Saeimas 1997.gada 7.augusta ārkārtas sesijas sēdē

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu reģistrēties deputātus kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 94 Saeimas deputāti.

Izskatām pirmo akceptēto darba kārtības jautājumu. Godātie kolēģi, daru jums zināmu, ka Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka, pamatojoties uz Daiņa Turlā iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš nolicis uz iekšlietu ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Rudītei Leitena i, kura kā pēdējā iestājās Saeimā no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr šī saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu pilnvaras. Pateiksimies Rudītei Leitenas kundzei par darbu, ko viņa veikusi šeit Saeimā. Paldies jums! (Aplausi.)

Tāpat, godātie kolēģi, daru zināmu, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē Saeimu, ka, pamatojoties uz Viļa Krištopana iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz satiksmes ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Pēterim Keišam, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no savienības "Latvijas ceļš" Latgales vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu pienākumus. Tāpat Saeimas vārdā gribētu izteikt pateicību Pēterim Keišam. Paldies jums! (Aplausi.)

Godātie kolēģi, izskatām ārkārtas sesijas otro darba kārtības jautājumu - ziņojumu par Ministru kabineta sastāvu un Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Kā jūs zināt, godātie kolēģi, šā gada 28.jūlijā Ministru prezidents Andris Šķēle iesniedzis Saeimas priekšsēdētājam un Valsts prezidentam šāda veida paziņojumu: "Paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata un pēc analoģijas ar neuzticības izteikšanu Satversmes 59.pantā noteiktajā gadījumā līdz ar to arī par visa Ministru kabineta atkāpšanos." Godātie kolēģi, Saeimas vārdā gribētu izteikt lielu pateicību Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par padarīto politisko, ekonomisko, saimniecisko darbību. Paldies, Šķēles kungs! (Aplausi.)

1997.gada 28.jūlijā Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar rīkojumu nr.4 par Ministru kabinetu noteicis, ka ar šo atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 56.pantam aicinu Guntaru Krastu sastādīt Ministru kabinetu. Vakar, 6.augustā, Ministru prezidenta amata kandidāts Guntars Krasts iesniedza Latvijas Republikas Saeimai iesniegumu, kurā atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 4.panta prasībām paziņo iespējamo Ministru kabineta sastāvu un aicina to celt priekšā Saeimas tuvākajā sēdē.

Godātie kolēģi, Ministru prezidenta amata kandidāta Guntara Krasta iesniegumam Saeimai pievienots ziņojums par Ministru kabineta sastādīšanu, deklarācija par Ministru kabineta darbu, kabineta locekļu biogrāfijas un Saeimas lēmuma projekts. Šajā sakarībā vārds Guntaram Krastam - Latvijas Republikas Ministru prezidenta amata kandidātam. Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts (Ministru prezidenta amata kandidāts). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jūsu ekselences! Dāmas un kungi!

Esmu gandarīts, ka piepildījušās manis iepriekš paustās cerības par ātru valdības sastādīšanu, un jau šodien, kā arī bija solīts, varu jums stādīt priekšā jaunā Latvijas Ministru kabineta sastāvu.

Būtisks priekšnoteikums tam bijusi Saeimā pārstāvēto partiju vairākuma konstruktīva un principiāla rīcība, spēja pārvarēt savstarpējo neuzticību, vienoties un uzņemties politisku atbildību valsts un tautas priekšā.

Es nevaru piekrist un nekad nepiekritīšu tiem, kas uz partijām raugās vienlīdz aizdomīgi gan tad, kad tās nevar par kaut ko vienoties, gan tad, kad tās beidzot to spējušas. Jo gan politiskās diskusijas, gan no tām izrietošie kompromisi ir labākais demokrātijas barometrs. Kompromisu politika ir demokrātijas nodrošinājums, tāpēc bez spējas vienoties tajā ilgi un stabili pastāvēt nav iespējams. Tieši tāpēc esmu pārliecināts, ka uz savstarpēju izpratni un kompromisiem balstīta politisko spēku sadarbība ir labākais veids, kā sekmīgi īstenot visnepieciešamākos valsts dzīves pārveidojumus. Īstenot to, kādēļ es šodien jūs uzrunāju.

Manis vadītās valdības skaidrs un nepārprotams mērķis būs aktivizēt iesāktās reformas tautsaimniecībā, sociālajā sfērā, izglītībā un valsts pārvaldē.

Valdība nelokāmi iestāsies par finansu stabilitātes saglabāšanu un nostiprināšanu. Valdība darīs visu iespējamo, lai paātrinātu Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO.

Valdība nepieļaus valsts politiskā un ekonomiskā kursa maiņu.

Jums priekšā liktais kabineta sastāvs un deklarācija ir tam skaidrs apliecinājums.

Tāpēc gribu izmantot izdevību, lai pateiktos iepriekšējai valdībai un tās vadītājam. Neviens nenoliegs, ka stāvoklis, kādā valsts vadību, ja tā būs lemts, pārņems jaunais kabinets, ir daudz cerīgāks nekā pirms pusotra gada.

Šajā salīdzinoši tik īsajā laikā esam krietni pavirzījušies uz priekšu tajā sūrajā darba un smagu pārbaudījumu ceļā, ko sauc par reformu kursu.

Un spējuši sev pierādīt, ka arī īsa piespiešanās var dot rezultātu.

Tas man dod pārliecību, ka, konsekventi attīstot iesākto, arī tālāki panākumi neizpaliks.

Kaut vai bezdeficīta budžets, šis neatsveramais priekšnoteikums prognozējamai valsts attīstībai.

Lai arī šā gada budžeta izpildes prognozes izrādījušās neprecīzas un gadu, iespējams, nāksies beigt ar nelielu deficītu, tas būs daudz mazāks, nekā mēs pirms pāris gadiem varējām uzdrošināties pat cerēt.

Un galvenais, tas pavisam noteikti ļaus nākošajā gadā patiešām realizēt bezdeficīta politiku.

Partijas, parakstot Valdības deklarāciju, to ir apņēmušās, un es būšu nelokāms sabalansēta budžeta aizstāvis.

Lai nebūtu kā allaž, ka katrs ir par līdzekļu ekonomiju kopumā līdz brīdim, kad sāk uzskaitīt sev nepieciešamos izdevumus.

Par laimi, nav vairs tas laiks, kad budžeta sabalansētība bija cēls, bet bieži nesaprasts un par nereālu uzskatīts mērķis.

Tā ir kļuvusi par vērtību, par kuru sabiedrība pašaizliedzīgi samaksājusi un turpinās maksāt ar ierobežojumiem sociālajā sfērā un citās jomās.

Sabiedrības ieinteresētība un bažas par šiem jautājumiem, mainoties valdībām, mums nepārprotami vēstī - sabiedrība ir pieņēmusi bezdeficīta budžeta ideju, noticējusi tai un nevēlas no tās atteikties.

Sabiedrība sāk izjust pirmos rezultātus šai politikai.

Inflācija samazinās, sāk pieaugt iedzīvotāju reālie ienākumi, aug investīciju apjoms.

Pagaidām tas gan ir lēns, tomēr stabils process, pakāpeniska pensiju, minimālās algas un sociālās palīdzības palielināšanās.

Valdība ir apņēmusies jau nākošajā gadā minimālo algu paaugstināt par 10%, un no šī solījuma mēs neatkāpsimies.

Es zinu, daudzi teiks - šie daži lati, tas taču nav nekas.

Diemžēl vairāk mūsu valsts šodien nevar atļauties.

Protams, reformu laiks nav viegls nevienam, vismazāk jau sociāli neaizsargātajiem.

Tāpēc, pat apzinoties mūsu ierobežotās iespējas, valdības pienākums ir rūpēties par visu sabiedrības grupu interesēm.

Valdībai jāatraisa iespēja aktīvi darboties tiem, kuri to var, un vienlaikus jāpalīdz tiem, kuri nespēj paši par sevi gādāt.

Jo ceļš uz sprausto mērķi - pilsonisku sabiedrību - bruģējams gan ar labvēlīgu vidi visa veida uzņēmējdarbībai, gan ar sociālā atbalsta tīkla veidošanu tiem, ko straujais reformu temps draud atstāt novārtā.

Dažam, lai nostātos uz kājām, vajadzīga tikai neliela palīdzība, citam palīdzēt nāksies vairāk. Sabiedrības uzticība un izpratne ir galvenā reformu izdošanās ķīla.

Virzība iespējama, soli pa solim atrodot vissvarīgākās jomas un projektus, kur ieguldīt valsts investīcijas.

Protams, un es vēlreiz atkārtoju, nemainot nākošā gada budžeta projekta, pamatizdevumu sadalījumu par nozarēm.

Jebkuri papildu izdevumi nozīmētu deficītu vai nodokļu palielinājumu.

Valdības deklarācijā abas šīs iespējas ir izslēgtas.

Tomēr arī šajos apstākļos, kad mums nav iespējams rast nepieciešamos līdzekļus daudzu stratēģisku problēmu risināšanai un pat vairākiem neatliekamiem darbiem, ir iespējama straujāka virzība uz priekšu.

Un tā ir nepieciešamība, jo sasniegtā stabilitāte, cerīgi ekonomiskie un fiskālie rādītāji nav pašmērķis. Tas ir tikai pamats, nepieciešamais priekšnoteikums valsts tālākai attīstībai.

Tāpēc jaunās valdības viens no galvenajiem uzdevumiem būs veicināt ekonomiskās izaugsmes avotus tautsaimniecībā un radīt labvēlīgu vidi to attīstībai.

Pašreizējie iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempi diemžēl neļauj būtiski uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni.

Tautsaimniecības pamatnozaru - rūpniecības un lauksaimniecības - attīstība ir pārāk lēna. Lai gan privātais sektors saražo lielāko iekšzemes kopprodukta daļu un nodarbina apmēram divas trešdaļas darbaspēka, tas nevar radīt vidi un nosacījumus savai attīstībai, likumus regulējošās institūcijas, infrastruktūru un daudz ko citu.

Tas ir valsts uzdevums - padarīt šo vidi pilnīgāku, attīstītāku, uzņēmējam labvēlīgāku. Tieši to jaunā valdība ir iecerējusi darīt - jau tuvākajā laikā pārskatīt uzņēmējdarbību regulējošus normatīvus, turpināt vienkāršot ārējās tirdzniecības procedūras, realizēt eksporta veicināšanas programmas.

Lai pasargātu Latvijas iekšējo tirgu no negodīgas ārvalstu konkurences, tiks izstrādāti antidempinga likumi. Par nozīmīgu darbu šajā pasākumu kompleksā jākļūst arī aktīvai mazā biznesa atbalsta programmas realizācijai. Valdība apzinās, ka tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī sociāls uzdevums sabiedrības vidusslāņa radīšanā.

Sāpīga problēma ir sakaru, satiksmes un energomonopolu tarifu politika. Raugoties nākotnē, es redzu iespēju uzņēmumu sekmīgas liberalizācijas rezultātā šos tarifus samazināt.

Es uzsveru - sekmīgas liberalizācijas.

Tādēļ tiks turpināta šo infrastruktūras objektu privatizācija, vienlaikus pastiprinot kontroli pār to darbību un nodrošinot uz tirgu orientētu cenu un tarifu veidošanos.

Cita problēma - arvien padziļinās ekonomiskās izaugsmes atšķirības starp dažādiem Latvijas reģioniem, pie kā novedusi pēdējo gadu nesabalansētā nozaru un reģionu attīstība.

Nevien izaugsmes līmeņa, bet izaugsmes iespēju atšķirība.

Kā to novērst?

Valdības deklarācijā tam rodama atbilde vairākās sadaļās - gan saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas realizāciju, gan lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, gan ar īpaši atbalstāmo reģionu programmas īstenošanu.

Valdības lauksaimniecības politikas galvenās iezīme - tās ir subsīdijas 3% apmērā un pasākumi kreditēšanas apstākļu uzlabošanai.

Taču deklarācijā nepārprotami formulēta arī prasība turpināt reformu, lai lauksaimniecība ne tikai iekļautos Latvijas nozares struktūrā, bet būtu arī gatava Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas instrumentu ieviešanai.

Neatsverama nozīme tautsaimniecības attīstībā ir satiksmes nozares sakārtošanai - iekšējā transporta tīkla attīstība un transporta sistēmas pielāgotība tranzītprocedūru izpildē.

Būtisks sociāls solis ir valdības apņemšanās nākošajā gadā par 15% palielināt pasažieru pārvadājumu dotācijas.

Ikviena sektora reformā mūsu mērķi ir skaidri - radīt stabilu pamatu nozaru attīstībai un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, saglabājot minimālā pakalpojumu līmeņa garantijas.

Nav mazsvarīgi arī tas, ka tieši izglītības, veselības aizsardzības un arī valsts pārvaldes sistēmas reforma ir reālākā iespēja panākt šajās nozarēs strādājošo būtisku algu pieaugumu.

Neapšaubāmi, ka visas šīs reformas un valsts tālākā virzība skatāma caur Eiropas integrācijas prizmu.

Mūsu uzņēmējiem jau tagad Eiropas Savienības tirgus savos biznesa plānos jāiestrādā kā iekšējais tirgus.

Un otrādi - jāpierod uz Latvijas tirgu skatīties kā uz Eiropas Savienības tirgus sastāvdaļu ar visām no tā izrietošajām kvalitātes, muitas, nodokļu administrēšanas un citām prasībām.

Šī valdība labi apzinās, ka tikai iekļaušanās Eiropas Savienībā var nodrošināt tālāku un neatgriezeniskāku valsts stiprināšanu un izaugsmi.

Nākošais gads būs izšķirošais - vai Latvija būs spējīga kļūt par sarunām gatavu kandidātvalsti, vai vēl uz gadu paliks mīņājoties iestāties gribētāju priekškambarī.

Galvenais, kas mums jāsaprot, - virzība uz Eiropas Savienību nav tikai Latvijas ārpolitikas prioritāte. Tāpēc arī Valdības deklarācijā nav sfēras, kas neparedzētu skaidru un nelokāmu kursu uz Eiropas Savienības standartu ieviešanu - vai tas būtu iekšējais tirgus, muitas procedūra vai grāmatvedība, lauksaimniecības sektora pārkārtošana, vides aizsardzība vai noziedzības apkarošana.

Kļūdās tie, kas integrāciju Eiropas Savienībā uzskata par kaut kādu abstraktu formalitāšu nokārtošanu, par pakļaušanos prasībām, kas mums, Dievs pasarg', varētu vēl kaitēt.

Tikai jāapzinās, ka Eiropas standarta ieviešana, lai cik izsvērta un konsekventa tā būtu, vien neko nedos, ja ar aktīvu rīcību nespēsim iezīmēt savu valsti starptautiskajās politiskajās kartēs, ja nespēsim strikti nospraust savas valsts robežas un nodrošināt to aizsardzību. Tāpēc valdība apņemas jau nākošajā gadā sākt Latvijas austrumu robežas izbūvi. Jo mērķis taču mums ir skaidrs - nākotnē tai jākļūst par Eiropas Savienības austrumu robežu.

