Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs visi Baltijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.09.1997., Nr. 217 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30538

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sludinājumi, paziņojumi, reklāma

Vēl šajā numurā

04.09.1997., Nr. 217

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas

Republikā

Par Viļņu, kas gaida divpadsmit

Viduseiropas valstu vadītājus

Piektdien un sestdien, 5. un 6. septembrī, Viļņā notiks starptautiskā konference “Tautu līdzāspastāvēšana un labas kaimiņattiecības — drošības un stabilitātes garants Eiropā”, kurā piedalīsies 12 valstu vadītāji — Polijas, Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas, Latvijas, Igaunijas, Moldovas, Baltkrievijas, Ukrainas un Lietuvas prezidenti un Krievijas premjerministrs. No līdzdalības konferencē atteicies Slovākijas prezidents, bet Somijas valsts vadītājs tajā piedalīsies kā viesis.

Sanāksmes priekšvakarā pārbaudīta augsto viesu potenciālā drošība. No 21 viesnīcas, kurā apmetīsies valstu vadītāji, viņu pavadoņi un konferences viesi (galvenokārt žurnālisti), tikai piecām nav izteikti aizrādījumi par nepietiekamu drošību. Vairākās viesnīcās nebija automātiskās ugunsgrēka signalizācijas, dažās (kuras atrodas vecpilsētā) — pat rezerves izejas. Pēc pārbaudītāju aizrādījumiem un protokolu sastādīšanas dažu dienu laikā lielākajā daļā viesnīcu atradās gan līdzekļi, gan arī attiecīgās iekārtas.

Turklāt ir pārbaudīti arī maršruti, pa kuriem brauks prezidenti. No lidostas uz centru viesus vedīs pa apkārtceļiem, lai Viļņa izskatītos liela un skaista. Taču prezidenti redzēs arī Rasu kapu sagāzušos sētu un piepilsētas trūcīgos namus. Visas ielas, pa kurām viesiem jābrauc, vēl tiek steidzīgi remontētas. Policija konferences laikā rūpēsies par tās dalībnieku un viesu drošību un normālu dzīvi pilsētā. Turklāt policijai jāgādā, lai šajās dienās pilsētā nebūtu ubagu. Policisti ar ubagiem mēģinās vienoties “pa labam”. Šos cilvēkus piekritušas uz laiku pieņemt, nomazgāt un paēdināt vairākas pilsētas slimnīcas. Konferences laikā savas darbavietas būs jāatstāj arī ielu tirgotājiem.

Vislielākās rūpes starptautiskās konferences rīkotājiem rada Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vizīte. Ir zināms, ka Viļņas baltkrievu organizācijas gatavojas protestēt pret viņa piedalīšanos konferencē.

Par valdības sēdi ar pussimt problēmām

Aizvadītajā nedēļā pēc vasaras atvaļinājuma uz kopsēdi pulcējās Lietuvas valdība Ģedimina Vagnora vadībā. Pirmajā sēdē valdības locekļi izskatīja vairāk nekā pussimt jautājumu.

Valdības rudens darbu sarakstā galvenā uzmanība tiks pievērsta valsts pārvaldes administratīvajai reformai, cīņai ar noziedzību un tautsaimniecības stimulēšanas programmai.

Kā atzina premjerministrs, “birokrātija jau daudzviet ir pārvērtusies par acīmredzamu korupciju”. Arī tāpēc nesaudzīgāk jāvēršas pret likumpārkāpumiem. Ģedimins Vagnoris apliecina, ka Lietuva nekļūs par policejisku valsti, tomēr tiks prasīta daudz stingrāka atbildība par likuma normu neievērošanu. Kriminālkodeksā un citos tiesību aktos būs noteikti daudz bargāki sodi par izdarītajiem noziegumiem. Piemēram, nav noslēpums, ka ļoti daudz kontrabandas valstī nonāk ar ierēdņu palīdzību. Pagaidām likums vaininiekiem šādā noziedzīgā darbībā paredzēja tikai visai simbolisku sodu.

Par jaunu lappusi starpvalstu attiecībās

Polijas un Lietuvas premjerministri aizvadītajā nedēļā Polijas pilsētiņā Vīgrjos parakstīja deklarāciju par abu valstu valdību sadarbības padomes izveidošanu. Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vagnoris pēc dokumenta parakstīšanas paziņoja, ka atvērta jauna lappuses Lietuvas un Polijas attiecību vēsturē. Ģ.Vagnoris novēlēja vienošanos realizēt tā, lai ne lietuviešiem, ne poļiem negribētos šo lappusi “izplēst”. Savukārt Polijas premjerministrs Vladzimežs Cimoševičs priecājās, ka jaunveidojamā padome būs “īpaša un nepastarpināta valdību kontaktēšanās forma”.

