Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Limas deklarācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.1997., Nr. 251/252 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30745

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satiksmes ministrijas Telekomunikāciju tarifu padomes lēmums Nr.18

Par telegrāfa tarifu izmaiņām

Vēl šajā numurā

02.10.1997., Nr. 251/252

PAR DOKUMENTU

Veids: deklarācija

Pieņemts: 11.09.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Cīņa ar korupciju — pasaules problēma

Pēc VIII starptautiskās antikorupcijas konferences Limā, Peru, 1997. gada 7. — 11. septembrī

Peru galvaspilsētā Limā no 7.līdz 11.septembrim notika VIII starptautiskā antikorupcijas konference, kurā Latvijas Republiku pārstāvēja valsts kontroliera Raita Černaja vadītā delegācija. Šajā konferencē piedalījās ne tikai kontroles, dažādu ministriju un citu institūciju, bet arī Pasaules bankas, dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kultūras un zinātnes darbinieki. Šodien “Latvijas Vēstnesī” — pirmpublicējums — Limā pieņemtā deklarācija.

Limas deklarācija

Mēs, dalībnieki no 93 valstīm, kas pārstāv visus kontinentus, gan lielas, gan mazas valstis visdažādākajās attīstības stadijās, gan bagātas, gan nabadzīgas valstis, kurā katrai ir sava valdība, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība,

pēc izvērstām diskusijām par to, kādā veidā iegrožot korupciju visos tās izpausmes veidos visā pasaulē, un vienojušies mūsu priekšstatos par starptautisku un atsevišķu valstu sadarbību divdesmit pirmajā gadsimtā, kad ir apspiests korupcijas radītais ļaunums,

tagad vienojamies šajā Deklarācijā, ko pieņēma VIII starptautiskajā antikorupcijas konferencē, kas notika Limā, Peru, no 1997. gada 7. līdz 11. septembrim.

Pārliecināti, ka korupcija

* iedragā ikvienu sabiedrības morālo struktūru;

* pārkāpj nabadzīgo un neaizsargāto sociālās un ekonomiskās tiesības;

* grauj demokrātiju;

* apgāž likumu varu, kas ir ikvienas civilizētas sabiedrības pamats;

* aizkavē attīstību un

* liedz sabiedrībai, it sevišķi, ja tā ir nabadzīga, gūt labumu no brīvas un atklātas konkurences,

ticot, ka

* cīņa pret korupciju ir ikviena uzdevums jebkurā sabiedrībā;

* šī cīņa saistās ar ētisko vērtību aizsardzību un stiprināšanu jebkurā sabiedrībā;

* ir būtiski, lai starp valdību, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru veidotos koalīcija;

* vēlme pievienoties šādai koalīcijai ir patiess pārbaudījums katras valdības gribai likvidēt korupciju;

* pilsoniskai sabiedrībai ir sevišķi nozīmīga loma pretestības pārvarēšanā, ko izrāda tie, kas ieinteresēti saglabāt status quo , un cilvēka mobilizēšanā nozīmīgām reformām;

* jābūt izvērstai pretkorupcijas kampaņai privātajā sektorā, jo, pieaugot privatizācijai un mazinoties centralizācijai, palielinās šī sektora loma, jo tas veic darbības, ko tradicionāli izpildīja valsts; un

* visaugstākā vadība nosaka toni jebkurā sabiedrībā, jo “Kāpnes sāk slaucīt no augšas”,

mēs aicinām visas valdības, starptautiskās un reģionālās organizācijas un pilsoņus visā pasaulē mobilizēt savas pūles un enerģiju, pievienojoties mums šādu darbību izpildīšanā:

Darbības starptautiskajā un reģionālajā līmenī

* Starptautiskām institūcijām pilnīgāk jāatbalsta radošā loma, kāda ir jāuzņemas pilsoniskajām sabiedrībām labas valdības tālākizveidē, un jāstrādā, balstoties uz partnerattiecībām, šī mērķa sasniegšanai. Tām ir jāstrādā kopā, uzsverot pozitīvo aspektu globalizāciju un negatīvo elementu iegrožošanu.

