Pie pirmavotiem

Latvijas valsts

un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis,

sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09., nr.223;

11.09., nr.224; 12.09., nr.225; 16.09., nr.226/229; 17.09., nr.230; 18.09., nr.231;

19.09., nr.232/235; 23.09., nr.236/241; 24.09., nr.242/245; 25.09., 246/247

Lincoln Nebr.

1322 S Street

July 10, 1910.

Mīļais Enzeliņa kungs!

Nupat kā saņēmu Jūsu vēstuli un man dievamžēl jāsaka Jums, ka es neesmu izsūtījis vēl neviena raksta, lai gan arī no beidzamā “Zemes” numura nojautu, ka Jūs bijāt izlietojuši jau it visus manus rakstus. Bet pēdējos pāris mēnešos mans maizes pelnamais prasīja no manis tik daudz laika un spēka, ka no rakstīšanas es pat ne domāt nevarēju. Jau aprīlī es izstrādāju plānu diviem rakstiem par sviesta taisīšanu vasarā, bet pie labākās gribas es netiku pie viņu uzrakstīšanas — un laikam viņi būs gan jāatliek uz nākošo gadu.

Bet kā liekas, tad lietas tagad sāk griezties uz labo pusi — un manas darba stundas nebūs vairs tik pārliecīgi garas, un es varēšu sākt atkal pa vakariem rakstīt. Drīzumā es ceru Jums arī ko nebūt nosūtīt, kaut arī tikai pāris īsas lietiņas. Jo pie “Zemes” es strādāju līdz ar vislielāko prieku. Tiklab raksti viņā, kā arī viņas iekārtojums ir ļoti pievilcīgi. “Lasi un ievēro” ietērps ir skaists. Ko lasītāji saka par šo nodaļu?

Vai Dēliņš pārdeva savas mājas? Viņš nav man rakstījis tagad kā pērn pavasarī, kad strādāja Rīgā vienā konservu fabrikā par 100 rubļu mēnesī. Kad tad viņš nolika skolotāja eksāmenu? Kur P.Rubens tagad atrodas un ko viņš strādā. Viņš liekas būt liels kritiku rakstītājs. Daudz paldies Jums par Vagnera Piena saimniecību. Vai Jūs nevarētu atsūtīt man arī to otro grāmatiņu?

Ar daudz mīļiem sveicieniem Jūsu K.Ulmanis

Lincoln Nebr.

1322 S Street,

October 10, 1910.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es nu neesmu Jums jau tik ilgu laiku rakstījis, ka es pat nezinu, no kura gala nu sākt. Man pašam iet kā gājis: strādā 7 dienas vai drusku vairāk nedēļā un, ja acis neveras cieti, tad raksta pa vakariem. Šoreiz es nosūtu Jums dažus īsus rakstiņus, kuriem, es ceru, Jūs varēsiet atvēlēt telpas “Zemē”. Viens raksts ir: Sierošanai nolemtais piens. Sakarā ar šo rakstu es gribētu Jūs lūgt iespiest arī manu veco priekšnesumu — Tīra piena iegūšana. Šis apcerējums ir maz tapis lasīts, bet es tomēr negribētu, ka viņš iet pazušanā. Ja “Zemei” viņš ir pa garu, tad lūdzu nosūtiet viņu Celmiņam. Vispārīgi es gribēju Jūs lūgt raudzīt izlietot visus tos priekšnesumus, kuri netop vairs lasīti; izņemot, protams, tos, kuru vērtība ir niecīga, kā p. to par Zemes apstrādāšanu. Jūs varētu piesūtīt viņus vai nu “B.L.”, vai arī “Zemkopim”. Celmiņš bija it priecīgs par tiem diviem rakstiem par cūkkopību.

Tad tālāk es gribēju Jūs lūgt rakstīt man, kad Jūs domājat ķerties pie grāmatu jauniem izdevumiem. Vai Jūs esat jau kaut ko darījuši grāmatu izsludināšanas lietā? Man sūta “Liepājas Atbalsi”, tur es redzēju pašas avīzes sludinājumus arī par manām grāmatām. Kura grāmata būs jāņem pirmā pie rokas? Rakstiet man arī, kādus pārgrozījumus un cik lielus Jūs ieskatītu par vajadzīgu. “Ienesīgu Piens.” es gribētu tā papildināt, ka viņa nenovecotos nākošos 3 vai 4 gados. Arī kopmoderniecību vajadzība būs tagad plašāki jāievēro. Vai nobildējumi atmaksājas? Vai būtu ieteicams palielināt pārdošanas cenu?

