• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijā - pirmā Slovēnijas Republikas vēstniece. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.1997., Nr. 319/321 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31083

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents sarunā ar arodbiedrību vadītājiem

Vēl šajā numurā

10.12.1997., Nr. 319/321

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijā — pirmā Slovēnijas Republikas vēstniece

Vakar, 9.decembrī, akreditācijā pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, Slovēnijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Dragoļuba Benčina (Dragoljuba Benčina)

Vakar, 9.decembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis saņēma Slovēnijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Dragoļubas Benčinas akreditācijas vēstuli. Savā akreditācijas runā vēstniece uzsvēra, ka Latvija bijusi viena no pirmajām valstīm, kas atzina Slovēnijas neatkarību, un Slovēnija to vienmēr atcerēsies.

“Abām valstīm ir vienādas intereses un centieni attiecībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Mēs uzskatām, ka durvīm, kas ved uz abām asociācijām, jāpaliek atvērtām visām Eiropas valstīm, kuras vēlas tajās iestāties,” teica D.Benčina.

G.Ulmanis savā uzrunā, līdzīgi akcentējot jau minētās abas valstis vienojošās ārpolitikas prioritātes, uzsvēra arī Latvijas un Slovēnijas interešu saskarsmi Viduseiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā, kur iepriekš prezidēja Slovēnija un sniedza lielu atbalstu Latvijas interesēm. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija mērķtiecīgi veido savas attiecības ar Viduseiropas ekonomiski plaukstošo reģionu. “Baltijas jūras reģions kļūst par modeli attīstībai, kas noris visā eiroatlantiskajā telpā un kas tik zīmīgi raksturo šo laiku,” teica Valsts prezidents.

Sarunā ar vēstnieci G.Ulmanis izteica oficiālu uzaicinājumu Slovēnijas Republikas prezidentam apmeklēt Latviju. Vēstniece informēja, ka jau nākamā gada sākumā plānota Latvijas ārlietu ministra vizīte Slovēnijā, lai parakstītu virkni divpusējās sadarbības līgumu, tai skaitā par bezvīzu režīmu, kas dotu impulsu abu valstu tālākai ekonomiskajai sadarbībai (Latvijā divus gadus strādā tikai vienas Slovēnijas firmas pārstāvis).

Abas puses pārrunāja ES un NATO paplašināšanās procesus, situāciju Balkānu un Baltijas reģionā. G.Ulmanis ar gandarījumu atzina, ka Baltijas reģions veidojas par sadarbības paraugu Eiropai, kā piemēru minot gaidāmo Baltijas jūras valstu padomes vadītāju tikšanos janvārī Rīgā, kas būs vēsturisks notikums arī visam kontinentam.

Valsts prezidenta preses dienests


Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 9.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Slovēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Dragoļubu Benčinu, kura iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

A.Čepānis sveica Slovēnijas vēstnieci Saeimas namā un norādīja, ka Latvijai un Slovēnijai ir ne tikai līdzīgi likteņi, bet arī vienādi stratēģiskie mērķi. Slovēnija ir viena no pirmajām Viduseiropas reģiona kandidātvalstīm uzņemšanai ES un, tāpat kā Latvija, izvirzījusi par savu mērķi dalību NATO. Saeimas priekšsēdētājs informēja Slovēnijas vēstnieci par Latvijas nostāju jautājumā par sarunu uzsākšanu ar visām ES kandidātvalstīm reizē un izteica nožēlu, ka Eiropas Komisijas lēmums sākt sarunas ar Igauniju ir sašķēlis Baltijas valstu vienotību. Šāds lēmums apdraud arī ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā un vienotās Baltijas valstu muitas ūnijas noslēgšanu.

Runājot par Latvijas un Slovēnijas savstarpējām attiecībām, A.Čepānis aicināja Slovēnijas pusi izskatīt Latvijas priekšlikumus par līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanu. Patlaban ir parakstīts tikai brīvās tirdzniecības līgums, kas vēl jāratificē Slovēnijas parlamentā, vairāki līgumi — par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, par savstarpējo atteikšanos no vīzām, par ieguldījumu veicināšanu — ir sagatavoti parakstīšanai. Kā prognozēja D.Benčina, tos būtu iespējams parakstīt, Latvijas ārlietu ministram apmeklējot Slovēniju, un tas varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē.

Būdama Viduseiropas Brīvās tirdzniecības līguma (CEFTA) prezidējošā valsts, Slovēnija atbalsta Latvijas tuvināšanos šai organizācijai, jo, kā uzskata D.Benčina, tas ir ne tikai pakāpiens ceļā uz Eiropas Savienību, bet arī iespēja tuvināties Pasaules tirdzniecības organizācijai (WTO), kurai Latvija tuvākajā laikā gatavojas pievienoties.

Sarunas noslēgumā D.Benčina apliecināja savas valsts parlamentāriešu vēlmi sadarboties ar Latviju un aicināja Latviju nezaudēt optimismu, lai arī kāds lēmums par Eiropas Savienības paplašināšanu tiktu pieņemts Luksemburgā. Katrai kandidātvalstij ir jāpierāda, ka tā patiešām vēlas iestāties ES, un ar savu mērķtiecīgu gatavošanos šis process jāstimulē, sacīja Slovēnijas Republikas vēstniece D.Benčina.

Slovēnijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Dragoļuba Benčina tikās arī ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Andri Rubinu.

Sarunas dalībnieki izvērtēja iespējas padziļināt Latvijas un Slovēnijas sadarbību ekonomikas, kultūras un izglītības jomā. Abas puses bija vienisprātis, ka Slovēnijas un Latvijas veiksmīgas sadarbības pamatā ir ārpolitisko mērķu kopība — integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!