Saskaņā ar Ventspils brīvostas noteikumiem no 2018. gada 1. jūnija tiek veikts smaku monitorings, izmantojot smaku monitoringa iekārtu (e-degunu) datus. Gada laikā visvairāk smaku pārsniegumi (612 reizes) ir konstatēti mērierīcēs, kuras pieder terminālim, kas pārkrauj mazutu. Terminālis atrodas tuvu dzīvojamai zonai, un šīs smakas izsauc negatīvu ietekmi uz iedzīvotājiem. Lai samazinātu smakas, nepieciešams noteikt prasības, veicot mazuta noliešanu no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm.

Pieņemot saistošos noteikumus, tika izvērtēts, vai tos ir nepieciešams attiecināt arī uz citiem likuma "Par piesārņojumu" 24.² pantā minētajiem naftas produktiem, kā arī ķīmiskajām vielām un to maisījumiem. Balstoties uz minēto elektronisko degunu datu analīzi, tika konstatēts, ka attiecināt regulējumu uz citu produktu noliešanas operācijām no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm nav pamata. Elektroniskie deguni uzrāda, ka šīs operācijas rada ievērojami mazāk traucējošo smaku. Tas visdrīzāk ir saistīts ar apstākli, ka tikai mazuts pirms šīm pārkraušanas operācijām tiek sildīts, kas rada ievērojamu smaku izplatības risku, turklāt mazuta sastāvā ir sērūdeņradis un sērorganiskie savienojumi, kuriem raksturīga īpaši nepatīkama (puvušu olu) smaka. Arī sērūdeņraža smakas uztveres slieksnis ir daudz zemāks nekā citiem savienojumiem – tikai 0,00076 mg/m³. Tāpēc tieši mazuta pārkraušana rada nepatīkamus traucējumus pilsētas iedzīvotājiem.

Tā kā, pieņemot šo regulējumu, Ventspils pilsētas domei ir jāsabalansē Ventspils iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, regulējums tiek attiecināts tieši uz mazutu. Proti, ņemot vērā salīdzinoši ievērojamās izmaksas, kādas uzņēmējiem radīsies šo noteikumu prasību izpildei, noteikumu attiecināšana uz produktiem, kas nav galvenie nepatīkamo smaku avoti, radītu nesamērīgas izmaksas un slogu uzņēmējiem.

Turklāt ar noteikumiem ir ievērots Satversmes 91. pantā nostiprinātais tiesiskās vienlīdzības princips, jo jau iepriekš aprakstīto apsvērumu dēļ uzņēmēji, kas veic mazuta noliešanas operācijas no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm, neatrodas tādos pašos vai salīdzināmos apstākļos ar uzņēmējiem, kas šādā veidā veic citu naftas produktu, ķīmisko vielu vai to maisījumu noliešanu. Paši produkti, kā arī pielietotās tehnoloģijas ir atšķirīgas un rada dažādas būtiski traucējošās smakas Ventspils pilsētā.

Ņemot vērā smaku monitoringa datus, kuri norāda, ka smaku pārsniegumi visvairāk konstatēti smaku monitoringa iekārtās, kuras pieder terminālim, kas pārkrauj mazutu, Ventspils brīvostas pārvalde piesaistīja pieredzējušu kompāniju vides jautājumos, lai apzinātu naftas produktu pārkraušanas uz/no dzelzceļa cisternām tehnoloģijas Latvijā, Baltijā un Eiropā, un izstrādātu priekšlikumus.

Veicot attiecīgo izpēti, ir ieteikti pasākumi smaku samazināšanai:

1) veicot mazuta noliešanu no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm, ir jāizmanto vagoncisternu nosegvāki;

2) krasta rezervuāriem, kuros tiek sūknēts mazuts no vagoncisternām un tajos netiek pielietota "peldošo jumtu" tehnoloģija, ir jābūt pieslēgtiem kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmai;

3) nav pieļaujama vagoncisternu noliešana atklātās tvertnēs.

Ar saistošajiem noteikumiem iepriekš minētie pasākumi smaku samazināšanai tiek iekļauti Ventspils brīvostas noteikumos.

Ar saistošajiem noteikumiem tiek paredzēts, ka termināļa operators nodrošina noteikumu 100.4.¹ apakšpunktā minēto prasību izpildi ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim.

Saistošie noteikumi tiks nosūtīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".