Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.01.1998., Nr. 8 (1069) https://www.vestnesis.lv/ta/id/31164

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Līdzīgais un atšķirīgais Baltijas tautu ataudzē

Vēl šajā numurā

13.01.1998., Nr. 8 (1069)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nozaru ziņas

Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt

1. Tautsaimniecības ekonomiskå ståvok~a īss raksturojums

Valsts ekonomiskās attīstības kurss kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā paliek nemainīgs: veidot Rietumu tipa tirgus saimniecību ar pietiekami liberālu, uz konkurences principiem un privātīpašumu balstītu ekonomiku, atvērtu ārējās tirdzniecības politiku un pakāpenisku ekonomiskās vides pielāgošanos Eiropas Savienības prasībām.

Valstī ir vērojama ekonomiskās situācijas pakāpeniska uzlabošanās. Pieaug iekšzemes kopprodukts un ārvalstu tiešās investīcijas, ir panākts lūzums tautsaimniecības kreditēšanā. Gada inflācijas līmenis ir samazināts līdz viencipara skaitlim. Latvija atbilst Māstrihtas līguma, tas ir, Eiropas monetārās savienības prasībām par valsts parāda un budžeta deficīta apmēru, kā arī valūtas kursa stabilitāti. Neatkarīgo starptautisko aģentūru "Standart & Poor's" un "Moody's" noteiktie Latvijas kredītreitingi ir vieni no augstākajiem starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, un tie atbilst tā sauktajai investīciju pakāpei.

Tomēr ekonomiskās reformas vēl nav pabeigtas. Iedzīvotāju dzīves līmenis, salīdzinot ar attīstīto valstu standartiem, ir zems. Reālais bezdarbs, kaut arī samazinās, joprojām ir augsts, it īpaši valsts austrumu rajonos. Pārticību būs iespējams sasniegt tikai ilgākā laika posmā.

Tautsaimniecībā notiekošās reformas un to ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem lielā mērā raksturo ekonomiskās attīstības pamatrādītāju dinamika (skatīt 1.1.tabulu).

1.1.tabula
Latvija: ekonomiskās attīstības pamatrādītāji*
1995 1996 1997n 1998p
(pieaugums salīdzinājumā ar
iepriekšējo gadu, procentos)
Iekšzemes kopprodukts
(salīdzināmajās cenās) -0,8 2,8 5,9 6,0
Privātais patēriņš 0,6n 1,6n 4,9 4,5
Valsts patēriņš 7,7n 4,8n 2,7 1,6
Kopējā pamatkapitāla veidošana 8,7n 8,4n 15,0 13,0
Patēriņa cenas 25,0 17,6 8,5 7,0
(procentos pret iekšzemes kopproduktu,
ja nav norādīts cits)
Kopbudžeta fiskālais saldo -3,4 -1,9 -0,3 -1,0
Valsts ārējais parāds 9,2 8,2 6,8 7,4
Valsts iekšējais un ārējais parāds 16,0 14,7 12,0 12,8
Ārējās tirdzniecības bilance -13,0 -18,5 -17,7 -17,0
Maksājumu bilances tekošais konts -0,4 -8,3 -10,4 -10,0
Reģistrētais bezdarba līmenis
(%, perioda beigās) 6,6 7,2 6,7 6,5
Lata kurss pret SDR (perioda beigās) 0,7997 0,7997 0,7997 0,7997

* Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Ekonomikas ministrijas novērtējums un prognozes.

n - novērtējums, p - prognozes

Efektīvi īstenojot monetāro politiku, vidējā gada patēriņa cenu inflācija samazināta no hiperinflācijai tuvā līmeņa 1992.gadā līdz 7,4% 1997.gada novembrī. Inflācijas līmenis Latvijā jau vairākus gadus ir zemākais Baltijas valstīs. Ir sagaidāms, ka inflācijas līmenis turpinās kristies arī turpmāk. Tomēr rietumvalstu inflācijas līmeni izdosies sasniegt tikai tad, kad administratīvās cenas būs noregulētas tā, lai pilnīgi segtu izmaksas.