Tiesa, ir vēl arī otrs mērķis, varbūt pat grūtāk sasniedzams nekā pirmais.

Tā ir mūsu apziņas veidošana, izpratne par to, kas tad ir mūsu valsts robeža. Vai tā ir tikai svītrainu stabiņu rinda, kur mūs gaida nelaipni muitnieki, garas automašīnu rindas un nebeidzamas formalitātes, vai tā ir tautas un valsts drošas esamības un apziņas līnija?

Es ceru, ka robežapsardzes pāriešana iekšlietu sistēmā attaisnos tās loģisko pamatojumu - robežas kontrole ir iekšējās drošības jautājums.

Jau nākošajā gadā jums būs iespēja valdībai prasīt atskaiti par deklarācijā solīto darbu pie vienotas robežkontroles sistēmas ieviešanas, tāpat par krīžu operatīvā vadības centra izveidi, par noziedzības apkarošanas valsts programmu un citiem darbiem valsts iekšējās drošības stiprināšanā.

Valdība apzinās, ka tikai pasargāta tauta grib un spēj ticēt savai valstij un valsts varai.

Bez šīs ticības arī deklarācijā izvirzītās valsts aizsardzības prioritātes valsts pašaizsardzības spēju vairošana un virzība uz NATO - tautai var palikt tikai tukša skaņa.

Tur jau tā lieta, ka valsts pašaizsardzības spējas - tās nav tikai ailes Budžeta likumā. Tā pirmkārt ir valsts un katra tās pilsoņa griba.

Manis sastādītais Ministru kabinets ir paudis savu gribu, uzņemoties atbildību vadīt valsti un liekot jums priekšā savas darbības deklarāciju.

Tā apzināti tapusi tik detalizēta un konkrēta, lai valdību veidojošajiem partneriem būtu iespējas kontrolēt vienam otru un lai sabiedrība varētu kontrolēt mūs visus. Mēs esam noskaņoti lietišķam darbam, tāpēc arī mūsu darba dienas kārtība ir lietišķa. Turklāt laika ir tikai tik, cik līdz nākošajām vēlēšanām.

Mēs solām tikai to, ko šajā laikā varam izdarīt - vai tie būs iepriekšējo valdību iesāktie darbi, mūsu valdības ieceres vai pamati, ko varam ielikt, lai to turpinātu jau nākamās valdības.

Godātie deputāti! Valdību atbalstošie, valdību kritizējošie! Aicinu jūs uz konstruktīvu sadarbību un vēlreiz lieku pie sirds - mēs esam atpalikuši no laika. Turpretī darāmais ik brīdi nāk klāt.

Tāpēc arī gribu nomierināt tos, kam valdības maiņa šķiet kā nenovēršamas krīzes priekšvēstnesis.

Krīze tuvākajā laikā nav paredzēta. Jo mūsu dienas kārtība ir jau aizpildīta.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Krasta kungam. Atklājam debates apspriežamajā jautājumā. Debatēs pieteicies Andris Rubins , pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Gribētos sākt ar kaut ko tiešām patīkamu, tas ir, ar labām ziņām. No sirds es priecājos par jauno kultūras ministri Ramonu Umbliju, kas ir gudra un stipra sieviete. Par dakteri Jaksonu - veselības ministru - tāpat. Jo vairāk tādi cilvēki būs valdībā, būs cerības sakārtot attiecīgo nozari. Pat tagad deklarācijas 5.2 iedaļa, tas ir, kultūra, ievērojami atšķiras no pārējās deklarācijas satura un formas. Kopumā deklarācija sastāv no frāžainības, klaja populisma, Eiropas Savienības un NATO pieminēšanas vietā un nevietā. Sevišķi te izceļas ārlietas, iekšlietas un aizsardzība. Bet ja tiek piesaukta katra teikuma galā Eiropas Savienība, un par ieiešanu Eiropas Savienībā tad man ir pavisam vienkāršs jautājums - kā ir ar algām skolotājiem, medmāsām, ārstiem, zinātniekiem? Kur ir pensionāru nodrošinājums? Kur ir invalīdu, bērnu un daudzbērnu ģimeņu nodrošinājums attiecīgi Eiropas Savienības līmenī? Ar kuprainiem jārunā kuprainiski. Nīče. Deklarācijas visās sadaļās, izņemot kultūru, ir teikts, ka jāizstrādā programma vai koncepcija likumprojektu stratēģiskās programmas attiecīgajai nozarei līdz zināmam laikam. Tātad valdība līdz šim ir strādājusi vispār bez koncepcijas, programmām un likumprojektiem. Kā izriet no deklarācijas, izteikti pieaugs jau tā lielais birokrātiskais aparāts, jo jāveido ir vadības centri, jauni pārvaldes institūti.

Protams, es kā ārsts, pirmkārt, skatos uz veselību un sociālo drošību. 4. iedaļa. Par veselību ir tikai viens punkts - 7., kas sākas klasiski. Citēju: turpināt uzsākto veselības aprūpes reformu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem vienlīdzīgu, pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Es domāju, ka dakteris Jaksons arī ir bijis vismaz vienā profesora Grigoraša lekcijā, kur viņš vienmēr neaizmirsa atgādināt, citēju: sovetskom sojuze medicina u nas vsem dostupnaja, visoko kvalificirovannaja i besplatnaja . Tulkoju: Padomju Savienībā mums medicīna ir visiem pieejama, augsti kvalificēta un bezmaksas. Te deklarācijā viss ir palicis tas pats, tikai bezmaksas vietā - vienlīdzīga. Grigorašs teica, ka ar šiem trim burvju vārdiem mēs varam iet cauri visai dzīvei, bet tā nebija.

Nākošais, par ko es gribu runāt, ir izglītība. Jau ar pirmo punktu liekas, ka jūs, kungi, esat nokavējuši. Citēju: pārskatīt izglītības programmas un veikt pasākumus, lai veidotu jauno paaudzi par atbildīgiem Latvijas pilsoņiem, kas mīl savu tēvzemi. Vai ir tādi, kas mīlēs savu tēvzemi - ne Eiropas Savienību? Jūs esiet pārliecināti? Varbūt jūs domājat, ka mīlēs tie 15 līdz 20 000 vai vairāk bērnu, kas neiet skolās? Vai varbūt tie nelaimīgie, kas osta līmi, zog, dzīvo pusbadā? Risinājums par skolas vecuma bērnu uzskaites programmu ir izteikts vēlējuma formā, tas ir, lai būtu iespēja apmeklēt skolu. Ko tas nozīmē - būtu iespēja?

Izglītībā jūs esat aizrunājušies arī līdz zinātnei, bet polulistiskā manierē. Tas ir, turpināt augstākās izglītības integrāciju augstskolās un izveidot nacionālās nozīmes zinātnes centrus. Tālāk gan apdomājaties, jo rakstāt: izvērtēt iespēju palielināt finansējumu zinātnē. Vai ir Latvijā zinātne? Un kāda tā ir? To es arī gribētu uzzināt šoreiz kā medicīnas profesors.

Rokraksts visai deklarācijai, izņemot kultūras daļu, ir viens, un līdz ar to ir skaidrs, ka partija, kas veido valdību, ir viena. Un man ir ierosinājums pavisam vienkāršs - Saeimu var un vajag atlaist un rīkot jaunas vēlēšanas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda , frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (TKL). Godājamo Prezidij, godājamie kolēģi! Šodien Latvija ir sagaidījusi nākamo Ministru prezidentu - Guntaru Krastu, domājams, ka šobrīd, kad mēs šeit plenārsēdē izskatām jautājumu par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai, daudzi jo daudzi tēvzemieši, tas ir, partijas "Tēvzemei un Brīvībai" atbalstītāji, uz ielām un mājās sajūsmā plaukšķina plaukstiņas, jo beidzot pie varas ir tikusi tāda partija, kas līdz šim ir sevi saukusi par vienīgās tīrās latviešu partijas, pareizākās nacionālās partijas... Tātad šī partija nu beidzot ir pie varas. Nu ir īstā nacionālā valdība. Nu pilnīgi skaidrs, ka tagad neviens neliegs šiem tēvzemiešiem pildīt un īstenot savu priekšvēlēšanu programmu, visi šķēršļi ir novākti, iepriekš varbūt traucēja Šķēle, bet tagad ir viņu pašu virzīts premjerministrs, un tagad varēs šo priekšvēlēšanu programmu īstenot valsts varas visaugstākajā līmenī. Atcerēsimies dažus "Tēvzemei un Brīvībai" priekšvēlēšanu punktus, piemēram, apturēt pilsonības piešķiršanu okupācijas laikā iebraukušajiem. Nu vienīgi ir interesanti, kā šis punkts saskan ar Krasta Valdības deklarācijā sludināto valdības darba prioritāti - ieiešanu Eiropas Savienībā. Kā to tagad savienos? To būs interesanti redzēt. Cits punkts - noteikt amata ierobežojumus bijušajiem PSKP algotajiem darbiniekiem. Nu vajadzētu laikam tagad saskaitīt, cik bijušo PSKP nomenklatūras darbinieku darbojas tēvzemiešu valdībā un kā tagad tēvzemieši pret viņiem piemēros šo attiecīgo savas programmas solījumu. Nu, piemēram, kas notiks ar bijušo PSKP ideoloģisko sekretāru Gorbunova kungu, kā pret viņiem tagad "Tēvzemei un Brīvībai" premjers Guntars Krasts piemēros kādus mērus? Cits punkts - pastiprināt kriminālatbildību par korupciju. Nezinu, ko tagad "Latvijas ceļš" darīs. Atkal sāksies kāda jezga ap Krištopanu vai kā savādāk? Palielināt ieguldījumus izglītībā, skolotāju algas pielīdzināt ierēdņu algām. Nu visi ļoti labi atceras, cik milzīgu ieguldījumu tur jau izdarīja bijušais izglītības ministrs Grīnblats, kā nu tagad tas viss vēl tiks turpināts? Nodrošināt bezmaksas aprūpi trūcīgajiem, palielināt pensijas... Nu tādi skaisti "Tēvzemei un Brīvībai" programmas solījumi, kurus nu gan tikai ar pilnu jaudu Krasta valdība īstenos. Nu, gaidīsim.

Interesanti vienīgi, kāpēc trīs valdošās partijas izvēlējās šo Guntara Krasta kandidatūru? Kāpēc tieši viņu Ministru prezidenta amatam izvirzīja valdošās partijas? Ir redzams taču, ka Krasts ir pilnīgs pretstats Šķēlem, kurš bija spēcīga un autoritāra personība. Nu vienīgi ar laiku kļuva pašpārliecināts, nepaklausīgs lielajām, valdošajām Saeimas partijām. Par Krastu neviens līdz šim nekā nav teicis. Vienkārši nav bijis par viņu nekas, ko teikt, kā jau par cilvēku, kas ir pazemīgs, bikls, bez saviem uzskatiem, tāds īsti piemērots ielikteņa amatam. Ir skaidrs, ka "Latvijas ceļš", "Saimnieks" piekrita Krasta izvirzīšanai ar skaidri redzamu aprēķinu - Krasts būs paklausīgs premjers pretstatā Šķēlem, viņš netraucēs partiju bosiem un partiju krusttēviem īstenot viņu plānus, respektīvi, pildīt arī kabatiņas uz valsts un tautas budžeta rēķina. Tieši tāds Ministru prezidents valdošajām partijām ir vispiemērotākais priekšvēlēšanu laikā. Viņš vienkārši nevienam netraucēs. Viņš būs tur priekšā, tāpat šeit noburbuļos kādu runu, kā tikko viņš te lasīja Valdības deklarāciju, mierīgi kā tāds putras grāpis pavārīsies, bet nevienam nekādu skādi nedarīs, ar lielajām partijām viņam lielu konfliktu, kā Šķēlem, nebūs, jo tieši tāds ir vajadzīgs - viegli manipulējams, pelēcīgs radījums, bez mugurkaula. Guntars Krasts savu darbošanos sāka ar paziņojumu, ka viņa valdība turpināšot Šķēles valdības darbu, praktiski tajā neko nemainot. Nu tas arī ir saprotams, jo valdības sastāvs arī gandrīz nav mainījies. Mainījies ir tikai Ministru prezidents. Tādējādi jau tagad ir skaidrs, ka ne jau tautas interesēs darbosies šī valdība, tieši pretēji, tā darbosies atsevišķu politiskās un biznesa elites grupējumu interesēs, kuriem, iespējams, līdz šim kaut kādā mērā traucēja Šķēles biznesa intereses. Turklāt jāatceras arī, ka Krasts, tieši tāpat kā Šķēle, ir nācis arī no tā sauktajām biznesa aprindām. Viņš darbojās vairākās firmās kā "Hercogs", "Ranga", "Astra print". Visiem zināms, kā Šķēle kādreiz sāka savu uzņēmējdarbību. Jā, kā puķu tirgonis. To zina visa Latvija. Interesanti, ar ko sācis savu darbību Krasts.

Nesen uz frakciju "Latvijai" zvanīja cilvēki un jautāja - vai prokuratūra ir pārbaudījusi sabiedrībā klīstošās ziņas, ka Krasts esot sācis savu biznesa darbību, izplatot pornofilmas. Ja tas tiešām atbilst patiesībai, tad Latvijas tēls ārzemēs papildus korupcijas skandālam iegūs vēl jaunas negatīvas iezīmes. Pirms dažām dienām kāds ārzemju diplomāts man teica: situācija, kas radusies ar jaunās valdības veidošanu, viņam atgādina pusdienās uz viena šķīvja pasniegtas desiņas ar putukrējumu. Vienā galda galā sēž "Latvijas ceļš" ar bijušo PSKP ideoloģisko sekretāru Gorbunovu priekšgalā, otrā galda galā - patriotisko saukļu klaigātāji, skandinātāji tēvzemieši, kas vēl nesen uzturēja itin draudzīgas saites ar bēdīgi slaveno Le Pena nacionālo fronti Parīzē Francijā. Nu tā izskatās no malas.

Taču patiesībā Latvijai būs valdība, kas kalpos kā klasisks piemērs tam, kā politmafija iekārtojas varas sedlos. Pēc sicīliešu parauga tā Latviju jau sadalījusi interešu sfērās, interešu apgabalos. Šobrīd mēs piedzīvojam Latvijas izpārdošanu vairākās jomās, un it sevišķi šeit ir palīdzējusi "Tēvzemei un Brīvībai", lai Latvija no jauna atkal kļūst par ārzemju koloniju. No tās vides taču nāk bijušais ekonomikas ministrs Krasts. Kā ekonomikas ministrs Krasts ir līdzatbildīgs par Latvijas papīrrūpniecības izputināšanu, iztirgošanu par grašiem. Krasts ir līdzatbildīgs, ka ārzemēm iztirgotas Latvijas nacionālās bagātības - Latvijas meži, ūdeņi, zvejsaimniecības, Latvijas lauksaimniecība. Tas mūsu valstij ir neiedomājams zaudējums. Ir skaidrs, protams, ka Krasta valdība šodien tiks apstiprināta, mums jau ir sava pieredze vēl no Valsts prezidenta vēlēšanu laikiem, kā tas tiek panākts gluži kā vergu tirgū, kad tiek pirkti un pārdoti deputāti, viņu balsis. Tas ir tāds Latvijas "guvums". Pirkts Latvijas Valsts prezidents kā nācijas kauna traips, jauna valdība, kas sadala Latviju interešu sfērās. Gluži līdzīgi kā Sicīlijas mafija. Šis Ministru prezidents Krasts drīzāk atgādina paklausīgu gubernatoru, kam svešas varas uzticējušas un iecēlušas viņu pārvaldīt jauno koloniju, kurai ir dots vārds "Latvija". Koloniju, kuru svešas varas izmanto kā tirgu savām precēm un saviem ražojumiem. Vietējām precēm nav iespēja konkurēt ar tiem vai stāties tiem līdzās. Atgādinu vēlreiz: jaunais Ministru prezidents ir bijušais ekonomikas ministrs, kas ir tieši līdzatbildīgs par izveidojušos situāciju.

