Papildus

1.lpp.

Ceļā uz lielo patiesību

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās balvas laureātu un viņa akadēmisko lekciju

Ik gadu Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) piešķir divas Lielās medaļas. Folkloras pētniece Vaira Vīķe–Freiberga, kuras pamatdarbs saistīts ar Kanādu, šo balvu jau saņēmusi, bet LZA pilnsapulcē 21. novembrī tika godināts otrs šīgada laureāts Edgars Siliņš. Lielā medaļa viņam piešķirta par jauna zinātniskā virziena un skolas izveidošanu organiskajā cietvielu fizikā un būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes organizatoriskajā darbībā.

Sākot savu akadēmisko lekciju “Dažas mūsdienu fizikas filozofiskās problēmas”, Edgars Siliņš vispirms sirsnīgi pateicās, ka tieši viņš izraudzīts par izcilākās balvas, ko var iegūt Latvijas zinātnieks savā dzimtenē, laureātu.

Edgars Siliņš dzimis 1927. gada 21. martā Līgatnē. 1961. gadā beidzis Latvijas Universitāti, pēc četriem gadiem kļuvis par fizikas un matemātikas zinātņu kandidātu, bet vēl pēc 14 — par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru. Dr. habil. fiz. (1992), profesors (1985). LZA korespondētājloceklis (1990). LZA Keldiša prēmijas laureāts (1984). LZA Senāta loceklis un Bibliotēku padomes priekšsēdētājs. Fizikālās enerģētikas institūta laboratorijas vadītājs (no 1967. gada).

Pētnieciskais darbs organisko cietvielu fizikā un ķīmiskajā fizikā: elektronu vadāmības stāvokļu un lokālo saķeršanas centru enerģētiskās struktūras pētījumi organiskos molekulāros kristālos un molekulārās sistēmās (t. sk. Legmīra–Blodžtas multislāņos); lādiņa nesēju fotoģenerācijas, atdalīšanās, pārneses un saķeršanās mehānismu eksperimentālie un datorā simulētie pētījumi molekulārās sistēmās. Jaunu daudzfunkcionālu modernās fotonikas, nano—elektronikas un optronikas tehnoloģijā pielietojamu materiālu meklējumi un izpēte.

Latvijas Universitātes profesors lasa speckursu maģistrantiem “Organisko materiālu fizika”, izstrādājis mācību programmu maģistriem “Jaunu organisko materiālu fizika un ķīmija”, ir darba vadītājs 10 aizstāvētām doktoru disertācijām. Viņš vada Latvijas Zinātnes padomes un ISF LJN grantus un divpusējus zinātniskās sadarbības projektus ar Franciju (1997.–2001. g., paredzēts Francijas Nacionālā pētījumu centra finansējums), Japānu (1996.–2002. g., finansē “Japanese Society for Promotion of Science”) u.c. Ir Latvijas Zinātnes padomes eksperts, redkolēģijas loceklis “Molecular Materials”, eksperts – recenzents “Chemical Physics”un “Journal of Physical Chemistry”, Amerikas fizikas biedrības biedrs, Baltijas asamblejas balvu nacionālās un starptautiskās žūrijas komitejas priekšsēdētājs, promocijas padomju loceklis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā un Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. Bijis viesprofesors Japānā (1979, 1985, 1989, 1991, 1996), Ķīnā (1988), ASV (1988, 1992), Anglijā (1978), Vācijā (1980, 1983), Francijā (1993—1994), Zviedrijā (1991). Publicējis piecas monogrāfijas organisko cietvielu fizikā (divas angļu, trīs krievu valodā) un ap 200 zinātnisku rakstu, tai skaitā pēdējos trīs gados — 21. Edgara Siliņa citēšanas indekss visā zinātniskās darbības laikā — 605É

Savā akadēmiskajā lekcijā Edgars Siliņš nebūt necentās aizvest klausītājus mūsdienu, tātad šī gadsimta, fizikas atklājumu dzīlēs, bet gan parādīt domāšanas un zinātnisko atklājumu pārneses, saķeres un pēctecības problēmas.

Var teikt, ka lekcija bija kā eseja par lielo patiesību meklējumiem, kur vietā citēt lielā dāņu zinātnieka Nīlsa Bora atklājumu: “Liela patiesība ir patiesība, kuras pretmets arī ir liela patiesība.”

Bet nebūs arī aplami apgalvot, ka tā bija lekcija par paradoksiem, kur formālajai loģikai tika pretstatīta paradoksu loģika, nonākot pie atziņas: “Jaunas patiesības pamatā var atklāt tikai ar paradoksālo loģiku. Kad mūsu prāts ir iedzīts strupceļā, tad jāmeklē jauns risinājums.”

Tomēr visprecīzāk Edgara Siliņa akadēmiskās lekcijas koptvērumu var raksturot ar tās autora grāmatas “Lielo patiesību meklējumi” apakšvirsrakstu — par ideju un paradigmu vēsturi no senķīniešu Dao filozofijas un dzenbudisma līdz mūsdienu kvantu fizikai, sineenerģētikai, haosa teorijai un fraktāļu ģeometrijai. Domājams, ka šī grāmata lasītāju rokās varētu nonākt nākamgad.

Akadēmiķis savu akadēmisko lekciju papildināja ar uzskates līdzekļiem — zīmējumiem, fotoattēliem, videomateriāliem, kas acīm redzami parādīja kaut vai haosa tapšanas interesantumu. Edgars Siliņš runāja bez ielūkošanās papīra lapās, un, kā vēlāk atklājās, lekcijas rakstītā teksta zinātniekam vispār nav, arī magnetofona lentē tā nav ierakstīta. Iespējams, ka visā plašajā klausītāju pulkā ir bijis ieslēgts tikai “LV” diktofons. To uzzinot, laureāts atzinās: “Arī man būtu interesanti paskatīties, ko esmu pateicis...” To, ka priekšlasījuma saturs bijis ļoti saistošs, liecināja klausītāju atzinīgie aplausi, kad Edgara Siliņa akadēmiskā lekcija bija izskanējusi. Tāpēc, iespējams, ka šo diktofona ierakstu atšifrēsim un kādā “Latvijas Vēstneša” numurā varēsim piedāvāt pilnā variantāÉ

Andris Sproģis,

“LV” nozaru virsredaktors