* Jāizbeidz nodokļu nemaksāšana no kukuļiem, ar ko eksportētājvalstis aktīvi veicina un mudina uz korupciju citas valsts amatpersonas.

* Līdz šī gada beigām EDSO jāizstrādā konvencija, kas nosaka ārvalstu amatpersonu kukuļošanu par kriminālpārkāpumu, un līdz 1998. gada beigām dalībvalstīm ir jāīsteno dzīvē tās nosacījumi. Pēc tam EDSO ir jārealizē stingra nepārtrauktas kontroles programma, lai nodrošinātu konvencijas precīzu stāšanos spēkā; atklātumu nodrošina pilsoniskās sabiedrības piedalīšanās.

* Visām Amerikas kontinentu valstīm jāratificē Starpamerikas konvencija cīņai pret korupciju līdz Amerikas kontinentu samitam, kas notiks Santjago 1998. gada martā. Mēs uzskatām Līgumu par lielisku piemēru starpreģionālai sadarbībai cīņā pret korupciju un iesakām to apsvērt citiem reģioniem.

* Pasaules bankai un SVF ir jāpaātrina savas jaunās politikas ieviešana cīņai pret korupciju, ko uzsāka prezidents Volfensons un izpilddirektors Kamdesī, it sevišķi aizdevumu izsniegšanas atlikšana valdībām, kas neadekvāti izturas pret korupcijas jautājumu.

* Eiropas Savienībai jāpaātrina savas pretkorupcijas politikas īstenošana, ko rekomendēja ES Ministru padome 1997. gada maijā; visām ES dalībvalstīm jāratificē 1997. gada 26. maijā pieņemtā Eiropas Savienības Konvencija par korupciju; un visām Eiropas Padomes dalībvalstīm ir jāpiedalās daudznozaru grupu darbā cīņā pret korupciju, lai nodrošinātu, ka Padomes samits oktobrī vainagojas ar konkrētiem rezultātiem.

* Pasaules tirdzniecības organizācijai ir jāpievienojas visā pasaulē notiekošajai cīņai un jāpievēršas korupcijas nozīmīgajai ietekmei uz pasaules tirdzniecību.

* Visām daudzpusējās un divpusējās palīdzības organizācijām kopā ar to attīstības partneriem jāatrod praktiski ceļi, kā pārvarēt korupciju attīstības programmu ietvaros.

* Organizācijām, kas nodarbojas ar naudas līdzekļu piešķiršanu, jāpalielina to sniegtā palīdzība, lai nostiprinātu valsts godprātības sistēmas programmas cīņai ar korupciju. It sevišķi jānostiprina atklātums attiecībā uz starptautiskām un valstu valdību sagādes programmām. Valdības un civildienesta reformai jākoncentrējas uz korupcijas apkarošanu kā būtisku to darba sastāvdaļu, kā arī jāpierāda civildienesta politiskā neitralitāte.

* Starptautiskām institūcijām ir jāapzinās, ka to starptautiskās piegādes prakse vēl nav pilnībā apmierinoša un ka tām tālāk jāattīsta radoša un jauna pieeja piegādei, sadarbojoties ar atsevišķām valdībām un privāto sektoru, ieskaitot pretkukuļdošanas un godprātības paktu izmantošanu. Tie, kas piedāvā kukuļus, ir jāieraksta melnajā sarakstā.

* Starptautiskām organizācijām, kam ir mandāts šajā sfērā, ieskaitot INTERPOL un Pasaules muitas organizāciju, jārīkojas, lai pastiprinātu starptautisko sadarbību likumu piemērošanā.

* Jāuzlabo nolikums par visu starptautisko banku operācijām, lai nodrošinātu, ka to kontrolē esošos līdzekļus pārvalda pēc starptautiskām normām, par ko panākta vienošanās, un ka nelikumīgi iegūtus līdzekļus var atklāt, iesaldēt un konfiscēt. Tas ietver to, ka jāizslēdz no starptautiskās valūtas sistēmas tās ārzonu bankas, kas nepakļaujas šiem standartiem. Banku operāciju konfidencialitāte nedrīkst radīt aizsegu noziedzniekiem un stāties ceļā korupcijas atklāšanai.

