• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kārļa Ulmaņa "Pikšās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.09.1997., Nr. 223 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30591

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas valsts un tās vīri

Vēl šajā numurā

10.09.1997., Nr. 223

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATCERES

Pirms 60 gadiem. Pēc 120 gadiem

Kārļa Ulmaņa “Pikšās”

Tolaik Bērzmuižā, tagad Bērzē godina Valsts prezidentu

Niklāva Strunkes “Pikšu” zīmējums, publicēts Kārļa Ulmaņa runu un rakstu (1899 — 1918) pirmajā sējuma (2.iespiedums). Izdevums iespiests 1939.gadā

Tur es augu, tur es aŗu,

Katru gadu vagas tā,

Lai es ilgi dzīvot varu

Sava tēva pagastā.

(Vilis Veldre)

Attēlos pa labi “Pikšu” ēkas gadsimta ritumā

“Tēva pagasts — tēva māja, vecāki, pirmā skola, skolotāji, pašu baznīca — vai var vēl mūs vairāk aizkustināt un aizgrābt? Cik tur laba nav justs, cik laba mācīts; cik daudz, ja ne visvairāk, ņemts dzīves ceļa somā līdzi tieši no šejienes. Tēva pagasts — tas ir tas avots, pie kuŗa mēs liecamies, kad grūtums spiež uz leju un kur mēs vispirms steidzamies, kad liels prieks pārņēmis mūsu sirdis. Kā parādnieks cilvēks jūtas visu mūžu sava tēva mājas priekšā. Tā gribas kaut cik atdarīt, kaut mazliet atdot atpakaļ to mīļumu un sirsnību, ko sniegusi tā mūsu bērnībā un kā pieticis visai dzīvei. Skaisti to vārdos teicis dzejnieks, cildinādams tā vīra mūža vagu, kas ļauj ilgi tam dzīvot sava tēva pagastā. Un nav brīnums, ka šī dziesma vismīļākā ir mūsu Prezidentam, kas sava tēva pagastu un sava tēva māju vienmēr visdziļāk atminējis. Arī vakar viņa ceļš gāja uz Bērzmuižu, uz savu dzimteni, lai cieņu un godu dotu savu vecāku dusas vietai, savam tēva pagastam, savai tēva mājai, savām bērnības atmiņām. Dot godu un cieņu tam, ko savā sirdī tik dziļi ierakstījis, un tiem, kas viņa sirdij tik tuvi bijuši.”

Bet vēlāk Valsts prezidents K. Ulmanis Vienības svētkos runā “Dzīve ir darbs, pienākumi un uzticība” saka:

“60 gadi, mīļie draugi, visi tie, kam šie gadi tuvu klāt vai pat pāri, par šo dzimšanas dienu, Dievs zin, vai lieliski priecātos. Man jāsaka, ka es gan priecājos par to un manam priekam ir svarīgs iemesls, un proti, tas, ka šie 60 gadi sagādājuši man šo dienu, nodrošinājuši man šīs aizkustinošās stundas, kad es varu būt atkal sava tēva pagastā. Man laužas uz lūpām vārdi, lai arī jums atgādinātu skaisto dziesmu, ko pie mums tik bieži dzird un kuŗas vārdi ir apmēram tādi, ka katram no mums jācenšas, lai izdotos taisnu vagu dzīt, lai ilgi būtu lemts dzīvot sava tēva pagastā. Un, ja arī nav nolemts visiem tiešā vārda nozīmē dzīvot sava tēva pagastā, tad taisnu vagu izdzīt jācenšas it visiem, man un jums. Un, ja mēs savā pagastā nevaram dzīvot un dien dienā mūsu bērnības tekas mīt, tad tomēr lai savās domās mēs varētu dzīvot sava tēva pagastā.”

Ja Kārļa Ulmaņa 60. dzimšanas dienas svinību galvenais akcents bija Bērzmuižā, tad 120. dzimšanas dienas svinības sākās Pikšās — mājās, kuras 1891. gada 5. decembrī izpircis Indriķis Ulmanis.

Pikšās 1877. gada 4. septembrī Indriķa un Lizetes ģimenē piedzimst trešais dēls — Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis — Latvijas Republikas nākamais prezidents. Šī gada 7. septembrī Pikšu sēta bija viesu pilna. Rīkotājs — Pikšu atjaunošanas galvenais rosinātājs un praktisko darbu darītājs — Kārlis Vilsons.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis sirsnīgi sveica plašo viesu pulku un atgādināja, ka no šīm mājām pasaulē izgājis zēns, kurš tagad kļuvis par Latvijas atmodas simbolu, par darba simbolu. Sevišķi gandarīts prezidents bija par kuplo jauniešu pulku viesu saimē. Prezidents aicināja sekot Kārļa Ulmaņa atziņām un darbiem — darīt visu, lai tauta dzīvotu labāk. Runas mijās ar dziesmām. Sildīja jauktā kora “Līgo” skanīgās balsis. Savu māku mūzikā rādīja Dobeles zemessargu ansamblis. Klātesošos ar dziesmām un dejām priecēja Līvbērzes dziedātāji un dejotāji.

