Par Latvijas un Zviedrijas dialoga tālāku izvēršanu

Vakar noslēdzās Valsts prezidenta darba vizīte

Pirmajā dienā

Pirmdien, 24. novembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja “Ericsson” mikroelektronikas komponentu rūpnīcu Stokholmā.

Firma “Ericsson” ir viena no lielākajām pasaules telekomunikāciju ražošanas firmām un akciju kopvērtības ziņā lielākā Zviedrijas sabiedrība. Tā nesen uzvarējusi “Lattelekom” konkursā par telefona centrāļu piegādi un saistībā ar šo konkursu pieņēmusi lēmumu atvērt savu ražotni Rīgā, piedaloties VEF komutācijas tehnikas rūpnīcas privatizācijā. Apmeklējuma laikā kompānijas viceprezidents Forsberga kungs iepazīstināja G.Ulmani ar “Ericsson” darbību un modernu mikroshēmu ražošanu šajā rūpnīcā.

Otrajā dienā

25.novembra rītā Valsts prezidentam bija intervija ar žurnālistiem no Zviedrijas galvenajām avīzēm, kuras gaitā G.Ulmanis raksturoja Latvijas nostāju Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumā, kā arī Baltijas un ASV attiecības un gaidāmo hartas parakstīšanu. Valsts prezidents pieskārās Krievijas iniciatīvām, kas vērstas uz Baltijas jūras reģionu un tā nākotni, kā arī runāja par aktuāliem politiskajiem jautājumiem Latvijas iekšpolitikā.

Pēc tam Valsts prezidents uzstājās Zviedrijas Ārpolitikas institūtā ar uzrunu par modernu Latviju jaunā Eiropā. Valsts prezidents arī atbildēja uz jautājumiem, galvenokārt par ES paplašināšanās procesu, jo tā šobrīd ir visaktuālākā tēma Eiropā. G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvijai vienota starta līnija asociētajām valstīm šķiet optimālais modelis, kā uzsākt paplašināšanas procesu, taču neapšaubāmi paplašināšanas procesa sekmes lielā mērā izrietēs no katras kandidātvalsts gatavības. Uz jautājumu par Baltijas valstu sadarbību Valsts prezidents atbildēja, ka tā joprojām būs konsekventa dimensija triju Baltijas valstu politiskajā identitātē.

Pēc tam Latvijas Valsts prezidents apmeklēja Zviedrijas televīziju un tikās ar tās vadību. Sarunas gaitā pārrunāti finansiālie un intelektuālie mehānismi, ar kuriem Zviedrijā tiek vadīta publiskā televīzija. Izvērtās dzīva domu apmaiņa par pieļaujamo politisko spēku iesaistīšanos publiskās televīzijas darbā. Prezidents pastāstīja par Latvijas modeli un par to, kā darbojas Nacionālā radio un televīzijas padome.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Runa “Laikmetīga Latvija jaunajā Eiropā” Zviedrijas Ārpolitikas institūtā Stokholmā — 1997.gada 25.novembrī

Dāmas un kungi!

Esmu pateicīgs par ielūgumu apmeklēt Zviedrijas Ārpolitikas institūtu un iespēju uzrunāt tik cienījamu auditoriju.

Savā runā vēlos runāt par aktuālajiem procesiem Eiropā mijiedarbībā ar attīstību Latvijā un mūsu valsti kā integrētu šo procesu sastāvdaļu. Mūsu kopīgie centieni vērsti uz to, lai pilnveidotu sadarbību jaunajā Eiropā. Sadarbību šobrīd saprotam kā iekļaujošu un integrētu. Eiropa kā vienota un sadarbībai atvērta telpa ir saistīta ar divu procesu veiksmi. Ir uzsākta Eiropas organizāciju atvērtības politika un šo organizāciju pilnveidošanās. Otrkārt, būtiskas ir katras individuālas valsts spējas veidot jaunās Eiropas interesēm un garam atbilstošu iekšējo un ārējo politiku.

Tāpēc es vēlos paraudzīties uz Latviju tieši šajā aspektā — cik lielā mērā mūsu pašu attīstība un ieguldījums stiprina Eiropas kopīgos mērķus un sakļautības politiku.

