Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ziņas īsumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.01.1998., Nr. 11/12 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31225

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Otrdiena, 20.01.1998.

Laidiena Nr. 13/14, OP 1998/13/14

Vēl šajā numurā

16.01.1998., Nr. 11/12

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ziņas īsumā

Par privatizāciju un uzņēmējdarbības aktivitātēm

*Rudenī dibinātais Vācijas - Latvijas kopuzņēmums - SIA “Adam Auto”, kas ieguvis vācu autokoncerna “Adam Opel AG” oficiālā dīlera tiesības Latvijā, 1998. gadā paredzējis Krasta ielas rajonā uzbūvēt jaunu autocentru, ieguldot celtniecības pirmajā kārtā 3 miljonus DM.

*A/s “Karl Gustav Dimants”, kura pirmo veikalu atvērusi rekonstruētajā universālveikalā “Centrs”, ieplānojusi Latvijā izveidot juvelierizstrādājumu un suvenīru veikalu ķēdi. Zviedru investīcijas Latvijā šobrīd ir 150 tūkstoši latu, tuvākā gada laikā veikalu tīkla attīstībā plānots ieguldīt 300 līdz 400 tūkstošus latu. Tuvāko piecu gadu laikā Latvijā plānots atvērt 10 lielus un aptuveni 30 mazus juvelierizstrādājumu veikalus.

*Pagājušajā vasarā izveidotā Latvijas Namīpašnieku asociācija sākusi sastādīt datu bāzi par organizācijām un firmām, kas sniedz ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus.

*Kādreizējā Rīgas tehnisko iekārtu rūpnīcā, kas tagad saucas “ACOT Technologies”, ražo dažāda tipa plastmasas priekšmetu veidnes. Tās tiek eksportētas pa visu pasauli. Gaidāms, ka uzņēmuma tirdzniecības apjoms 1998. gadā uzkāps līdz 9 milj. USD no aptuveni 6 milj. USD 1997. gadā.

*A/s “Rīgas paraugtipogrāfija” kontrolpaketes īpašnieks - SIA “Kvadra Pak” jau investējis tipogrāfijā miljonu latu, izvēršot plašu uzņēmuma modernizāciju visos poligrāfiskās ražošanas virzienos. Janvārī paredzēts uzstādīt jaunu iespiedmašīnu, kas ļaus ievērojami palielināt ražošanas jaudas un uzlabot iespiedkvalitāti. Pašlaik 70% uzņēmuma produkcijas tiek eksportēti uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

*Arī šogad Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera plāno virkni tirdzniecības misiju, izstādes un biznesa forumus. Martā jebkuram Latvijas uznēmējam būs iespēja doties uz Francijas pilsētu Nansī. Tajā pašā mēnesī uz Zēlandes apgabalu Nīderlandē tiks aicinātas tās firmas, kas saistītas ar tranzītbiznesu, kuģniecību, zivju pārstrādi, kokapstrādi, pārtikas rūpniecību un lauksaimniecību. Savukārt rudenī mūsu uzņēmēji ar savu produkciju varēs iepazīstināt interesentus Lielbritānijā. Iespējams, ka pavasarī tiks rīkots uzņēmēju brauciens uz Ķīnu, bet rudens pusē uz Arābu Emirātiem.

*Valdības sēdē akceptēti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā atgūstama manta vai kompensējama tās vērtība personām, kurām tā tika atsavināta par uzlikto paaugstināto nodokļu un nodevu nesamaksāšanu un kuras izvairījās no komunistiskā režīma politiskajām represijām.

*Privatizācijas aģentūras valdes apstiprinātie a/s “Rīgas kinostudija” privatizācijas noteikumi paredz, ka pirmpirkuma tiesības uz akciju paketi - 30% jeb 104 823 uzņēmuma akciju — būs zemes īpašniekiem, Tie ir Dalasā (ASV) dzīvojošie latvieši Dz. Abuls un viņa māsa V. Lazda.