Es gaidīšu uz Jūsu atbildi un līdz tam laikam

ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Nebr.

1322 S Street,

November 25, 1910.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Lielais paldievs par Jūsu vēstuli, kura man darīja daudz prieka. Pēdējos mēnešos mans darbs dienišķās maizes dēļ aizņem ļoti daudz laika, taisnību sakot gan visu manu laiku, jo mēs strādājam 7 dienas nedēļā. Caur ko arī izskaidrojas tas, ka es pēdējā laikā nekā godīga neesmu paspējis uzrakstīt. Tas garais raksts “Zemkopī” tika pastellēts jau pērn ruden, es viņu uzrakstīju pērnziem un vēl tagad es neesmu galā ar viņa pārrakstīšanu. Berģim tikai knapi puse no viņa ir rokās. Kopā ar šo vēstuli es nosūtu Jums vienu īsu rakstiņu “Zemei”, varbūt es svētdien vakarā varēšu vēl ko uzrakstīt.

Ja jau nu Ien.C. I daļa ir jāizdod, tad tikai stājaties vien pie darba. Pārgrozījumus šim brīžam es gan nekādus vēl negribu taisīt, varbūt uz priekšu. Bet tā kā nākošos pāris gados es laikam pilnīgi nogrimšu “aizmirstībā”, jo es tagad pēc gadiem ilgām šaubām un “Schwanken”, nopietni esmu nodomājis ķerties pie noenkurošanās šeit Amerikā, tad labāki gan būtu iespiest Ien.C. I kādos 4000 eksemplāros. — Vienīgā lieta, uz kuru es gribēti auzrādīt, būtu uz 56. lapas puses, kur 5.rindā no lejas stāv “Hanri”, iespiest “Henri”.

Honorara ziņā es Jums jau agrāki rakstīju un arī tagad es domāju, ka 20% no brutto pārdošanas cenas būtu dodami man kā honorars. —

Ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Es stāšos arī pie Ien.P. caurlūkošanas.

Lincoln, Nebr.

1322 S Street

January 10th, 1911.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Jūsu karti es saņēmu, paldies. Šoreiz es gribu pārlieku nopietnas lietas ar Jums pārrunāt. Vai Jūs atminaties vēl, ka Jūs reizi man likāt pie sirds nepalikt Amerikā par skolotāju, bet doties veikaliskā dzīvē iekšā, pelnīt daudz naudas — un tad dāvināt latviešiem tautas augstskolu? Vai Jūs vēl atceraties to? Tagad nu man ir izdevība stāties veikaliskā dzīvē pašam uz savām kājām, jo, citam kalpodams, neviens nav pie naudas ticis. Bet posts nu ir tas, ka mans kapitāls vēl nav pietiekošs. Tomēr nepārprotiet mani, es negribu ne no Jums, ne arī no neviena cita cilvēka naudu lienēt. Bet man vajaga tagad īsā laikā pārvērst naudā visu, kas tik ir naudas vērts. Un tādēļ es griežos pie Jums ar piedāvājumu nopirkt no manis manu grāmatu izdevēja tiesības. Tas ir — Jūs jau personīgi to nedarīsat, bet Biedrība to varētu viegli darīt. Es gribētu tikai 1500 rubļu par visām trim grāmatām, no kuras summas tad nāktu novilkti tie 200 rubļu, ko Jūs man atsūtījāt pērnvasar. Ja Jums šī summa izliekas par augstu, tad kādu mazumu Jūs varat arī noņemt. Es negribu nekā Jums priekšā rēķināt, to Jūs varat labāki izdarīt nekā es. Bet es gribu lūgt Jūs neatteikties man šai lietā palīdzēt. Mēs taču tikdaudz gadus esam draugi bijuši un kopīgi strādājuši, un Jūs jau esat tik daudz laba priekš manis darījuši. — Gaidīdams drīzu atbildi, vai vislabākais naudas sūtījumu, es palieku

ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Nebr.

