Pie zemes reformas pabeigšanas sliekšņa

Komentējot Ministru kabineta noteikumus nr. 271

9. augustā stājās spēkā Ministru kabineta “Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos”. Tas ir nozīmīgs dokuments, kas nosaka kārtību, kādā pabeidzama zemes reforma lauku apvidos, kā arī līdz zemes reformas pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības un īpašuma attiecības un izskatāmi strīdi ar zemes reformu saistītajos jautājumos.

Atbilstoši MK noteikumiem 9. septembrī pagastu zemes komisijās tika pārtraukta iesniegumu pieņemšana par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā; pagastu zemes komisijām jāizskata līdz minētajam termiņam saņemtie iesniegumi un divu mēnešu laikā, t.i., līdz 9. oktobrim, jāpieņem attiecīgi lēmumi.

Tātad noslēdzies atkal viens zemes reformas loks un sākas cits — zemes izpirkšana īpašumā tiem, kam tas līdz šim nebija iespējams. Te uzreiz jāpiebilst, ka tie Latvijas pilsoņi, kuriem zeme pastāvīgā lietošanā piešķirta līdz 1996. gada 1. novembrim, ir tiesīgi zemi izpirkt līdz likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” noteiktajam termiņam — 1999. gada 31. decembrim un likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajā kārtībā.

Par zemes izpirkšanas norisi preses konferencē Zemkopības ministrijā informēja Hipotēku un zemes bankas Īpašuma privatizācijas departamenta vadītājs Sigurds Strujevics .

— Šie noteikumi pirmkārt nosaka kārtību, kādā zemi varēs iegādāties Latvijas pilsoņi, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā pēc 1996. gada 1. novembra, jo līdz šim nebija atbilstoša mehānisma, kā to izdarīt. Tātad — Latvijas pilsoņi, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā p ē c 1996. gada 1. novembra līdz 9. oktobrim ( pieņemti pagastu zemes komisiju lēmumi), ir tiesīgi izpirkt zemi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem gada laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.Maksāšanas līdzekļu proporciju noteiks Ministru kabinets. Pēc minētā termiņa zeme būs izpērkama par latiem.

Otrkārt — tagad ir noteikts, kā zemi varēs iegūt fiziskās personas — Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji un juridiskās personas, kuras privatizācijas procesā zemi līdz šim nevarēja iegūt īpašumā. Tagad notiks šīs pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes reģistrācija zemesgrāmatā valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” personā uz valsts vārda un tālāk — šīs zemes pārdošana. Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri zemi saņēmuši lietošanā l ī d z 1996. gada 1. novembrim dzīvojamo māju, vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai, kā arī dārzkopības vajadzībām, varēs šo zemi, kas vispirms nostiprināta zemesgrāmatā Hipotēku un zemes bankas personā uz valsts vārda, iegādāties par privatizācijas sertifikātiem.

Savukārt Latvijas iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta lietošanā p ē c 1996. gada 1. novembra, attiecīgi noslēdzot pirkuma līgumu ar Hipotēku un zemes banku, zemi iespējams iegādāties par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un naudu. Arī šeit proporcijas regulēs attiecīgi Ministru kabineta noteikumi. (Te jāpiebilst, ka Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji nevarēs izpirkt lauksaimniecisko zemi, piemājas saimniecības, zemnieku saimniecības, tāpat arī iegūt zemi īpašumā pierobežas joslās, valsts rezervātos u.c., kā to paredz likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi.)

Līdzīgā kārtībā, ievērojot likuma ”Par zemes privatizāciju lauku apvidos” prasības, zemi īpašumā varēs iegūt arī juridiskās personas, Arī šajos gadījumos maksāšanas līdzekļu proporcijas noteiks īpaši Ministru kabineta noteikumi.

S.Strujevics uzsvēra, ka bankā jau tiek veikti priekšdarbi, un tai ir pietiekama pieredze, lai ar uzticētos pienākumus sekmīgi izpildītu. Ekonomikas ministrijā iesniegti priekšlikumi, kādas atsevišķos iepriekšminētajos gadījumos varētu būt maksāšanas līdzekļu attiecības; panākta arī vienošanās ar Valsts zemes dienestu, ka tā speciālisti veiks zemes reģistrāciju zemesgrāmatās uz valsts vārda Hipotēku un zemes bankas personā.Bankas valdes sēdē jau apstiprināta attiecīgo pilnvaru izsniegšanas procedūra. Un, lūk, kad zeme būs nostiprināta zemesgrāmatā, notiks šīs zemes pārdošana, noslēdzot pirkuma un pārdevuma līgumu ar banku. Nākamais solis — īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā uz pircēja vārda.

Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vitolds Kvetkovskis informēja, ka līdz 1. maijam valstī jau bija izskatīti 96 procenti no visiem zemes pieprasījumiem, atlikti tikai tie strīdus gadījumi, kuri tika risināti tiesas ceļā. Tādējādi 90 procentos pašvaldību teritoriju jau bija sagatavoti zemes pārskata plāni, kuros ieprojektētas visas pastāvīgā lietošanā piešķirto un īpašumā nodoto zemju robežas. Latvijā uz 1. maiju bija palicis tikai apmēram 260 tūkstoši hektāru brīvās zemes, kura saskaņā ar “Noteikumiem par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos” kopš 9. septembra ir piekrītošas valstij un likumā noteiktajā kārtībā nostiprināmas zemesgrāmatās.

V.Kvetkovskis mudināja zemes izpirkšanas lietas neatlikt uz pēdējo brīdi, jo var gadīties, ka tad radīsies sastrēgumi un ne mērnieki, ne vērtētāji nespēs pietiekami īsā laikā veikt īpašuma noformēšanas darbus, lai zemes izpirkšanu varētu iekļaut sertifikātu izmantošanas termiņā.

Paredzēts, ka pagastu zemes komisijām darbs būtu jāpabeidz līdz 9. decembrim, jāsakārto ar zemes reformu saistītā dokumentācija, un pēc tam funkcijas pārņems Valsts Zemes dienesta attiecīgā rajona nodaļa.

Taču šeit ir viens kavēklis. Zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāns eksistē uz papīra. Ar reālo robežu iemērīšanu dabā nebūt nevedas tik gludi, jo līdz šim piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nav bijuši pietiekami, lai nosegtu valsts garantēto darbu apmaksu bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem. V.Kvetkovskis atzina, ka pie pašreizējā finansējuma (Ls 500 000 gadā) varētu paiet vēl septiņi gadi, līdz visi bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki tiks pie saviem zemes robežu plāniem un varēs nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Arī zemes lietotājiem trūkst līdzekļu, lai apmaksātu īpašuma noformēšanu. To liecina pasūtījumu trūkums, sevišķi Latgales novadā un arī Kurzemes pusē. Kā cerīgu ziņu V.Kvetkovskis pavēstīja, ka MK paredzējis no Privatizācijas fonda līdzekļiem piešķirt 400 tūkstošus latu šo darbu kreditēšanai, ko varētu veikt sadarbībā ar Hipotēku un zemes banku. Tad šo darbu apmaksa varētu notikt tuvāko pāris gadu laikā.

Kā gan zemi iespējams masveidā pirkt un pārdot, ja daudzviet robežas tikai uz papīra un kupicas vien iztēlē redzamas?

Mudīte Luksa, “LV”