Nacionālās valūtas (lata) apmaiņas kurss pret SDR valūtu grozu ir palicis nemainīgs kopš 1994.gada marta. Latvijas Banka veiksmīgi izturēja banku krīzes ietekmē radīto valūtas tirgus īslaicīgo ažiotāžu 1995.gada vidū. Tā izraisīja starptautisko valūtas rezervju samazināšanos, taču kopš 1995.gada beigām Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi pieaug un naudas bāzes segums ar tiem pārsniedz 100%. Monetārās politikas mērķis vidējā periodā paliek nemainīgs - nodrošināt nacionālās valūtas stabilitāti, tā ierobežojot inflāciju un vairojot uzticību valsts ekonomikai un finansu sistēmai. Pēc vienotas Eiropas valūtas ieviešanas tiks apsvērta iespēja aizstāt lata piesaisti SDR ar tā piesaistīšanu eiro.

Turpina uzlaboties valsts finansiālais stāvoklis. Valdība ir paudusi apņēmību saglabāt līdzsvarotu valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, nepieļaujot deficītu. 1997.gadā valsts fiskālais deficīts nepārsniegs 0,3% no IKP un kopējais valsts parāds - 12% no IKP. Saeima ir pieņēmusi valsts konsolidēto budžetu 1998.gadam bez finansiālā deficīta, bet ar fiskālo deficītu 67,9 milj. latu apmērā.

Valdības stingrā monetārā un fiskālā politika, kā arī uzņēmējdarbības klimata uzlabošanās ir sekmējusi vispārējo kredīta procentu likmju samazināšanos un kredītu apjoma pieaugumu privātajam sektoram. It īpaši strauji tautsaimniecības kreditēšana izvērsusies 1997.gadā (salīdzinot ar gada sākumu, novembra beigās kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām bija pieauguši par 66,5%). Lai gan tautsaimniecības kreditēšanā panākts lūzums, aizdevumi vēl aizvien veido tikai aptuveni ceturto daļu no banku aktīviem.

Par valsts ekonomiskā stāvokļa pakāpenisku uzlabošanos liecina arī iekšzemes kopprodukta dinamika. Ir sagaidāms, ka 1997.gadā tā pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dubultosies. 1997.gada deviņu mēnešu rezultāti rāda, ka IKP ir pieaudzis par 5,6%, salīdzinot ar 1996.gada attiecīgo periodu. IKP pieaugums ir panākts galvenokārt saistībā ar investīciju straujo kāpumu, un tas ir pamats tautsaimniecības izaugsmei turpmākajos gados.

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis. Operatīvie dati rāda, ka kopš 90. gadu sākuma līdz 1997.gada septembra beigām ārvalstu investori Latvijā ieguldījuši aptuveni 500 milj. latu (vairāk nekā 1000 milj. USD). Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija ir pietuvojusies tām Viduseiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīm, kuras ir līderes ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanas ziņā. Ir sagaidāms, ka, ekonomiskajai videi aizvien uzlabojoties, ārvalstu tiešo investīciju apjomi turpinās pieaugt.

Palielinās arī valsts investīciju apjomi, galvenokārt infrastruktūras finansēšanā. Ir plānots, ka 1998.gadā valsts investīciju programmu kopīgie finansu resursi no valsts budžeta, valsts garantētajiem kredītiem u.c. avotiem sastādīs aptuveni 4,7% no IKP (1997.gadā - 3,8%, 1996.gadā - 1,7%).

1997. gadā ir vērojams aktivitātes pieaugums gandrīz visās tautsaimniecības pamatnozarēs.

Īpaši veiksmīgi attīstās tranzītbizness. Tādi faktori kā Latvijas ekonomikas liberalizācija, ārējā ekonomiskā situācija, kā arī Latvijas infrastruktūra, ostu un transporta koridora pakalpojumu kvalitāte ir radījusi labvēlīgus nosacījumus Latvijas transporta pakalpojumu attīstībai, finansu un ārējās tirdzniecības starpniecības operāciju veikšanai. Tranzīta joma pašlaik dod aptuveni 18% no iekšzemes kopprodukta.

Salīdzinot ar 90. gadu sākumu, būtiski ir palielinājies pakalpojumu sfēras īpatsvars, un 1996.gadā tas sasniedza 50,7% no IKP (1991.gadā - 31,9%). Pakalpojumu sfērai ir liela nozīme Latvijas tirdzniecības bilances deficīta nosegšanai. Tranzītpārvadājumi un ostu pakalpojumi Latvijas preču un pakalpojumu eksportā sastāda 1/4 daļu.

Pakalpojumu sfērā dominē transports un sakari (14,3% no IKP) un tirdzniecība (9,8% no IKP). Tranzīta pārvadājumu straujais kāpums 1996.gadā ir nodrošinājis pieaugumu nozarē "Transports un sakari" par 13,5%, salīdzinot ar 1995.gadu. Augsti šīs nozares pieauguma tempi ir sagaidāmi arī 1997.gadā. Par to liecina tas, ka 1997.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ostās apgrozījums pieauga par 13,7%, dzelzceļa tranzītpārvadājumi - par 38,5%. 1997.gadā ir vērojams īpaši straujš apgrozījuma pieaugums arī tirdzniecībā. To sekmē iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums un jaunu pakalpojumu veidu, tādu kā līzings, plašāka pieejamība.

Sākot ar 1996.gadu, aktivitāte ir sākusi pieaugt arī apstrādājošajā rūpniecībā. Kokapstrāde, mēbeļu ražošana pašlaik ir dinamiskākais sektors Latvijas rūpniecībā, kurš, balstoties uz vietējiem izejvielu un lētiem darbaspēka resursiem, ražo produkciju galvenokārt Rietumu tirgum. Pieaugums ir vērojams arī tekstilrūpniecībā un metālapstrādē, kā arī lielākajā apstrādājošās rūpniecības nozarē - pārtikas rūpniecībā. Pārtikas rūpniecība pagaidām orientējas uz iekšējo tirgu, taču liels tās produkcijas noiets ir arī NVS valstīs un pēc Baltijas vienotā tirgus izveides arī Lietuvā.

Tomēr daudzas nozares, it sevišķi tās, kas bija dziļi integrētas bijušajā PSRS tautsaimniecībā, nespēj izkļūt no stagnācijas. Kopš reformu sākuma nav izdevies apturēt ražošanas kritumu elektrisko mašīnu un aparātu, radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā. Novecojusī tehnika, ierobežotais noieta tirgus un nodokļu parādi ir galvenie rūpniecības attīstību bremzējošie faktori.

1997.gadā ir pārvarēts kritums lauksaimniecībā. Aug graudu un piena kopieguve, taču samazinās gaļas ražošana. Turpmākajos gados ir paredzēts valstiski, ar subsīdijām atbalstīt tikai racionālu un efektīvu saimniekošanu. Lauksaimniecības problēmām ir jāatrod pozitīvs risinājums, jo lauksaimniecības attīstība ir ne tikai ekonomiska, bet arī sociāla problēma. Risinot šīs problēmas, tās tomēr jāatdala viena no otras. Lauku rajonos ir svarīgi attīstīt arī nelauksaimnieciskās ražošanas nozares.

Nozīmīgi ir tas, ka pieaug būvniecības darbu apjomi. 1997. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kopējais būvniecības apjoms (celtniecība un ceļu būve) ir pieaudzis par aptuveni 8%. Īpaši strauji celtniecības darbi rit ostās. Līdz ar hipotekārās kreditēšanas sistēmas izveidošanu mājokļu būvniecībai ir sagaidāms celtniecības nozares ražošanas tempu tālāks kāpums.

Valsts integrācija Eiropas Savienībā ir viens no galvenajiem valdības uzdevumiem. Tā noris atbilstoši Latvijas nacionālajai programmai integrācijai Eiropas Savienībā, kura ietver likumdošanas saskaņošanas metodes un secību Latvijas iesaistei Eiropā un tās iekšējā tirgū. 1997. gada vidū publicētais Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā ir aktivizējis darbu saistībā ar iestāšanos ES. Valdība ir pieņēmusi tuvākās rīcības plānu Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā intensificēšanai, kurš paredz 1997.-1998. gadā veikt virkni pasākumu politisko un ekonomisko ES kritēriju sasniegšanai.

Integrāciju ES sekmēs Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā, kas ir sagaidāma jau 1998. gada sākumā. Iestāšanās PTO nodrošinās virkni ieguvumu, pirmām kārtām lielāku tirgus pieejamību Latvijas uzņēmējiem (PTO šobrīd ir 131 dalībvalsts). Tā kā arī Krievija, Ukraina un citas NVS valstis ir iestāšanās procesā PTO, nākotnē sagaidāmas stabilākas un uz starptautiskajiem principiem balstītas tirdzniecības attiecības arī ar šīm valstīm.

Latvijas ārējās tirdzniecības attiecības ar šobrīd lielāko partneri Krieviju tiek realizētas uz vislielākās labvēlības režīma pamata. Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību veicināšanai 1996. gadā tika izveidota Latvijas-Krievijas starpvaldību komisija. Latvijas puse ir sagatavojusi un iesniegusi parakstīšanai vienošanos par savstarpēju kvalitātes un drošības sertifikātu atzīšanu, vienošanos par sadarbību un savstarpēju palīdzību eksporta kontroles jomā un starpvaldību nolīgumu par sadarbību ražošanas jomā. Šo līgumu parakstīšana ir atkarīga no Krievijas puses.

Turpinās arī Baltijas vienotā tirgus izveide (muitas ūnija, brīva kapitāla un darbaspēka aprite, nodokļu sistēmu harmonizācija) atbilstoši ES principiem. 1997. gada 20. novembrī parakstītais līgums par netarifa barjeru atcelšanu starp Baltijas valstīm atvieglos sertifikācijas un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas līdz šim kavēja savstarpējo tirdzniecību.

Ekonomisko reformu un ārējās tirdzniecības politikas liberalizācijas gaitā Latvijas maksājumu bilances tekošais konts, salīdzinot ar 90. gadu sākumu, ir kļuvis no izteikti pozitīva izteikti negatīvs. Pašreizējos apstākļos importa pieaugumu objektīvi nosaka vispārējā ražošanas modernizācija un iedzīvotāju augošais pieprasījums pēc kvalitatīvām ilglietošanas precēm.

Ņemot vērā to, ka Latvija realizē atvērtas ekonomikas un liberālas tirdzniecības politiku, importu ierobežojoši pasākumi būtu pretrunā ar to. Tāpēc vienīgais ceļš, kā uzlabot valsts ārējās tirdzniecības un maksājumu bilances tekošo kontu, ir aktivizēt valsts eksporta potenciālu, turpinot ekonomiskās reformas.

Šobrīd ir vērojams straujš Latvijas preču eksporta pieaugums, it īpaši uz ES. Salīdzinot ar 1996. gada desmit mēnešiem, 1997. gada atbilstošajā periodā eksports ir pieaudzis par 22,5%, uz ES - par 37,4%. Tajā pašā laikā kopējais imports pieauga par 24,9%, no ES valstīm - par 33,5%. Pašreiz vairāk nekā puse Latvijas eksporta un importa ir ar ES valstīm, lai gan pirms neatkarības atgūšanas Latvijai gandrīz nebija ārējās tirdzniecības ārpus bijušā sociālisma valstu bloka. Sadalījumā pa valstīm 1997. gada desmit mēnešos Latvijas lielākais tirdzniecības apgrozījums bija ar Krieviju (17,3% no ārējās tirdzniecības kopapjoma), Vāciju (15,1%), kā arī Zviedriju, Somiju, Lietuvu un Lielbritāniju (ar katru vairāk nekā 6% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma).

Pēdējo gadu laikā valdība ir aktīvi strādājusi uzņēmējdarbību regulējošo likumu un normatīvo aktu bāzes uzlabošanā, uzņēmējdarbības šķēršļu likvidēšanā, investīciju veicināšanā, kā arī strukturālo reformu paātrināšanā.

1997. gada otrajā pusgadā turpinājās uzņēmējdarbības ierobežojumu samazināšana. Jau 1996. gadā licencējamo uzņēmējdarbības veidu skaits saruka no 165 līdz 118. 1997. gada 7. oktobrī pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas licencējamo uzņēmējdarbības veidu skaits tika samazināts līdz 66.