1322 S Str.

January 26, 1911.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Daudz pateicības Jums par tiem 35 rubļiem, kuri pienāca šodien. Par ko tā nauda ir?

Pie šīs pašas reizas es gribēju Jūs lūgt uz mana rēķina atjaunot parakstīšanos uz “Sadzīvi” Jelgavā priekš K.Klieģa kga Waverley, Nebr. U.S.A. Lūdzu norakstīt arī ekspedīcijai, ka ļoti daudz numuri pērn ir gājuši pazušanā. K. saka, laikam gan tādēļ, ka pilsētas vārds esot uz adreses iespiests — Vaverley un nevis kā vajadzētu Waverley. Bez tam es lūgtu pastellēt uz to pašu adresi arī vienu latviešu žurnālu, kas iznāk vienu vai divas reizas mēnesī. Bet tādu, kura galvenais saturs ir stāsti un romāni. Jūs jau gan izvēlēsiet pareizo.

Ar mīļu sveicienu K.Ulmanis

Lincoln, Nebraska

March 19, 1911.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Mana pēdējā vēstule, kurā es runāju par manu rakstu izdošanas tiesību pārdošanu, Jums gan laikam nebija patikuse, jo es vēl līdz šai dienai veltīgi gaidu uz atbildi. Nu es neesmu vēl nostājies pats uz savām kājām, es atliku to lietu līdz nākošam rudenim. Tas dos arī mums vairāk laika nokārtot šo naudas jautājumu. Varbūt Jums nav iespējams, vai varbūt nesaistas ar Jūsu plāniem, izdot tik daudz naudas uz priekšu par rakstiem. Tādā gadījumā mēs tad varētu varbūt taisīt “Ienesīgas Piensaimniecības” izdevumu lielāku eksemplāru skaita ziņā. Bet Jūs jau tās lietas varat labāki pārredzēt. Bet lai nu kā, tomēr rakstāt man, kā Jūs uz to lietu skataties.

Man raksta no Kurzemes, ka “Druva” gribot dibināt kopmoderniecību un J.Birznieka kgs, Druvas priekšnieks, esot izteicis vēlēšanos, lai es rakstītu kaut ko šai lietā, ko viņš varētu sapulcē priekšā lasīt. Mans brālis raksta man to. Tagad es nu domāju, vai Jūs nevarētu stāties ar “Druvu” sakarā, Jums taču ir 2 priekšlasījumi par šo jautājumu. Man patiešām nav vaļas nekā jauna rakstīt.

Man pašam veselības ziņā iet it labi un es aizvien vairāk sāku just ciešāku pamatu zem kājām. Izredze ir patiesi laba, ka tik spēka neaptrūktu!

Ar mīļu sveicienu Jūsu kundzei un Jums Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Nebraska

1322 S Street

May 25, 1911.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es jau allaž baiļojos, ka Jūs pārpūlēsaties un tad kādā jaukā dienā liksaties gultā. Un kad nu tagad nekādas ziņas no Jums nenāca tik ilgu laiku, tad man likās, itkā manas bailes būtu pārvērtušās patiesībā, kas tā arī bija. Tādēļ mans prieks par to, ka Jūs jūtaties jau atkal labāki, ir jo liels, un es ceru, ka Jūs paliksiet pie labas veselības tagad nu jau ilgu laiku.

Par “Piensaimniecības” jauno izdevumu mēs vēl nekā galīgi nebijām nosprieduši. Labi sen atpakaļ mēs runājām par zīmējumu ievietošanu un Bergedorfer Eisanerko un Ahlborns man atsūtīja katalogus. Rakstiet man, vai zīmējumi patiesi nestu lielu labumu? Pastarpām es pabeigšu sāktos sīkus pārgrozījumus, it sevišķi daļā par kopmoderniecībām, un tad pēc Jūsu atbildes saņemšanas it drīzi varētu stāties pie iespiešanas. Ja referāti neiet vairāk — tad vajadzēs viņus izbeigt. Protams, Jūs viņus varat izlietot “Zemē” un bez kaut kāda honorāra. Tas ir pats par sevi saprotams.

