PRESES KONFERENCES

Nākamais gads izdevumu-ieņēmumu svaros

Finansu ministrs par 1998. gada budžetu

Turpinājums no 1.lpp.

Šāda budžeta deficīta gadījumā kopbudžeta fiskālā deficīta procentuālā attiecība pret iekšzemes kopproduktu pieaugtu no plānotā divu procentu līmeņa līdz 2,7 procentiem un līdz ar to kritiski tuvotos Eiropas monetārajā ūnijā noteiktajai triju procentu barjerai.

Iespējamais budžeta deficīts būtu arī papildu nasta valdības parāda apkalpošanai nākotnē, kā arī iemesls maksājumu bilances tekošā konta deficīta — negatīvās Latvijas importa un eksporta attiecības — vēl lielākam pieaugumam. 1997. gadā maksājuma bilances tekošā konta deficīts Latvijā ir aptuveni 9,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, nākamgad šis rādītājs tiek prognozēts 9,7 procentu līmenī. Iespējamais budžeta deficīts šo rādītāju neprognozējami palielinātu, kas savukārt radītu labvēlīgu vidi iespējamām krīzes situācijām. Šādas maksājumu bilances tekošā konta deficīta izraisītas krīzes — nacionālās valūtas kursa strauju izmaiņu un inflācijas līmeņa pieauguma veidā — jau skārušas vairākas Austrumāzijas valstis un Čehiju, bet pašlaik apdraud arī Latvijas kaimiņvalsti Igauniju.

Starptautiskā valūtas fonda pārstāvis Dimitris Demekis valsts ārējo maksājumu bilances tekošā konta stāvokli raksturoja kā valstī pastāvošā ekonomiskās darbības riska un maksājumu bilances iespējamās krīzes raksturlielumu — pieaugot deficīta apjomam, mazinās ārvalstu ieguldītāju un starptautisko tirgu uzticība šai valstij, līdz ar to rodoties resursu piesaistes grūtībām.

Vērtējot ārējo maksājumu bilances tekošā konta deficīta iespējamās palielināšanās negatīvās sekas, arī Dimitris Demekis līdzīgi Robertam Zīlem minēja inflācijas līmeņa paaugstināšanos un nacionālās valūtas kursa straujas un neprognozējamas svārstības. Savukārt lata kursa krišanās, kaut arī palielinās eksporta iespējas, vienlaikus sadārdzinās importu, līdz ar to, iespējams, neuzlabojot arī maksājumu bilances tekošā konta stāvokli.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktore