• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par privatizēto uzņēmumu kontroli kā palīdzības instrumentu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.01.1998., Nr. 11/12 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31211

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par starpniecības uzņēmumu darbību privatizācijas sertifikātu tirgū 1997. gadā

Vēl šajā numurā

16.01.1998., Nr. 11/12

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par privatizēto uzņēmumu kontroli kā palīdzības instrumentu

Privatizēto uzņēmumu darbību pārlūkojot

Arvis Freibergs, Privatizācijas aģentūras tehniskais direktors, — “Latvijas Vēstnesim”


Arvis Freibergs

Labāk vēlu nekā nekad

Privatizēto uzņēmumu Kontroles departaments ir viena no jaunākajām struktūrām Privatizācijas aģentūrā (LPA), jo tika izveidota tikai pagājušā gada 4.martā. Tajā brīdī bija privatizēta nedaudz vairāk nekā puse visu privatizējamo valsts uzņēmumu, un bija īstais brīdis ķerties pie līgumu izpildes kontroles, jo lielākais darbs līgumu kontrolē sākas vēlākajos gados. Privatizācijas process var noslēgties ne ātrāk kā pēc trim gadiem. Tieši uz šādu laika posmu LPA noteiktas pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesības. Tā ka faktiski šie trīs gadi periods ir minimālais un nepieciešamais kontroles periods.

Tas, protams, nenozīmē, ka līdz kontroles sektora izveidošanai viss ritējis pašplūsmā. Līdz kontroles struktūras izveidošanai privatizētajos uzņēmumos notiekošajam sekoja tā dēvētie kuratori, kuri pārzināja attiecīgā uzņēmuma privatizācijas procesu. Pieaugot privatizācijas apjomam un tempiem, kļuva skaidrs, ka šiem speciālistiem vienkārši fiziski vairs nav iespējams veikt tik plašu darbu apjomu, un tika izveidota īpašā kontroles institūcija, LPA struktūra.

Kā zināms, šajā gadā privatizācijas process tiks pabeigts, un acīmredzot notiks arī organizatoriskas izmaiņas mūsu struktūrās. Liela daļa darbinieku, kuri līdz šim bija nodarbināti ar pašu uzņēmumu privatizāciju, tiks pārorientēti darbam kontroles jomā.

Vecā un jaunā privatizācija

Mūsu kontroles departamentā šobrīd ir divi sektori: viens pārbauda jauno vai LPA veikto privatizāciju, bet otrs — veco , t.i., to, kas veikta līdz LPA dibināšanai. Šī vecā parasti notika nomas ar izpirkuma tiesībām formā.

Kā zināms, pirms LPA dibināšanas privatizāciju veica nozaru ministrijas - Zemkopības, Rūpniecības, Satiksmes ministrija un Valsts īpašuma fonds. Katrā no nozarēm bija sava specifika: pēc vieniem noteikumiem tika veikta maizes ceptuvju, pēc citiem, teiksim, pienotavu privatizācija. Tātad katram privatizētajam uzņēmumam ir sava specifika, kas, veicot pārbaudi, jāņem vērā. Kopš pagājušā gada mēs esam ķērušies arī pie izveidoto statūtsabiedrību pārbaudes. Tiesa, šajās pārbaudēs iesaistīti arī Juridiskā departamenta speciālisti, jo jāizvērtē daudzi tīri juridiski aspekti. Piemēram, kā katra akcija tikusi pārdota, kā atmaksāta utt. Katrā ziņā darbs ir plašs un visaptverošs, un nav cita ceļa kā novest visu līdz galam, lai varētu gūt ieskatu privatizēto uzņēmumu darbībā un attīstības perspektīvā.

Devīze: no sākuma līdz beigām

Tāda patiešām bija mūsu sākotnējā doma, uzsākot privatizācijas procesu, un pirmsākumos tas varbūt arī nedaudz izdevās. Jo kuratoriem, kuri pārzināja atsevišķu uzņēmumu privatizāciju, vēl bija iespēja arī sekot maksājumu termiņu ievērošanai, atsevišķu privatizācijas noteikumu izpildei. Taču tad, kad viena kuratora pārraudzībā ir, piemēram, 50 uzņēmumi aktīvā privatizācijā, viņš vairs nespēj izsekot vēl dažu desmitu jau privatizēto uzņēmumu darbam. Nācās informāciju ievadīt datu bankā un veidot īpašu institūciju kontroles funkciju veikšanai. Turklāt šādas institūcijas izveide novērš pārmetumus par iespējamo neobjektivitāti. Respektīvi, ka cilvēks, kurš izstrādājis privatizācijas noteikumus, pats arī veic to īstenošanas pārbaudi. LPA mēs visi vienādā mērā esam ieinteresēti, lai mūsu darba gala produkti ne vien izskatītos, bet patiešām būtu labi.

