Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pakistāna un Latvija: sadarbība paplašināsies. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.11.1997., Nr. 293/294 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30947

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Čehijas valdības pateicību

Vēl šajā numurā

11.11.1997., Nr. 293/294

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pakistāna un Latvija: sadarbība paplašināsies

Nesen mūsu valstī darba vizītē bija ieradusies Pakistānas Republikas delegācija — Pakistānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dr. Abduls Satars Babers ( Dr. Abdul Sattar Baber ), kura rezidence ir Stokholmā, un senators Madžids

Sultans Khvaja ( Majid Sultan Khwaja ). Pakistānas delegācija apmeklēja Latvijas Ārlietu ministriju, Saeimas Ārlietu komisiju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Attīstības aģentūru, pārrunājot abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas. Pakistānas delegācijas locekļi sniedza arī interviju “Latvijas Vēstnesim”.

— Kā jūs vērtējat savu vizīti Latvijā?

Madžids Sultans Khvaja: — Mūsu valsts ļoti augstu vērtē Latviju un attiecības ar jūsu valsti. Latvija atrodas ļoti svarīgā vietā pie Baltijas jūras. Tas ir ļoti svarīgs motīvs Pakistānai attīstīt tirdzniecības attiecības ar Latviju. Es redzu, ka Latvijā ir labi attīstīta infrastruktūra, lai attīstītu šādus kontaktus. Pakistānai, tāpat kā Latvijai, ir arī daudz preču, ko savstarpēji eksportēt un importēt. Piemēram, Latvija ražo minerālo mēslojumu. Pakistāna ir viena no pasaules lielākajām lauksaimniecības zemēm, un mums šī jūsu produkcija ļoti noderētu. Mūs varētu interesēt arī Latvijā ražotie mikroautobusi. Domāju, ka Pakistānā varētu būt liels tirgus gan Latvijas mikroautobusiem, gan arī minerālmēslojumam. Savas nākamās vizītes laikā es noteikti gribētu apmeklēt šo mikroautobusu rūpnīcu Jelgavā. Cik zinu, Latvijā ir arī labi attīstīta stikla rūpniecība, gribētos iepazīties ar jūsu ražojumiem. Ticu, ka mēs varētu sekmīgi attīstīt sakarus tekstilrūpniecības jomā. Jums šajā jomā ir liela pieredze un labas iestrādes, tādas ir arī Pakistānai. Šī ir mana pirmā vizīte Latvijā, un esmu ar to ļoti apmierināts. Man ļoti iepatikās Latvijas cilvēki — jūs esat atsaucīgi, lietišķi un ieinteresēti sadarbībā. Es saskatu patiešām labas iespējas mūsu sadarbībai. Lai to sekmētu, mums būtu jāorganizē arī tieši avioreisi starp Latviju un Pakistānu.

Abduls Satars Babers: — Tiešā reisā no Islamabadas pār Centrālāzijas valstīm un Krieviju Rīgu iespējams sasniegt nepilnās sešās stundās. Tagad jālido caur Stokholmu.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat šo vizīti Latvijā? Jūs ne reizi vien jau esat bijis mūsu valstī un iepazinis Latviju samērā labi, taču jūsu vēstnieka rezidence ir Stokholmā.

Abduls Satars Babers: — Man ir liels prieks būt Latvijā reizē ar senatoru un palīdzēt viņam šajā vizītē. Senators pārstāv Pakistānā labi pazīstamu, senu dzimtu. Paredzams, ka senators tuvākajā nākotnē būs arī jūsu valsts goda konsuls Karači un Islamabadā. Kas attiecas uz mani, es jau sen esmu izjutis dziļu mīlestību pret Latviju, un arī šajā vizītē daru visu pēc labākās sirdsapziņas mūsu sadarbības sekmēšanai. Šoreiz mans galvenais uzdevums ir palīdzēt senatoram iepazīt Latviju, cik labi vien iespējams, lai tādējādi sekmētu Latvijas un Pakistānas daudzpusīgos kontaktus. Tas ir jo svarīgi arī tāpēc, ka senators, mājās atgriezies, par savām atziņām informēs Pakistānas premjerministru un arī Senāta locekļus.

— Par kādiem abu valstu sadarbības projektiem, jūsuprāt, varam runāt visdrošāk?

Madžids Sultans Khvaja: — Es domāju, ka Pakistānas biznesam Latvijā ir patiesi plašas iespējas. Vispirms jau tās varētu būt Pakistānas investīcijas Latvijas ekonomikā. No mūsu viedokļa raugoties, piemēram, ļoti zīmīgs faktors ir Latvijas iedzīvotāju augstais izglītības līmenis. Labas iespējas ir kopuzņēmumu dibināšanai abās valstīs. Es domāju, ka vēl līdz šī gada beigām notiks Latvijas ārlietu ministra vizīte Pakistānā. Tas mums būtu liels gods un prieks. Es gribu uzsvērt, ka Latvija, mūsdienu pasaules mērogos rēķinot, nebūt nav tālu no Pakistānas. Mums ir viss, lai veidotu teicamas attiecības. Tikai viens aspekts, kas rāda mūsu eventuālo sakaru nozīmīgumu: jaunu uzņēmumu veidošana radīs jaunas darbavietas abās mūsu valstīs.

Abduls Satars Babers: — Es gribētu uzsvērt tikai vienu projektu, kas uzskatāmi raksturo dinamisko attīstību: tā ir modernā autostrāde starp Lahoru un Islamabadu. Šo projektu iecerēja Pakistānas premjerministrs Mohameds Navazs Šarifs, un šai autostrādei būs liela nozīme Pakistānas ekonomikas nākotnē. Mēs esam paredzējuši arī izbūvēt modernu autostrādi uz Tadžikistānu un dzelzceļa līniju uz Turkestānu. Ar šīm valstīm Pakistānai pastāv jau gadsimtiem ilgas tirdzniecības saites. Taču mēs gribam attīstīt sakarus arī ar jūsu reģionu, tāpēc šī senatora vizīte ir ļoti zīmīga, tai paredzami labi rezultāti — sniedzot Pakistānas vadošajiem politiķiem un darījumu aprindu pārstāvjiem izsmeļošu informāciju par sadarbības iespējām ar Latviju. Es domāju, šīs vizītes pirmie rezultāti varētu būt Pakistānas potenciālo investoru interese par Latviju.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat politiskās attiecības starp mūsu valstīm?

Abduls Satars Babers: — Man jāteic, esmu ļoti lepns par to, ka biju viens no Latvijas un Pakistānas politisko un diplomātisko attiecību aizsācējiem. Kopš mūsu diplomātisko attiecību nodibināšanas Latvijas un Pakistānas politiskās attiecības kļuvušas ļoti ciešas. Mūsu valstis viena otru ir atbalstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijā. Tā, piemēram, pērn mēs atbalstījām Latvijas kandidatūru ANO ECOSOC vēlēšanās, un jūsu valsts tika arī ievēlēta šajā komisijā. Tagad savukārt Latvija atbalsta mūsu kandidatūru. Mēs atbalstījām arī Latvijas ievēlēšanu ANO kontribūciju komisijā. Saskaņā ar pašreizējo vizīti es gribu uzsvērt, ka senators ir tuvs Pakistānas premjerministra draugs un viņš jau tuvākajā nākotnē sāks darboties, lai Latvijā tiktu atvērta Pakistānas vēstniecība.

Madžids Sultans Khvaja: — Jā, es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai Latvijā tiktu atvērta Pakistānas vēstniecība, un sākšu pie šī projekta strādāt tūdaļ pēc atgriešanās Pakistānā. Domāju, ka šis projekts tiks īstenots, cik ātri vien iespējams. Vēstniecības atvēršana ir ārkārtīgi nozīmīga, lai mūsu valstis vēl labāk viena otru iepazītu un lai maksimāli izmantotu visas sadarbības iespējas — par labu Pakistānas un Latvijas tautām.

— Pagaidām Pakistānai nav vēstniecības nevienā no Baltijas valstīm. Vai Rīgā jūs plānojat atvērt reģionālu vēstniecību?

Abduls Satars Babers: — Jā, tieši Rīgā. Tas šādu vēstniecību padarīs jo nozīmīgāku. Un es domāju, ka šis projekts tiks īstenots iespējami drīz.

Madžids Sultans Khvaja: — Rīga taču ir ļoti nozīmīga pilsēta gan kā Bal-tijas valstu centrs, gan arī kā sens politisks un tirdzniecības centrs pie Baltijas jūras — ar izeju uz visām Baltijas jūras valstīm. Un arī ar labu izeju uz valstīm, kas nodibinātas bijušās PSRS teritorijā.

Abduls Satars Babers: — Es uzskatu, ka no šejienes, no Rīgas, mūsu kontaktus veidot būs daudz veiksmīgāk un ērtāk nekā no jebkuras citas šī reģiona pilsētas. Protams, mums ir vēstniecība Maskavā — vēl no PSRS laikiem — un sešās citās pilsētās bijušās PSRS teritorijā. Bet tagad politiskā situācija ir radikāli mainījusies, un mums, protams, vajag vēstniecību Rīgā, lai aptvertu pavisam citu reģionu.

— Lūdzu, raksturojiet pašreizējo politisko situāciju jūsu valstī! Kā zināms, Pakistāna ar saviem 130 miljoniem iedzīvotāju pieder pie pasaules lielajām valstīm. Taču diemžēl informācija par jūsu valsti Latvijā ir visai ierobežota un vienpusēja.

