Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā iepērkas mājsaimnieces (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.08.1997., Nr. 212 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30440

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par palīdzību - noziegumos cietušajiem

Vēl šajā numurā

27.08.1997., Nr. 212

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

problēmas

Kā iepērkas mājsaimnieces

Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis,

Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs

Turpinājums no 1.lpp.

Pilsētu iedzīvotāju izdevumi apsteidz lauku iedzīvotāju izdevumus tādās pārtikas produktu grupās kā augļi un ogas, bezalkoholiskie dzērieni, garšvielas un pārtikas piedevas. Taču šie pārsniegumi ir nelieli, ņemot vērā, ka pārtikas izdevumu kopsumma laukos ir manāmi lielāka nekā pilsētās.

Galveno pārtikas produktu īpatsvars patēriņa grozā, vērtējot pēc to iegādes izdevumu īpatsvara naudas izteiksmē, nesakrīt ar šo grupu īpatsvaru iedzīvotāju uzturā, vērtējot pēc barības vielu satura un enerģētiskās vērtības.

Kāds ir dažādo pārtikas produktu īpatsvars iedzīvotāju patērētājo barības vielu daudzumā un enerģētiskajā vērtībā, tas iepriekšminēto grupu skatījumā nav izstrādāts. Izmantojot orientējošos aprēķinus un ekspertīzes vērtējumus, var teikt, ka daudz lielāks īpatsvars ir kartupeļiem, dārzeņiem, maizei un labības izstrādājumiem.

Lai pilnveidotu pārtikas patēriņa analīzi, būtu ieteicams aprēķināt arī barības vielu patēriņu un pārtikas enerģētisko vērtību, ko dod katra apvienotā pārtikas produktu grupa. Līdz ar to būtu iespējams noteikt arī galveno uzturvielu (olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu) un vienas kilokalorijas vidējo cenu dažādās pārtikas produktu grupās.

Nabadzīgāko un turīgāko

pārtikas īpatnības

Tā kā pārtikas enerģētiskās vērtības vienas kilokalorijas cena dažādos pārtikas produktos ir dažāda, iedzīvotāji pārtikas produktus lielā mērā izvēlas pēc savas maksātspējas. Salīdzināsim pēc rīcībā esošiem ienākumiem visnabadzīgāko mājsaimniecību deciļgrupu (pirmo) ar relatīvi turīgāko mājsaimniecību deciļgrupu (desmito).

Samērā tuvi abās grupās ir izdevumi kartupeļu iegādei. Nanbadzīgāko izdevumi no turīgāko izdevumiem kartupeļu iegādei 1996.gadā bija pilsētās 77%, bet laukos — pat 91% (rēķinot uz vienu patērētāju vienību). Iedzīvotāji bez aprēķiniem ir novērtējuši, ka vislētākās organismam nepieciešamās uzturvielas var uzņemt ar kartupeļiem.

Pie samērā lētiem pārtikas produktiem mājsaimniecības vēl ir pieskaitījušas taukvielas, maizi un labības izstrādājumus, cukuru. Šo produktu iegādes izdevumi, rēķinot uz vienu patērētāju vienību, visnabadzīgāko mājsaimniecību deciļgrupā ir virs 50% no izdevumiemturīgāko mājsaimniecību deciļgrupā (2.tabulas pēdējās ailes). Kā vidēji dārgas tiek novērtētas kalorijas pienā un piena produktos, dārzeņos, zivīs un zivju produktos. Šos produktus visnabadzīgāko grupā iegādājas apmēram par trešdaļu no tā, ko par šiem produktiem izdod turīgāko grupa (rēķinot uz vienu patērētāju vienību, precīzāk skat 2.tabulā).

Kā dārgus pārtikas produktus mājsaimniecības novērtē gaļu un gaļas izstrādājumus, ievārījumu, medu, bezalkoholiskos dzērienus. Nabadzīgāko izdevumi par šīm produktu grupām ir tikai ceturtdaļa līdz trešdaļai no turīgāko izdevumiem.

Spriežot pēc pieprasījuma elastības attiecībā pret maksātspēju, kā visdārgākos produktus iedzīvotāji ir novērtējuši augļus un ogas. Šo produktu grupā nabadzīgāko mājsaimniecību iepirkumi nav pat piektā daļa no turīgāko iepirkumiem.