1997. gada 5. augustā, pieņemot virkni grozījumu vairākos likumos, ir sakārtota uzņēmējdarbībā iesaistītās mantas ieķīlāšana, kā arī kustamās mantas ieķīlāšana, nenododot to ķīlas ņēmēja valdījumā. Uzņēmējs tagad varēs ieķīlāt arī ražošanas iekārtas, neizņemot tās no ražošanas procesa. Šādu ķīlas tiesību nodibināšana un to reģistrācija paplašinās uzņēmēju - kredītu saņēmēju loku un atvieglos nodrošinātā kreditora statusa noteikšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesā.

Viens no svarīgākajiem pasākumiem uzņēmējdarbības likumdošanas pilnveidošanā ir jaunā Komerclikuma izstrāde, kas jāpabeidz 1998. gada pirmajā pusē. Tas novērsīs pretrunas līdzšinējās uzņēmējdarbību regulējošās normās, ieviešot vienotu terminoloģiju un teorētiskos principus, vienlaikus saskaņojot to ar ES uzņēmējdarbības direktīvām.

1997. gada 18. jūnijā Saeima pieņēma Konkurences likumu, kurš stājās spēkā ar 1998. gada 1. janvāri un nomainīja likumu "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu". Jaunais likums pamatos ir veidots, ņemot vērā starptautisko juridisko kārtību un Eiropas Savienības likumdošanu. Likums paredz uz Monopoldarbības uzraudzības komitejas bāzes veidot Konkurences padomi kā lēmējinstitūciju un Konkurences biroju kā izpildinstitūciju. Lai nodrošinātu pieņemtā likuma realizācijas un kontroles tiesisko mehānismu, tiek izstrādāta virkne Ministru kabineta noteikumu, kas reglamentēs gan Konkurences padomes iekšējo darbību, gan tās attiecības ar uzņēmumiem un personām, izmeklējot un novēršot konkurences likuma pārkāpumus, kā arī veicot citas šajā likumā paredzētās funkcijas.

1997. gada nogalē ir uzsākta vairāku būtisku uzņēmējdarbības veicināšanas programmu realizācija.

Mazā un vidējā biznesa atbalsta programma paredz jau tuvākajā laikā izveidot Latvijas garantiju aģentūru. Izmantojot šīs aģentūras sniegtās garantijas, mazie uzņēmēji varēs saņemt kredītus ar zemākām kredīta procentu likmēm. Programma paredz pasākumus arī citās jomās - likumdošanas sistēmas pilnveidošanu, labvēlīgu apstākļu radīšanu inovāciju centru un biznesa inkubatoru attīstībai u.c.

Savukārt īpaši atbalstāmo reģionu programmas mērķis ir sekmēt biznesa infrastruktūras teritoriālo izplatību, veicināt depresīvo reģionu ekonomisko aktivitāti.

Lai aktivizētu ārvalstu investīciju piesaisti, ar attiecīgiem likumiem Rīgas tirdzniecības ostā un Ventspils ostā noteikti brīvostas režīmi. Speciāli brīvās ekonomiskās zonas režīmi ir ieviesti Liepājā un Rēzeknē. Tomēr, ievērojot to, ka zonu izveide un nodokļu atvieglojumu piešķiršana samazina budžeta ieņēmumu daļu, pēc Starptautiskā valūtas fonda iniciatīvas valdība ir pieņēmusi lēmumu nepalielināt brīvo ekonomisko zonu skaitu Latvijā.

Noslēgumam tuvojas privatizācija. Privātais sektors 1997.gada sākumā deva 59% no iekšzemes kopprodukta un nodarbināja 64% strādājošo.

Ministru kabinets kopumā ir pabeidzis valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību nodošanu privatizācijai. Pavisam privatizācijai nodoti vairāk nekā 95% valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību. Privatizācijai pagaidām nav nodoti atsevišķi specializēti valsts lauksaimniecības uzņēmumi, sociālās aprūpes un veselības aprūpes uzņēmumi, kā arī kultūras iestādes. No lielajiem uzņēmumiem privatizācijai vēl nav nodoti: valsts a/s "Lidosta "Rīga"", valsts a/s "Latvijas dzelzceļš", valsts a/s "Latvijas pasts" un Rīgas brīvosta. Sagaidāms, ka valsts uzņēmumu privatizācija pamatā tiks pabeigta līdz 1998. gada 1. jūlijam.