Pašreizējā kārtība nosaka, ka 10 dienu laikā pēc pirkuma līguma parakstīšanas uzņēmums tiek nodots kontroles dienesta pārraudzībā, kurš tad arī seko turpmākajai notikumu gaitai.

Pārbaužu kritēriji

Pārbaudes privatizētajos uzņēmumos parasti tiek organizētas pēc attiecīgiem jautājumu blokiem. Piemēram, pārbaudot maksājumus, to regularitāti (saskaņā ar pastāvošo kārtību: maksājumi latos — reizi mēnesī, sertifikātos — reizi ceturksnī), investīciju apjomus, ieguldīšanas reālo procesu utt.

Esošie noteikumi paredz: ja uzņēmums nav veicis divus maksājumus, tad pēc attiecīga brīdinājuma mums ir tiesības vienpusēji līgumu lauzt. Praksē jau tā notiek reti. Parasti nākas saskarties ar kavējumiem, ar daļēju maksājumu pārskaitīšanu, bet tas visbiežāk tiek labots pārrunu kārtībā, nevis nonākot līdz galējam solim — līguma laušanai. Katrā ziņā mums nākas rūpīgi izsvērt, kurā brīdī ir lietderīgi pieņemt šo kardinālo lēmumu, jo, redzot līdzekļu trūkumu maksājumu kārtošanai, ir jāraugās, vai, nepārtraucot līgumu, neveicinām privatizētā uzņēmuma agoniju.

Mūsu vērtēšanas pamatkritēriji — vai uzņēmumā notiek naudas plūsma, vai uzņēmums reāli darbojas, vai ieņēmumi pārsniedz izdevumus. Redzot, ka uzņēmumā pastāvīgi ir mazi ieņēmumi, izpaliek ilgtermiņa ieguldījumi un ražošanas izdevumi pārsniedz ieņēmumus, nav grūti prognozēt, ka šāds uzņēmums drīz vien būs uz bankrota sliekšņa.

Kas ir investīcijas?

Man šķiet, ka investīciju būtība īsti precīzi nemaz nav definēta. Jo dažādos uzņēmumos par tām var būt dažāda izpratne. Piemēram, dažkārt raisās diskusija par to, vai apgrozāmo līdzekļu nopirkšanu var uzskatīt par investīciju. Piemēram, luksus automobiļa iegāde. Var taču būt situācijas, kad uzņēmumam ir jābūt ļoti respektablam, un tādā gadījumā šāds auto ir svarīgs biznesa veiksmes elements. Taču kā izsvērt, kad automobilis kalpo biznesa panākumu interesēm un kad tikai prezidenta vai direktora ambīcijām?

Mūsu izpratnē normāla investīcija ir tikai tā, kas ieguldīta ražošanā, pamatlīdzekļos un ražošanas attīstībā. Tālab savās pārbaudēs vadāmies ne tikai no skaitļiem, kas parādās atskaitēs uz papīra, bet cenšamies lielākajos uzņēmumos arī uz vietas pārbaudīt šo ieguldījumu realitāti un to atspoguļojumu grāmatvedības dokumentos.

Protams, mums bieži nākas arī uzklausīt ierosinājumus par uzliktā investīciju apjoma samazināšanu. Taču šajos gadījumos visbiežāk ir darīšana ar nepārdomātu privatizāciju. Uzņēmuma pircēji līguma slēgšanas brīdī varbūt nav rūpīgi pārdomājuši noteikumus, kurus apņēmušies izpildīt. Par šādu pircēju rodas iespaids, ka tas nav nopietni analizējis biznesa perspektīvu, bet gan rīkojies pēc principa: kad nopirks, tad jau redzēsÉ

Starp ideālo un reālo

Investīcijas nav vienīgais jautājums, kurā mums nākas uzklausīt pretenzijas un risināt konfliktsituācijas. Neapmierināto skaitā ir ne vien paši privatizētāji, bet arī dažādas tiesībsargājošās iestādes, kuras savas kompetences ietvaros risina ar privatizāciju saistītas lietas. Tā ka faktiski vēstuļu un dažādu atbilžu rakstīšana mūsu darbā aizņem daudz laika.

Viena no neapmierināto kategorijām ir arī privatizēto uzņēmumu darbinieki, kuriem jaunais darba devējs aizkavē vai pat nemaksā algas. Taču mēs nevaram uzdot privatizētā uzņēmuma īpašniekam kārtot šīs lietas. Tādu tiesību mums nav. Tas nav mūsu kompetencē. Darba ņēmējiem ir jācīnās par savām tiesībām attiecīgajās arodbiedrības instancēs. Vai arī jāgriežas tiesā, lai izvirzītu jautājumu par uzņēmuma maksātnespēju. Mēs šeit palīdzēt neko nevaram, kaut arī visas šīs sūdzības uzklausām, runājam ar cilvēkiem, cenšamies skaidrot konflikta būtību un risinājuma ceļus.

Situācija, kādā nonāk privatizētā uzņēmumā strādājošie, ir komplicēta. Pircējam principā, protams, ir jāsaglabā esošais darba vietu skaits. Taču, ieviešot jaunas tehnoloģijas, tas var tikt ievērojami samazināts. Privatizācijas noteikumos parasti šis darba vietu samazināšanas plāns tiek minēts, un mēs sekojam tā izpildei. Darba vietas var samazināt, iemaksājot attiecīgo kompensācijas summu (ap Ls 300) nodarbinātības fondā un izmaksājot strādājošajiem visus likumā paredzētos pabalstus. Ļoti būtiskas šai aspektā ir nodokļu nomaksas. Tādēļ mēs lūdzam nevis izziņas par darbinieku skaitu vispār, bet gan datus par strādājošajiem, par kuriem tiek maksāts sociālais nodoklis. Šos datus var pārbaudīt dažādās valsts institūcijās.

Jāteic, ka ideālu situāciju nav. Līgumā, ko slēdzam ar uzņēmuma pircēju, mēs ierakstām to strādājošo skaitu, kāds ir privatizēšanas sākumbrīdī. Cik liels tas būs pēc trim gadiem, vairs nav mūsu ziņā. Tikai pats īpašnieks lemj un nosaka visu atbilstoši savām biznesa iecerēm. Šai ziņā mums ir zināmi gan labi, gan arī mazāk veiksmīgi piemēri. Starp pirmajiem varu nosaukt privatizēto Rēzeknes MRS, Strenču MRS, uzņēmumu “Gamma”. Bet starp neiepriecinošajiem piemēriem jāmin bijusī Apgaismes tehnikas rūpnīca, tagadējā a/s “Akta”, kuras jaunie īpašnieki diemžēl nespēja organizēt ražošanu normālā līmenī. Viņi, protams, aizbildinājās ar situācijas maiņu Krievijā un citiem ieganstiem, taču tas situāciju neglābj. Šeit faktiski notiek pārdotās akciju paketes atpakaļdošanas process.

Kontroles koncepcija

Esam nolēmuši, ka privatizēto uzņēmumu vispusīga kontrole notiks ne retāk kā reizi gadā.

Pirmajā darba gadā mums nācās sūtīt vēstules arī daudziem vecajiem privatizētajiem uzņēmumiem. Reakcija uz tām bija dažāda. Vieni bija pārsteigti, ka par viņiem kāds tomēr interesējas, citiem šis atgādinājums radīja šoku. Izrādījās, ka tie bija pilnīgi aizmirsuši nenokārtotos un atliktos maksājumus. Citi savukārt nebija kārtojuši apdrošināšanu, rūpējušies par grāmatvedības sakārtošanu, zemes jautājuma juridisko nokārtošanu utt.

Taču mūsu galvenais mērķis nav atklāt trūkumus, bet gan palīdzēt. Palīdzēt visu sakārtot, lai uzņēmumus būtu vieglāk apsaimniekot. Un liela daļa no privatizēto uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir sapratuši, ka pie mums un no mums viņi var saņemt reālu palīdzību visās jomās. Mums ir viss, kas viņiem nepieciešams, — gan juristi, gan grāmatvedības speciālisti, gan licencēti revidenti, kuriem prasīt padomu un saņemt kvalificētu palīdzību.

Līva Ziediņa

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!