* Muitas sistēmu reforma un modernizācija, liekot uzsvaru uz atklātumu un godprātību, joprojām ir steidzami nepieciešama daudzās valstīs. Ir jāpalielina donorvalstu palīdzība, it sevišķi izmantojot Pasaules muitas organizāciju. Pasaules muitas organizācijas dalībvalstīm pilnībā jāīsteno dzīvē 1993. gada Arušas deklarācija un 1994. gada Kolumbijas deklarācija un jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka atklātums un godprātība raksturo visus starptautiskās tirdzniecības darījumus.

* Starptautiskajai tirdzniecības kamerai un citām tirdzniecības organizācijām jāveicina, lai plaši tiktu pieņemts kompāniju izturēšanās kodekss un normu ievērošanas programmas cīņai ar izspiešanu un kukuļošanu kā savā valstī, tā ārvalstīs. Mēs mudinām, lai izturēšanās kodeksa un efektīvas normu ievērošanas programmas atzīšana tiek ieviesta kā nosacījums, lai iegūtu tiesības pieteikties uz lielu projektu konkursiem.

* Starptautiskajai prokuroru asociācijai un Starptautiskajai advokātu asociācijai jāizstrādā likumu modeļi, lai lietas ierosināšanu par korupcijas gadījumu katrā no mūsu dažādajām tiesību sistēmām padarītu vienkāršāku un ātrāku, tajā pašā laikā atbilstošu starptautiskajām cilvēktiesību normām.

* Akcionāriem visā pasaulē jāprasa, lai kompānijas, kurās viņi iegulda līdzekļus, atbilstu sabiedrības vadības kustības mērķiem.

* Dažādajām starptautiskajām grāmatvežu un auditoru asociācijām un starptautiskajām drošības mehānismu asociācijām jāizveido skaidri un universāli grāmatvedības standarti, kuri gūst plašu starptautisku atzīšanu. Cīņā pret korupciju ir it īpaši svarīgi, lai tiktu reģistrēti visi finansu darījumi un lai nepastāv “ārpus grāmatu” vai slepenā grāmatvedība.

* Starptautiskajām profesionālajām biedrībām ir daudz vairāk jāinteresējas par savām attiecīgām nacionālām biedrībām un jāizmanto sava ietekme, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāti, nostiprināti un paaugstināti nacionālie profesionālie standarti.

* Starptautiskām finansu un donoru organizācijām jāsadarbojas ar pilsonisko sabiedrību, izstrādājot pasaules mēroga rādītājus par preču un pakalpojumu izmaksām, lai varētu noteikt birokrātijas un korupcijas radītās anomālijas.

* Reģionālajām un starptautiskajām institūcijām jādara viss iespējamais, lai tālāk virzītu šo deklarāciju un veidotu programmas izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Darbības valsts un vietējā līmenī

* Visām valdībām visos līmeņos jādarbojas atklāti un atbildīgi, un sabiedrībai jābūt maksimālām iespējām piekļūt pie informācijas. Ir jānodrošina, ka valsts atskaites ir pieejamas visas sabiedrības apspriešanai. Pilsoniskās sabiedrības loma ir visbūtiskākā valsts un vietējā līmenī, un piedalīšanās ir jāveicina, nodrošinot brīvu piekļūšanu lēmumu pieņēmējiem un organizējot sabiedrības viedokļu uzklausīšanu svarīgos jautājumos.

* Visām valdībām jānodrošina tiesu sistēmas neatkarība, godprātība un atteikšanās no politizācijas, jo tas veido pamatakmeni likumu ievērošanai, no kā ir atkarīga visu korupcijas apkarošanas pūliņu efektivitāte.

* Ombudsmena birojs, kas darbojas kā tilts starp valdību un cilvēkiem, var sniegt ievērojamu ieguldījumu birokrātisko šķēršļu un korupcijas novēršanā, un tādējādi valstīm, kurās nepastāv šī nepieciešamā institūcija, ir jādomā par neatkarīga, vēlēta biroja izveidošanu.