Sekmīgi rit valsts infrastruktūras uzņēmumu privatizācijas process. 1997. gada 2. aprīlī parakstītais līgums ar Vācijas kompāniju "Ruhrgas" un "PreussenElektra" konsorciju un Krievijas kompāniju "Gazprom" par privatizējamās valsts a/s "Latvijas gāze" 32,5% akciju pirkšanu nodrošina tiešās ārvalstu investīcijas 55 milj. ASV dolāru apmērā.

1997. gada 2. oktobrī tika parakstīts līdz šim nozīmīgākais līgums Privatizācijas aģentūras darbības laikā - pievienošanās līgums, ar kuru a/s "LaSaM" tika pievienota valsts a/s "Ventspils nafta". Pēc šī līguma noslēgšanas privātā kapitāla īpatsvars a/s "Ventspils nafta" kapitālā sastāda 37 procentus.

1997. gadā turpinājās arī valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācija. 1997. gada 30. oktobrī Privatizācijas aģentūra veica pretendentu atlasi, nosakot divus potenciālos investorus - "Laskaridis Shipping Co" un "Tufton Oceanic", kuriem tiks dota iespēja veikt valsts a/s "Latvijas kuģniecība" padziļinātu izpēti.

Sadarbībā ar Pasaules banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un AG "Deutsche Bank" konsultantiem Privatizācijas aģentūra turpina gatavot optimālu valsts a/s "Latvenergo" restrukturizācijas modeli. Uzsākta arī SIA "Lattelekom" valsts kapitāla daļas sagatavošana privatizācijai.

Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem šobrīd ir panākt lielāku privatizācijas procesa efektivitāti, sekmējot privatizācijas projektu kvalitāti un pastiprinot valsts uzraudzību un kontroli pār privatizācijā esošo uzņēmumu darbību. Ir jāpanāk būtisks paātrinājums zemesgabalu (uz kuriem atrodas privatizētie valsts īpašuma objekti) privatizācijā un privatizējamo uzņēmumu valsts nodokļu parādu kapitalizācijā, kā arī jāpilnveido pēc privatizācijas iegūto līdzekļu izmantošana.

1996. gadā tika uzsākta arī valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju privatizācija. Līdz 1997. gada 1. novembrim privatizācijai ir piedāvāti 17,6% no kopējā dzīvokļu skaita. Privatizācijas komisiju uzdevums ir līdz 1998. gada beigām piedāvāt privatizācijai ne mazāk kā 40% no kopējā valsts un pašvaldību dzīvokļu skaita.

Lai gan ekonomiskais stāvoklis valstī ir sācis uzlaboties un iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski sākusi pieaugt, iedzīvotāju dzīves līmeni pagaidām tas nav būtiski uzlabojis. Ievērojama iedzīvotāju daļa joprojām dzīvo trūkumā, slikti ir demogrāfiskie rādītāji, liels ir bezdarbnieku skaits. Vienlaicīgi valstī turpinās iedzīvotāju noslāņošanās.

Lai stabilizētu situāciju sociālajā sfērā, valdība to reformē, ievērojot pamatprincipu: sociālajām garantijām jāatbilst apdrošināšanas maksājumu apmēriem. Tiek veidota jaukta pensiju apdrošināšanas sistēma, kas sastāvēs no trim līmeņiem: valsts obligātā nefondētā pensiju shēma, kas jau ir spēkā pašlaik, valsts obligātā fondētā pensiju shēma un privāto pensiju shēma. Valdība ir apņēmusies paaugstināt minimālās sociālās apdrošināšanas garantijas. Ar 1998. gada 1. janvāri tiek palielināta minimālā alga par 10 procentiem.