Ir redzams arī tas, ka šī jaunā valdība nebūs stabila valdība. Nākamā valdības krīze jau ir paredzama. Šī valdība vienkārši "klibos" līdz nākamajām vēlēšanām tikai ar vienu domu. Kā pašiem vēl kaut ko materiālā veidā iegūt, kā vairot savu turību. Tāpēc Tautas kustība "Latvijai" uzskata, ka jāveido tāda valdība, kas spētu īstenot patiesu nacionālu politiku, proti, politiku, kas atbilst tautas un valsts interesēm. Mēs uzskatām, ka valdībai ir nekavējoties jāveido pretkorupcijas policija, jo vai tad tiešām mēs gaidīsim, kad Latvija kļūs par korumpētāko valsti pasaulē? Valdībai jādara viss iespējamais, lai radītu jaunas darba vietas, izstrādātu sociālās programmas, bet šajā Krasta Valdības deklarācijā rakstītais ir tikai atsevišķu saukļu līmenī. Deklarācijā ne vārda nav teikts par valsts pamatresursu - mežu un ūdeņu - aizsardzību. Šobrīd mēs tiešām piedzīvojam dramatisku Latvijas bagātību iztirgošanu ārzemēm. Vienīgi iekļaujot šos minētos Latvijas nācijas attīstībai nepieciešamos nosacījumus, valsts valdības darbībā iespējama patiesa nacionāla politika, nevis saukļos klaigājot, kā to dara "Tēvzemei un Brīvībai". Šāda politika, kā piedāvā Krasta koalīcija, Tautas kustībai "Latvijai" nav pieņemama, tāpēc Tautas kustība "Latvijai" balsos pret Guntara Krasta valdības apstiprināšanu un aicina arī citus deputātus to darīt.

Sēdes vadītājs. Kostandas kungs, jūs esat pārkāpis Kārtības ruļļa 74.panta noteikto, ka nedrīkst lietot apvainojošus izteicienus. Gribu izteikt jums piezīmi par to.

Nākamā runās Ilga Kreituse , pie frakcijām nepiederoša depu-tāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Ekselences! Vispirms es šajā zālē gribētu noņemt eiforiju, kas valda pār deputātu galvām, ar ideju, ka nu jau mēs esam atjaunojuši valstī demokrātiju. Tas man atgādina tautā plaši zināmo saukli, kad zaglis skrien pa priekšu pūlim un sauc: "Ķeriet zagli!" Lai pats netiktu sodīts. Šādi varētu raksturot šo situāciju, jo es gribu teikt vienu, ka ne jau Andris Šķēle grāva Latvijas demokrātijas pamatus, bet viņš vienkārši bija ļoti labi apguvis tās metodes, ko viņam mācīja trīs Saeimas lielākās frakcijas - "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai" un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Viņš vienkārši realizēja praktiski to, ko jūs viņam caur Sadarbības padomi likāt. Darīja tikai nedaudz labāk, nekā jūs to protat izdarīt, nekā jūs to protat pasniegt. Tāpēc uzskatīt, ka šodien tiek atjaunoti demokrātiskie pamati un tie netiek grauti Latvijā, ir mīts, ar kuru mēs varam dzīvot neilgu laiku.

Es jums pateikšu četrus galvenos pamatpunktus, kas ir tie, kas grāva Latvijas demokrātiskās republikas pamatus un turpinās tos graut un ko drīz ierakstīs jau kā hrestomātiskus politoloģijā, mācīs skolās un studentiem.

Pirmais. Sadarbības padomes izveidošana kā Saeimas aizstāvja struktūras darbība, kas ir paralēla un vienlīdzīga jau labi zināmai politbiroja darbībai sociālisma iekārtā, kad partijas sanāk savās struktūrās, lai nodiktētu izpildvarai - Ministru padomei vai Kabinetam, kas ir jādara. Šobrīd šī Sadarbības padome ir ieguvusi jaunu pakāpi, samazinot premjera tiesības valdības lēmumos un diktējot šo partiju savienību. Tas pārkāpj ne tikai Latvijas Satversmi, bet tas ir pamata princips, kas grauj un parāda, ka Latvijas Saeima šādā izpildījumā, kā to interpretē trīs lielās valdībā esošās partijas, Latvijā ir kļuvusi par nevajadzīgu. Jo lēmums tiek pieņemts Sadarbības padomē, un pēc tam tiek ātri savākts parakstu skaits, ka debates vairs nav vajadzīgas, ka debates ir tukša pļāpāšana, jo Sadarbības padome ir pieņēmusi savu lēmumu. Bet mēs esam aizmirsuši to, ka Saeima ir bijusi tā, kas ir glabājusi demokrātiskās Latvijas pamatus.

Nākamais. Partiju bezatbildīgie paziņojumi, ka mēs neatbildam par ministriem, ko apstiprina valdība. Par viņiem atbild tikai tā partija, kas viņus izvirza. Nē! Latvijas Republikas Satversmē ir ierakstīts, ka deputāts, nevis partija atbild par savu balsojumu un visi kopā un katrs atsevišķi atbild par savu "jā" vai "nē" teikšanu. Un to jau jūs, cienījamie kolēģi, pārliecinājāties tad, kad lielākā daļa teica: "Mēs neatbildam par Vasiliju Meļņiku, mēs tikai nospiežam pogu, lai izpildītu "Saimnieka" gribu." Un pēc tam mēs visi kopā atbildējām par valdības krīzi.

Nākamais. Likumu pieņemšana, kas ierobežo Latvijas Republikas pilsoņu politiskās tiesības, un pēc tam to nepildīšana, ja šis likums attiecas uz Saeimas deputātiem. Divi gadi prokuratūrā atrodas dokumenti par Saeimas deputātu un met uz viņu smagu aizdomu ēnu, bet nekas netiek darīts, lai šī lieta izbeigtos. Un lai šīs aizdomas no atkal no jauna apstiprināmā izglītības ministra noņemtu. Nekas neinteresē šeit nevienu. Likums ir, lai tas attiecas uz tiem, kuri nav deputātu vidū.

Un pēdējais. Vissmagākais no tiem, kas gatavojas, ir jaunie vēlēšanu likuma grozījumi, kuros vispārībā Latvijas demokrātijā noslauka kājas.

Un vēl es gribu redzēt, kā pēc šodienas uzticības balsojuma valdībai nacionāli noskaņotie spēki balsos par politisko ierobežojumu saglabāšanu vēlēšanu likumā. Tad kurā brīdī jūs esat godīgi? Vai tad, kad jūs balsojāt pret okupācijas sekām, vai tad, kad jūs apstiprināt ministrus, lai paliktu paši savos krēslos?

Runājot tālāk par to, kas ir izdarīts Valdības deklarācijā. Valdības deklarācijā nav izdarīts tas, ko visvairāk gaidīja cilvēki, kam šeit vajadzēja būt. Tas ir, kaut minimālas norādes uz to, ka Latvijā kaut nedaudz uzlabosies sociālā situācija un kaut nedaudz uzlabosies reālais algu līmenis, it īpaši izglītības darbiniekiem.

Ir iets vēl tālāk. Es tikko kā saņēmu no Finansu ministrijas oficiālus datus par naudas summu, kas ir paredzēta pedagogu algām 1998.gadā. Tāpēc es atļaujos, iepriekš saņemot piezīmi, no šīs tribīnes pateikt, ka Izglītības ministrija savā deklarācijā, kas ir ierakstīta, atklāti melo, jo šeit ir ierakstīts, ka tiks paaugstinātas pedagoģijas darbinieku algas. Uz šo brīdi 1998. gada budžetā ir paredzēts pedagogu algu samazinājums, nevis paaugstinājums. Tas jau, cienījamie kolēģi, kas gatavojas realizēt šo deklarāciju, jums ir ļoti smags pārmetums, un es domāju, ka jūs tik vienkārši to šoreiz garām nepalaidīsit.

Tāpat kā visi ieraksti par bērnu laimību un par to, kā tiks atbalstīta māte, atduras pret vienu citu nosacījumu - noraidījumu Labklājības ministrijā un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Iespēja mātei, ja nestrādā, audzināt bērnu mājās līdz 3 gadu vecumam, un par viņu tiek nomaksāts sociālais nodoklis no minimālās algas. Arī tas, izrādās, ir bijis par smagu, un lai tie bērni paliek, kur grib! Tikko arī šodien saņemtā citā izziņā: Latvijā ir izveidojusies situācija, ka nevar ne Izglītības ministrija, ne arodbiedrības atbildēt vispārībā, cik Latvijā ir bērnudārzu, kuros var atdot bērnu līdz trīs gadu vecumam. Šādas statistikas nav, jo šie mazie nevienu neinteresē.

Un pēdējais smagākais pārmetums valdībai, kas arī galu galā lika mūsu partijai izdarīt secinājumus par šīs valdības perspektīvu, ir tāds, ka, mūsuprāt, Valdības deklarācijai vajadzēja sākties bez visām sadaļām ar vienu teikumu: "Valdība apņemas vistuvākajā laikā atgriezt iedzīvotājiem nozagtos 3 miljonus, kas pārskaitīti it kā Lihtenšteinas bankai. Valdība uzņemas atbildību par valsts uzņēmuma "Latvenergo" veikto mahināciju, kuras rezultātā ir ap-zagti Latvijas Republikas iedzīvotāji." Bet šodienas reālā situācija, izrādās, ir savādāka. Valdības sastāvā par ekonomikas ministru tiek apstiprināts Latvijas Republikas 6.Saeimas deputāts, kurš realizēja valsts pilnvarnieka funkcijas valsts uzņēmumā "Latvenergo", mēs Latvijas valstī esam šodien aizmirsuši vienu vispārēju patiesību. Valstī par valsts uzņēmumu atbild valdība un valdības nozīmētas personas. Tātad līdz ar to topošais ekonomikas ministrs ir personīgi atbildīgs par to, kur palika 3 miljoni, kas veica šo akciju.

Es gribētu, lai Sausnīša kungs iznāk šeit tribīnē un godīgi pasaka: "Es kā valsts pilnvarnieks nezināju, ka top šāds līgums. Es kā valsts pilnvarnieks, kuram bija jāseko "Latvenergo" darbam, nezinu, kā tas tika realizēts, un man nebija nekādas informācijas."

Es tikai gribu piebilst vienu, ka Kriminālkodeksā, un Bišera kungs konsultēs Sausnīša kungu, ir paredzēts cits pants. "Ja rodas zaudējumi vai kaitējumi tāpēc, ka cilvēks ir pavirši pil-dījis savus dienesta pienākumus, iestājas tieši tāda pati atbildība. Rezultātā es jums gribētu atkārtot un pateikt tādu lietu, ka mēs daudz Darba partijas valdē spriedām - atbalstīt, neatbalstīt, kā būt, kā nebūt. Bet saņemot šīs atbildes par to, ka reāli Latvijā sociālajā sfērā nekas netiek izdarīts un ka šis minimālās algas paaugastinājums par 3,8 latiem neatbilst nekādiem ekonomiskajiem kritērijiem valstī, ņemot vērā to, ka Latvijā izglītības darbinieku algām 1998.gadā ir paredzēti mazāk līdzekļu nekā 1997.gadā, un reāli tas noved pie izglītības darbinieku, visu rangu izglītības darbinieku algu samazinājuma tāpēc, ka valdība savā deklarācijā nav paredzējusi atgūt 3 miljonus un atdot tos tiem cilvēkiem, kuriem tā ir nozagusi, jo valsts uzņēmums, es jums vēlreiz atkārtoju, ir valdības pārziņā, un valdība par to atbild ar savu pilnvarnieku, kas tur strādā. Darba partijas valde uzskata par neiespējamu atbalstīt šo valdību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns , pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man gribētos sākt savu runu ar sentenci: "Peldēja pa jūru kuģis uz gaišo tāli. Pēkšņi sacēlās komanda un pārmeta kapteini pār bortu. Un tad komanda nolēma, ko darīt, vai vēlēt par kapteini to, kam ir spalvainas rokas, lieli kulaki vai cietas pieres. Pie reizes vēl uzvilka "Jautro Redžeru" - galvas kausu ar diviem kauliem. Protams, beigās ievēlēja jungu, jo junga ir visērtākais, viņš daudz nevar runāt pretī un beigās var pakārt, ja nekur nenokļūst." Tas man atgādina šodien šo jauno valdību, kas mums tiek piedāvāta. Kad es ienācu šajā zālē, es skatos, ka šajā zālē ir divas durvis. Iespējams, vienas būs domātas vairākumam, un otras būs domātas opozīcijai. Jo tāpat kā cienījamā vairākuma partijas ļoti skaisti runāja. Tāpat arī kandidāta kungs skaisti runāja. Man ļoti interesē tas, ja jūs labi viens otru vairāk kontrolēsit, vairākuma partijas, pēc tam it kā sabiedrība kontrolēs jūs. Man ir jautājums: Krasta kungs, vai jūs bijāt tik ļoti aizņemts, lai nevarētu atrast laiku un tikties ar parlamenta pārējo grupu pārstāvjiem. Laikam jūs, Krasta kungs, un arī valdošas partijas kā saskaitījāt uz kalkulatora - ir 68 balsis, tad jums vairāk neinteresē pārējo partiju un arī tautas pārstāvju viedokļi, jo mēs pārstāvam šeit tautu. Piedodiet, Krasta kungs, tomēr jūsu partijas boss - Grīnblata kungs - bija nedaudz kulturālāks savā laikā. Tāpat arī Čevera kungs, nerunājot par Šķēles kungu, kurš bija slims un atrada iespēju.

