PROBLĒMAS

Mājsaimniecību viedoklis\: jūtamu uzlabojumu nav

Oļģerts Krastiņš, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs,

Edmunds Vaskis, Valsts statistikas komitejas Sociālās statistikas departamenta direktors, - "Latvijas Vēstnesim"

Ienākumu avoti

Turpinājums no 1.lpp.

Joprojām kā pilsētās, tā laukos mājsaimniecību budžetu ienākumu lielāko daļu veido divi galvenie ienākumu veidi: algota darba samaksa un sociālie pārskaitījumi (1.tabula).

Pagājušā gada I ceturksnī algota darba samaksa veidoja vairāk nekā pusi (50,3%) no visiem mājsaimniecību ienākumiem, bet šī gada I ceturksnī algota darba īpatsvars ir nokrities zem puses (48,4%). Tajā pašā laikā no 28,5% līdz 29,4% ir pieaudzis sociālo pārskaitījumu īpatsvars, kuru vidū galvenais ienākumu veids ir pensijas. Pensiju īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos pilsētās esošajās mājsaimniecībās 1997.gada I ceturksnī veidoja 23 procentus, bet laukos nedaudz vairāk - 26 procenti.

Uzkrītoši mazi ienākumi gūti no uzņēmējdarbības un amatniecības: 1997. gada I ceturksnī tikai 1,2 procenti no visiem mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem. No tā gan nedrīkst secināt, ka Latvijas iedzīvotāji nenodarbojas ar uzņēmējdarbību. Tikai lielum lielā uzņēmumu daļa (atskaitot zemnieku saimniecības) ir organizēti kā akciju sabiedrības, SIA un cita veida statūtsabiedrības, kuru īpašnieki un vadītāji ienākumus saņem darba algas veidā. Tajā apstāklī, ka aptaujātajās mājsaimniecībās zems ir uzņēmēju un citu ar privāto uzņēmējdarbību saistīto personu skaits, zināma nozīme ir neatbildētībai. Pētījumā nelabprāt piedalās uzņēmēju u.c. pašnodarbināto mājsaimniecības.

Aprēķinot galveno ienākumu avotu struktūru atsevišķi pa sociālām grupām, visaugstākais algotā darba samaksas īpatsvars ir algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās - 70,9%, visaugstākais sociālo pārskaitījumu īpatsvars - 76,5% - ir pensionāru mājsaimniecībās. Vienīgi zemnieku saimniecībās pamatienākumu avots - tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas tikai nedaudz pārsniedz pusi no rīcībā esošā ienākuma - 52,4 %. Zemnieku mājsaimniecību ienākumos liela loma ir sociāliem pārskaitījumiem - 36,5%, mazāka - algota darba samaksai un citiem ienākumiem.

Patēriņa izdevumi

Ņemot vērā tautas zemo dzīves līmeni, lielākā daļa rīcībā esošā ienākuma tiek izlietota patēriņa preču iegādei un samaksai par pakalpojumirem. Starpība ir uzkrājumi, un tos var veidot tikai sabiedrības relatīvi turīgākā daļa.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pagājušajā gadā, pieauguši par 4,3 procentiem, un šis pieaugums manāmi atpaliek no inflācijas pieauguma (jau minējām, ka preču un pakalpojumu cenu indeksa pieaugums šajā laikā ir 9,9 procenti). Tas nozīmē, ka šajā gadā mājsaimniecības ir patērējušas mazāk nekā pērn salīdzināmajā periodā. Patēriņa izdevumos ieskaita arī mājsaimniecību pašu ražotās un pašu patērētās produkcijas vērtību, galvenokārt pašražoto pārtikas produktu patēriņu. Patēriņa naturālās daļas īpatsvars visos patēriņa izdevumos šogad I ceturksnī veidoja 15 procentus, bet lauku mājsaimniecībās gandrīz trešdaļu - 29 procentus.

Gandrīz pusi no visiem patēriņa izdevumiem veido pārtikas iegādes izdevumi (2.tabula). Apskatāmajā laika posmā pārtikas izdevumu īpatsvars ir nedaudz samazinājies, tomēr, salīdzinot ar ekonomiski attīstītām valstīm, tas ir ļoti augsts. Šis īpatsvars ir lielāks nabadzīgo un trūcīgo mājsaimniecību grupā, bet mazāks turīgāko mājsaimniecību grupā.

