Projekti. Koncepcijas. Plāni

Par likumprojektu “Par valsts budžetu 1998. gadam”

Finansu ministrijas paskaidrojumi. (Saeimā izskatāmais dokuments nr.3180b; Likumprojekts nr.898)

Ministru prezidenta vēstule

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Par valsts budžetu 1998. gadam”.

Likumprojekts “Par valsts budžeta 1998. gadam” skatāms kopā ar š.g. 22. septembrī nosūtītajiem grozījumiem likumprojektos: “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”; “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””; “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””; “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””; “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””; “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.–1997. gadā”” (vēstule nr.90/3599-k, 4159-k, 4158-k, 4151-k, 4152-k, 4150-k).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 143 lp. 2 eks.; 2. Paskaidrojumi uz 114 lp. 2 eks; 3. Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības 1997. gada 10. janvāra, 22. janvāra, 29. janvāra, 10. februāra, 18. februāra, 26. februāra, 5. marta, 17. marta, 26. marta, 23. aprīļa, 7. maija, 10. jūnija, 3. septembra un 1. oktobra sarunu protokoli, Latvijas Pašvaldību savienības domes 1997. gada 10. septembra lēmums nr.10 un Latvijas Pašvaldību savienības Finansu un ekonomikas komitejas 1997. gada 1. oktobra ieteikumi uz 80 lp. 2 eks. 4. Ministru kabineta 1997. gada 12. septembra sēdes protokola nr.51 1.¤ izraksts, Ministru kabineta 1997. gada 16. septembra sēdes protokola nr.52 40.¤ izraksts un Ministru kabineta 1997. gada 1. oktobra sēdes protokola nr.55 1.¤ izraksts uz 3 lp. 2 eks.

Ministru prezidents G.Krasts

1997. gada 1. oktobrī

Ziņojums par Latvijas Republikas valsts budžeta projektu 1998. gadam

Latvijas Republikas Finansu ministrija ir izstrādājusi valsts budžeta projektu 1998. finansu gadam. Projekts tika izstrādāts, ievērojot 1994. gada 24. marta likumā “Par budžetu un finansu vadību” izvirzītās prasības, valdības Deklarācijā un Latvijas valdības un Starptautiskā valūtas fonda ekonomiskās politikas Memorandā noteiktos pamatuzdevumus, ministriju un valsts institūciju iesniegtos priekšlikumus, kā arī ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un tautsaimniecības attīstības tendences nākamajos piecos gados.

Kā liecina galvenie makroekonomiskie rādītāji, ekonomiskā situācija valstī ir stabilizējusies. Latvijas tautsaimniecība un banku sektors ir pārvarējis 1995. gadā banku krīzes radīto satricinājumu, un ir radītas pamatotas iespējas sākt attīstīties izaugsmes virzienā. 1996. gadā bija vērojams iekšzemes kopprodukta (IKP) reāls (salīdzināmās cenās) pieaugums. Arī šī gada dati liecina, ka sekmīgi turpinās pozitīvās tendences un ir sagaidāms, ka pie labvēlīgiem nosacījumiem IKP šogad pieaugs par 5%. Vidēja termiņa prognozes paredz, ka IKP pieaugums arī nākamajos gados būs 5% līmenī. Protams, mums jāapzinās, ka, lai pārredzamā nākotnē Latvija sasniegtu Eiropas Savienības attīstīto valstu līmeni, pieauguma tempiem ir jābūt daudz augstākiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi izstrādāt ilgtermiņa valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju, kas ietvertu valsts institūciju koordinētu pasākumu kopumu ekonomiskās izaugsmes aktivizācijai.

Rūpniecības ražošanas apjomu pieaugums 1996. gadā liecina par to, ka privatizācijas rezultātā ir izdevies piesaistīt investīcijas un veikt rūpniecības pārstrukturizāciju. Rūpniecības attīstību pozitīvi sekmē arī noieta tirgus pieaugums Eiropas Savienības virzienā. Nozīmīgi ir pieauguši ārvalstu tiešo investīciju apjomi, un, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, mūsu valsts ir ierindojusies vidējā līmenī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū. Svarīgi ir panākt, lai investīciju apjomi pieaugtu konkurētspējīgu preču ražošanai, tādējādi sekmējot preču eksporta pieaugumu, kas savukārt uzlabos maksājuma bilanci un samazinās bezdarba līmeni. Investīciju pieaugumu sekmē pozitīvais kredītreitings, ko Latvijai piešķīra starptautiskā kredītreitinga aģentūra “Standard & Poors” 1996. gada beigās.

Valstī turpina samazināties patēriņa cenu pieaugums. Paredzams, ka inflācijas pieauguma tempu pakāpeniska samazināšanās turpināsies, taču joprojām netiks sasniegts attīstīto Eiropas valstu līmenis. Sagaidāms, ka PCI 1998. gadā nepārsniegs 7% līmeni, turpmāk pakāpeniski samazinoties līdz nepilniem 5% 2002. gadā. Galvenie priekšnosacījumi inflācijas samazināšanai turpmākajos gados būs stingra monetāra politika, stabils valūtas kurss un kontrolējams naudas masas pieaugums, stingra fiskālā politika, kā arī muitas tarifu pazemināšana saistībā ar pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai un integrācijai Eiropas Savienībā.

Situācija banku sistēmā ir stabilizējusies. Īpaši pozitīvi vērtējama procentu likmju samazināšanās naudas tirgū, kas ļauj izvērst komercbankām plašāku kreditēšanu un Latvijas uzņēmumiem saņemt ilgtermiņa kredītus attīstībai. Finansu sistēmai nostiprinoties, Latvijas Bankas refinansēšanas likme ir pakāpeniski samazināta līdz 4%. Tomēr jāpiebilst, ka, kaut arī banku procentu likmes turpina samazināties, tās joprojām ir relatīvi augstas salīdzinājumā ar attīstīto valstu līmeni.

Tautsaimniecības pārstrukturizācijas un uzņēmumu privatizācijas rezultātā pieaug bezdarbnieku skaits. Taču investīciju pieaugums sekmēs darba vietu skaita pieaugumu, un līdz ar to bezdarba līmenis varētu saglabāties nākošajos gados nedaudz virs 8 procentiem.

Lai valsts ekonomiskā attīstība noritētu straujāk, svarīgi ir paātrināt strukturālo pārkārtojumu reformu procesus Latvijā, sevišķi tas attiecas uz nodokļu iekasēšanas vadību. Jāturpina risināt jautājumi par to, kādus pakalpojumus attīstīt, kādas funkcijas nodot privātajam sektoram. Protams, šis nav viegls jautājums pat ekonomiski attīstītām valstīm.

Svarīgi ir arī paātrināt privatizācijas procesus Latvijā, jo lēnie tempi iepriekšējos gados bremzēja valsts attīstību. Pašreiz, kad ir uzsākta lielo valsts uzņēmumu privatizācija, cerams, ka situācija uzlabosies. Tāpat neapmierinošs stāvoklis vērojams arī dzīvokļu un zemes privatizācijā.

Ievērojami stabilizējusies valsts finansu sistēma. Pēc Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas vērtējuma fiskālā sistēma ir viena no stiprākajām Latvijas ekonomikas sfērām. Valdība, realizējot stingru fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus un ierobežojot izdevumus, kā arī uzlabojot budžeta vadību un tuvinot Latvijas nodokļu likumdošanu tirgus ekonomikas principiem, 1996. gadā panāca, ka kopbudžeta finansiālais deficīts bija 1,4% no IKP, bet fiskālais — 1,9%. Tādējādi kopbudžeta fiskālais deficīts tika ieturēts Māstrihtas līguma noteiktajās pieļaujamajās robežās. Šī gada astoņos mēnešos valsts pamatbudžeta finansiālā un fiskalā bilance ir pozitīva. Labi šogad ir pildījies pamatbudžeta ieņēmumu plāns. Parasti otrajā pusgadā valdības izdevumi pieaug, taču valdība ieturēs stingru fiskālo politiku, un gada beigās tiks nodrošināts sabalansēts valsts pamatbudžets, bet fiskālais deficīts nepārsniegs 1,4% no IKP.

1996. gadā valsts ārējais parāds bija 8,2%, bet kopējais valsts parāds — 14,7% no IKP.

Finansu ministrs R.Zīle

Ziņojuma sākums — 2.lpp.