Pēdējie septiņi gadi dziļi ietekmējuši sabiedrības attieksmi pret pasauli — melnbalto vīziju ļoti strauji nomainīja krāsaina un brīžiem arī haotiska mozaīka, kas atsevišķiem politiķiem izrādījās grūtāk akceptējama nekā kādreizējā “skaidrība”.

Domāju, ka nepārspīlēšu, apgalvojot, ka krasākās pārmaiņas pēc aukstā kara beigām skāra tieši Baltijas reģiona ģeopolitisko konfigurāciju.

Domāju, ka viens no būtiskiem elementiem, kas nosaka jauno situāciju un kvalitāti reģionā, ir ne tikai triju Baltijas valstu atgriešanās pasaules politiskajā kartē kā nu jau vēsturisks fakts, bet jo īpaši šo trīs valstu mierīgā, stabilā, pārliecinošā iekļaušanās eiroatlantiskajās organizācijās.

Šīs iekļaušanās politikas sākumposmu pirms septiņiem gadiem es varētu raksturot ar trim fenomeniem. Pirmkārt, bija stipra mūsu tautas vēlme dzīvot brīvībā un veltīt spēkus labklājībai. Otrkārt, bija mums draudzīgo valstu atbalsts, un, treškārt, bija smags padomju mantojums. Tāpēc pirmais uzdevums bija domāt par modernizācijas politiku, kas ļautu Latvijai veidoties par laikmetīgu valsti.

Latvijā ir skaidra apziņa, ka padomju pagātnes mantojuma sekas ir jārisina atbilstoši mūsu nacionālajām interesēm. Latvijas nacionālās intereses es skatu mūsdienu Eiropas pieredzes kontekstā.

Deviņdesmito gadu sākumā mēs sākām apjaust to milzīgo deformāciju, kuru mantojām no padomju laikiem. Demogrāfiskā situācija ir deformēta īpaši smagi. Šinī aspektā modernizācijas politika nozīmē lēnu, pakāpenisku, cilvēcisku šīs deformācijas seku pārvarēšanu. Mums ir vienlīdz jānostiprina gan latviešu nacionālā identitāte un valoda, gan arī visu Latvijai lojālo iedzīvotāju tiesības un iespējas. Modernizācijas politika — es vēlos to pasvītrot — šeit nozīmē saglabāt minēto līdzsvaru.

Man šķiet, ka atsevišķi Eiropas ierēdņi un politiķi izprot mūsu situāciju mazliet vienpusēji, pārspīlējot šī jautājuma juridisko aspektu. Sakļautu sabiedrību mums ir svarīgi nostiprināt uz kopīgu ideju un principu pamata. Mehāniski juridiskie risinājumi vēl paši par sevi šādu iespēju nenodrošina. Tāda ir naturalizācijas gaitas pieredze. Integrācijas procesā svarīgākās ir kopīgo vērtību apzināšanās, kas kalpo par jebkuras sabiedrības sakļautības pamatu. Svarīgas šajā nozīmē ir liberālisma vērtības, indivīda izvēles un rīcības brīvība. Atvērta ekonomika palīdz integratīvajiem procesiem sabiedrībā. Tikpat svarīgs ir latviešu valodas lietojums Latvijā. Latvijā dzīvo cilvēki ar visai dažādām vēsturiskajām atmiņām. Savstarpējo toleranci sabiedrībā var veicināt arī izpratne par šo dažādību.

Dāmas un kungi!

Deformēta bija arī ekonomiskā struktūra. Modernizācijas politika izriet no mūsu dialoga ar Eiropas Savienību un Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Ekonomiskās transformācijas procesā pirms diviem gadiem bija krīze. Tā ir sekmīgi pārvarēta, un pakāpeniskā sabiedrības sakārtošana dod pozitīvus rezultātus. Pieaug valsts stabilitāte un attīstības tempi, īpaši ekonomiskajā jomā. Latvijas ekonomiku šodien raksturo arī zema inflācija, kuras līmenis šogad nepārsniegs deviņu procentu robežu, kā arī pazīstamu ārzemju uzņēmumu klātbūtne. Arī zviedru uzņēmums “Ericsson” plāno uzsākt darbību Latvijā. Šāda ekonomiskā sadarbība veido jaunas darbavietas un tādējādi ir ieguldījums stabilā iekšpolitiskajā attīstībā. Tā nostiprina mūsu reālo iekļaušanos Eiropas Savienībā.