Padomi pārmaiņus vadīs Lietuvas un Polijas premjerministri, bet tās sēdes notiks ne retāk kā divas reizes gadā vienā vai otrā valstī. Pirmā sēde paredzēta 14.septembrī Viļņā. Tajā līdzās citiem jautājumiem tiks apspriesta Lietuvas un Polijas sadarbība iestājai ES un NATO, kā arī brīvās tirdzniecības līguma izpildes gaita.

Par Ukmerģi, ko pazīst arī Latvijā

Kopš 1996.gada decembra, kad Ukmerģes pienotava kļuva par a/s “Rokiškio sūris” (Rokišķu siers) filiāli, tās ekonomiskais stāvoklis ir uzlabojies: peļņa palielinājusies par 40%, iepērkamā piena daudzums — par 15%; par 15% lielākas kļuvušas arī darbinieku algas. Ukmerģes pienotavas komercdirektors Henriks Sadzevičs atzīst, ka, kļuvis par “Rokiškio sūris” filiāli, uzņēmums jūtas mazāks, bet tam nav lielas nozīmes, jo galvenais ir stabilitāte, ko ieguvis uzņēmums. Ukmerģes pienotavai draudēja tāds pats liktenis kā kaimiņiem — Anīkšču, Molētu un Širvintu piena pārstrādes uzņēmumiem — bankrots. Taču tagad Ukmerģes pienotava strādā bez zaudējumiem. Mēnesī tā iepērk ap 20 tūkstošus, bet pārstrādā ap 300 t piena. Atlikušo pienu no Ukmerģes pienotavas nopērk “Rokiškio sūris” siera ražošanai. Arī Ukmerģē mēnesī saražo apmēram 2 tonnas siera, sākts ražot arī jauns tā veids — Ukmerģes siers (kuru izgatavo pēc gruzīnu siera “Sulugumi” tehnoloģijas). Ukmerģes pienotavas produkciju izpērk galvenokārt Viļņas iedzīvotāji, pašā Ukmerģē tiek pārdoti tikai 10% produkcijas, jo daudziem ukrmerģiešiem tā ir par dārgu.

Par āboliem — 13 centi kilogramā

“Anīkšču vīna” sabiedrība šogad paredzējusi iepirkt 35 tūkstošus tonnu ābolu. Taču tas būs iespējams tikai tad, ja izdosies atrast pircēju sulas koncentrātam. “Anīkšču vīna” ģenerāldirektors J.Makštele prognozē, ka vēlo ābolu cena varētu būt ne vairāk kā 13 — 14 centu par kilogramu un arī tikai tad, ja Rietumos kaut mazliet padārdzināsies sulas koncentrāts.

“Anīkšču vīns” šogad jau iepircis 2,7 tūkstošus tonnu ābolu par 9,7 centiem kilogrammā. Pēc Latvijas Bankas ziņām, viens lits ir 0,148 lati.

No 35 tūkstošiem tonnu ābolu, ko plāno iepirkt “Anīkšču vīns”, tikai 6 tūkstošus izmantos vīna u.c. alkoholisko dzērienu ražošanai. No 29 tūkstošiem tonnu izgatavos sulas koncentrātu Rietumeiropas tirgum.

Šogad Lietuvā ir laba ābolu raža — ap 300 tūkstoši tonnu (pērn bija gandrīz trīsreiz mazāk — tikai ap 100 tūkstoši tonnu), taču valsts ražošanas uzņēmumi spēj iepirk un pārstrādāt ne vairāk kā 100 tūkstošus tonnu. Šovasar laba ābolu raža ir visā Eiropā, tādēļ to cena ir krietni pazeminājusies.

Ābolus no iedzīvotājiem iepērk arī citi uzņēmumi, piemēram, “Biržu konservi”, “Biržu prekyba” (Biržu tirdzniecība), taču arī viņi par tiem maksā maz — tikai 10 centus kilogramā. Dārzkopji katru dienu pārdod pa 15 — 30 tonnām ābolu, bet tirgotāji tos eksportē uz Latviju.

Igaunijas

Republikā

Par tik dažādo naudu,

kurai tomēr viens vārds — krona

Nesen Igaunijā bija radies satraukums, uzzinot, ka Čehijā, ko uzskatīja par attīstītāko postkomunisma valsti, pasludināts Čehijas kronas brīvais kurss. Pirmajās dienās tās vērtība kritās par 10 procentiem. Čehijas krona līdz šim bija par 65 procentiem piesaistīta Vācijas markai, bet par 35 procentiem — ASV dolāram. Arī Igaunijas krona ir piesaistīta Vācijas markai, tādēļ tāds satraukums.

