Jaunajā mācību gadā — ar zviedru datoriem

Vakar jaunais mācību gads aizsākās arī Jūrmalas skolās. Taču Lielupes vidusskolā šis 1. septembris bija atšķirīgs no visiem iepriekšējiem. Atšķirībā no pērnā gada 1. septembra šoreiz mazie jūrmalnieki Lielupes vidusskolā varēja sēsties pie īpaši ērtiem soliem, klasēs acis priecē modernas tāfeles. (Kurš pedagogs vai skolēns gan nezina, cik ļoti skolotājiem un audzēkņiem jānomokās ar daudzās mūsu skolās vēl tik ierastajām vecā parauga tāfelēm, kas tā vien tīko “noslēpt acij” ar krītu rakstīto.) Bet pats galvenais jaunums Lielupes vidusskolā ir datori , kurus sāka izmantot jau pagājušajā mācību gadā. Taču pērn 1. septembrī visa tā Lielupes vidusskolā vēl nebija - humānās palīdzības sūtījums no Zviedrijas pienāca tikai gada nogalē.

Direktora vietniece un ārpusklases darba organizatore Inita Vanko - Treifelde stāsta, ka šo datoru patieso nozīmi pilnībā varot saprast “tikai tāda nabadzīga skola, kāda visu laiku bijusi Lielupes vidusskola”.

“Skolām tagad pienāk ļoti daudz informācijas, kas jāapkopo. Daudz diagnosticējošo kontroldarbu, pēc kuriem jādod rezultātu analīze,” saka Inita Vanko-Treifelde. “Datortehnika mums dod iespēju savākt un apkopot visu milzīgo skolas informācijas apjomu un ļoti atvieglo pedagogu darbu. Taču vislielākais ieguvums no tās, protams, ir mācību procesā.”

Lielupes pedagogi uzskata, ka datortehnika padarot krāsaināku skolēnu dzīvi un mācības. Šī gada absolvents Rihards Zabolockis pat izcīnīja tiesības šovasar piedalīties pasaules fizikas olimpiādē Kanādā. Fizikas un matemātikas skolotājs Ints Eidiņš paredzējis, ka jaunajā mācību gadā datortehnika mācību procesā tiks izmantota vēl plašāk. “Pateicoties šai Zviedrijas humānajai palīdzībai, mēs tagad varam strādāt pavisam citā, mūsdienīgā līmenī,” viņš piebilst.

Projekta iniciators un īstenotājs ir Stokholmas Jaunatnes komerckameras ( Stockholms Juniorhandelskammare ) viceprezidents Henriks Mjūmans ( Henrik Mjoman ), kurš, jau vairākus gadus veidojot tirdznieciskos sakarus starp abām kaimiņvalstīm, iemīlējis Latviju un arī iemācījies runāt latviešu valodā. Viņam savukārt šo projektu ierosinājis kāds latviešu inženieris, pie kura Henriks Rīgā dzīvojis.

“Gadījās tā, ka es pats Zviedrijā kādu laiku biju bez darba, “ atceras Henriks Mjūmans. “Tas bija papildu stimuls domāt par jauniem projektiem. Taču šo projektu nebūt nebija viegli īstenot. Es pārliecinājos, cik grūti Zviedrijā ir atrast vajadzīgo iekārtu un cik grūti ir atrast šāda projekta finansējumu. Tikpat kā neviena Zviedrijas kompānija negrib ziedot naudu, kaut visi ir gatavi sniegt savus pakalpojumus. Mēs sapratām - ja vēlamies atrast sponsorus, mums viņiem jāsniedz kas pretī. Tā radās ideja sarīkot semināru zviedru darījuma aprindu cilvēkiem par biznesa iespējām Latvijā. Seminārā tika sniegta plaša informācija par Latviju kā perspektīvu biznesa vietu. Principā seminārs tā dalībniekiem bija par brīvu,vienīgā prasība bija sponsorēt mūsu projektu.