*Aprēķinot pagājušā gada deviņu mēnešu rezultātus 10 Baltijas jūras nozīmīgākajām ostām, redzams, ka Latvijas ostu īpatsvars ir vislielākais. Kopā Baltijas jūras ostās ir pārkrauti 101,6 miljoni tonnu kravu. Joprojām lielākā Baltijā ir Ventspils osta — tās īpatsvars kopējā kravu apjomā ir 28% un galveno apgrozījumu veido naftas un naftas produktu pārkraušana. Strauji pieaudzis arī pārējo Latvijas ostu — Rīgas un Liepājas īpatsvars.

*Rīgas dome apbalvojusi skatlogu un ēku noformējuma konkursa “Ziemassvētki '97" uzvarētājus. Diplomus un 100 latu prēmijas par veiksmīgāko ēkas fasādes un priekšlaukuma noformējumu saņēma firma “Inter Source Baltic” (Jēkaba kazarmas) un “Lido”. Savukārt par skaistāk noformēto skatlogu atzīts uzņēmuma “Daiļrade” veikala skatlogs Vaļņu ielā 29. Piešķirtas arī piecas veicināšanas prēmijas. Tās saņēma veikali “Moda Boutique”, aptieka Brīvības ielā 308, fotosalons “Fotocolour”, veikali “Duni” un “Gianmarco”.

*Rīgā ieradušies Francijas kompānijas “BUIG” pārstāvji, lai kopīgi ar pašvaldību lemtu par jaunas pieczvaigžņu viesnīcas celtniecību pilsētā. Celtni iecerēts būvēt Ķīpsalā, laukumā pirms Preses nama, pašā Daugavas krastā.

*Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja konceptuāli atbalstījusi SIA “Māris Gailis” priekšlikumu par rindveida bloķētu vienģimeņu māju celtniecību Ķīpsalā. Projekts paredz apmēram 30 māju celtniecību.

*A/s “Staburadze” šogad iecerējusi atvērt ražotni Pleskavā, kurā sākotnēji tiks izgatavoti dažādi vafeļu izstrādājumi. “Staburadzes” eksports uz šo reģionu pašlaik veido aptuveni 40% no uzņēmuma kopējā eksporta apjoma.

*Latvijā sākušies procesi, kas vērsti uz vienota naftas tranzītbiznesa koncerna izveidi. Pieci caur Ventspils ostu strādājošie Latvijas tranzītbiznesa uzņēmumi — “Ventspils nafta”, “Ventbunkers”, “LatRosTrans”, “Latvijas naftas tranzīts” un “Naftas parks” — vienojušies par jaunas sabiedrības dibināšanu, kuras mērķis ir panākt efektīvāku esošo jaudu izmantošanu un jauna naftas cauruļvada celtniecību no Krievijas uz Ventspili. Otrs koncerna veidošanas variants ir paredzamā “Ventspils naftas” un Latvijas–Krievijas kopuzņēmuma “LatRosTrans” apvienošanās.

*Ja a/s “Ventspils nafta” akcijas Rīgas fondu biržā sāks kotēt martā vai aprīlī, jau šā gada rudenī varētu tikt organizēts uzņēmuma vērtspapīru starptautiskais piedāvājums. Pašlaik vienīgais uzņēmums, kura vērtspapīrus Privatizācijas aģentūra realizējusi ārzemēs, ir Latvijas Unibanka. Tās globālos depozitāros sertifikātus Londonas biržā sāka kotēt pagājušā gada decembrī. Starptautiskajā tirgū vēl paredzēts piedāvāt a/s “Latvijas gāze”, “Latvijas kuģniecība”, “Latvenergo” un par a/s pārveidotās SIA “Lattelekom” akcijas.

*Koncerna “Ave Lat grupa” meitasuzņēmums SIA “Ave Lat” kopā ar SIA “Berhmann Balticum” vēlas Zaķusalā, teritorijā no Salu tilta TV torņa virzienā, būvēt ūdens atpūtas kompleksu. Tas sastāvēs no modernas konstrukcijas ēkas ar dažādiem baseiniem, ūdens atrakcijām, saunām un kafejnīcām. Vasaras sezonai plānots izveidot arī āra baseinus, ūdens slīdkalniņus, seklos bērnu rotaļu baseinus, kaskādes,kā arī iecerēts izbūvēt pludmali, tenisa kortus, basketbola un volejbola laukumus. Apmeklētāju ērtībām tiks uzcelta arī neliela kotedžu tipa viesnīca, autostāvvietas, izveidoti pastaigu celiņi, sakopti zālieni un Daugavas krasti. Projektu varētu īstenot vairākos posmos, bet pabeigt 2000. gada novembrī.