Augot ienākumiem, pārtikas produktu iegādes izdevumiem vajadzētu tuvoties zināmam piesātīnājumam, jo patērējamo produktu daudzums ir fizioloģiski ierobežots. Augot ienākumiem, ir iespējams vienīgi izvēlēties aizvien kvalitatīvākus un līdz ar to dārgākus produktus. Tādēļ pēdējās deciļgrupas pārtikas izdevumus un līdz ar to pārtikas patēriņu var pieņemt par zināmu orientieri lai spriestu, kādu pārtiku mājsaimniecības izvēlētos, ja maksātspēja neuzliktu smagus ierobežojumus.

Šādā skatījumā nabadzīgāko un trūcīgo deciļgrupu mājsaimniecību pārtikas izdevumu struktūra un līdz ar to patēriņš ir jāvērtē kā deformēti.

Ciktāl lietosim

patērētāju vienības?

Patērētāju vienību izmantošanu iedzīvotāju dzīves līmeņa pētījumos iesaka ne vien starptautiskās organizācijas, bet arī Latvijas vēsturiskā pieredze. Trīsdesmito gadu statistika Latvijā izmantoja vēl sarežģītāku nekā iepriekš lietoto un līdz ar to precīzāku patērētāju vienību aprēķināšanas skalu*)

* Patērētāju vienību aprēķināšanas skala 1926/1927.g. un 1936./1937.g. mājsaimniecību budžetu pētījumos bija šāda:

Vecums, Pārrēķināšanas koeficients

gadi Vīrieši Sievietes

līdz 2 0,3 0,3

2—6 0,4 0,4

6—10 0,5 0,5

10—12 0,6 0,6

12—13 0,7 0,6

13—15 0,8 0,7

15—17 0,9 0,8

17 un vairāk 1,0 0,8

(Ģimeņu budžets 1936/37. – R.: 1940. — 17.lpp.).

Ir zināmas arī daudz citas skalas. Kura būtu piemērotāka pašreizējiem apstākļiem Latvijā, nav pētīts.

No zinātniskā viedokļa jāatzīst, ka aprēķini uz patērētāju vienību ir precīzāki nekā uz mājsaimniecības locekli. Tajā pašā laikā aorēķini ir sarežģītāki. Lietojot datortehniku, īpaši nebūtu jārūpējas, lai pētījumu nesarežģītu aprēķinu stadijā. Taču sarežģītāk kļūst arī uztvert iegūtos rezultātus, tos pareizi interpretēt un izmantot, sasaistot ar citu statistikas nodaļu datiem, piemēram, ar iedzīvotāju statistiku.

Līdz šim mūsu izdarītie aprēķini , izmantojot patērētāju vienību skalu, nav devuši iespēju atklāt kādas būtiski jaunas likumsakarības iedzīvotāju dzīves līmeņa veidošanās procesos, ko nebija iespējams izdarīt, izmantojot vienkāršāko mājsaimniecības locekļu skaita skalu. Ir iespējams vienīgi precizēt kvantitatīvās atšķirības starp dažādām mājsaimniecību grupām.

Ne vien pēdējos septiņos gados, bet arī iepriekšējās desmitgadēs patērētāju vienību skala statistikas darbā nav izmantota. Izdarīt tālaika sākotnējo datu atkārtotu apstrādi pēc jaunās metodoloģijas nav iespējams. Tādēļ, ja kārtējās izstrādēs pārietu uz patērētāju vienību skalu, iepriekšējo gadu datus šajā skalā varētu pārrēķināt tikai ļoti aptuveni, piemēram, izmantojot raksta sākumā minēto koeficientu 1,27. Vai arī no salīdzinājumiem ilgākā laika periodā būtu jāatsakās. Tādēļ pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir jāizvērtē visi par un pret.

Visticamāk, ka tuvākajam laikam tiks pieņemts kompromisa lēmums. Pamatizstrādēs, kas atspoguļotas Valsts statistikas komitejas ziņojumos un biļetenos, tiks izmantotas tradicionālās metodes, bet speciālos pētījumos, kur tas sola precīzākus rezultātus, — jaunās.

Statistikas datus izmanto ne vien paši statistiķi un zinātnieki, bet gandrīz visās valsts un sabiedriskās iestādēs. Tādēļ butu ļoti vēlams, lai datu izstrādes metodikas apspriešanā iesaistītos visas iestādes un organizācijas, kas datus izmanto.

Iedzīvotāju dzīves līmeņa pētījumu rezultāti vispirms interesē Labklājības ministriju, arodbiedrības, daļēji arī citas ministrijas un organizācijas. Būtu ļoti vēlama šo organizāciju iesaistīšanās rakstā izvirzīto un citu metodisku jautājumu apspriešanā. Tad statistikas dati būtu iespējami adekvāti reālai dzīvei, pareizi, precīzi, saprotami un piemēroti praktisku uzdevumu risināšanai.