Beidzot pērnā gada augustā mēs varējām ķerties tieši pie paša projekta īstenošanas - komplektēt iekārtas nosūtīšanai uz Latviju. Kad ķērāmies pie iekārtu sagādāšanas, sastapāmies ar jaunu problēmu. Izrādījās, ka iekārtas atrast var ātrāk, nekā sagādāt naudu to uzglabāšanai noliktavā — līdz sūtījuma pilnīgai nokomplektēšanai. Tas ir dārgs prieks, kam vajag vismaz 3 000 kronas mēnesī. Mums naudas nebija nemaz. Mēs sākām no nulles. Nauda bija vajadzīga arī citiem mērķiem, kaut vai lai apmaksātu daudzo telefona sarunu rēķinus. Dažkārt mēs par tiem maksājām paši, taču summas sanāca pārāk lielas. Pamazām tomēr mums projektā izdevās ieinteresēt aizvien vairāk cilvēku. Es runāju ar saviem draugiem, runāju ar zviedru skolotājiem. Izmantoju šajās sarunās Jaunatnes komerckameras sakaru tīklu. Runāju arī ar vairākiem bijušajiem Jaunatnes komerckameras locekļiem, tagad ietekmīgiem biznesmeņiem, kurus mēs Zviedrijā saucam par senatoriem. Īpaši lielu palīdzību šajā projektā mums sniedza “Senators 9753” - tagad pazīstamais Zviedrijas mārketinga speciālists Kirills Foreliuss, kurš ar savu teicamo sadarbības prasmi mūsu projektam piesaistīja lielo kompāniju “Estline”, kas mums sponsorēja braucienu pār Baltijas jūru.

Patlaban mēs strādājam pie brošūras par visām firmām, kas sponsorējušas mūsu projektu. Tā būs angļu un latviešu valodā un tiks izplatīta Latvijā. Zviedru kompānijas ir ieinteresētas Latvijas tirgū, un tā viņām būs laba reklāma.”

Lielupes vidusskola saņem samērā jaunus datorus, ko ziedojusi Zviedrijas Banka. Sākumā gan tai neesot bijusi īpaša interese par Stokholmas Jaunatnes Komerckameras projektu, taču vēlāk tā radusies. “Arī Zviedrijas bankas taču ir ieinteresētas kontaktos ar Latviju,” saka Jaunatnes komerckameras viceprezidents. “Mūsu projekts dod iespēju Latviju iepazīt tuvāk.”

Pēc šī konkrētā projekta īstenošanas Latvijas uzņēmējus savukārt varētu interesēt pati Stokholmas Jaunatnes Komerckamera. Henriks Mjūmans pastāstīja, ka tā ir Zviedrijas nacionāla organizācija, kurā darbojas uzņēmēji vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Lai kļūtu par tās biedru, ir jāiesniedz kāds paša izstrādāts projekts. Kamera sniedz jauniem cilvēkiem pirmās iemaņas uzņēmējdarbībā. Īpaša vērība tiek pievērsta prasmei radīt savu biznesa tīklu un attīstīt to ar nākotnes perspektīvu. Otrs svarīgs kameras mērķis ir palīdzēt jaunajiem zviedru biznesmeņiem pilnīgāk iepazīt to valstu iespējas, uz kurām Zviedrija eksportē savu produkciju.

Ļoti būtisks Jaunatnes komerckameras uzdevums ir palīdzēt jaunajiem cilvēkiem sevī attīstīt vadītāja īpašības, augt kā personībai. “Mēs mācām arī sagatavot un īstenot dažādus sociālos projektus, tai skaitā arī starptautiskus biznesa projektus,” saka Henriks Mjūmans. “Projektu “School tool tour” (“Skolas piederumu ceļojums” - tāds bija šī humānās palīdzības projekta nosaukums - J. Ū. ) mēs uzskatām par šādu starptautisku sociālo biznesa projektu. Jo pamatideja ir iemācīt skolēniem datorzināšanu pamatus. Tas nozīmē, ka nākotnē viņi jau šajā ziņā būs sagatavoti sekmīgam darbam.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Stokholmas Jaunatnes komerckameras ( Stockholms Juniorhandelskammare ) viceprezidents Henriks Mjūmans ( Henrik Mjoman ) (pirmais no labās) ar Lielupes vidusskolas pedagogiem Initu Vanko-Treifeldi, Intu Eidiņu.