ASV informācijas dienests