Igaunijas ekonomikas avīzē “Äripäev” Igaunijas bankas nodaļas vadītājs Āre Jervans izsakās, ka satraukumam nav pamata, jo Igaunijas bankai nav nodoma mainīt kronas kursu, tātad to negaida Čehijas kronas liktenis.

Avīze norāda arī uz Igaunijas un Čehijas atšķirībām:

1. Privatizācijas sistēma

Igaunija

Privatizējamos uzņēmumos pamatinvestors samaksāja valstij par uzņēmumu naudu.

Čehija

Uzņēmumi tika privatizēti par vaučeriem, un tie nonāca sīku investoru rokās, pamatinvestori neradās, tādēļ vājinājās vadība.

2. Banku īpašuma veids

Igaunija

Visas komercbankas ir privātas.

Čehija

Valdība kontrolē vienu ceturtdaļu komercbanku akciju kapitāla.

3. Naudas politika

Igaunija

Stingrs, fiksēts kurss, kas pielīdzināts Vācijas markai.

Čehija

Ar lielu diapazonu (± 7,5%) fiksēts kurss ar Vācijas marku un ASV dolāru.

4. Centrālās bankas īpašumi ārzemēs

Igaunija

1996.gada beigās — 97,4 procenti. Jo vairāk centrālās bankas aktīvu ir ārzemēs, jo lielāka starptautiskā ticība vietējai valūtai.

Čehija

1996.gada beigās — 65,5 procenti.

Par pašreizējo politiķu reitingu

Igaunijas lielākā dienas avīze “Eesti Päevaleht” publicējusi politiķu reitingu, kas ir patīkami un kas negatīvi pārsteiguši (pēc aptaujas procentiem):

Patīkami pārsteiguši:

Marts Sīmans — 13%

Tomass Hendriks Ilvess — 9%

Edgars Savisārs — 5%

Tomass Savi — 4%

Kristīna Ojulavda — 3%

Sīms Kallass — 2%

Tīts Vehi — 2%

Roberts Lepiksons — 2%

Nepatīkami pārsteiguši:

Tīts Vehi — 25%

Sīms Kallass — 4%

Edgars Savisārs — 3%

Marts Nuts — 2%

Arnolds Rītels — 2%

Marts Lārs — 2%

Par un pret nāvessodu

Igaunijas neatkarīgā nedēļas laikraksta “Eesti Ekspress” pielikumā “Areen” ievietota ekspresintervija ar Igaunijā populāriem cilvēkiem, uzdodot vienu pašu jautājumu: “Vai nāvessods Igaunijā būtu nekavējoties jāatceļ?”

Jāns Kross , klasiķis, bijušais tiesību zinātnieks: — Augsti attīstītā un izglītotā sabiedrībā nāvessodam, protams, nav vietas. Mūsu kriminālā statistika liecina, ka esam vēl tālu no šīs taisnes. Tādēļ pašlaik šāds radikālais liberālisms būtu zem jautājuma. Mēs varētu pārvērsties par zināmu plānotu noziegumu placdarmu, ja kaimiņzemēs pastāvēs nāvessods. Galīgam spriedumam man pašlaik trūkst atbilstošas informācijas.

Tomass Hendriks Ilvess, ministrs, bijušais žurnālists: — Domāju, ka valstij ir daudz tiesību, bet nav tiesību cilvēku nogalināt.

Malle Agabuša, dizainere: — Domāju, ka nāksies. Bībelē arī ir teikts, ka nevar pacelt pret otru roku.

Jāks Alliks, ministrs, bijušais režisors: — Noteikti reiz nāksies, bet ne tagad. Labi zinu par un pret argumentus, bet pašlaik tomēr argumenti par nāvessodu ir pārsvarā. Pašreizējā kriminogēnā situācijā un noziedznieku bezgalīgajā neinteliģentumā vairāk iedarbojas konkrētas bailes dabūt lodi pakausī. Kad paaugstināsies mūsu sabiedrības humānisms un sabiedrība kļūs bagātāka, tad augs arī ļaundaru intelektuālais līmenis. Lai gan attīstīto valstu noziedznieki prot prognozēt savu nākotni un iespējas — pāraudzināšana, atbrīvošana no cietuma. Mūsu valsts ir tikai sākumstadijā, tā liek pirmos soļus humānisma virzienā.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte

un Andris Sproģis,

par Igauniju — Katrīna Ducmane

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!