RUNAS. REFERĀTI

Juris Kaksītis, Ministru prezidenta biedrs:

Valsts pārvaldes

un nevalstisko organizāciju

sadarbība

Pašlaik valsts pārvaldes reformai tiek izvirzīti šādi pamatuzdevumi:

— valsts pārvaldes institūciju funkciju precizēšana un tās institucionālās struktūras optimizēšana;

— valsts pārvaldei neraksturīgo funkciju deleģēšana privātajām un nevalstiskajām organizācijām;

— koncepcijas par informācijas pieejamību valsts pārvaldē izstrāde.

Valsts pārvaldes reformas birojs valdības uzdevumā jau ir uzsācis valsts pārvaldes institūciju funkciju precizēšanu un analīzi. Tā rezultātā tiks noskaidrots, kuras no funkcijām dublējas, kā arī līdzekļu izmantošanas lietderīgums. Šī pētījuma mērķis ir sākt ieviest dzīvē principu “finansējums seko funkcijai”.

Tā pamatā jābūt nosacījumam, ka valsts pārvaldei jākļūst par sistēmu, kurā maksā par sasniegto rezultātu. Līdz ar to par efektīvu līdzekli kļūs budžeta līdzekļu sadalījums tieši konkrētas funkcijas veikšanas finansēšanai. Budžets ir sadalīts programmu veidā, lai sasniegtu konkrētus mērķus. Ja mērķa sasniegšanā iesaistīsies viena vai otra valsts un nevalstiskā organizācija, tas patiesībā nemaina finansējuma daudzumu. Tas ir viens no aspektiem, kur valdība saskata reālu nevalstisko organizāciju iesaistīšanos valsts pārvaldei būtisku uzdevumu realizācijā. Koncepciju par valsts pārvaldes funkciju deleģēšanu ir paredzēts izskatīt Ministru kabinetā 1998.gada sākumā.

Tagad par nevalstisko organizāciju lomu.

Kā šodien jau tika runāts, Latvijā ir reģistrēti gandrīz trīs tūkstoši nevalstisku organizāciju, kas pārstāv dažādus sabiedrības sociālos slāņus un darbojas dažādos līmeņos — gan vietējās pašvaldības, gan reģionālā, gan valsts. Tātad liela daļa sabiedrības šādā veidā pauž savu viedokli un mēģina atrisināt dažādas problēmas ar kādas noteiktas organizācijas starpniecību.

Taču, domāju, jūs piekritīsit — ne visas no 3000 nevalstiskajām organizācijām, kas ir reģistrējušās Tieslietu ministrijā, un ne visas no 500 organizācijām, par kurām ir informācija NVO centrā, reāli vienlaikus var būt sadarbības partneres valsts pārvaldes institūcijām vai paust vairākuma viedokli. Tāpēc viens no galvenajiem uzdevumiem, kuru es uzskatu par ļoti svarīgu valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju dialoga veidošanā, ir nevalstisko organizāciju strukturēšanās pēc nozaru vai profesionālā principa, jumta organizāciju izveide savu priekšlikumu izstrādei un iesniegšanai ministrijās.

Praktiskā darbība pierāda, ka labāk strukturētas ir profesionālās nevalstiskās organizācijas, tās teicami apzinās savu lomu un uztur reālu sadarbību ar ministrijām, un līdzdarbojas likumdošanas aktu izstrādē.

Nevalstisko organizāciju izveides, darbības un finansēšanas pamatus šodien nosaka likumi par sabiedriskajām organizācijām un bezpeļņas organizācijām. Taču tie nedefinē, kas tad īsti ir nevalstiska organizācija vai to apvienība, nenosaka to lomu administratīvajā, ekonomiskajā un politiskajā jomā, kā arī nevalstisko organizāciju statusu un līdzdalības principus valsts pārvaldes sistēmā.

Acīmredzot jums ir ļoti svarīgi pašiem apzināties savas vajadzības, izstrādāt reālus likumdošanas priekšlikumus šai jomā un iesniegt izskatīšanai valdībā. Jebkuras iniciatīvas šeit var nākt tikai no jums.

Es ierosinātu Nevalstisko organizāciju centram organizēt koncepcijas projekta par valdības un nevalstisko organizāciju sadarbības principiem izstrādi, iesaistot šajā darbā arī Valsts pārvaldes reformas biroja un ministrijas speciālistus, politiķus. Šo projektu es piedāvātu izvērtēt SIGMAS ārvalstu ekspertiem, kuri to salīdzinātu ar Eiropas valstu praksi šajā jomā un sniegtu savas rekomendācijas. Pēc tam šo koncepciju varētu piedāvāt izskatīšanai valdībā, definējot tos principus un pasākumus, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju savstarpējā sadarbībā.

Ja mēs runājam par valdības institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbību un tās principiem līdz šim, tad redzam, ka šāds jautājums nekad nav izskatīts valdības līmenī un arī nevalstiskās organizācijas nav nākušas klajā ar iniciatīvu vai programmatisku projektu šādu principu iedzīvināšanā. Acīmredzot, gan valsts pārvaldei, gan nevalstisko organizāciju sektoram tas ir bijis laiks, kad priekšplānā bijuši cita rakstura jautājumi un tikai tagad ir apzināta šī nepieciešamība.

Tāpēc šodien varbūt ir grūtāk izvērtēt katras konkrētās ministrijas nostāju un atvērtību dialogam ar nevalstiskajām organizācijām. Ir piemēri konstruktīvai sadarbībai starp NVO un Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Taču ir dzirdēti pārmetumi atsevišķām ministrijām par to, ka nav atklātības lēmumu izstrādāšanas laikā un nevalstiskās organizācijas uzzina par tiem tikai pēc to pieņemšanas.

Manuprāt, šie jautājumi būtu jāregulē likumam par atklātību vai informācijas pieejamību valsts pārvaldē, taču iepriekšējie mēģinājumi Saeimā pieņemt šādu likumu ir beigušies neveiksmīgi. Kā jau minēju, šis jautājums ir iekļauts Valsts pārvaldes reformas darba plānā un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem būtu aktīvi jāiesaistās tā izstrādes procesā ar savām iniciatīvām.

Viens no jautājumiem, kas jūs šodien satrauc, ir — kā nevalstiskās organizācijas var ietekmēt un iesaistīties likumdošanas procesā? Tas būtu tas konceptuāli izstrādājamais jautājums, kuru es jau minēju. Diemžēl ir jāatzīst, ka līdz šim, pieņemot likumus, reti kad notiek ierēdņu vai politiķu konsultācijas ar interešu grupām, nevalstiskajām organizācijām vai tā saucamajiem sociālajiem partneriem. Kā pozitīvs piemērs minama Pašvaldību savienība, kas ir pratusi aizstāvēt savas intereses un ir oficiāli panākusi sava saskaņojuma obligātumu jautājumos, kas skar pašvaldību darbību.

Taču arī šodien spēkā esošie likumdošanas akti atļauj jums iesniegt valdībā izskatīšanai tiesību aktu projektus ar attiecīgo ministriju starpniecību, kā arī likumprojektus ar Saeimas komisiju un deputātu starpniecību.

Viens no nevalstisko organizāciju nopietnākajiem partneriem ārzemēs ir politiskās partijas, kuru pamatā bieži vien ir tās pašas nevalstiskās organizācijas. Latvijā šādu piemēru acīmredzot nav tik daudz. Spilgtākais no tiem varētu būt t.s. zaļo kustība un viņu ietekme uz likumdošanas procesu vides aizsardzības jomā. Domāju, ka nevalstisko organizāciju iesaistīšanās dialogā ar politiskajām partijām, atbalsta meklējumi politiķu vidū un savu likumdošanas iniciatīvu realizācija ar viņu palīdzību ir reāls darba lauks nevalstiskajām organizācijām, veidojot savu tālāko attīstības stratēģiju.

Viss iepriekš minētais attiecas arī uz tādu likumprojektu izstrādi, kuri patlaban visvairāk satrauc nevalstiskās organizācijas, t.i., izmaiņas esošajos likumos par sabiedriskajām organizācijām un bezpeļņas organizācijām vai arī jaunu tiesību aktu izstrāde par nevalstisko organizāciju statusu, kā arī likumdošanas akti par fondu dibināšanu, to darbību un finansiālo pamatu un nodokļu atvieglojumiem. Iniciatīvām būtu jānāk pirmām kārtām no nevalstisko organizāciju puses un jāiesaista darba grupās ministriju pārstāvji un politiķi.

Es gribētu uzsvērt, ka valsts institūcijām nav jāaprūpē nevaltiskās organizācijas no to dibināšanas brīža, bet jāatbalsta tās iniciatīvas, kas nāk no nevalstiskajām organizācijām un saskan ar valsts politiku konkrētajā jomā.

Skaidrs, ka valstij ir jārada nevalstiskajām organizācijām labvēlīga vide. Runa ir par vienkāršotu to dibināšanas procedūru, par nodokļu atvieglojumiem nevalstiskajām organizācijām, kuras strādā kā bezpeļņas organizācijas.

Valsts varētu veicināt nevalstisko organizāciju attīstību, slēdzot līgumus par noteiktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju grupām, piemēram, sociāli neaizsargātajiem cilvēkiem, nodrošinot nevalstiskās organizācijas ar finansēm daļēji vai pilnībā. Cits veicināšanas veids ir nodokļu atvieglojums uzņēmējiem, kas sponsorē nevalstisko organizāciju darbību.

Varētu būt arī citas nevalstisko organizāciju veicināšanas iespējas, taču jūsu iniciatīvām un spējai tās pārliecinoši prezentēt ir noteicošā nozīme.

Ir nozīmīgi, ka šodien notiek nevalstisko organizāciju forums, jo tas paver iespēju atklāti un nopietni iezīmēt problēmas un sākt konstruktīvu dialogu par sadarbības pamatiem. Valdības un nevalstisko organizāciju mērķi sakrīt: kalpot sabiedrības interesēm. Tā ir laba platforma, uz kuras var būvēt nākotnes partnerattiecības.

Lai iepazītos ar citu valstu pieredzi šajā jomā, t.i., valdības un nevalstisko organizāciju sadarbību, Valsts kancelejas vārdā un sadarbība ar SIGMA pārstāvjiem piedāvāju jums 1998.gada pirmajā ceturksnī sarīkot konferenci par nevalstisko organizāciju lomu. Tas būtu labs turpinājums šodien iesāktajai sarunai, un es aicinu jūs aktīvi līdzdarboties un nākt ar savām iniciatīvām.

Es gribētu izteikt cerību, ka šis forums un turpmākā sadarbība rosinās nevalstiskās organizācijas un valsts pārvaldi apvienoties tiem kopīgajiem mērķiem, uz kuriem šodien iet katrs atsevišķi.

Paldies par uzmanību!