*Pagājušajā gadā Privatizācijas aģentūra ar investoriem noslēgusi 312 līgumus par valsts objektu pārdošanu, kuru kopējā pārdošanas cena ir 81,9 milj. latu. No kopējās valsts objektu pārdošanas cenas 38% maksājumu jāveic latos, bet 62% privatizācijas sertifikātos. Valsts objektu pircēji apņēmušies nopirktajos objektos investēt 39,3 milj. latu un ir pārņēmuši 166,3 milj. latu lielas parādu saistības.

*No 1. janvāra pēc privatizācijas darbību atjaunojusi nacionālā ziņu un informācijas aģentūra SIA “Latvijas telegrāfa aģentūra” (“LETA”).

*Pērngad Latvijā tika reģistrēts vismazākais uzņēmumu skaits pēdējos septiņos gados: no pavisam 127 919 uzņēmumiem pērn reģistrēti tikai 8773. Jaundibināmo uzņēmumu reģistrāciju skaita samazināšanās liecina, ka vairums to cilvēku, kas vēlējušies uzsākt biznesu, to jau ir izdarījuši, un pašlaik Latvijā ir apmēram 51 uzņēmums uz katriem 1000 iedzīvotājiem.

*Līdz 1998. gadam ir likvidēti 13 814 uzņēmumi jeb 11% no reģistrēto uzņēmumu kopskaita. Tuvāko mēnešu laikā paredzēts likvidēt vēl apmēram 10 000 SIA.

*No 127 919 reģistrētajiem uzņēmumiem lielākā daļa ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību - 43%, katrs trešais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir zemnieku saimniecība — 30% un pēdēja gada laikā strauji pieaugušo individuālo uzņēmumu skaits — 20% no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Pavisam neliels skaits no valstī reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām ir akciju sabiedrības - tikai 1%.

*Pārkraujot gandrīz 24,2 milj. tonnu naftas un naftas produktu, “Ventspils nafta” pagājušajā gadā pārsniegusi prognozētos rādītājus, kas sākotnēji paredzēja 20 milj. t, bet vēlāk — nedaudz vairāk kā 23 mil. t naftas un naftas produktu pārkraušanu 1997. gadā. Jēlnaftas īpatsvars kopējā pārkraušanas struktūrā caur “Ventspils naftu” pērn sasniedzis 15,8 milj. t.

*Latvijas Privatizācijas aģentūra šā gada pirmajā pusē paredzējusi pabeigt valsts objektu privatizāciju, otrajā gada pusē turpinot tikai lielāko uzņēmumu privatizāciju. Arī šogad tiks turpināta publiskā piedāvājuma programma, kuras ietvaros Latvijas iedzīvotāji par privatizācijas sertifikātiem varēs iegādāties ne tikai mazo, bet arī 10 lielo un vidējo uzņēmumu akcijas. To skaitā ir a/s “Latvijas balzams”, “Nordeka”, Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca, “Latvijas gāze”, “Latvijas kuģniecība” un “Ventspils nafta” akciju piedāvājumu trešā kārta.

*Rīgas domes pilsētas attīstības komiteja piekritusi, ka a/s “Eldikrija” ceļ trīszvaigžņu viesnīcu netālu no Rīgas pasažieru ostas. Valstij piekrītošu zemesgabalu viesnīcas būvniecībai šai a/s uz 25 gadiem jau iznomājusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūra.

*Pagājušajā gadā bijis ļoti liels investīciju pieaugums. Kopš 1990. gada līdz 1997. gada septembrim Latvija piesaistījusi 497 milj. latu tiešo ārvalstu investīciju. Ārvalstu investīciju piesaistes ziņā Latvija ir tuvojusies Viduseiropas un Austrumeiropas līderiem un divu gadu laikā pat varētu apdzīt Igauniju.