Lielāks pārtikas produktu īpatsvars ir lauku mājsaimniecībās, it īpaši zemnieku mājsaimniecībās, ko var izskaidrot ar samērā vieglāk pieejamo pašražoto produktu patēriņu, kuru vērtību ieskaita patēriņa izdevumos.

Kaut gan pārtikas produktu iegādei iedzīvotāji izlieto pusi savu ienākumu, tomēr daudzi no viņiem nav pietiekami paēduši. Kā liecina sabiedriskās domas aptauja, kas veikta aprīļa sākumā, 51 procents mājsaimniecību lielākā vai mazākā mērā nepietiek līdzekļu uztura iegādei, bet 10 procenti mājsaimniecību šajā ziņā cieš trūkumu.

Otrajā vietā pēc īpatsvara patēriņa izdevumos atrodas ar mājokli saistītie izdevumi (īre, komunālie maksājumi u.c.), un šiem izdevumiem ir tendence pieaugt gan absolūti, gan relatīvi. Cēlonis ir gan tarifu pieaugums, gan, kā liecina novērojumi, maksāšanas disciplīnas uzlabošanās. Samazinās to mājsaimniecību skaits, kuras šos maksājumus nekārto. Ar mājokli saistīto izdevumu īpatsvars ir daudz lielāks pilsētās, mazāks laukos.

Pārējo izdevumu grupu īpatsvars jau daudz mazāks (2.tabula). Apskatāmajā laika posmā ir pieaudzis transporta un sakaru izdevumu īpatsvarts, izdevumi veselības aprūpei u.c. Citiem vārdiem, izdevumu īpatsvars, kuri ir gandrīz obligāti. Samazinājies to izdevumu īpatsvars, kur izvēles iespējas lielākas, īpaši apģērbu un apavu iegādei.

Vērtējot pa sociālām grupām, ļoti augsts ar dzīvokļu īri un komunālo pakalpojumu maksājumiem saistīto izdevumu īpatsvars ir pensionāru mājsaimniecībās. Tas, no vienas puses, ir saistīts ar lielāku dzīvojamo platību uz vienu pensionāru mājsaimniecības locekli ( ir daudz vientuļo pensionāru, kuri ģimeni zaudējuši, bet dzīvokli vēl saglabā). No otras puses, vērtējot sākotnējos datus ekspertīzes ceļā, ir jāatzīst, ka pensionāri ir disciplinētāki īres un komunālo pakalpojumu maksātāji, līdz ar to viņi nonāk ļoti grūtā materiālā situācijā pēc šo maksājumu nokārtošanas.

Pārtikas produktu patēriņš

Mājsaimniecību budžetu statistika ievāc ziņas ne vien par iedzīvotāju ienākumiem un izdevumiem, bet arī par pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās. Iegūtie dati vairāku gadu ietvaros ir pat labāk salīdzināmi, jo naturālo rādītāju salīdzināšanu netraucē inflācijas procesi.

Visus dažādos pārtikas produktus, kādus patērē iedzīvotāji, statistika apvieno plašākās grupās, pašreiz tās ir 10 grupas (3.tabula). Tabulā ir redzams, ka 1997.gadā I ceturksnī mājsaimniecības, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, salīdzinot ar 1996.gada I ceturksni, nedaudz vai ievērojami mazāk ir patērējušas maizi un labības izstrādājumus, gaļu un gaļas produktus, zivis un zivju produktus, pienu un piena produktus - tātad visas svarīgākās produktu grupas. Nepietiekamais uzturvielu daudzums tika kompensēts, vairāk patērējot taukvielas (sviestu, margarīnu, augu eļļas), olas, augļus un ogas, dārzeņus, kartupeļus, cukuru, ieskaitot konditorejas izstrādājumus u.c.