Ieteikumus un vērtējumus var adresēt Valsts statistikas komitejas Sociālās statistikas departamentam (Rīgā, Lāčplēša ielā 1), Latvijas Statistikas institūtam (Rīgā, K.Barona ielā 30) vai arī “Latvijas Vēstneša” redakcijai.

Demokrātijas apstākļos statistikai ir liela nozīme arī sabiedriskās domas veidošanā. Statistikas dati ir adresēti plašiem iedzīvotāju slāņiem. Tādēļ par tiem var izteikties ne vien amatpersonas, bet arī katrs interesents.

1.tabula

Mājsaimniecību izdevumi galveno pārtikas produktu iegādei,

rēķinot uz vienu patērētāju vienību, 1996.gadā

Izdevumi vidēji mēnesī, Ls Procentos

Latvijā pilsētās laukos Latvijā pilsētās laukos

Gaļa un gaļas produkti 7,30 7,15 7,66 23,5 24,1 22,3

Piena produkti un olas 5,22 4,83 6,13 16,8 16,2 17,8

Maize un labības izstrādājumi 4,97 4,70 5,61 16,0 15,8 16,3

Dārzeņi 3,37 3,22 3,74 10,8 10,8 10,9

Kartupeļi 1,87 1,54 2,64 6,0 5,2 7,7

Augļi un ogas 1,83 1,97 1,49 5,9 6,6 4,3

Taukvielas 1,67 1,55 1,95 5,4 5,2 5,7

Dzērieni (bezalkoholiskie) 1,26 1,31 1,16 4,1 4,4 3,4

Zivis un zivju produkti 1,14 1,13 1,16 3,7 3,8 3,4

Ievārījumi, medus, konfektes u.c. 1,08 1,03 1,21 3,5 3,5 3,5

Cukurs 0,92 0,80 1,22 3,0 2,7 3,5

garšvielas un pārtikas piedevas 0,48 0,49 0,43 1,5 1,7 1,3

Kopā 31,11 29,72 34,38 100 100 100

Rēķinot uz vienu

mājsaimniecības locekli 24,51 23,45 27,02 – – –

Izdevumu grupas ranžētas pēc īpatsvara visās Latvijas mājsaimniecībās.

2.tabula

Nabadzīgāko (1.,2. deciļgrupas) un relatīvi turīgāko (9., 10.deciļgrupas) mājsaimniecību izdevumi galveno pārtikas produktu iegādei,

rēķinot uz vienu patērētāju vienību, 1996.gadā

Izdevumi vidēji mēnesī deciļgrupās, Izdevumi 1.deciles grupā

kas izdalītas pēc rīcībā esošā ienākuma, Ls procentos no izdevumiem

1 2 9 10 10.deciles grupā

 pilsētās laukos pilsētās laukos pilsētās laukos pilsētās laukos pilsē

Gaļa un gaļas produkti 4,21 4,38 5,24 5,25 10,32 11,20 12,49 15,20 33,7 28,8

Piena produkti un olas 3,09 4,26 3,91 5,06 6,26 8,04 7,10 9,44 43,5 45,1

Maize un labības izstrādājumi 4,00 4,37 4,31 4,98 5,39 6,57 6,14 7,50 65,1 58,3

Dārzeņi 1,83 2,37 2,60 2,86 4,18 5,04 5,65 6,10 32,4 38,9

Kartupeļi 1,26 2,61 1,44 2,60 1,63 2,95 1,63 2,86 77,3 91,3

Augļi un ogas 0,90 0,50 1,33 0,92 3,22 2,62 4,54 3,19 19,8 15,7

Taukvielas 1,27 1,40 1,41 1,65 1,69 2,21 1,65 2,56 77,0 54,7

Dzērieni 0,71 0,69 0,85 0,74 2,08 1,76 2,98 2,33 23,8 29,6

Zivis un zivju produkti 0,78 0,78 0,83 0,87 1,56 1,39 1,85 1,63 42,2 47,8

Ievārījumi, medus, konfektes u.c. 0,56 0,65 0,75 0,88 1,92 2,02 2,94 2,41 25,0 27,0

Cukurs 0,51 0,94 0,74 0,95 0,92 1,80 0,90 1,60 56,7 58,8

Garšvielas un pārtikas piedevas 0,33 0,30 0,40 0,32 0,70 0,59 0,78 0,71 42,3 42,3

Kopā 19,44 23,24 23,82 27,07 39,86 46,20 47,95 55,52 40,5 41,9

Rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli 14,24 16,87 17,46 19,68 31,40 37,14 39,16 44,85 36,4 37,6

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!