Madžids Sultans Khvaja: — Es teiktu, ka mūsu valsts tagad visai dinamiski attīstās. Mums, protams, pēdējā laikā ir bijušas zināmas iekšpolitiskās grūtības. Taču pašreizējā valdība jau kopš pirmajām dienām, kad tā nāca pie varas, ir lielu uzmanību veltījusi ekonomikas attīstībai un tirdzniecībai. Tam nav gadījuma raksturs — premjerministrs Mohameds Navazs Šarifs pats nāk no rūpnieku aprindām un labi pārzina šo jomu. Viņš patiešām ir arī pragmatisks politiķis un rūpējas par strauju investīciju pieplūdumu Pakistānas ekonomikā.

Politiski mūsu valstī tagad valda lielāka iekšpolitiskā stabilitāte. Pašreizējo valdību ir izveidojis divu trešdaļu vairākums parlamentā. Valstī ir notikušas arī nozīmīgas pārmaiņas nacionālajā likumdošanā, kas nodrošina dinamiskāku attīstību. Piemēram, līdz šim Pakistānas prezidentam bija tiesības atlaist Nacionālo asambleju. Tagad prezidentam vairs šādu tiesību nav. Tas ir ļoti nozīmīgs solis demokratizācijas padziļināšanas virzienā.

Diemžēl joprojām mums ir sliktas attiecības ar Indiju. Pakistānas premjerministrs kopš savas nākšanas pie varas ir ticies ar Indijas premjerministru, taču arī viņam joprojām nav izdevies atrisināt strīdīgo Kašmiras jautājumu. Mēs uzskatām — un tas noteikts arī ar starptautisko institūciju lēmumiem —, ka Kašmiras jautājums jāizšķir pašiem šī strīdīgā rajona — starp Pakistānu un Indiju — iedzīvotājiem. Un jādara gals cilvēktiesību pārkāpumiem Kašmirā. Tāds ir Pakistānas oficiālais viedoklis. Mums ir ļoti labas attiecības ar pārējām kaimiņvalstīm, piemēram, ar Ķīnu, kas jau izsenis ir mums draudzīga valsts. Tāpat ar Irānu, ar Afganistānu. Mēs esam daudz ziedojuši, palīdzot Afganistānai tās atbrīvošanās karā pret Padomju Savienību. Pakistānā joprojām dzīvo daudzi afgāņu bēgļi, kas pie mums ieradās Afganistānas kara laikā. Pie mums ir arī daudz politisko bēgļu no Kašmiras štata Indijā, tie ir musulmaņi, kas Indijā aktīvi pauda prasību pievienot Kašmiru Pakistānai. Bet tie nav musulmaņu fundamentālisti. Es gribu uzsvērt, ka Pakistāna pauž krasu attieksmi pret musulmaņu fundamentālismu. Es jau nule stāstīju jūsu Ārlietu ministrijā: ja 1988. gada vēlēšanās musulmaņu fundamentālisti ieguva 6 procentus balsu, bet 1991. gada vēlēšanās — 3 procentus, tad beidzamajās vēlēšanās par viņiem balsoja tikai 1 procents vēlētāju. Arī premjerministrs iestājas pret musulmaņu fundamentālismu

— Kādi caurmērā ir pakistāniešu dzīves apstākļi?

Madžids Sultans Khvaja: — Tie nav teicami, taču tiem ir tendence uzlaboties. Protams, arī pie mums ir nabadzīgie, mēs to nenoliedzam. Taču viņu procents ir daudz mazāks nekā kaimiņvalstī Indijā, un nabadzība nav tik dziļa. Pie mums nav cilvēku, kuriem nav ko ēst un nav pajumtes. Un, lai tālāk paaugstinātu iedzīvotāju caurmēra dzīves līmeni, mēs esam vitāli ieinteresēti ekonomisko sakaru attīstīšanā — kas savukārt rada jaunas darbavietas. Es pats šajā procesā esmu īpaši ieinteresēts kā Pakistānas parlamenta — Nacionālās asamblejas — veselības un sociālo jautājumu komisijas loceklis.

— Ko jūs gribētu novēlēt “Latvijas Vēstneša” lasītājiem un visai Latvijas tautai?

Madžids Sultans Khvaja: — Es gribu uzsvērt, ka latvieši ir ļoti sirsnīga un strādīga tauta, tādēļ es jūsu valstij paredzu drīzu uzplaukumu.

Abduls Satars Babers: — Es allaž lūdzu par jūsu zemi un tautu un vēlu jums visu to labāko. Latvijai nākotnē jābūt plaukstošai, panākumu vainagotai zemei. Valstij, kas netraucēti attīstās, pašai brīvi veidojot savu likteni, un kam ir pašai savs gaišs liktenis pasaules politikā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pakistānas Republikas delegācija Latvijas Attīstības aģentūrā. No labās: senators Madžids Sultans Khvaja un vēstnieks Dr. Abduls Satars Babers

Foto: Aivars Siliņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!