Pagājušajā nedēļā, no 12. līdz 17. martam, Vācijā oficiālā vizītē, vadot Saeimas delegāciju, uzturējās Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 20. martā

Pie Vācijas Bundestāga prezidenta Volfganga Tirzes. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume parakstās goda viesu grāmatā Reihstāgā

Pagājušajā nedēļā, no 12. līdz 17. martam, Vācijas Federatīvajā Republikā — Minhenē, Drēzdenē un Berlīnē — oficiālā vizītē uzturējās Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume kopā ar dzīvesbiedri Baibu Straumi. Viņa vadītajā Latvijas parlamenta delegācijā bija visu sešu tā frakciju pārstāvji. Mūsu parlamentāriešus visur pavadīja Latvijas Republikas vēstnieks VFR Andris Teikmanis.

Delegācija tikās ar Vācijas Bundestāga prezidentu Volfgangu Tīrzi, Bavārijas Landtāga prezidentu Johanu Bēmu un Saksijas Landtāga prezidentu Ērihu Iltgenu. Bija sarunas ar visu Bundestāga frakciju vadītājiem un ar Vācijas un Baltijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju profesoru Dr.Volfgangu von Štetenu. Nozīmīgas bijušas tikšanās ar Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Volfgangu Išingeru un Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Hansu Ulrihu Klozi.

— Kādi bija šīs gandrīz nedēļu ilgās vizītes nolūki jeb mērķi?

— Šī vizīte notika pēc Bundestāga prezidenta Volfganga Tīrzes ielūguma. Mūsu galvenais mērķis, ierodoties Vācijā, bija — informēt Vācijas parlamenta deputātus par mūsu paveikto darbu virzībā uz Eiropas Savienību (ES), kā arī apspriest jautājumus, kas skar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas darbu, īpaši sakarā ar tā sauktā monitoringa noslēgšanu.

Jāņem vērā arī tas, ka Latvija šā gada nogalē beidzot prezidēs kādā no Eiropas līmeņa institūcijām, proti, Eiropas Padomes Ministru komitejā.

— Kādi, jūsuprāt, ir bijuši vizītes rezultāti?

— Sapratām, ka Vācijas Bundestāgā gan pozīcijas, gan opozīcijas spēki visnotaļ atzinīgi vērtē Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Savukārt es no savas puses izteicu pārliecību, ka Latvijas parlaments, rēķinoties ar vietējiem apstākļiem, darīs visu iespējamo, lai mūsu valsts atbilstu Eiropas prasībām. Par to visu tika runāts gan ar valdošajām, gan ar opozīcijas frakcijām. Vācieši gan parlamenta, gan valdības līmenī mūs vienmēr un visur atbalstīja.

Jāatzīst, ka vācieši bija ļoti atklāti un nevairījās uzticēt mums visus savus viedokļus.

— Vai vizītes laikā bija arī runa par Latvijas un Vācijas turpmākajām saimnieciskajām attiecībām?

— Vāciešiem — sevišķi Saksijā — bija īpaša interese par tūrisma attīstības iespējām Latvijā. Vienojāmies par ciešāku sadarbību. Vācijā šajā ziņā ir iegūta laba pieredze — kaut vai Bavārijā un Saksijā.

Runājot par mūsu valsts ārējo tirdzniecību, jāatzīst, ka nu jau divus gadus Vācija ir ievērojamākā Latvijas tirdzniecības partnere.

Šīs vizītes laikā, tiesa, netika runāts par lielām un nopietnām investīcijām. Bet netiešā veidā šo tematiku pārrunājām ar Vācijas un Baltijas parlamentu sadarbības grupas vadītāju baronu Volfgangu fon Štetenu. Rudenī viņš ieradīsies Latvijā, lai tieši risinātu visus jautājumus, kas skar investīciju programmas — saistībā ar vācu uzņēmēju interesēm.

— Vai tuvākajā laikā ir paredzama kāda augstāka līmeņa Vācijas parlamenta deputātu vizīte Latvijā?

— Uz Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas dienu 4.maijā ieradīsies Bundestāga prezidenta vietnieks. Bet Bundestāga prezidents Volfgangs Tīrze Latviju apmeklēs nākamgad — oficiālā vizītē, kas būs saistīta ar Rīgas pilsētas astoņsimtgadi. Turklāt šoruden Rīgā tiksies Vācijas un Baltijas parlamentu deputātu sadarbības grupa.

— Vai pagājušonedēļ Vācijā kaut kādā veidā minēja latviešu leģionāru piemiņas dienu — 16.martu?

— Vācijā sarunās ar politiķiem šis temats netika skarts. Un arī masu saziņas līdzekļos nebija īpašu komentāru šajā ziņā. Šoreiz nekādas daudzmaz nopietnas reakcijas nebija.

— Vai, uzturoties Vācijā, iznāca arī saskarties ar vācbaltu problēmu? Vai mūsdienu vācieši izprot Baltijas un Vācijas pretrunīgo kultūrvēsturisko saikni?

— Man bija tikšanās ar vienu no, šķiet, ietekmīgiem vācbaltu apvienības pārstāvjiem. Viņš pauda pilnīgu atbalstu Latvijas valdībai un izteica arī gandarījumu par to, ka pašlaik Latvijā, cik vien iespējams, taisnīgi attiecas pret vācbaltiešu īpašumu atgūšanu. Šī saruna, neapšaubāmi, bija labvēlīga attiecībā uz mums, latviešiem.

— Bet vai patlaban oficiālajā Vācijā ir izjūtama šī īpašā Latvijas un Vācijas kultūrvēsturiskā saikne, kam sākums rodams jau XIII gadsimtā?

— Dīvaini, bet tas vairāk bija izjūtams Bavārijas pavalstī, tās galvaspilsētā Minhenē. Tur sarunās jo īpaši iezīmējās mūsu kultūrvēsturiskā saikne.

Bet man salīdzinājumā ar citām vizītēm dažādās ārvalstīs šoreiz īpaši atmiņā palicis vāciešu tiešums un neviltotība. Viņi nevairījās runāt ar mums par vissarežģītākajiem jautājumiem gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā. Tāda attieksme man šķita ļoti simpātiska.

Vairākās sarunās ļoti atklāti un detalizēti tika apspriestas ar Austriju saistītās problēmas. Vācijā nepavisam nav vienota attieksme saistībā ar Eiropas Savienības izturēšanos pret Austriju.

— Vai vācieši nebažījās par to, ka pēdējā laikā kļūst manāmi vēsākas Latvijas un Krievijas attiecības?

— Jāsaka gan, ka mani mazliet pārsteidza Vācijā politiķu aprindās vērotais optimistiskais Vladimira Putina novērtējums. Gan opozīcijas, gan pozīcijas pārstāvji atzinīgi izteicās par Putinu kā nākamo valsts prezidentu Krievijā, tad pavērsīšoties labākas izredzes uzlabot attiecības gan ar Rietumiem, gan ar Baltiju. Šādi viedokļi man šķita diezgan interesanti un pat dīvaini.

— Bet Putins taču savulaik bija KGB rezidents Drēzdenē, kur tikko bijāt? Vai tas vāciešiem neliekas savādi?

— Bet Vācija aizvien ir bijusi un ir lielvalsts. Un lielvalstij tomēr visērtāk ir runāt ar lielvalsti.

Mintauts Ducmanis, "LV" informācijas redaktors

Saruna ar Latvijas vēstnieku Vācijā Andri Teikmani

Intervija Latvijas televīzijai Reihstāga jaunajā kupolā

Foto: Guntis Beņķis — "Latvijas Vēstnesim"