* Valdībām sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru periodiski ir jāpārskata visu attiecīgo valsts orgānu un amatpersonu atbildības rādītāji un vietējā līmenī jānodrošina, ka tie veido efektīvu balstu cīņā pret korupciju. Interešu konfliktiem pievēršama īpaša uzmanība.

* Valdībām, kas vēl to nav izdarījušas, ir jāierobežo līdz minimumam kukuļošanas un korupcijas iespējas ekonomikā, tādas kā monopoli, nodevas pēc kāda ieskatiem, apgrūtinoši nodokļi, kā arī nolikumi un licences, kas traucē darījumu attīstībai.

* Valstīm ir maksimāli jāuzlabo savi korupcijas sakarā pieņemtie likumi atbilstoši savām konstitūcijām un starptautiskajām cilvēktiesību normām, tai skaitā:

** atteikšanās no prasības pēc jebkāda pierādījuma, ka amatpersona, kas saņēmusi nelikumīgu dāvanu, tik tiešām tāpēc ir izrādījusi jebkādu pretimnākšanu;

** sistēmas izveidošana, ka amatpersonas, kas ieņem atbildīgus valsts amatus, deklarē savus (arī savu ģimenes locekļu) līdzekļus, un viņiem ir pienākums pamatot līdzekļu pieaugumu, kas neatbilst likumīgajiem ienākumu avotiem;

** pēc nepieciešamības periodiskas vai izlases veida neatkarīgas organizācijas veiktas kontroles ieviešana pār valsts sektorā nozīmīgu lēmumu pieņēmēju līdzekļiem un dzīvesveidu (arī par viņu ģimenes locekļiem un partneriem);

** likumi, kas efektīvi dod iespēju iesaldēt, pārtvert un konfiscēt nelikumīgi iegūtās bagātības amatpersonām, kas atzītas par vainīgām korupcijā, neatkarīgi no tā, kur un pie kā tās atrastos;

** atbilstošas aizsardzības nodrošināšana lieciniekiem (un viņu ģimenēm) un aizsardzība ziņu piegādātājiem;

** sistēmas radīšana amatpersonu saņemto dāvanu reģistrēšanai; un

** tiesību atņemšana tiesātiem noziedzniekiem kandidēt uz politiskas amatpersonas vietu un nozīmēšanu valsts amatā, kas bauda sabiedrības uzticību.

Augšminētie pasākumi padarīs efektīvāku gan korupcijas novēršanu, gan izmeklēšanu.

* Valdībām, sadarbojoties ar privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, jāpārskata savi valsts un vietējās sagādes administrēšanas procesi, lai nodrošinātu, ka tie ir godīgi, atklāti un konkurējoši, tādējādi valsts sektoram dodot pretvērtību ieguldītajai naudai un radot komerciālu vidi privātajam sektoram.

* Konkursu projektu pieteicēji, kas cenšas piekukuļot amatpersonas, lai uzvarētu konkursā, nav pielaižami oficiālu darījumu konkursos uz noteiktu periodu pēc lietas taisnīgas izmeklēšanas.

* Tā kā korupcija ir viens no lielākajiem ļaunumiem vēlēšanu un politiskajos procesos, ir steidzoši jārīkojas, lai ieviestu efektīvus veidus, kā regulēt un nekavējoties darīt zināmus atklātībai ziedojumus politiķiem un politiskajām partijām un noteikt robežas kampaņu izdevumiem, par ko izdara rūpīgu auditu. Būtiski ir izvērst nepārtrauktas valsts mācības programmas.

* Nacionālām profesionālām asociācijām, it sevišķi juristu, grāmatvežu un inženieru asociācijām, ir jāpārbauda savas profesionālās izturēšanās kodeksu atbilstība un efektivitāte un veidi, kā disciplinēt tos biedrus, kas veicina korupciju.

* Neatkarīgu mediju loma ir būtiska, bet, lai tie efektīvi darbotos, tiem jābūt brīviem no vajāšanas, jābūt likumam par informācijas brīvību (kas attiecas gan uz pilsoņiem, gan žurnālistiem) un jābūt tiesiskai sistēmai, ko nevar ļaunprātīgi izmantot, lai apklusinātu pamatotus nopietnus izteikumus. Mēs aicinām, lai valdības, paši mediji un pilsoniskā sabiedrība nodrošinātu apstākļus, kuros mediji var uzņemties šo lomu.