Jā, mūsu domas jūs var neinteresēt. Jūsu domas mūs var neinteresēt vai arī jums var neinteresēt mūsu domas. Bet ir arī pieklājības norma. Ja šī valdība tiek izveidota jau uz pirmajiem nepieklājības momentiem pret tautas pārstāvjiem, tad es domāju, ka par kaut kādu pieklājību pret tautu runāt jau vispārībā ir nenopietni. Man ir ļoti žēl, ka cienījamais Šķēles kungs vairāk nelasīs savas skaistās runas. Un es gribētu atkal, lai mums nebūtu garlaicīgi atcerēties savā laikā bija tāda pasaka vai stāsts, ko Šķēles kungs mīlēja atcerēties, par Vinniju Pūku. Tad Vinnijs Pūks arī gāja pie trusīša ciemos un iesprūda tanī alā. Iespējams, ka Krasta kungam nebūs kā Vinnijam Pūkam jāiesprūst kaut kur. Viņš varēs tikt cauri visur. Bet es nezinu, vai šī "tikšana cauri" būs tas labākais Latvijas tautai. Tādēļ es, cienījamie kolēģi, pat nezinu. Var jau arī kā kolēģi piedāvāja - balsot pret šo valdību, gan aicināt atlaist Saeimu. Bet redziet, man ir tāda sajūta, ka es vispār nevaru piedalīties šinī teātrī. Jo ne mans viedoklis, ne arī manu vēlētāju viedoklis nav, izrādās, vairākumam interesants. Viņiem tas nav vajadzīgs. Es uzskatu to, un tādēļ es gribētu arī aicināt opozīciju nebalsot vispār. Lai cienījamie kungi ar savām 68 balsīm godīgi nobalso, uzņemas pilnu atbildību un priecājas. Jo opozīcijas vieta, vai arī citādākas domas nevienu šeit neinteresē. Un, ja šādā veidā mēs arī tālāk domājam darboties, tad, iespējams, vispārībā mums kādi 28 vai 30 deputāti vispār šeit nav vajadzīgi. Var jau mūs vispārībā patiešām kaut kur beigās nolikt, un tā, nu pa reizei, ja kaut kur gribas pasaukt, lai iznāk ārā un pasaka kaut ko. Ja tāda ir šī mūsu valsts politika, un, Krasta kungs, ja jūs tā taisāties proponēt, vai jums neliekas, ka jūs beigās saņemsit ne tikai šķelšanos, kā ir tagad - pastāvīgie iedzīvotāji un pilsoņi, bet pat tos pilsoņus sašķelsiet. Jo jūsu valdībai neinteresē pilsoņu problēmas, ko mēs pārstāvam. Ko tad jūs īsti pārstāvat, Krasta kungs? Patiešām, laikam būs jautrais Rodžers. Vienīgais man jānovēl, cienījamie no vairākuma kolēģi, nobalsojiet, lai jautrais Rodžers sāktu savu ceļojumu ar galvaskaulu un diviem kauliem, tikai nekariet jumtu par ātru, lai pienāk jaunais laiks, kad mēs sasniegsim varbūt jauno krastu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie tautas priekšstāvji! Paši augstākie! Brīžam ir tāda sajūta, ka jūs esat aizmirsuši, no kurienes mēs esam cēlušies, un kā mēs te, augstajā namā, esam nokļuvuši, un esam aizmirsuši, kāds ir mūsu īstais pamatuzdevums, kam mēs kalpojam. Man ir ļoti grūti. Man ir kauns. Kur vien es speru soli, cilvēki, tie mazie, nāk klāt un uzdod pēc būtības vienu jautājumu - ko jūs tur darāt?! Cilvēki ir nikni līdz pēdējam. Viņi kliedz: "Kā jums nav kauna!"

Augsti godātie tautas priekšstāvji! Vai mēs esam kļuvuši nejūtīgi un nedzirdīgi, ka nenojaušam, kas notiek ar to vienkāršo cilvēku, no kura mums ir jāsaņem nodokļu dienišķā deva. No kura mēs saņemam ministru un deputātu algas. Var izsūkt, kalpināt pacietīgo latvieti, zemnieku, bet nedrīkst viņu muļķot līdz augstākai bezkaunībai. Viņi man kliedz un prasa: "Kur ir tas augstais bauslis - viena taisnība un viens likums visiem." Tas, kas šodien cels Krištopanu ministra amatā, pats kritīs. Jā, sauciet viņus par mazajiem cilvēkiem, sauciet viņus par reņģēdājiem vai dēvējiet par muļķiem, bet jūs no viņiem kritīsiet, tapsiet noraidīti kā turpmākie tautas pārstāvji. Jūs domājat, ka tauta visu ātri aizmirst? Cilvēki man ir pateikuši: "Tu pasaki visiem pārējiem, ka mēs neko neesam aizmirsuši un neaizmirsīsim, lai netur mūs par muļķiem. Mēs nebalsosim vairs ne par "Latvijas ceļu", ne par "Tēvzemei un Brīvībai"." Un vēl viņi man prasa izskaidrot, kāpēc visi, pat nejēgas, ar tādu neatvairāmu spēku, gandrīz fanātiski laužas uz augstajiem ministru amatiem: "Nu pasaki, kas tur ir par meduspodiem. Vai tad nepietiek ar deputāta algu?" Jā, es arī nesaprotu, es nemāku viņiem atbildēt. Kādi medus podi vai kāda zelta muca tik ārkārtīgi pievelk deputātus uz ministru amatiem? Jā, man šajā sakarībā nāk prātā Kalnbērza kunga teiktais vasaras sesijas noslēgumā. Kalnbērzs sacīja tā: "Ja mēs pieņemtu likumu, ka ministriem turpmāk nemaksā algu nemaz, un viņiem vēl būtu pašiem ik mēnesi jāpiemaksā tur 3 vai 500 lati no savas kabatas, arī tad kandidātu būtu pāri pārēm un lauztos uz šo amatu."

Par ko tas liecina? Acīmredzot ir kādas citas naudas āderes, kādi citi labumi, kādi naudas ventiļi. Jo es šaubos, vai patriotisma dēļ vien šodien tik aizrautīgi upurētos šajā grūtajā darbā. Citēšu augsti godātā tautas pārstāvja Induļa Bērziņa radio jeb televīzijā teikto: "Krištopans ir labs ministrs. Kāpēc lai viņš nevarētu būt atkal par ministru?" Jā, varbūt tiešām labs ministrs, bet viņš nav labs cilvēks, nav godprātīgs, nav vīrišķīgs. Jā, Krištopana kungam trūkst vienas galvenās īpašības - kauna. Korupcijas skandāla sākumā tautas priekšstāvis augsti godātais ministrs Vilis Krištopana kungs dusmīgs un aizvainots visiem skaļi un ultimatīvi gandrīz paziņoja, ka, ja prese nebeigs runāt par viņu Antikorupcijas likuma sakarā, es aizbraukšu no šīs stulbeņu zemes. Nu labi, es varbūt neizteikšos, cik tas ir ļauni pret zemi, pret tautu pateikt, ja tas tā būtu pateikts, ka Krievija ir stulbeņu zeme, tad mums būtu politisks skandāls, bet savā zemē mēs tā varam visu ko paciest. Bet es ne par to. Krištopana kungs šeit mūsu priekšā atvainojās par neapdomīgi izteiktiem vārdiem. Bet ziniet, man nāk klāt, vienalga, cilvēki, un atkal un atkal tie paši mazie, un vaicā: "Ko jūs darīsiet ar Krištopanu?" Un viņi saka: "Ja tu esi tik augstā amatā un esi reiz pateicis, ka es darīšu tā un tā, es aizbraukšu, tad neatkāpies no saviem vārdiem tādā amatā. Visas tautas priekšā tu nedrīksti atkāpties no saviem vārdiem, lai cik tas arī nepatīkami pašam būtu, jo tad tev cilvēki vairs neticēs arī turpmāk, tad ir cauri. Tas ir mūžu vecs likums." Bet Krištopana kungs pietaisa aizvien lielākas negantības "Latvijas ceļam". Tas ceļš nu tagad ir tik glumš un slidens, ka uz tāda apvienotā ceļa kritīs arī pārējie citi partiju līdzgājēji un blakusgājēji. Man jautā cilvēki: "Nu, kas tas par apbrīnojamu spēku Krištopanam, kādi dārgumi slēpjas Krištopana somā? Kāpēc citiem ministriem bija jāaiziet par tiem pašiem pārkāpumiem no saviem amatiem, bet Krištopanam nē? Vai Krištopans ir iekašājis kādu zelta mučeli ministrijas pagrabos, ko varēs izrakt tikai tajā gadījumā, ja paliks ministra amatā, bet, ja netiks, tad partijai un Krištopana kungam zelta mučele pagalam." Visiem ir redzams, ka augsti godātais tautas priekšstāvis Krištopana kungs nu ir inficējis ar bezkaunību visu "Latvijas ceļu". Pa kādu bezkaunības slideno ceļu tagad tālāk ies "Latvijas ceļš"? Vai jūs citi arī viņam pievienosities?

Šajā sakarā es mums visiem un arī Birkava kungam lūdzu - ņemiet vērā viselementārāko patiesību. Ir bezcerīgi no tautas prasīt, lai tā būtu godīgāka par saviem vadītājiem. Es atkārtoju, jo daudzi neklausās. Ir bezcerīgi no tautas prasīt, lai tā būtu godīgāka par saviem vadītājiem.

Es gribu vērsties pie Krasta kunga. Man nav nekas pret Krasta kungu. Es viņu ļoti maz pazīstu, bet, ja mans ierosinājums negūs saprāta atbalstu un netiks atbalstīts, man nebūs citas iespējas kā kopumā tomēr arī balsot pret šo valdību. Bet es ceru, ka neizpratne un bezkaunības aizstāvēšana negūs virsroku. Absolūti nekas ļauns nenotiks valdībai, ja mēs tagad Krištopana kungu neapstiprināsim par satiksmes ministru, atcerēdamies, ka viens likums - viena taisnība visiem. Un valdību apstiprināsim bez šī viena ministra, līdzīgi kā bija jau domāts valdību apstiprināt bez kultūras ministra. Kultūras ministra vietā šis tukšums būs satiksmes ministra vietā uz kādu laiku.

Es atceros, ka sākotnēji tieši frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāti izteica viedokli, ka uz jaunās valdības ministru posteņiem nevajadzētu pretendēt Antikorupcijas likuma skartiem ministriem, kaut arī šis pārkāpums būtu formāls. Tāpēc es ceru uz frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" atbalstu šajā balsojumā, un es ceru, ka arī pārējo partiju vadītāji neuzspiedīs saviem biedriem obligāto balsojumu. Jo tas katrai partijai dos plus punktus un pat lielus plusus. Arī pašam "Latvijas ceļam" tas kaut nedaudz palīdzētu izkļūt no pašreizējā strupceļa. Un katrs, kas šajā balsojumā spiedīs podziņu, lai atceras, ka gods un taisnība ir augstāka par visu.

Es, lūk, tagad iesniedzu Prezidijam savu priekšlikumu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 133.pantu ierosinu Saeimas lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam" balsot pa daļām - atsevišķi balsojot par satiksmes ministra amata kandidātu Vili Krištopanu."

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (TKL). Godātie kolēģi! Vispirms es, nepierasti, ka opozīcijas pārstāvis, frakcijas "Latvijai" pārstāvis, izsaku klusu prieku par to, ka neredzu vairs jūsu sejās nopērta suņa izteiksmi, kāda bija tad, kad jūs gatavojāties pieņemt lēmumus pēc diktāta, ko jums diktēja viens cilvēks, kuru, kā jūs zināt, "Lauku Avīze" apzīmēja par tīģeri, savukārt apzīmējot mūs visus, ne tikai jūs, par pērtiķiem vai mērkaķiem. Varu teikt tikai to, ka tādi feldfēbeļi, kas komandēs, vēl atradīsies gan Latvijā, gan ārpus Latvijas robe-žām. Tā ka esiet uzmanīgi. Nekļūsim atkal par mērkaķiem!

Dziesmas par bezdeficīta budžetu, kā zinām, ir tīrais absurds. Apstākļos, kad represētiem un nacionāliem partizāniem netiek izmaksātas kompensācijas jau vairāk nekā gadu, faktiski divus gadus. Kad draud ar dzemdību namu slēgšanu, kad jau ir slēgta Nacionālā bibliotēka uz veselu mēnesi līdzekļu trūkuma dēļ. Bet mums oficiāli paziņoja, ka budžeta deficīta nav, vai arī ir pārpilde par 30 miljoniem. Mēs zinām, ka ir vesela rinda likumu, kas nav izpildīti tikai tāpēc, ka nav līdzekļu, bet ir bezdeficīta budžets. Mēs zinām arī to, ka nav bērnu pabalsti četrus gadus indeksēti. Šajā jautājumā nekas nav grozījies. Mēs zinām, ka dzimstība arvien samazinās, un tika pieņemti reizē seši likumprojekti, kas bezdeficīta budžeta dēļ prasīja vēl ierobežot līdzekļus bērnu atbalstam, un šobrīd jaunā valdība, kā redzam pēc deklarācijas, neko uz labo pusi nedomā grozīt. Gluži otrādi, pašas it kā nacionālākās partijas pārstāvis, kas būs tagad Ministru prezidents, savā deklarācijā ir vistrūcīgāko punktu ierakstījis par demogrāfiju, tātad šim nacionālajam cilvēkam absolūti nerūp latviešu tautas nākotne. Kā jūs to vērtēsiet, tas būs ļoti interesanti, jo demogrāfija... ir paredzēts tikai... demogrāfijai ir paredzēts tā, ka līdz 1998.gada 1.janvārim izstrādāt plānu demogrāfijas apstākļu uzlabošanai. Atgādināšu, ka trīs iepriekšējās valdības, sākot ar Gaiļa valdību, pieņēma līdzīgu programmu, un pat Gaiļa valdība pieņēma vispilnīgāko programmu, un vienmēr ir tikai izstrādāt pasākumus līdz tādam un tādam datumam. Un neskatoties uz to, ka stāvoklis šajā jautājumā ir kritisks.

Tad jautājums par likumu ievērošanu. Šī valdība, cerams, ievēros vairāk likumus, bet mēs zinām, ka likumu neievērošana ir tradīcija, sākot ar pirmo Šķēles nomināciju, ka tika pārkāpta Satversme un tika viltots nominācijas dokuments. Pēc tam regulāri tika Satversme pārkāpta 81.punkta kārtībā, izdodot noteikumus ar likumu spēku, absolūti pat nepieminot to punktu, ko prasa šis punkts, ka jābūt ir neatliekamai vajadzībai. Tik tālu ir aizgājusi, tā teikt, nihilistiskā attieksme pret likumību, ka šobrīd Vili Krištopanu, kas ir pārkāpis, cik man zināms, deviņos gadījumos formāli Antikorupcijas likumu, atkal mēs nominēsim par satiksmes ministru, un mēs te visi skatāmies uz sejām, šobrīd es skatos, ka viens otrs varbūt jau ir nokaunējies. Mēs te runājam par demokrātijas atjaunošanu un turpināsim eleganti demokrātijas pārkāpšanu pavisam vienkāršās lietās paši šeit uz vietas. Un mēs zinām vēl to, ka arī mūsu ārlietu speciālisti, kuru darbs ir zem katras kritikas tāpēc, ka Eiropa nezināja pareizos datus par Latviju, kas gan par to atbild, ja ne ārlietu resors. Un šis ārlietu resors ir sagādājis mūsu Valsts prezidentam balvu no Starptautiskās juristu biedrības, balvu par demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu Latvijā, lai gan, kā jau es minēju, prezidents pārkāpa Satversmes 52.pantu, pats neatrazdamies Latvijā, nominēja Andri Šķēli, par kuru bija pietiekoši kompromitējošu ziņu. Nominēja nelikumīgi, pats nebūdams ar prezidenta pilnvarām. Un vēl šo dokumentu viltoti uzrakstīja, ka ir sastādīts Rīgā, lai gan pats atradās Frankfurtē. Šis prezidents tagad tiek apbalvots ar demokrātijas un juristu tiesiskuma ievērošanas balvu starptautiskā mērogā. Vai tālāk vairs varam iet? Un mēs te priecīgi ievēlēsim jauno valdību, neko nezinot par to, kas ir darīts iepriekš.

Par "Latvijas ceļu", kuru, paldies Dievam, prese beidzot pa-manījusi kā ne visai labu partiju, es varu teikt tikai tik daudz, ka šis ārlietu ministrs, kas sagādāja Latvijai daudz nepatikšanu gan uz Austrumiem, gan uz Rietumiem, paliek šajā valdībā, vēl dabūja vārdu pie kritizēšanas, iepriekšējās valdības kritizēšanas. Un paliek valdībā vēl "Latvijas ceļa" lielākais likumpārkāpējs Krištopana kungs. Es tikai gribu brīdināt, vai "Latvijas ceļš", kā runā daži, jau pārorientē savus cilvēkus uz sociāldemokrātiem, un izies tā, kā izgāja pēc Tautas frontes - citā sarakstā, ar citiem lozungiem, vai arī viņi nepadomā par to, ka tiešām tauta, kā Eniņa kungs teica, neaizmirsīs un par "Latvijas ceļu" vairs nebalsos kā par partiju, kura ir sevi diskreditējusi. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tautas kustība "Latvijai" neatbalsta šodien apspriežamo valdību, jo jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka tā nespēs rast izeju no valstī pastāvošās krīzes un bezcerības.

Valdošie politiķi ir vienojušies savā starpā par ietekmes sfērām, bet valsts un tautas izdzīvošanas un attīstības būtiskās intereses atkal ir palikušas ārpus valdības uzmanības loka, tāpat kā tas bija abu iepriekšējo Šķēles vadīto valdību laikā. Korupcijas un noziedzības uzplaukuma problēma Latvijā šodienas kungus neuztrauc, tādēļ nav nekādi efektīvi pasākumi paredzēti, lai ar masīvu spēku tūlīt un nekavējoties pieteiktu karu šiem parazītiem mūsu valsts attīstības miesā un dvēselē. Šodienas kungus neuztrauc katastrofālais bezdarba stāvoklis atsevišķos mūsu valsts reģionos. Tā, piemēram, Latgales vārds visā deklarācijā minēts tikai vienā vietā un arī sakarā ar perspektīvu programmu, kuru nu tagad kungi veselu gadu izstrādās. Vai jūs vispār dzīvojat Latvijā, šodien Latvijā? Vai arī jūs esat tikko nokāpuši no mēness? Kur pasākumi investīcijām Latgalē un citos īpaši atbalstāmos reģionos? Kur nodokļu atlaides šajās teritorijās? Deklarācijas teksts par šiem jautājumiem ir ciniski vienaldzīgs.

Lasot šo Valdības deklarāciju, ir skaidri redzams, ka tajā nav atradusies vieta pašam galvenajam, kas ir ikvienas patiesas politikas augstākais mērķis un motivācija. Šajā deklarācijā un valdības darba programmā nav atradusies vieta cilvēkam ar viņa rūpēm, centieniem, sirdsapziņu, taisnības izjūtu, ar viņa cilvēcisko cieņu un garīgām un materiālām vajadzībām šīs cieņas nodrošināšanai. Nekur nevienā vietā šajā deklarācijā nav minēti vārdi "cilvēka cieņa". Vai cilvēka cienīga dzīve jebkādā šo vārdu locījumā. 14 lappušu garajā tekstā tikai ar grūtībām var atrast kādas trīs vietas, kurās vispār minēts vārds "cilvēks", bet nav jau brīnums, pašreizējai valdošai elitei vārdi "cilvēks" un "cilvēka cieņa" ir tādi kā lamu vārdi, kurus nedrīkst pat izrunāt, jo paša cilvēka cienīga esamība un pastāvēšana mūsu sabiedrībā ir pretrunā ar šodienas varas kungu interesēm. Ja mēs runājam par cilvēka cieņu, tad jādomā arī, kā to nodrošināt ikvienam mūsu sabiedrības loceklim, ikvienam cilvēkam mūsu valstī, bet tas nekādi nav savienojams ar to, ko iecerējuši varasvīri. Tas taču liktu ieraudzīt, ka daudzi cilvēki mūsu valstī dzīvo tālu aiz nabadzības robežas un aiz bezcerības robežas un viņiem vajadzīga pilnīgi konkrēta palīdzība. Un tas liktu saprast, ka tautas labklājība nav vienāda ar visu atsevišķo tautai piederošo indivīdu labklājības jeb bagātības summu. Viens bagāts miljonārs nenozīmē tautas labklājību, tautas labklājība prasa cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un iespējas apmierināt savas pamatmateriālās un garīgās vajadzības ikvienam cilvēkam no šīs tautas.

Ko darīt ar cilvēkiem, kas dzīvo uz bada robežas? Kā pārvarēt bezdarbu? Kā novērst Pensiju likuma radītās netaisnības un pārtraukt tālāk to uzkrāšanos? Kad beidzot tiks pamatos izlabots pašreizējais netaisnīgais Pensiju likums, kas līdz ar nulli nolīdzina visu cilvēka darba mūža ieguldījumu un padara cilvēka pensiju atkarīgu tikai no dažu pēdējo gadu veiksmes vai neveiksmes? Es saprotu, ka šos jautājumus augstie kungi nemaz nedomā risināt. Augstos kungus arī acīmredzot neuztrauca lielais abortu skaits, kas pārsniedz dzīvi dzimušo bērnu skaitu. Vai tā mēs rūpējamies par savas tautas nākotni situācijā, kad mirstība Latvijā gandrīz divkārt pārsniedz dzimstību? Vai šeit tomēr nebija vietā kāda sociāla programma - palīdzība jaunajām māmiņām - arī tām, kas ir vientuļas, lai viņas nebūtu izmestas uz ielas kopā ar bērnu, ja tas nāktu pasaulē? Atbildes sniegtas netiek. Ko dārgā valdība domā darīt ar arodizglītību valstī? Acīmredzot šai valdībai arodizglītība būs tikpat mazsvarīga kā iepriekšējai, ja jau nekāda politika šajā jomā deklarācijas līmenī izvirzīta netiek.

Kādas būs valsts attiecības ar Baznīcu, ar tradicionālajām reliģiskajām konfesijām un dažādām sektām, kas šobrīd vairojas kā sēnes pēc lietus? Un visas piesaka savas tiesības uz reliģiskas organizācijas privilēģijām. Kā būs ar valsts atbalstu Latvijai tradicionālo konfesiju ticības mācību stundām mūsu skolās? Nenoliegsim taču, ka tieši tradicionālās baznīcas ar savu garīgo un tikumisko bagātību ir tās, kas var iedot stabilus morālus orientierus, stabilas pamatvērtības mūsu jaunatnei šodienas tik sarežģītajos apstākļos un, mīksti sakot, neviennozīmīgajā sabiedriskajā vidē. Tas ir valstiski svarīgs uzdevums, un tas ir uzdevums, no kā atrisināšanas ir kritiski atkarīga mūsu kā valsts pastāvēšana nākotnē. Mēs varam uzcelt savu valsti tikai uz stabiliem garīgiem un tikumiskiem pamatiem, un tāpēc ir vajadzīgi cilvēki, kas respektē šos pamatus un ir gatavi savā praktiskā darba ikdienā sekot tiem, nesot arī nepieciešamos upurus. Tomēr valsts un Baznīcas attiecības ir palikušas vispār ārpus šīs Valdības deklarācijas, par tām nav teikts pilnīgi nekas, ne vārda par ticības mācību skolās, ne vārda par valsts politiku reliģijas jomā. Nav ko piebilst, lielisks komunisma tradīciju turpinājums, jo tālāk no visa, kas garīgs, jo labāk, bet apakšā tik skaisti zem šīs deklarācijas rindojas visu valdību atbalstošo frakciju paraksti, arī kristīgie demokrāti turpat iekšā vienā maisā, ka tik pie siles.

Varam iet tālāk. Valsts politika zinātnes jomā. Tagad, kungi, lūk, izvērtēs iespēju palielināt finansējumu zinātnei. Nezinātājs var neievērot to, ka šis patiesībā ir liels solis atpakaļ no iepriekšējās Valdības deklarācijas, kurā zinātnes finansējumu pilnīgi konkrēti tika apsolīts pakāpeniski palielināt līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd šis skaitlis nepārsniedz 0,27% pēc vislabvēlīgākās statistikas. Attīstītās valstīs tas ir vairāk nekā 3%, Austrumeiropai puslīdz ciešams līmenis būtu 1%, bet valdības demisija, notika veikla mahinācija, un arī šis pussolītis, ko tika mēģināts spert uz priekšu, tagad tiek atsperts atpakaļ. Kungiem nerūp tas, ka pilnvērtīga valsts attīstība nav iespējama bez savas zinātnes, un tā nenotiks nekad, ja mūsu gaišākie prāti par savām darbavietām izvēlēsies ārzemes. Bet tā diemžēl ir valdības politika, kas to veicina un dzen mūsu valsti postā.

Vērtējot Valdības deklarāciju kopumā, var teikt, ka tā ir pilna ar neskaitāmām koncepcijām, plāniem, kas mīņājas visu laiku uz vietas un nevar novirzīties no nulles punkta pozitīvu pārmaiņu iedzīvināšanai. Likumprojekti, kas jāiesniedz Saeimā līdz nākamā gada 1.jūlijam un kas vispār nebūs jāiesniedz, ja valdība sagāzīsies jau nākamā budžeta veidošanas laikā, bet cilvēki gaida rīcību, cilvēkiem sāp netaisnības un pārestības, pret kurām lielajiem kungiem cietas sirdis. Lielie kungi raksta deklarācijā, ka būs tādi likumi, kurus valdība ievēros, acīmredzot domājot par to, ka citus likumus tā varēs neievērot. Es šeit domāju Lauksaimniecības likumu un šo opozīcijas doto priekšlikumu par 3% subsīdijām. Tas tiešām ir ierakstīts deklarācijā, ka valdība ievēros šo likumu. Bet tad ir jautājums, ko jūs domājat darīt ar citiem likumiem? Un tiešām ir sāpīgi lasīt šādas lietas valsts augstākā pārvaldes orgāna pamatdokumentā. Kādu cieņu pret likumu jūs, augstie kungi, gribat sagaidīt no vienkāršā cilvēka, ja jūs paši pret likumu izturaties ar tādu cinismu un ignoranci? Un es negribu tiešām novēlēt savai valstij un tautai tādu valdību, kas strādā pēc šīs deklarācijas. Es negribu novēlēt savai tautai tādu valdību, kas pilna ar veciem komunistiem, kas nu jau bez slēpšanās iznākuši no pagrīdes. Es negribu novēlēt savai tautai tādu valdību, kuras ministri nevar savās biogrāfijās trīs vārdus gramatiski pareizi vienā teikumā savirknēt. Jūs apskatieties šos dokumentus. Ir kauns. Un es negribu arī tādu Ministru prezidentu, kas savā biogrāfijā skaidrā latviešu valodā raksta, ka viņš, lūk, esot Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas alternatīvais governors. Nu ļoti latviski vārdi! Un man ir kauns to politiķu vietā, kas kādreiz gāja aiz nacionāliem un patriotiskiem lozungiem, bet tagad ir nodevuši visu. Kompartijas nomenklatūra valdībā - sīkumi, nav pieminēšanas vērts! Pretkorupcijas likuma pārkāpumi - sīkumi! Tautas sāpes un cerības- sīkumi! Ka tikai iet savs bizness. Ir pilnīgi skaidrs, ka nākamās valdības laikā netiks pārtraukts iepriekšējo valdību īstenotais sociālais genocīds pret latviešu tautu un pret visu Latvijas tautu, un tāpēc Tautas kustība "Latvijai" nevar atbalstīt šīs valdības veidošanu.

Mēs esam pateikuši skaidru iespējamo risinājumu pašreizējai ieilgušai politiskās varas krīzei, faktiski nepārtrauktai politiskās varas krīzei, un tās ir jaunas ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Tautas vairākuma viedokļa ignorance nevar vilkties bezgalīgi. Vienreiz ir jāpasaka - pietiek! Tautas kustība "Latvijai" balsos pret šo valdību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu, kurā viņi ierosina turpināt 7. augusta sēdi bez pārtraukuma. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Runāt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par to, ka turpinām sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 13, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais debatēs runās Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, kolēģi! Mēs jau tagad atkārtoti taisāmies apstiprināt vienu valdību. Es jums gribētu atgādināt, ka, kad mēs gājām vēlēšanās, mēs katrs taisījām savu tēlu, ar kuru mēs pievilinājām balsis, un tikām Saeimā. Es gribu ticēt, ka mēs tam tēlam un tiem solījumiem centāmies kalpot līdz pat tai dienai, kad mēs pirmo reizi mūsu bijušo premjeru Šķēli iecēlām valdībā ar mūsu programmu, ar mūsu kopoto programmu. Mēs ticējām, es ticēju šim kungam. Bet tad viņš kļuva par īstu kungu, par virskungu, un trīs mēnešus vēlāk atnāca pilnīgi ačgārna programma. Mēs visi balotējāmies gandrīz ar tiem pašiem vārdiem, ar ko tēvzemieši balotējās: mēs aizsargāsim latviešu tautu, viņas mantu, nebūs lielās privatizācijas, nepārdosim zemi. Un šis virskungs atnāca un apgrieza visu otrādi.

Bet tagad mēs esam no viņa tikuši vaļā. Paldies Dievam! Es ceru, ka mēs esam. Es ceru, ka Dievs viņu sodīs par to, ko viņš ir tautai izdarījis. Bet tas lai paliek Dieva ziņā. Bet tagad mums ir iespēja atkal paņemt to tēlu, to solījumu svēto, ko mēs devām tautai, un to pildīt. Bet mums... it kā man stāsta, ka labākais un spējīgākais no tēvzemiešiem, kuram Leopolds Ozoliņš dziļi ticēja un tic vēl šodien, un tur jau tā traģēdija, ka mūsu tauta grib ticēt tiem, kas mēs šeit esam, un mēs viņus atkārtoti un atkārtoti noliekam vietā. Un Guntars Krasts mums šodien sola to pašu sociālo un ekonomisko politiku, to pašu tautas izlaupīšanu, kas ir notikusi, lai tā notiek tālāk. Un es saprotu, ka mēs, vairākums, jau esam apsolījuši, ka mēs par viņu balsosim.

Es tagad prasu tiem no mums, kas Šķēles kunga pirmajā laikā cīnījās par laukiem. Kā mēs drīkstam balsot par šito turpināšanu un to pašu sociālo un ekonomisko politiku! Es šodien nopirku puslitru minerālūdens par 25 santīmiem un vienu litru pienu par 20 santīmiem un saprotu, ka fasējums maksā gandrīz tikpat daudz. Kā mēs, tautas lauku aizstāvji, ar kuriem es balotējos, kā mēs varam balsot, lai turpinātu šitādu politiku, kas mūsu laukus ir novedusi uz ceļiem. Es redzu Krasta kungā kaunu, kad es skatos uz viņu. Es zinu, ka viņš dziļi sakaunējies, bet kaut kāda vara pār viņu valda. Es saprotu arī, kāpēc Krištopana kungs šeit paliek un stāsta, ka viņam ir lieli parādi, un pat stāsta, kas tos parādus tur. Es saprotu, ka mēs visi esam tik dziļi ieāķēti, ka mēs it kā nevaram darīt pareizo lietu. Pareizā lieta būtu darīt, kā Krištopana kungs ieteica iepriekš... un solīja darīt - braukt prom. Braucat prom, pirms mums būs jūs jāliek tiesā par to, ko jūs mūsu tautai darāt. Tas ir nevajadzīgi un tik ļauni.

Man nāk prātā nesen sarunas ar vairākiem cilvēkiem, kas izdzīvoja Sibīriju, un kā viņi stāstīja, ar kādu prieku viņi gāja uz Kurzemes katlu un kā viņi tomēr ar goda sajūtu tika vesti uz Sibīriju, kā viņi satikās un nolēma, ka tie, kas ir vecākie, ies nedrošākos un grūtākos darbos, lai jaunākie varētu izdzīvot. Un es skatos šeit uz tām sirmgalvām, kas šeit ir. Ko mēs darīsim, ko mēs upurēsim, lai mūsu tauta varētu izdzīvot? Lai mūsu jaunie varētu izdzīvot. Mums ir tik grūti to pogu nespiest. Kas jums kait? Es skatos uz tiem cilvēkiem, kuriem es gribētu ticēt. Uz Krasta kunga komandu, uz tēvzemiešiem un brīvībiešiem, kas taisa to tēlu, ka viņi aizstāv tautu. Dažs pat meža brāļus bruņoja, cits bija cietumā vai ko... it kā Helsinku grupas vadītājs, cits atkal brīvprātīgi pareizā laikā ņemšot bisi un iešot cīnīties un vadīšot lauksaimniekus. Un ko jūs darāt pēc balsošanas par vienu un to pašu? Mīļie kungi, padomājiet, ko jūs šeit darāt? Vai tad mūsu simtu dzīvības ir vērtas mūsu tautai? Kāpēc jūs gribat kļūt par politiskiem līķiem? Es skatos, ka smaidāt, Sinka kungs. Kas stāsta citiem, ka es kritu Dieva priekšā Strasbūrā, kad mēs iegājām baznīcā, ka tas it kā nepareizi. Dievu nedrīkstētu lūgt. Viņš smējās, kad es viņam lūdzu, lai viņš atmin, kad viņš sūtīja puišus Latvijas mežos uz nāvi ar angļu dotiem ieročiem. Nu varbūt nevajadzīgu nāvi... bet viņi tomēr ticēja un cīnījās. Un tanī pašā garā iesim uz priekšu un cīnīsimies par to, kas mums ir palicis!

Es nebalsošu par Krasta kungu. Es viņam apsolīšu vienu lietu. Ja viņš sāks atminēt, kāpēc viņu un viņa komandu ievēlēja, es viņu atbalstīšu pat līdz manai nāvei. Sākat šorīt tos, kas sodīja mūsus.... necel viņu par tavu biedru. Tev nav tāda taisnība, nav tādu tiesību to darīt. Neturpini tautas iznīcināšanu. Izglīto mūsu bērnus. Nerunā muļķības, mēs nevaram ieguldīt viņos, ka mums kaut kas trūkst. 500 gadus atpakaļ mēs bijām Eiropas spēcīgākā daļa hercoga Jēkaba laikā. Un kas mēs tagad esam? Mēs izpārdodamies. Un kā mēs izpārdodamies? Mēs atņemam īpašniekam zemi Kundziņsalā, lai iedotu citam privātīpašniekam, lai viņš varētu kļūt bagāts. It kā tiesas varu... Tās nekaunības, kas šeit notiek, es esmu... man ir stāstīts, kā Šķēles kungs un Zīles kungs brauca un stāstīja, kā jāprivatizē šito firmu, lai iedotu daļas tam un tam, un tam, citādāk Privatizācijas aģentūra to nedarīs...

Mums no šitiem vienu procentu, kas mūsu tautu pārvalda un ved uz iznīcību, mums no viņiem jāatkratās. Un jautājums ir - kā. Es vienreiz ticēju, ka 53 no mums bija gatavi stāties Tālavas sardzē un rīkoties pret šitiem melnajiem spēkiem. Es nezinu, vai mēs esam desmit palikuši. Bet mēs pagaidām vēl esam izkaisīti. Bet šito ļaunumu, kas pār mums ir, ir jābeidz. Es pievienojos Kostandas kungam un citiem, kas saka, iesim pie tautas. Jūs, politiskie līķi, jūs tagad domājat, ka esat tik baigi svarīgi, jums jāsaprot, ko tauta par jums domā... jūs negribat klausīties, jūs negribat redzēt, kas notiek. Jūs tik priecīgi viens otru... stāvat un smaidāt šitā un tā... cik lepni, ka jūs esat lielāku mašīnu un lielāku amatu dabūjuši. Bet kas ir tautai? Es nesaprotu, kā jūs bijāt audzināti, kādi jums draugu pulki, kādas jums ģimenes, kā jūs skatāties spogulī. Es to nesaprotu. Kurš tad ir svēts, ko jūs tautai solījāt, kad jūs balotējāties, Krasta kungs, jeb tas, ko Šķēles kungs mums uzspieda, kad mēs tagad it kā esam no viņa vaļā. Kas ir svēts jums, Krasta kungs? To, ko "Tēvzemei un Brīvībai" solīja, jeb to, ko Šķēles kungs uzspieda. Kas ir svēts - mūsu tauta jeb viņas iznīcība? Kas jums ir svēts, ja kaut kas ir svēts? Ir aizstāvēt nacionālo garu svēts vai ir svēts pacelt Kaksīša kungu augstā amatā? Kas jums ir svēts? Kāpēc no jūsu valdības puses neviens nenāk un nepasaka, kas ir svēts?

Inflācija 7 procenti. 9 procenti nākošgad. Kurš skolotājs, kurš dakteris, ārsts ir ar mieru palikt tanī cilpā, ko viņam uzlika visas jūsu valdības? Ja jūs tagad uzņematies politisko atbildību, saprotat, ka tā mafija, kas sākās ar Godmani un Repši vēl vietā, ka tā vēl pār mums valda. Krasta kungs, paņemiet Repšes kungu un Godmaņa kungu un izkārtojiet, ka viņus tiesā par to naudu, ko ar vagoniem izsūtīja uz Krieviju, lai finansētu labāk banku "Baltija". Kas jums kait? Jūs nezināt tās lietas? Jeb jūs vienkārši gribat noklusēt un iet uz priekšu, un jums ir uzdevums, kas ir jāturpina. Kas jums kait? Es skatos sirmgalvjos, kuriem es gribētu kā cilvēkiem ticēt. Kas jums kait? Kas kait jums, kas ar manīm balotējāties kopā? Mēs aizstāvēsim laukus. Ej, piens, ir pusi vērts fasējumā kā ūdens. Un jūs neesat vainīgi? Un tos ierobežojumus, kur mēs it kā tik sīvi izcīnījām, ka būs lēnāk tie PVN nodokļi uz laukiem un tā tālāk. Tos tagad Krasta kungs apsola, ka tos atvieglinājumus viņš izvāks. Totāla nāve mūsu tautai ir nolemta. Pa Internetu meitenes meklē draugus un iespēju precēties ārzemēs. Tie, kas tiks izskoloti, nepaliks šeit uz šitādām algām, un neviens no mums nespēs noturēt mūsu īpašumu tanī nabadzībā, kas mums tiek spiesta virsū.

Mums ir ļoti mazs laiks palicis, lai atmodinātos. Un tai atmodai labāk būtu sākties šeit, jūsu sirdīs un jūsu balsojumā. Bet varbūt tas būs 7.Saeimas vēlēšanās. Bet es ceru, ka tad jūs, Krasta kungs, un citi zinās, ka viņiem jānopērk biļete un jābrauc prom, ja viņš turpinās to programmu. Bet, Krasta kungs, jums ir iespēja. Mēs gribam jums ticēt. Es gribu jums ticēt. Es gribu ticēt tam Krastam, kas stāvēja tautas priekšā vēlēšanu laikā. Es gribētu ticēt tai programmai, ko jūs tad parakstījāt. Es gribu tam ticēt! Man ir ļoti grūti ticēt, jo jūs jau noliedzat to programmu, jūs ņemat Šķēles kunga apvērsuma programmu, tautas iznīcināšanas programmu. Nekaunīgi uzbāzto programmu, kuru viņš uzbāza mums ar kukuļiem, ko viņš spēja dot mūsu cilvēkiem ar amatiem šur, tur un it nekur. Vienīgais legālais, kas drīkst kukuļot Saeimu, ir Ministru prezidents. Es lasu ar lielu prieku, ka tikko ir iecelts atkal viens ārzemnieks Rīgas ostas valdē, 900 latu mēnesī, vai viņš ierodas vai ne uz to vienīgo valdes sēdi. Par kādiem pakalpojumiem tautai? Kādas spējas šim cilvēkam ir ostas ziņās? Un tie ir kukuļi, Šķēles kungs. Un saprotiet, ka to tauta zina, ka to mēs zinām. Tās augstās algas, tās vietas, ko jūs dodat, ko jūs devāt, lai uzbāztu mums nekaunīgu programmu. Tie bija kukuļi. Bet tagad, Krasta kungs, ko jūs darīsit? Atkratīsities no šitām nejēdzībām jeb turpināsit šito tautas nodevību. Un viņa ir tautas nodevība. Nodevība ir nedarīt to, ko apsolīja, darīt pretējo. Un man ir ļoti vienkārši pa-teikt, ja jūs turpināsit šito Šķēles kunga nodevību, tad jūs esat tautas nodevējs. Un ikkatrs no jums, kas balotējās citādi un tur-pinās to programmu, ir neapšaubāmi pēc vienalga kādas vārdnī-cas - tautas nodevēji un politiski līķi. Domāsim, ko mēs darīsim, un nebalsosim nemaz. Veidosim valsts krīzi un iesim pie tautas!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie ko-lēģi! Es neesmu lasījis visu deklarāciju, tāpēc es runāšu tikai par ārpolitisko sadaļu. Un man ir daudz jautājumu Krasta kungam un Birkava kungam. Lasot ārpolitiskās sadaļas 3.punktu, ka katrs ministrs savā nozarē ir atbildīgs par to, lai tiktu izpildīta un atbilstoši Eiropas Savienības komisijas izteiktajiem norādījumiem papildināta Latvijas nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā, izlasot šo punktu, es gribu jautāt, kas, Krasta kungs, šo koordinēs? Jums pašam nebūs laika, un Birkava kungs šodien, manuprāt, ir ceļams daudz, jeb viņam būtu jādod lielākas pilnvaras, lai viņš varētu tieši šo darbu veikt un koordinēt. Mans priekšlikums būtu, ka Birkava kungam jeb ārlietu ministram vajadzētu būt Ministru prezidenta biedram. Tad es pieņemu, ka ārlietu mi-nistrs var attiecīgos ministrus sasaukt uz attiecīgu sēdi, apspriest tos jautājumus, kas skar ārpolitiku un integrāciju Eiropas Savienībā. Jo citkārt, kā tas tiks darīts? Es neredzu mehānismu.

Nākamais - 6.punkts. Veicināt Latvijas diplomātisko klātbūtni visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas nozīmē atvērt vēstniecības jeb konsulātus. Mans jautājums, Krasta kungs - vai valdībā budžetā tam ir paredzēta nauda? Cik es zinu, tās naudas nav. Tad kāpēc tāds teikums? Varbūt te vajadzētu vairāk runāt - attīstīt goda konsulātu institūcijas, kas nemaksā naudu, bet uzrakstīt, ka mēs tagad vērsim vaļā vēstniecības jeb pārstāvniecības Eiropas Savienības valstīs, nozīmē vienkārši tukšu frāzi. Jo es zinu - jums tās naudas nav.

Tālāk. 10.punkts - iestāšanās NATO ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Turpināt ārpolitisko darbību Latvijas dro-šības stiprināšanā. Es domāju, ka Jundža kungs, sēžot šeit, zālē, jeb lasot šo frāzi, domā - bet kā tad es to darīšu iekšpolitiski? Vai tas, ko prezidents saka, ka no 0,6% tagad no budžeta tiks atvēlēts vismaz 1%, vai tas ir izdarīts? Ja tas nav izdarīts, tad tā ir vien-kārši tukša frāze. Kam tā ir domāta? Ārpasaulei? Ko mēs šeit maldinām? Tad varbūt vajadzētu tā arī godīgi pateikt, ka visa mūsu iestāšanās NATO ir pagaidām paralizēta tikai tāpēc, ka mums nav naudas. Jo ārpolitikā, es domāju, sen jau viss ir pateikts. Visa pasaule zina, ko mēs tur gribam. Ko mēs gribam sasniegt.

Tālāk nāk, manuprāt, ļoti nozīmīgs punkts - 14.punkts - turpināt labu kaimiņattiecību veidošanu ar Krieviju un Baltkrieviju. Pirmais man jautājums - kāpēc šis punkts ir nr.14, ja mēs ļoti labi zinām, ka labas kaimiņattiecības ar Krieviju ir gan viens no noteikumiem integrācijai Eiropas Savienībā un NATO. Paņemsim kaut vai Baladūra paktu un paanalizēsim, ko tas pieprasa. Varētu teikt, kāda tur nozīme - punkts 14. vai punkts 15. Bet es zinu - diplomātijā šīm lietām pievērš uzmanību - ļoti nopietni jautājumi. Un es domāju, ka, ieliekot šo punktu kā nr.14, pat neatrodot šim punktam vietu pirmajā desmitniekā, mēs jau uzreiz krieviem pasakām to patiesību, ka mēs būtībā nevaram neko uzlabot ar Krieviju. Pirmkārt, mums nav to labo attiecību. Diemžēl ne Šķēles kungam, ne Ulmanim tā arī neizdevās darbības laikā aizbraukt uz Maskavu un runāt ar saviem kolēģiem. Tas pats nav izdevies arī ārlietu ministram. Tad vispirms jautājums - kur ir tās labās attiecības? Kam mēs to mēģinām iestāstīt? Jo mēs visi labi saprotam, lai mums būtu labas attiecības ar Krieviju, mums ir jāizpilda viens noteikums - mums ir jāmaina Pilsonības likums un mums ir jāmaina naturalizācijas programmas gaita. Uz šo jūs, kolēģi, neesat gatavi, un jūs to labi zināt. Un es arī nesaku, ka tieši šī punkta dēļ tagad būtu jāizraisa valstī krīze un tā tālāk. Es nerunāju par to. Bet, ja šī punkta nav, tad nebūs ne integrācijas Eiopas Savienībā, un tas, ka mēs tagad runājam par iespējām decembrī, tā ir vienkārši sevis mānīšana. Jo nekas nenotiks, ja nenotiks kādas izmaiņas tieši šinī punktā. Tāpat arī mūsu sadarbība ar NATO ir paralizēta tieši šī punkta dēļ, un vēl jo vairāk mūsu attiecības ar Krieviju.

Tālāk. Es lasu 15.punktu. Veikt nepieciešamos pasākumus, lai noslēgtu robežu līgumus ar Lietuvu un Krieviju, ievērojot Latvijas nacionālās intereses. Es saprotu, ja šis būtu izlaists un uzrakstīts "ievērojot starptautisko tiesību principus", tā ir cita lieta.

Tālāk seko vēl viens šedevrs - "valsts tiesisko pēctecību". Būtībā godīgi būtu uzrakstīt "Abreni". Un mēs zinām, cik tā ir šausmīgi liela problēma. Tātad redziet, šeit divos punktos ielikts viss, kas apgāž vispār visus mūsu galvenos ārpolitiskos centienus. Bez kuriem mums būs arī ļoti grūti izpildīt mūsu iekšpolitiskos uzdevumus, jo būtībā visi šie punkti lielā mērā nozīmē arī investīcijas. Tā ka es redzu šinī ārpolitikas deklarācijā ļoti lielas problēmas. Un es arī saprotu, ka jūs esat būtībā tādā paralizētā situācijā. Jūs neko tur nevarat mainīt. Tad vismaz, Krasta kungs, ieceliet Birkava kungu par savu vietnieku, lai vismaz viņš var kontrolēt tos ministrus, kas var kaut ko izdarīt likumdošanas sakārtošanā, lai vismaz kaut kāds mājas darbs tiek veikts. Pārējās, tās ir visas, piedodiet, bet tukšas frāzes, vai kā kādreiz bija - paaugstinātas sociālās saistības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kristīgo demokrātu savienība bija vienīgā partija, kas atbalstīja Šķēles valdības saglabāšanu un atbalstīs arī turpmākās valdības darbu. Esam pastāvīgi un prognozējami savā politiskajā darbībā. Uz mums var paļauties. Turam vārdu un pildām solījumus, nemainām frakcijas, nesvaidāmies no kreisās uz labo un no labās uz kreiso pusi. To mūsu pilsoņi lai zina un ievēro. Pie šīs līnijas mēs turēsimies. Es gribētu tomēr veltīt dažus atzinīgus vārdus bijušajam premjeram. Pelts viņš ir daudz šinī namā. Viņš tomēr spēja vadīt četru atšķirīgu politisko spēku veidotu valdību. Ilgāk, nekā sākumā to cerēja, ka tas tā būs. Turpināja reformas, stabilizēja budžetu. Šķēles politiskais darbs īstenībā saskanēja ar Rietumeiropas kristīgo demokrātu politikas līniju. (Zālē troksnis.) Jā! Proti, šī līnija ir...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, kaut arī kādam ir iebildumi pret Kļaviņa kunga tekstu, es lūdzu uzvesties pieklājīgi.

P.Kļaviņš. ...veicinot reformas, kārtojot atbildīgu likumdošanu, gādāt par saimniecisko uzplaukumu valstī, jo vienīgi no tā ir iespējams radīt bāzi sociālajai sfērai. Vienīgi no tā. Nevis tikai no pārdalīšanas. Nevis tikai no prasīšanas, nevis tikai no žēlošanas, bet radīt sociālajai sfērai bāzi, kultūrai bāzi, izglītībai un zinātnei, to var tikai valsts ar attīstītu saimniecisko darbību. Un šinī virzienā vadīja Šķēle šo valdību un sekmīgi vadīja. Un to pat ir atzinušas visas partijas. Vismaz kas sadarbojās. Un palasiet, lūdzu, laikrakstus. Jūs sastapsities ar lielu atzinību no mūsu pilsoņu puses bijušajam premjeram Šķēlem. Jūs varat pārstāvēt citu viedokli. Protams, jums nav izdevīgi to atzīt, bet tā tas bija un ir.

Tad vēl ko es beidzot gribētu teikt. Šinī punktā mums nebija konflikta ar Šķēli, un viņš pat nemēģināja radīt konfliktu starp Kristīgo demokrātu savienību un citām partijām. Es nepamanīju. Es esmu šinī laikā un telpā cilvēks, bet man ar šādu parādību nebija jāsastopas. Pietiks. Mēs uzskatām, ka krīzi jāpārvar. Iesāktais darbs jāturpina. Mēs atbalstīsim balsojumā Guntara Krasta valdību. Visi. Un būsim atbildīgi par mums uzticēto valdības darba nozari. Kristīgi demokrātiskā savienība ir atbildīga par Latvijas aizsardzības sfēru un turpinās šo uzticēto atbildību attaisnot.

Šajā sakarībā ir tikai jāmin, ka vairākkārt uzsvērto Latvijas drošības saistību ar pievienošanos Ziemeļatlantijas aizsardzības organizācijai pagaidām neatrisina skopais budžeta atvēlējums 0,66% Latvijas aizsardzības spēku pilnveidošanai. Mūs neņems nopietni, ja tas tā paliks, bet par to būs daudz ko domāt.

Bet es gribu veltīt arī dažus vārdus mūsu ļoti aktīvajai un skaļajai opozīcijai. Maniem mīļajiem kolēģiem, kas sēž opozīcijas krēslā un jūtas ļoti labi, jo viņi zina, ka vislabāk viņi atrisinās visus jautājumus, viņi izcels tūlīt valsti no jebkuras krīzes, viņi uzvarēs noziedzību, viss tas ir labs, veicams. Es brīnos, ka viņiem neparādījās svētuma aura virs galvas, šeit runājot.

Zināt, ko vēl es gribētu jums ieteikt. Pamācieties drusciņ kaut ko par demokrātiju. Tā Sadarbības padome, tas ir gluži demokrātisks veidojums, gluži demokrātiska koalīcija. Kā jūs varat aizliegt jebkurai frakcijai - vai tās būtu trīs, četras vai piecas frakcijas - sanākt kopā un veidot kopu politiku. Vai tā nebūtu demokrātija?

Un vēl kas. To labāko es vienmēr paturu beigās teikšanai. Es iesaku šai šķidrajai opozīcijai vienreiz nodibināt arī vienu opozīcijas sadarbības padomi. Nu tas reiz būtu veicams, lai taču neatkārto mūžīgi un atkal tos pašus populistiskos saukļus. Lai nerunā "pa logu laukā", kā Rietumos to saka, ka cilvēks vairs nerunā priekš auditorijas, bet gan priekš publikas, par kuru viņi cer, ka to kāds dzirdēs un izvērtēs: "Lūk, cik tie ir taisnīgi! Cik tie ir gudri! Cik tie ir atbildīgi! Kā mēs aizmirsām, par viņiem būtu vajadzējis vairāk balsot!" Es šaubos, mīļie draugi, kas jūs esat mainījuši frakcijas, kas jūs esat gājuši no vienas koalīcijas uz otru, uz kreiso un labo pusi esat staigājuši, es šaubos, mīļie draugi, ka ar šiem populistiskajiem saukļiem jūs ietekmēsit mūsu vēlētājus uz 7.Saeimu. Es par to ļoti šaubos. Politika tomēr ir ļoti nopietns un atbildīgs darbs. Un, ja opozīcija spētu izveidot savu sadarbības padomi, nākt ar konstruktīviem priekšlikumiem, kurus ir vērts apspriest tāpēc, ka tie ir īstenojami, tie saskan ar vispārējo kopējo valsts stāvokli, budžetu un tā tālāk, tad tas būtu pavisam cits darbs, tā būtu pavisam cita opozīcija. Valstī ir liela nelaime, ja nav vienas vienotas pozīcijas, bet tikpat liela nelaime ir, ja ir šķidra opozīcija. Es vēlu opozīcijai šo laimi un šo spēju salikt galviņas kopā un nodibināt vienu kārtīgu sadarbības padomi. Bet Ministru prezidenta kandidātam Krasta kungam es novēlu tādu pašu cietu roku un veiksmi Kabineta vadīšanā, kāda tā bija Šķēles kungam, un es ticu un ceru, ka arī atlikušais darba gads būs sekmīgs. Paldies par jūsu uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (NRP, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu zināmā mērā tomēr jūs aicināt, neskatoties uz daudzajiem varbūt trūkumiem, atbalstīt šo valdību, un es pateikšu, kāpēc.

Es saprotu Krasta kungu, viņam būs ļoti grūti izcelties uz iepriekšējā Ministru prezidenta spēcīgās personības fona, bet es nekādā gadījumā negribētu, lai Latvijā iedibinātos jauna tradīcija. Šī tradīcija sāk veidoties apmēram tāda. Tad, kad valsts nonāk finansiāla bankrota priekšā, tad visi politiski atbildīgie premjeri pazūd kā viens. Tad ir jānāk kādam vai no ārpus frakciju stāvošam, vai jānāk kādam cilvēkam, kas kaut ko saprot no saimnieciskās darbības, jāsakārto šīs valsts finanses, jānostiprina šīs valsts tautsaimniecība, un tad, kad svira ir pilna, tad gribētāju ir ļoti daudz. Mums jau ir vesela politiski atbildīgo premjeru kapsēta. Ja šis eksperiments būs neveiksmīgs, tad šī ideja tiks pilnībā degradēta. Tāpēc es aicinu jūs visus padomāt un atbalstīt, un veicināt šīs valdības darbu, nevis bremzējot, bet tieši otrādi - paātrinot, jo man arī ir bažas par to, ka šajā deklarācijā ir pateikti vairāki skaidri samanāmi signāli, un ir pilnīgi skaidrs, ka šīs valdības darba laikā tiks piebremzēta attīstība vairākās veiksmīgi iesāktās jomās.

Pirmais. Pilnīgi pareizi, ja mēs gribam, lai 1999. gadā Latvija saņemtu skaidru uzaicinājumu vai pēc 1999.gada skaidru uzaicinājumu no NATO. Mums ir pateikts skaidri un gaiši - ar 0,6% no iekšzemes kopprodukta nav ko cerēt sagaidīt šādu aicinājumu. Es zinu, ka kristīgie demokrāti bija iesnieguši priekšlikumu - palielināt līdz 1,2%, es domāju, ka varbūt nevajadzēja uzreiz 1,2%, bet ja šajā deklarācijā nav ierakstīts vismaz 1%, es ceru, ka tas tiks izdarīts, Nacionālā reformu partija uzstās uz to un mēģinās nepārtraukti to atgādināt, ja tas netiks izdarīts, tas ir skaidrs paziņojums, ka mēs negribam integrēties NATO struktūrās. Pareizi es runāju, Birkava kungs! Pareizi.

Otrs. Šeit ir ierakstīti klaji meli, ka mēs šogad parakstīsim protokolu par Pasaules tirdzniecības organizāciju. Es jums izskaidrošu. Tie, kas nezina, protams, tam nevar noticēt. Lai iestātos Pasaules tirdzniecības organizācijā, ir jāuzņemas zināmas saistības. Birkava kungs sola to izdarīt līdz jūlijam. Katra diena nesot viena miljona zaudējumu. Tātad ir ierakstīts, ka šā gada laikā mēs parakstīsim protokolu.

Godājamie deputāti, godājamais priekšsēdētāja kungs, šeit Saeimai ir jāizvēlas, vai nu jāpilda tās saistības, kādas mums uzliek pienākumi, lai iestātos Pasaules tirdzniecības organizācijā, un ir jāpazemina šis iekšējais tirgus aizsardzības līmenis, vai arī skaidri jāpasaka: "Nē, mēs neesam nākošo triju gadu laikā gatavi sarunām, pilnvērtīgām sarunām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju". Mēs nevaram blefot. Mēs nevaram vienlaicīgi teikt, ka mēs 3% piešķirsim lauksaimniecības subsīdijām, mēs nevaram vienlaicīgi teikt, ka mēs saglabāsim tieši iekšējam tirgum šos augstos aizsardzības muitu tarifus, es gribu jums pateikt, ka Igaunijai ir nulles tarifs, čehiem vidējie tarifi ir 4% kopējie. Latvijai tie ir apmēram 10% rādītājs. Ja mēs to nevaram izdarīt, tad nevajag rakstīt, ka šogad, rakstām, teiksim, nākamo triju gadu laikā. Nekādā gadījumā šogad mēs nebūsim. Ārlietu ministrijā, Birkava kungs, visi par to smejas. Ja būtu tagad labvēlīgi noteikumi, mēs varētu savā ziņā nākt ar februāri. Jūs to labi zināt. Kāpēc jūs rakstāt tādas muļķības iekšā, es nezinu.

Nākošais. Zemes tirgus aktivizēšana. Te Krasta kungam vajadzētu uzspiest pašam uz savu frakciju, kuri ir tā samuļļājuši šo zemes reformas likumu, tā piesārņojuši, es biju aizbraucis uz Latgali, tur vēl vairākus gadus nekāds zemes tirgus nebūs. Tas nebūs, jo banka nevar paņemt šo zemi kā ķīlu un pēc tam pārdot kādam citam. Tur ir tik daudz ierobežojumu, ka šis likums pilnībā nedarbojas. Es ceru, ka Krasta kungs to izdarīs un Nacionālo reformu partija visādi vilks, lai šī valdība nestreipuļo, netenterē, netipina un neiegāžas grāvī arī šajā jautājumā.

Nākošais. Veicināt Latvijas diplomātisko klātbūtni visās Eiropas Savienības valstīs. Nav plāna mums atvērt pārstāvniecību vai kanceleju Luksemburgā. Ja valsts nav atvērusi visās 15 valstīs šīs pārstāvniecības, tad nevar būt arī Eiropas Savienībā. Mums līdzekļu tam pietrūkst, bet mums nez kāpēc nepietrūkst līdzekļu tad, kad mēs gribam atvērt vēstniecību Kazahijā vai Ķīnā, varbūt nākotnē Ziemeļkorejā un Kubā. Es domāju, ka mēs palīdzēsim arī šajā jautājumā Krasta kungam orientēties un darīsim visu, lai atrastos šie 150 000 latu pārstāvniecības atvēršanai arī Luksemburgā, ņemot vērā to, ka šā gada beigās tieši Luksemburgā notiks šis izšķirošais padomes lēmums. Tas ir diezgan dīvaini, ja atrodas 650 000 latu, lai nopirktu māju jeb atpirktu to, teiksim, no Benjamiņa, ja pat neatrodas 150 000 latu, lai atrisinātu valstij ļoti svarīgas un principiālas lietas.

Es tomēr aicinu, godājamie deputāti, jūs vēlreiz balsot par šo valdību, es ticu, ka Krasta kungs būs stingrs, ka viņš sa-ņemsies un ka viņam katrs teikums nebūs: "Es neesmu to saskaņojis ar lielajām frakcijām. Es neesmu saskaņojis ar "Latvijas ceļu"". Mēs mēģināsim viņu visādi atbalstīt.

Ko nozīmē deklarācijā ierakstīt "Saglabāt valsts īpašumā mežus atbilstoši to stāvoklim 1940.gada 21.jūlijā"? Piedošanu, kāds sakars šodienas situācijai šās modernās konkurences pasaulē ar 1940.gada 21.jūliju, kad Latvijā mežu platības bija mazākas? Varbūt tā ir nodaļa Tabūna kungam? Jo es saprotu, ka viņš par šo deklarāciju nebalsos, tāpēc ka tur nav ne de-okupācija, ne dekolonizācija, ne repatriācija, ko viņš tik ļoti gribēja iepriekšējā deklarācijā. Viņš pārmeta, ka viņš nevarot balsot. Ja tā nav norāde, tad es saprotu, ka tā ir cīņa pret privatizāciju. Tad tā vajag pateikt. Tas ir signāls. Piebremzēsim privatizāciju. Ja valsts darbojas veiksmīgi kolhozos un mežos. Tā neveiksmīgi darbojas tikai rūpniecībā. Kā to saprast?

Redziet, vēl es gribēju teikt, ka Nacionālās reformu partijas loma ir vilkt šo valdību, atbalstīt visos iespējamos veidos, lai tie četri "nē", kas ir neskaidri izskanējuši, neizvērstos par skaidru signālu no Latvijas puses, tātad "nē" Eiropas Savienībai, "nē" NATO, "nē" Pasaules tirdzniecības organizācijai un "nē" privatizācijas paātrināšanai. Es ceru, ka tie bija tikai maldu signāli un ar mūsu visu kopējo darbu mēs dosim skaidru atbildi, un šīs reformas netiks piebremzētas. Novēlu Krasta kungam veiksmīgi pabeigt šīs valdības darbu līdz nākamajām vēlēšanām un pārējos aicinu atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man priekšā tagad guļ Valdības deklarācija, kuru es saņēmu tikai šodien. Un, jau pavirši iepazīstoties ar to, man radās dažas neskaidrības. Jau, runājot par finansēm, ir teikts, ka šī valdība saglabās veco kursu, bet jau ir runāts, ka var arī būt budžeta deficīts. Runājot par taut-saimniecību, ir iecerēts izveidot vairākas speciālas un brīvas ekonomiskas zonas. Bet neviena vārda nav par to, ka valsts piedalīsies tur ar saviem līdzekļiem, ar savu naudu. Ir deklarēts, ka vajag paaugstināt darba algu 1998.gadā par 10%, bet Darba likumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka darba alga nevar būt zemāka par izdzīvošanas minimumu. Un, kāds šodien ir izdzīvošanas minimums, mēs visi zinām. Par to rakstīja visas avīzes.

Runājot par izglītību, daudz ir runāts par nacionālo izglītību. Bet neviena vārda nav pateikts par nacionālo minoritāšu izglītību. Daudz runāts par medicīnas palīdzības veicināšanu. Bet mēs līdz šim momentam vēl nesaņēmām no pagājušās valdības, kā vispār attīstīsies medicīna, kāda būs koncepcija, ko mēs gribam sasniegt.

Par ārlietām. Ir deklarēts, ka mums jāstājas NATO. Bet vai mēs varam spert šādu soli bez visas tautas nobalsošanas? Varbūt. Tādā gadījumā, ja mēs būsim NATO, vai mēs nekļūsim par bufera zonu starp Austrumiem un Rietumiem? Kam tas ir izdevīgi? Ministru prezidenta kandidāts grib sadarboties ar visu Saeimu, bet, sastādot valdību, viņam nebija nevienas tikšanās ar opozīciju. Pirms tam Šķēles kungam tādas tikšanās bija. Tāpēc es Latvijas Sociālistiskas partijas deputātu vārdā gribu paziņot, ka mēs nevaram atbalstīt šo valdību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Kristīgo demokrātu uzstāšanās man atgādina tādu diezgan sliktu joku. Kristīgajos demokrātos bija arī mans tēvs. Es arī kādreiz gribēju tajos būt. Bet notiek baušļu zaimošana un visādu nieku stāstīšana. Jūs visi zināt, ir jums visiem cirkulāts un ir lūgts, lai mums būtu atsevišķa Saeimas sēde par ekonomiskās attīstības problēmām. Bija sagatavotas kādas 12 lapas pamatprincipu, tāpat mēs esam uztraukušies par tautas morālo pagrimšanu, un līdzīga lieluma dokuments ir bijis sagatavots, lai mēs varētu to šeit iztirzāt, bet vadošās frakcijas cilvēki mums stāsta, ka viņi vēl pie tā darbojas un tā tālāk, un mēs zinām, kurp mēs aizejam. Arī Kiršteina kungs mūs drusku maldina, ka viņš runā par finansu bankrotu. It kā finansu bankrots būtu, ja valdība ieguldītu naudu, lai mūsu skolēni varētu tikt izskoloti, ja varētu uzbūvēt kādu skolu. Tas ir pilnīgi īpatns jēdziens, finansu bankrots notiek tagad Latvijā, notiek, kad mēs, Latvija, kas ir kādreiz barojusi lielu daļu no pasaules, mēs varam tikai sagādāt pusi no tā, ko mēs paēdam, tur notiek bankrots. Un tas bankrots notiek uz atsevišķu cilvēku ādas, jo tam cilvēkam nav naudas un viņam ir jāpārdod zemi, tā kā Šķēles kungs un citi ir labi izkārtojuši, un visiem pat vairumtirdzniecībā caur Privatizācijas aģentūru. Tas ir finansu bankrots. Finansu bankrots nav uzbūvēt tautu māju, lietojot hipotekāro parādu, finansu bankrots ir, ka to parādu nedod. Un es šorīt klausījos, kā Repšes kungs smalki stāstīja, ka viņu regulētās kredītu likmes ir samazinājušās. Draņķis tāds, ja, viņam jau sen vajadzēja būt cietumā par to, kas notika ar... ka viņš aizsūtīja Krievijas naudu, lai finansētu Laventu, ja, bet viņš vēl mums stāsta pilnīgus niekus. Es zinu, ka Šķēles kungs ar tām pašām čartēm nāca un lepojās.

Lūdzu saprotiet, jums ir politiskā atbildība un jums ir šeit pat Saeimā izeja. Es biju sasaucis preses konferenci vienos trīsdesmit, bet tā kā mēs turpinājām šeit, es to ziņojumu pateikšu šeit. Ar 4.augustu Tautas kopa "Brīvība" ir reģistrēta, nāciet pie mums, jūs varēsit balsot pēc jūsu sirdsapziņas un kā jūs vēlētājiem solāt, neviens vells vai neviens cits spēks jums nevarēs likt darīt citādi. Neviena frakcija jums, tēvzemieši, kas gribat būt uzticīgi tam, ko jūs solāt, nāciet pie mums. Jūs, kristīgie demokrāti, kas negribat klausīties, ko jums uzbāž Tautas fronte vai zemnieki, vai pat jūsu frakcijas vadītāji, nāciet pie mums. Nāciet pie mums, atbalstītājiem, mums nevienas disciplīnas par viedokli nav, mums ir tikai disciplīna par maldināšanu un par šķeltniecību. Es jūs aicinu, tiem, kas grib, lai tauta par jums labi domā, kas negrib kļūt par politiskiem līķiem, nāciet pie mums, cīnīsimies kopā, mums jāgatavojas uz 7.Saeimu, jūs zināt, kurus mums ir jāizdzen no mūsu zemes, tie ir tie partijas kliški un vadītāji, kuriem nav tiesību šeit darboties. Un, ja jūs viņus gribat atbalstīt, tad palieciet tur, bet saprotiet, tas ir jūsu atbalsts, kas viņus patur vietā. Teikt, ka jūs nekā nevarat izdarīt tāpēc, ka nu viņu ir tik daudz, tāpēc jūs viņiem pievienojaties, nav risinājums. Risinājums ir nākt tur, kur jūs varēsit brīvi rīkoties pēc jūsu sirdsapziņas par to, ko jūs solījāt, un darīt to, ko tauta no jums gaida. Es jūs visus uzaicinu - kā radioklausītājus, tā tēvzemiešus, kas grib nākt pie mums, tā kristīgos demokrātus, kas grib nākt pie mums, vienības partijniekus, kas grib nākt atpakaļ, mums nav šito tautas nodevību jāturpina, un lūdzu saprotiet, jūs maldina un ar kristīgo vārdu jūs maldina, ar finansu bankrotu, jums tos abus jēdzienus ir dziļāk jāizprot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Pirms balsošanas par Saeimas lēmuma projektu, godājamie kolēģi, mums ir jāizskata divi deputātu iesniegumi. Pirmais ienācis no deputāta Gunta Eniņa, kurš saskaņā ar Kārtības ruļļa 133.pantu ierosina Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsot pa daļām, atsevišķi balsojot par satiksmes ministra amata kandidātu Vili Krištopanu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Runāt deputati nevēlas. Jautājums jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Eniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 44, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Balsošana par Ministru kabinetu notiks kopumā.

Un otrs iesniegums, ko ir parakstījuši 11 deputāti, atļaujiet viņu uzvārdus nenolasīt, lietas būtība ir šāda: saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 140.panta otro daļu ierosinām pēc balsošanas par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam nolasīt katra deputāta balsojumu. Tādas tiesības deputātiem pieprasīt ir. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Kas ir par šo 11 deputātu priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteiksim attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 8, atturas - 33. Pieņemts.

Godātie kolēģi, lieku priekšā balsot Saeimas lēmumu - izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā: Ministru prezidents - Guntars Krasts, Ministru prezidenta biedrs - Juris Kaksītis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Anatolijs Gorbunovs, aizsardzības ministrs - Tālavs Jundzis, ārlietu ministrs - Valdis Birkavs, ekonomikas ministrs - Atis Sausnītis, finansu ministrs - Roberts Zīle, iekšlietu ministrs - Ziedonis Čevers, izglītības un zinātnes ministrs - Juris Celmiņš, zemkopības ministrs - Andris Rāviņš, satiksmes ministrs - Vilis Krištopans, labklājības ministrs - Vladimirs Makarovs, tieslietu ministrs - Dzintars Rasnačs, kultūras ministre - Ramona Umblija; valsts ministri: Finansu ministrijā valsts ieņēmumu ministre - Aija Poča, Labklājības ministrijā veselības valsts ministrs - Viktors Jaksons, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vides valsts ministrs - Indulis Emsis, pašvaldību lietu valsts ministrs - Ēriks Zunda .

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 13, atturas - 3. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicam Guntaru Krastu ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta amata pienākumu uzņemšanos un visus valdības locekļus. Un balsošanas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Mārim Rudzītim.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi, mazu uzmanību, ja jūs gribat dzirdēt rezultātus: Andris Ameriks - par, Raitis Apalups - par, Pēteris Apinis - par, Vents Balodis - par, Aleksandrs Bartaševičs - pret, Martijans Bekasovs - pret, Ilmārs Bišers - par, Viesturs Boka - par, Imants Bunkšs - par, Edgars Bāns - par, Indulis Bērziņš - par, Juris Celmiņš - par, Imants Daudišs - par, Oļegs Deņisovs - pret, Roberts Dilba - par, Viktors Dinevičs - par, Juris Dobelis - par, Vladilens Dozor-cevs - pret, Kārlis Jūlijs Druva - par, Oļģerts Dunkers - par, Indulis Emsis - par, Guntis Eniņš - atturas, Gunta Gannusa - par, Aleksandrs Golubovs - pret, Viesturs Gredzens - par, Ojārs Grinbergs - par, Edvīns Grinovskis - par, Oskars Grīgs - par, Edmunds Grīnbergs - pret, Māris Grīnblats - par, Gundars Grīnblats - par, Edvīns Inkēns - par, Aigars Jirgens - par, Roberts Jurdžs - par, Ernests Jurkāns - par, Jānis Jurkāns - nebalso, Juris Kaksītis - par, Viktors Kalnbērzs - par, Jānis Kazāks - pret, Aleksandrs Kiršteins - par, Odisejs Kostanda - pret, Andrejs Krastiņš - par, Ilga Kreituse - nebalso, Aivars Guntis Kreituss - nebalso, Ģirts Kristovskis - par, Vilis Krištopans - par, Ludmila Kuprijanova - par, Janīna Kušnere - pret, Paulis Kļaviņš - par, Jānis Lagzdiņš - par, Aristids Jēkabs Lambergs - par, Kārlis Leiškalns - par, Imants Liepa - atturas, Ādolfs Loč-melis - par, Modris Lujāns - nebalso, Kristiāna Lībane - par, Ruta Marjaša - par, Jānis Mauliņš - pret, Andrejs Naglis - par, Valdis Nagobads - par, Leopolds Ozoliņš - nebalso, Andrejs Panteļējevs - par, Andrejs Požarnovs - par, Aida Prēdele - nebalso, Pauls Putniņš - par, Normunds Pēterkops - par, Aleksandrs Pētersons - par, Andris Rubins - nebalso, Jānis Rubulis - par, Māris Rudzītis - par, Anta Rugāte - par, Jānis Rāzna - par, Andris Saulītis - par, Atis Sausnītis - par, Antons Seiksts - par, Anna Seile - par, Juris Sinka - par, Leonards Stašs - nebalso, Viktors Stikuts - par, Jānis Straume - par, Jānis Strods - par, Pēteris Tabūns - par, Leonards Tenis - par, Andris Tomašūns - par, Dainis Turlais - par, Jānis Urbanovičs - nebalso, Gundars Valdmanis - pret, Juris Galerijs Vidiņš - par, Māris Vītols - par, Elmārs Zelgalvis - atturas, Ēriks Zunda - par, Roberts Zīle - par, Jānis Ābele - par, Dzintars Ābiķis - par, Jānis Ādamsons - nebalso, Alfreds Čepānis - par, Kārlis Čerāns - pret, Ziedonis Čevers - par. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties, un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Rets gadījums mūsu praksē, nav reģistrējusies Aida Prēdele.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 7.augusta ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu.

Godātie kolēģi, sesiju starplaikā vairākiem mūsu kolēģiem ir bijušas apaļas jubilejas. Mēs jūsu vārdā gribētu sveikt Jāni Strodu 40 gadu jubilejā. (Aplausi.) Leopoldu Ozoliņu 60 gadu jubilejā. (Aplausi.) Viktoru Stikutu 35 gadu jubilejā. (Aplausi.) Un Ilgu Kreitusi. (Aplausi.) Paldies, godātie kolēģi!

Latvijas Republikas ārkārtas sesiju paziņoju par slēgtu.