Laikraksts “Brīvā Zeme”

1937. gada 13. septembrī

Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar dzīvesbiedri Kārļa Ulmaņa piemiņas istabā Bērzes skolā pie Noras Cēsnieces darinātās vitrāžas.

Kārlis Ulmanis savās runas bieži tika pieminējis dzimto Bērzes skolu (attēlā lappusēs labajā malā) “Mēs pieķeramies mūsu skolotājiem ar cienību, un viņi patiesi to bija pelnijuši” — tā Kārlis Ulmanis teica 1937.gadā.

“Ar skolu man saistās tikai labas, mīļas atmiņas. Atmiņas no šīm siltuma un aizrautības pilnajām pirmajām skolas dienām, kuŗas toreiz dažkārt likās arī savu nastu un smagumu pilnas. Mums toreiz likās, ka par daudz liek mācīties, lai gan tagad vēl vairāk liek mācīties. Jūs atceraties, ka 1887.gadā notika mācības valodas maiņa mūsu skolās visā Latvijā, un tas stāvokli padarīja vēl grūtāku. Bet skola deva lielu prieku, jo mums bija skolotāji, vīri, kas bija pieķērušies savam skolotāja uzdevumam.

Ievērojat, es neteicu — amatam, es teicu — uzdevumam, un tāpēc tiem nekad nepietrūka mīlestības un sirsnības, kad viņi ieradās klasē, vai arī, kad viņiem gadījās runāt ārpus mācības stundām. Mēs pieķērāmies mūsu skolotājiem ar cienību, un viņi patiesi to bija pelnījuši. Un es droši apņemos apgalvot, ka daudzi, daudzi no tā laika skolniekiem arvien vēl labprāt atgriežas atmiņās pie pirmās skolas un skolotājiem”.

No Kārļa Ulmaņa runas Bērzmuižā 1937.gada septembrī

Kad iznāca šī J. un K. Straubergu sakārtotā grāmata, pagasta vecākais lūdza Kārli Ulmani pieņemt to atmiņai no visiem bērzmuižniekiem. — “Patiešām prieks,” teica Prezidents, “ka arī Bērzmuižai nu pašai sava uzrakstīta vēsture. Būs patīkama lasīšana.”

Bērzes novada Vienības svētku rīkotāju apsveikums Valsts prezidentam

“Man šinī brīdī, pasniedzot šo karogu manai pirmajai skolai še Bērzmuižā, ir kāds ļoti liels lūgums. Es vēlos, lai šis karogs tiktu attīts un iznests un pacelts tajā reizē, kad jūs būsiet dalībnieki pēdējā gājienā; lai šis karogs būtu klāt, kad tas laiks būs pienācis un mani izvadīs uz Bērzmuižas kapsētu. Jo tā ir mana negrozāmā griba un vēlēšanās, lai es tiktu, paglabāts dzimtā kapsētā, lai es tiktu paglabāts še no šīs mūsu pašu vecās baznīcas — mūsu pašu kapsētā, blakus tēvam un mātei. Es šo vēlēšanos un savu gribu pasaku še jums visiem dzirdot, lai tas neaizmirstos un vēlāk patiesi tiktu izpildīts. Mīļie draugi, es to pasaku, lai sniegti savai sirdij mierinājumu. No Kārļa Ulmaņa runas Bērzmuižā

Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa sagaidīšana Bērzmuižā 1937.gada septembrī

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags (attēlā pa labi pirmais no labās) un prāvests emeritus Alfons Vecmanis (trešais no labās) Bērzes kapsētā. Simboliskajā kapavietā tika apbedīta urna ar zemi no tālām kapsētām, kur meklēta Kārļa Ulmaņa pēdēja atdusas vieta. Piemiņas zīmi veidojis Ivars Miķelsons.

Nākamajā attēlā pa labi — 1939.gada 8.oktobī Pļaujas svētku dievaklpojuma sākumā jaunais draudzes mācītājs Alfons Vecmanis saka Prezidentam Kārlim Ulmanim: “Dievs lai svētī jūsu ieiešanu (dievnamā, red .), iziešanu un atkal atgriešanos!”

Telefona sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” šī gada 8.septembrī, prāvests emeritus Alfons Vecmanis pastāstīja — Kārlis Ulmanis šī apmeklējuma laikā (1939.gadā) Bērzes baznīcā saņēma pēdējo dievgaldu. Prezidents uzdāvinājis baznīcai Kārļa Miesnieka gleznu “Pļauja(?)”. Pēc kara tā atrasta ļoti bojāta. Draudze lūdza mākslinieku to atjaunot. Taču autors nepaspēja.

A.Vecmaņa kungs pastāstīja, ka viņš vienmēr domājis par kapavietas saglabāšanu Kārlim Ulmanim. Tādēļ šajā laukumiņā, lai to neaizņemtu cita kapa vieta, mācītājs bija iekārtojis vietu kapu svētku svinēšanai. Kopš 1939.gada Alfons Vecmanis 50 gadus vadīja Bērzes draudzi. Pašlaik viņš dzīvo Jelgavā.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors

1997.gada 7.septembra foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

“LV” redakcija pateicas Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkai par sadarbību materiālu kopas veidošanā, vēsturisko (dažviet laikrakstu) attēlu sagādāšanā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!