Samazinājies ir to uzturproduktu patēriņš, kuru cenas pieaugušas straujāk par vidējo pārtikas produktu cenu pieaugumu. Pie šādiem produktierm pieder maize un labības izstrādājumi (cenu pieaugums šā gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, - 1,2 procenti), zivis un zivju produkti (7,4 procenti). Vidējais pārtikas produktu cenu pieaugums bija 4,5 procenti, tas ir mazāks nekā inflācijas pieaugums (9,9 procenti). Salīdzināmajos ceturkšņos lētāki kļuvuši kartupeļi (par 39 procentiem) augļi - 6,4 procenti, taukvielas un pārtikas eļļas par 4,6 procentiem. Rezultātā šo produktu patēriņš ir pieaudzis.

Salīdzinot lauku un pilsētu mājsaimniecības, lauku mājsaimniecībās ir lielāks piena un piena produktu, kartupeļu un dārzeņu patēriņš, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bet mazāks augļu un ogu patēriņš.

Pārrēķinot visus patērētos produktus barības vielu daudzumos un enerģētiskajā vērtībā, jāsecina, ka lauku iedzīvotāji ar pārtiku ir bijuši labāk apgādāti nekā pilsētnieki. To lielā mērā ir nodrošinājusi naturālā saimniecība.

Pašvērtējumi

Mājsaimniecību budžetu statistika reģistrē ne vien faktiskos mājsaimniecību ienākumus, izdevumus un patēriņu, bet arī šo mājsaimniecību subjektīvos pašvērtējumus. Viens no šīs grupas jautājumiem ir: "Kā jūs vērtējat savas mājsaimniecības pašreizējos dzīves apstākļus?" Tiek paredzētas piecas atbildes - ļoti labi, samērā labi, vidēji, samērā slikti, slikti.

Kā ļoti labus savas mājsaimniecības dzīves apstākļus tiklab 1996.gada I ceturksnī, kā arī 1997.gada I ceturksnī vērtēja tikai 0,2 procenti no mājsaimniecību kopskaita. Samērā labu vērtējumu īpatsvars pieaudzis no 2,7 līdz 3,1 procentam, taču joprojām tas ir ļoti mazs. Nedaudz pieaudzis arī viduvējo vērtējumu īpatsvars: no 36,1% līdz 37,5%, kā arī slikts vērtējums no 31,5% līdz 31,8%. Samazinājies "samērā slikti" vērtējums no 29,5% uz 27,4%.

Vērtējumu izmaiņas ir salīdzinoši mazas. Gandrīz divas trešdaļas mājsaimniecību savus apstākļus joprojām vērtē kā sliktus vai samērā sliktus, un nedaudz vairāk kā trešdaļa - kā viduvējus. Tikai katra trīsdesmitā mājsaimniecība izvēlas samērā labu vai ļoti labu pašvērtējumu.

Mājsaimniecību pašvērtējumi krasi atšķiras dažādās sociālās grupās. Vidējs pašvērtējums, salīdzinot ar visu grupu vidējo, daudz izplatītāks ir zemnieku mājsaimniecībās, arī (mazāk izteikts) algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās. Daudz sliktāks par vidējo - dzīves apstākļu pašvērtējums ir pensionāru mājsaimniecībās. Šajā grupā kā sliktus vai samērā sliktus savas dzīves apstākļus ir vērtējušas gandrīz trīs ceturtdaļas mājsaimniecību (4.tabula). Manāmi pasliktinājies dzīves apstākļu pašvērtējums citu mājsaimniecību grupai piederošajām mājsaimniecībām. Pie tām pieder mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu algota darba samakasas, pensijas, ieņēmumu no privātās uzņēmējdarbības un personīgās lauksaimnieciskās ražošanas veidā. Šajās mājsaimniecībās ir augsts bērnu, vecumā līdz 15 gadiem, īpatsvars. Visās apsekojamās mājsaimniecībās tas sasniedz vidēji 20 procentus, bet iepriekšminētajā mājsaimniecību grupā - 35 procentus. Bērni vecumā līdz 15 gadiem un sievietes veido 75% no mājsaimniecības locekļu skaita šajās mājsaimniecībās.

1.tabula

Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums

(naudā un natūrā) un tā struktūra

2.tabula

Latvijas mājsaimniecību patēriņa izdevumi

(naudā un natūrā) un to struktūra

1 Izdevumu grupas ranžētas pēc īpatsvara 1997.g.

3.tabula

Pārtikas produktu patēriņš vidēji

uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kg

2 Ieskaitot sviestu, margarīnu, augu eļļu, speķi u.c.