* Laikrakstu redaktoriem it visur ir jāpārdomā tā loma, kāda varētu būt viņu publikācijām, ja sabiedrībai tiek dota iespēja izteikt savas domas, kas vērstas pret korupciju, un ja tiek celtas zināšanas par pretenziju izteikšanas mehānismu un par to, kā sabiedrība var to efektīvi izmantot. Viņiem ir arī jāpārdomā, kā viņi var veicināt sabiedrības noskaņojuma veidošanu, lai pret korumpētiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, cik tie ir bagāti un ietekmīgi, izturētos ar nicināšanu, kādu viņi pelna. Medijiem pašiem ir jāsargās no kukuļu pieņemšanas un viņu uzņemšanas ar neatbilstošu viesmīlību.

* Reformā ieguldītās pūles būs veltas, ja netiek mainīta attieksme pret korupciju, un tādēļ valdībām, skolām un reliģiskajām institūcijām jāuzsāk izglītošanas programmas, lai jaunajā paaudzē radītu apziņu par korupcijas nodarīto neaprēķināmo ļaunumu un personisko risku, ko uzņemas, ja tiek tajā iesaistīti.

* Jāievieš izturēšanās kodeksi daudzās dzīves jomās (ieskaitot ministru kabinetu, parlamentu, tiesas un visas valdības ministrijas), un valdībām jāpārbauda kārtība, kādā var pārliecināties par viņu vadīšanas ētiku un godprātību.

* Valdībām ir jāveicina, ka neatkarīgi ziņojumi par sabiedrības apmierinātību ar iestādēm un to sniegtajiem pakalpojumiem tiek izmantoti kā vērtīgs līdzeklis grūtību noteikšanai atsevišķās jomās, kā arī lai kontrolētu progresu, kas panākts pakalpojumu uzlabošanā, mazinot tur korupcijas iespējas.

* Visbeidzot, valdībām, pilsoniskajai sabiedrībai un privātajam sektoram ir jādomā par gadskārtēju “pretkorupcijas dienu” vai “atbildības dienu” noteikšanu, kas atsevišķās valstīs ir pierādījusi, ka ir centrālais notikums apziņas veidošanā. Šo domu tālāk varētu attīstīt Apvienotās Nācijas, nosakot vienu ikgadēju starptautisku dienu.

Mēs lūdzam konferences vadītājus kopā ar Starptautiskās pretkorupcijas padomes sekretariātu, Starptautisko atklātības institūtu veikt nepieciešamos pasākumus, lai šīm rekomendācijām pievērstu uzmanību valstu valdības un attiecīgās institūcijas. Mēs apsolām, ka mēs veiksim savu darba daļu.

Mēs ar prieku gaidām mūsu nākamo tikšanos Dienvidāfrikā 1999. gadā. Mēs apliecinām savu pārliecību, ka ir praktiski noderīgi un nozīmīgi periodiski apmainīties ar pieredzi un stāstīt par saviem panākumiem tā, kā tas notika šajā nedēļā Limā, un mēs uzskatām, ka esam ievērojami pavirzījuši uz priekšu debates starptautiskā mērogā par praktiskiem pasākumiem cīņā pret korupciju. Pēc diviem gadiem Dienvidāfrikā mums būs iespēja novērtēt panākto progresu gan cīņā pret pašu korupciju, gan augšminēto darbību īstenošanā.

Nobeigumā mēs izsakām vissirsnīgāko pateicību organizācijas komitejai, Peru iedzīvotājiem, tās valdībai, privātajam sektoram un sabiedrībai par sirsnīgo uzņemšanu, lielo viesmīlību, vērtīgu un svarīgu jautājumu iekļaušanu dienas kārtībā, sabiedrības stimulēšanu iesaistīties cīņā pret korupciju un jaunā gadu tūkstoša ētikas un godprātības vīziju.

Lima, Peru 1997. gada 11. septembrī

No angļu valodas tulkojusi Maija Treilona

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!