*Rīgas ostas kompānijas, pārkraujot 11,2 milj. t kravu pagājušajā gadā, pārsniegušas visoptimistiskākos 1997. gada plānus par 1,7 milj. t. Lielākais stividors, kas Rīgas ostā pārkrauj 35,6% no visām kravām, joprojām ir valsts a/s “Rīgas tirdzniecības osta”, kas pērn sāka strādāt brīvostas režīmā. Otrs lielākais Rīgas ostas stividors pagājušajā gadā bijusi pagaidām vēl valsts stividoru kompānija “Rīnūži”. Trešo vietu ar 0,9 milj. t ieņem SIA “Man Tess”, bet ceturto - “B.L.B. Baltijas termināls” (0,88 milj. t), piektais - SIA “Vudisona termināls”.

*Pērngad Latvijā tika reģistrēts vismazākais uzņēmumu skaits pēdējos septiņos gados: no pavisam 127 919 uzņēmumiem pērn reģistrēti tikai 8773. Jaundibināmo uzņēmumu skaita samazināšanās liecina, ka vairums to cilvēku, kas vēlējušies uzsākt biznesu, to jau ir izdarījuši, un pašlaik Latvijā ir apmēram 51 uzņēmums uz katriem 1000 iedzīvotājiem.

*Līdz 1998. gadam ir likvidēti 13 814 uzņēmumi jeb 11% no reģistrēto uzņēmumu kopsakaita. Tuvāko mēnešu laikā paredzēts likvidēt vēl apmēram 10 000 SIA.

*No 127 919 reģistrētajiem uzņēmumiem lielākā daļa ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību - 43%, katrs trešais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir zemnieku saimniecība - 30% un pēdējā gada laikā strauji pieaugušo individuālo uzņēmumu skaits - 20% no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Pavisam neliels skaits no Latvijā reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām ir akciju sabiedrības - tikai 1%.

*Pārkraujot gandrīz 24,2 milj. t naftas un naftas produktu, “Ventspils nafta” pagājušajā gadā pārsniegusi prognozētos rādītājus, kas sākotnēji paredzēja 20 milj. t, bet vēlāk - nedaudz vairāk kā 23 milj. t naftas un naftas produktu pārkraušanu 1997. gadā. Jēlnaftas īpatsvars kopējā pārkraušanas struktūrā caur “Ventspils naftu” pērn sasniedzis 15,8 milj. t.

*1997. gadā strauji uzlabojušies galvenie makroekonomiskie rādītāji, kas sasnieguši vaisaugstāko līmeni kopš neatkarības atjaunošanas. IKP pieaugums 1997. gadā varētu pat sasniegt 6%, patēriņa cenas pieaugušas tikai par 7%. Tas ļauj cerēt, ka tautsaimniecībā sācies stabils augšupejas posms.

*Valkas rajona Trikātas pagasta sabiedrība “RONA” pašražoto kokmateriālu, kā arī dažādu koksnes atlikumu tirdzniecībai šovasar iecerējusi Rīgā atvērt veikalu - noliktavu. Nodoma īstenošanai jau pērn uzsākta atbilstošu ēku celtniecība Mūkusalas ielā.

*Salīdzinājumā ar pagājušo gadu SIA “Amerpap” apgrozījums ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 45 000 t papīra. Uz vienu iedzīvotāju papīra patēriņš gadā ir vidēji 30 - 40 kg.

*Gulbenes rajona a/s “Rankas piens” darbības paplašināšanai par 30 000 latiem nopirkusi Dzērbenes (Cēsu raj.) pienotavas ēku, ražošanas iekārtas, palīgceltnes un zemi, uz kuras atrodas pienotava.

*Latvijas Privatizācijas ģentūras un “Tolaram Group” pārstāvji parakstījuši nopirktā uzņēmuma “Dauteks” pieņemšanas - nodošanas aktu. Rūpnīcu privatizācijas procesa rezultātā “Tolaram Group” iegādājās pagājušā gada jūnijā. Šobrīd kompānijai pieder 91% uzņēmuma akciju, bet 9% pieder valstij. Tuvāko divu gadu laikā tajā paredzēts ieguldīt 40 milj. USD.

Pēc Latvijas preses informācijas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!