Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mums jāmainās līdzi laikam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.01.1998., Nr. 8 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31149

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mums jāmainās līdzi laikam. Arī ārlietās

Vēl šajā numurā

13.01.1998., Nr. 8

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mums jāmainās līdzi laikam. Arī ārlietās

Andris Rubins,

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs,

— “Latvijas Vēstnesim”, raugoties

uz Latvijas diplomātiju no Saeimas viedokļa

Kāds jūsu skatījumā un jūsu plānos būs šis gads?

— Cilvēki parasti jau vecā gada beigās izdomā, ko darīs jaunajā. Tā darījām arī mēs Saeimas Ārlietu komisijā. Jau pērn nolēmām sākt jauno gadu pārskatot, papildinot un uzlabojot Latvijas ārpolitikas stratēģisko kursu, kas ir pieņemts līdz 2005. gadam. Tāpēc mēs, visa Saeimas Ārlietu komisija, pēc mūsu ierosinājuma, 9. janvārī, tikāmies ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, lai runātu par Latvijas ārpolitikas kursu 1998. gadā, kā arī par mūsu valsts diplomātiskā korpusa darbību un tās uzlabošanu. Pirmais aktuālais uzdevums, es domāju, Ārlietu ministrijai ir — uzlabot mūsu valsts attiecības ar Latvijas tuvākajiem kaimiņiem — Igauniju, Lietuvu, Krieviju. Lai ar Lietuvu tiktu parakstīts līgums par jūras robežu. Ar Krieviju lai šogad tiktu noslēgts robežlīgums. Mēs gribam aktivizēt Latvijas biznesa attiecības ar Krieviju. Jo ekonomika un politika ir nešķiramas. Un, ja mums būs labas ekonomiskās attiecības, tad būs arī labas politiskās attiecības ar Krieviju. Es šajā sakarā runāju arī ar Birkava kungu, un domāju, ka šogad mēs noteikti atvērsim vēl divus Latvijas konsulātus Krievijā: viens būs Krasnojarskā un otrs — Kaļiņingradā. Es gribētu, lai Krasnojarskā konsulāts tiktu atvērts vēl gada pirmajā pusē. Jo Krasnojarskas novadā dzīvo daudz latviešu. Esmu izteicis vēlēšanos gan prezidentam, gan ārlietu ministram pašam arī piedalīties šī konsulāta atvēršanā. Mēs, vairāki Ārlietu komisijas deputāti, gribētu aizbraukt. Tā teikt, pie viena, jo ceļš tomēr ir dārgs.

Jūs gribētu arī pats ar saviem kolēģiem no Ārlietu komisijas pielikt roku gan pie konsulāta darba organizēšanas, gan arī dot savu svētību šī darba pirmajās dienās?

— Jā. Šī konsulāta atvēršana tiek gatavota, tā jau ir plānā. Vajadzētu strādāt tā, lai maijā to varētu atvērt. Mums taču ir jāinteresējas par mūsu tautiešiem! Turklāt šie jaunie konsultāti paši sevi arī atpelnīs. Ne vien materiāli, bet arī morāli.

Krasnojarskā Latvijas konsulātam paredzams milzīgs darba apjoms — daudzi latvieši taču gribēs apciemot savu tēvzemi un ieradīsies mūsu konsulātā pēc vīzām.

— Jā, vīzas. Tāpat viss pārējais. Bizness, reklāma. Ko tad mēs gribam no Latvijas vēstniekiem ārzemēs? Lai arī viņi vairāk domātu par mūsu valsts ekonomiku. Uzskatu, ka arī Krievija ir ieinteresēta šādā attīstībā. Es gribu šogad uz mūsu komisiju uzaicināt arī Krievijas vēstnieku Latvijā — jau janvārī vai februārī, atkarībā no tā, kā viņam būs ar laiku — , lai izrunātu visus kopīgos jautājumus. Gribam tikties arī ar visu lielāko valstu vēstniekiem.

Ir skaidrs, ka attiecības ar Krieviju mums nozīmīguma ziņā vajag likt tūlīt aiz Eiropas Savienības valstīm. Viņi ir mūsu tuvākie kaimiņi. Mums vajag ļoti draudzīgas attiecības ar tuvākajiem kaimiņiem. Protams, valstīm vienai otra jārespektē. Ja Krievija vai kāda cita valsts izsaka savu viedokli, ka tā garantēs mūsu drošību, tad, es domāju, mums tai jāpasaka paldies. Tā es domāju. Jāsaka paldies visiem, kas apgalvo: mēs garantēsim jūsu drošību. Bet tas, protams, neizslēdz faktu, ka mūsu stratēģiskais kurss ir iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO .

Protams, mēs nedrīkstam aizmirst, ko mums ir nodarījis komunistiskais okupācijas režīms. Komunisms, tāpat kā fašisms, ir nodarījis ļoti lielu ļaunumu visai cilvēcei. To mēs, protams, nevaram aizmirst. Bet Krievija ir Krievija. Un tā ir mainījusies. Un mums jāmainās līdzi laikam.

Man liekas, daudzi Latvijas preses izdevumi un žurnālisti ir lieli parādnieki mūsu sabiedrībai — par nepietiekamu šo aspektu aplūkošanu un virspusēju analīzi. Šie aspekti tiek maz skarti arī intervijās ar politiķiem. Un cilvēki bieži vien aizmirst objektīvo patiesību, ka komunistiskais režīms sagādāja milzu ciešanas un upurus arī pašai krievu tautai. Šis fakts arī varētu būt labs saprašanās punkts starp Latviju un šodienas Krieviju.

— Pilnīgi pareizi! Biežāk būtu arī jāatgādina, ka Krievija ir arī liela iespēja attīstīt Latvijas ekonomiku. Krievija — tas ir būtībā neizmērojams tirgus, uz kuru mēs varētu sūtīt gan savus lauksaimniecības produktus, gan citus Latvijas ražojumus. Kāpēc gan mums neizmantot šo iespēju?

Vēl ārpolitikā šogad ir paredzēts arī uzlabot jeb stabilizēt Latvijas attiecības ar arābu pasauli, atverot vēstniecību Kairā. Mums ir vēstniecība Izraēlā, bet nav joprojām nevienā arābu valstī.

To arābu valstu diplomāti un politiķi bieži pārmet Latvijai.

— Es domāju, arī tas varētu notikt šī gada pirmajā pusē — jo vēstniecības atvēršana Kairā bija paredzēta jau pagājušajā gadā, bet bija finansiāla “aizķeršanās”. Es domāju, visa Ārlietu komisija arī atbalstītu vēstniecības atvēršanu vēl šogad Ķīnā. Nākotnes plānos ir paredzēts vēstniecību atvērt arī Japānā. Protams, viss ir atkarīgs no naudas, un Japāna ir ļoti dārga valsts.

Pekinā mūsu vēstniecību noteikti iespējams atvērt ar daudz mazākiem līdzekļiem.

— Noteikti! Un vēl mēs varētu padomāt arī par kādu Latvijas goda konsulu Krievijā. Pavisam Latvijai jau ir apmēram 80 goda konsuli dažādās valstīs. Nupat Latvijas goda konsulāts tika atvērts arī Pakistānā. Protams, mums ir arī jāraugās, ko šie Latvijas goda konsuli dara. Mums viņi arī vairāk jāinformē.

Es arī gribētu, lai Ārlietu ministrija vienmēr informētu arī mūsu komisiju par to, kādi cilvēki ir izvirzīti par Latvijas goda konsuliem. Arī mēs varētu kādu piemeklēt. Varam ieteikt arī cilvēkus vēstnieku amatiem, ne vien par goda konsuliem. Līdz šim gan esam ieteikuši tikai vienu vai divus vēstniekus. Es jau esmu aicinājis arī visas partijas izvirzīt savus kandidātus, lai iet, tā teikt, kopējā sarakstā — apspriešanai.

Ļoti svarīga arī mūsu komisijai būs visu Baltijas jūras valstu premjerministru tikšanās Rīgā janvāra nogalē, kur piedalīsies arī šo valstu ārlietu ministri.

Ja mēs vēl šogad varētu parakstīt jau minētos robežlīgumus ar Lietuvu un Krieviju, tad gads būtu tiešām veiksmīgs. Es domāju, ka robežlīgumu ar Krieviju izdosies noslēgt, jo Latvija tomēr Krievijai ir daudz nākusi pretī.

Jūs domājat, neskarot robežlīgumā Abrenes problēmu?

— Jā. Es nedomāju, ka Krievija tagad negribēs parakstīt šo līgumu.

Taču vēl būs šis līgums jāratificē. Vai šis process nebūs vēl grūtāks?

— Domāju, mēs šajā parlamenta sastāvā to ratificēsim.

Vai jūs esat tikpat optimistisks arī par Krievijas Valsts domes attieksmi?

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!