Veselības aprūpē ir paredzēts turpināt veidot universālu, efektīvu un vienotu veselības apdrošināšanas sistēmu, kurai būtu atbilstoša izmaksu kontroles sistēma, kas balstītos uz principu - nauda seko pacientam, nevis pakalpojumu sniedzējam. Ir plānots pakāpeniski pāriet uz 5-7 reģionālo slimokasu sistēmu.

Pēdējos gados vērojamas dažas pozitīvas iezīmes arī izglītības jomā. Visai strauji pieaudzis studentu skaits augstskolās. To skaits 1996./1997. mācību gadā sasniedza 55 tūkstošus un pārsniedza 1990./1991. mācību gada studentu skaitu par 12%. Tas ir visaugstākais studentu skaits augstskolās, kāds jebkad ir bijis Latvijā. Pēdējo trīs gadu laikā vidusskolu beigušo skaits ir pieaudzis 1,8 reizes. Tomēr izglītības sistēmas nepietiekamā finansējuma dēļ netiek nodrošināts pienācīgs pedagogu atalogojums, trūkst līdzekļu izglītības infrastruktūras uzturēšanai. 1997. un 1998. gadā valdība ir iecerējusi turpināt izglītības finansēšanas sistēmas reformas, pārejot uz normatīvo finansējumu uz vienu skolēnu, kā arī sakārtojot un paplašinot maksas un kreditēšanas principu lietojumu augstākajā izglītībā.

Aktivizācijas procesi valsts ekonomikā, kā arī izmaiņas bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtībā ir ļāvušas samazināt reģistrētā bezdarba līmeni valstī, un 1997. gada novembra beigās tas bija 6,7% (1996. gada novembra beigās - 7,1%). Bezdarba līmenis ievērojami atšķiras valsts rajonos un pilsētās. Vissmagākā situācija joprojām ir Latgales rajonos un pilsētās. Katrs ceturtais no bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvis, bet vismazāk bezdarbs ir skāris augstākās kvalifikācijas profesiju pārstāvjus, kuri veido tikai 2% no bezdarbnieku kopskaita.

Kopumā reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā ir samērā līdzīgs Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, kur 1996. gada beigās tas bija 10,5-18,8% robežās (izņemot Čehiju - 3,5% un Rumāniju - 6,3%). Tiesa, pēc Starptautiskās darba organizācijas metodikas Centrālās statistikas pārvaldes veiktie darbaspēka apsekojumi liecina, ka Latvijā darba meklētāju skaits 1997. gada maijā faktiski bija 15,9% (1996. gada novembrī - 18,3%) no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, taču Nodarbinātības valsts dienestā bija reģistrējusies tikai ceturtā daļa.

Bezdarba samazināšanu sekmēs īpaši atbalstāmo reģionu veicināšanas politika un brīvo ekonomisko zonu attīstība. Ir paredzēts paplašināt izglītības un pārkvalificēšanās programmas bezdarbniekiem.

Valdība ir uzsākusi veidot mehānismu, lai stimulētu īpaši atbalstāmo jeb depresīvo reģionu paātrinātu attīstību. Ir nodibināts Reģionālais fonds, kura mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību īpaši atbalstāmajos reģionos. Tajā no valsts budžeta 1997. gadā ir ieskaitīts 1 milj. latu, un ir paredzēts arī 1998. gadā ieskaitīt 1 milj. latu. Tiek domāts arī par citu sviru (instrumentu) izvēli, kas nodrošinātu depresīvo reģionu attīstības iespējas.

Lai gan Latvijas tautsaimniecības šībrīža situācijā sastopamas arī grūtības, uz valsts attīstību var raudzīties ar optimismu. Valstī ir panākts ievērojams progress makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā un pieaugusi ekonomiskā aktivitāte. Valdības fiskālā un monetārā politika, kā arī strukturālo reformu paātrināšana sekmē investīcijas privātajā sektorā un veicina valsts ekonomisko izaugsmi. Tādējādi tiek radīti pamati iedzīvotāju labklājības pieaugumam, drošībai un demokrātijas attīstībai.

"Latvijas Vēstneša" rīcībā ir arī viss pārējais ministrijas ziņojums,

kas tiek gatavots publicēšanai

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!