Tā tad Jūs esat nu jau jaunajā namā un lietas iet uz priekšu, lai gan jācīnās pret visādām konkurencēm. Bet gan Jūs uzvarēsiet.

Kā es Jums jau agrāki rakstīju, es esmu tagad palabā vietā vienā lielā piena iestādē. Mēs netaisām ne sviestu, ne sieru, bet vienīgi tirgojamies ar saldu pienu un krējumu. Mana alga ir palaba, bet tomēr es esmu nācis pie atziņas, ka lietas stāvētu vēl daudz labāki, ja es stāvētu pats uz savām kājām. Tādēļ es esmu nospriedis šoruden, apmēram augusta mēnesī, doties uz Teksas valsti un sākt veikalu uz savu roku. Bet te nu man jāsaka atkal, ka viss tas pasākums it stipri atkarīgs no tam, vai Jūs varat atpirkt manu grāmatu izdošanas tiesības. Protams, es negribētu uzlikt Jums pārmērīgas pūles, bet ja Jūs varētu man ziņot noteiktu iznākumu, apmēram jūnija sākumā, tad Jūs izpelnītos lielu pateicību no manas puses. Tad jūlija sākumā es gribētu jau to naudu dabūt. Visi priekšdarbi aizņems laiku un tā nauda būtu jau sākumā vajadzīga. Tas pilsēts, no kura es runāju, ir Houston ar 100 000 iedzīvotāju un tur pastāv tikai viena vienīga maza salda piena iestāde. Tādēļ izredze ir visulabākā.

Cerēdams saņemt patīkamas ziņas no Jums, es palieku

ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Nebr.

134 So 17th

July 14, 1911.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Paldievs par Jūsu vēstuli un skaisto karti. Man aizvien ir prieks, kad es redzu, ka Jūs mani vēl atminaties.

Tā tad no pārdošanas nevar ne runa būt. Tas nu, protams, pārvelk strīpu pār vienu daļu no maniem plāniem. Bet tomēr tik briesmīgi tas galu galā tomēr nava. Lietas tikai top mazliet novilcinātas. Un tagadējos apstākļos es lūgtu Jūs darīt sekošo. Vispirms aprēķināties par “I.C.” I daļas otro izdevumu. Un tad runāt par “I.P.” 3.izdevumu. Es patlaban strādāju pie šīs grāmatas, bet tā kā man svabada laika nav nemaz un vakaros, kad es no veikala mājās pārnāku, tad es esmu noguris, tad darbs virzās uz priekšu ļoti gausi. Un tā tas ir bijis visu laiku, kamēr es esmu šajā vietā. Bet tagad es ceļos piecos no rīta augšā un pēc pāris nedēļām es izsūtīšu Jums jauno izdevumu. Daļu varbūt pat ātrāki. Un tad es lūgtu Jūs noteikt eksemplāru skaitu, paturot prātā to, ka nākošie 3 gadi būs man visgrūtākie darba gadi un es no rakstīšanas ne domāt nevarēšu. Tādēļ vajadzētu izlaist lielāku izdevumu. Bet tad vēl, ar aprēķinu un naudas izsūtīšanu lūdzu negaidīt līdz grāmatas iespiešanai, jo tiklīdz Jūsu nauda pienāks, es laidīšos projām no Linkolnas, un jo agrāki es tieku projām, jo labāki. Ar tiem 200 rubļiem, kurus Jūs man jau 2 gadi atpakaļ atsūtījāt, dariet kā Jums pašiem patīk, bet acu mirklī, kad es gribu pats savu veikalu sākt, man naudas nekad nevar būt pa daudz. — Tas “I.C.” otrais izdevums ir ļoti glīts, patiesi skaists! Vai iespiešana Rīgā izmaksā dārgāki kā Valmierā? Vai Jūs domājat arī “I.P.” likt Rīgā iespiest.

Par manu dzīvi es varētu pateikt tik daudz no jauna, ka nesen atpakaļ es tapu ievēlēts par viceprezidentu šajā kompānijā, kur es tagad strādāju. Tomēr manu atbildību un darbu tas nesamazināja, drīzāk otrādi, tā tad atliek tik tas “gods”. Bet kad es došos uz dienvidiem, laikam gan uz Teksas valsti, un nodibināšu pats savu veikalu, tad arī būs darba pa pilnam, bet tad arī atliksies vairāk naudas.

Ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Nebr.

134 So 17th Str.

August 2, 1911.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Šoreiz es atkal griežos pie Jums naudas lietās. Un es ceru un palaižos uz to, ka Jūs neatteiksaties šoreiz paklausīt manu lūgumu, jo man tā nauda būs tik drīz vajadzīga, ka man nav iespējams vēl uz atbildi gaidīt, bet es ceru, ka, ievērojot mūsu ilggadīgo draudzību, es varu rēķināt ar to naudu tikpat droši itkā viņa man būtu kabatā. Nesen atpakaļ es Jums rakstīju, ka mani plāni veikala sākšanas lietā atkal novilcināsies, bet nu nevilšus visa lieta uzņēma ļoti strauju gājienu, jo tai pašā pilsētā — Houston Texas, uz kuru es gribēju vēlāku (..).

Es sāku jau strādāt pie tā kalendāra raksta un es domāju, ka viņš iznāks apmierinošs. Viss būs ļoti saspiestā formā. Ien. Piens. trešais izdevums vēl nav nosūtīts, bet drīz būs Jums rokās. Lieta tā, ka es šim brīžam vasaras laikā, esmu milzīgi apkrauts darbiem veikalā no 6 rītā līdz 7 vakarā un dažreiz vēl vēlāku.

Par to “Sadzīvi” paldievs. Tā ir ļoti prātīga kritika, lai gan visas tās uzrādītās kļūdas ir vairāk vai mazāk “Haarsspalterieni”, bet nākošo reizi varēs arī uz to vērību griezt.

Es nu beigšu, paļaudamies uz to, ka es nevilšos manās cerībās.

Jūsu aizvien pateicīgais K.Ulmanis

1982.gada 18.novembrī Nebraskas universitātē atklāja Dr. Kārļa Ulmaņa krūšutēlu. To veidojis un atlietu bronzā universitātei dāvinājis tēlnieks Miķelis Geistauts (attēlā pirmais no kreisās). Atklāšanas brīdī pirmā no labās — Dr. Elsija Tomasa (Elsie Thomas). Avīzē “Laiks” nr.95(3377) rakstīts, ka viņas “ierosmē un gādībā arī radās iespēja Nebraskas universitātē uzstādīt un atklāt paliekošu Ulmaņa piemiņas tēlu”. Attēlā otrais no kreisās — universitātes kanclers Dr. Martins Massengeils (Martin Massengale). Kanclers runā norādīja, ka “universitāte ir pagodināta ar Kārļa Ulmaņa piemiņu”. Viņš uzsvēra arī bibliotēkas arhīvā esošo K.Ulmaņa dokumentu un piemiņas lietu lielo nozīmi. “Šī kolekcija mums visiem atgādinās latviešu tautas tieksmi un mīlestību pret savu zemi (..)”

Lincoln

134 So 17th Str.

Aug.5, 1911.

Teksts virs vēstules: Apmēram 6 nedēļas mana adrese būs tā pate vecā

Mīļais Enzeliņa kgs!

Turpinādams manu aizvakardienas vēstuli, es tagad Houston pilsētā būdams, gribu Jums rakstīt, ka lietas ir pavirzījušās jau atkal vienu soli tālāk un tagad es esmu jau saistīts. Man ir jānomaksā par to veikalu, par kuru bija runa, 10 000 rubļu vai 5000 dollaru. Es uzņēmos šo nastu, kura pēc īsa laika būs liela svētība, tikai būdams tai cerībā, ka Jūs neatteiksaties sūtīt tūliņ tos 1200 rubļus, par kuriem es Jums jau rakstīju zem jau minētiem nosacījumiem. Tā nauda man ir vajadzīga 5 nedēļu laikā, rēķinot no šodienas un ne no tās dienas, kad vēstule nāks Jūsu rokās. Es zinu, šāda prasība radīs Jums grūtības, bet es ceru, ka Jūs neļaunosaties.

Arvien Jūsu K.Ulmanis

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors