Saeimas Prezidijā:

2001. gada 29. janvāra sēde

1. Sēdē izskatīja septiņus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Izskatīja deputāta O.Deņisova iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā un ieteikt Saeimai piešķirt deputātam O.Deņisovam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 1.februārī.

3. Apstiprināja izsludināšanai Saeimas 2001.gada 1.februāra sēdes darba kārtību.

4. Pieņēma lēmumu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2001.gada 1.februārī pulksten 17.

5. Pieņēma zināšanai informāciju par plānotajiem pasākumiem Saeimā no 29.janvāra līdz 4.februārim.

6. Pieņēma zināšanai informāciju par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sastāvu.

7. Atlika izskatīt Jaunās frakcijas priekšsēdētājas I.Ūdres iesniegumu par frakcijas vecāko konsultantu un konsultantu.

8. Atlika jautājumu par grozījumiem Saeimas Prezidija 2000.gada 11.decembra lēmumā "Par Saeimas štatu sarakstu 2001.gadam".

9. Pieņēma lēmumu par grozījumiem Saeimas Prezidija 2000.gada 27.decembra lēmumā "Par Saeimas frakciju un komisiju darba finansiālo nodrošinājumu 2001.gadā".

10. Pieņēma lēmumu par drošības pasākumiem Polijas Republikas Seima vicemaršala Jana Krola darba vizītes laikā Latvijā laikā no 2001. gada 11. februāra līdz 13. februārim.

11. Pieņēma lēmumu par izsoles komisijas izveidošanu.

12. Izskatīja deputāta A.Šķēles iesniegumu un attaisnoja kavējumu Saeimas 2000. gada 29. decembra ārkārtas sesijas sēdē.

13. Apstiprināja komandējumu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas vadītājam, delegācijas locekļiem, Eiropas lietu komisijas konsultantam, Eiropas Savienības informācijas centra vadītājai, Preses centra vadītājai un Stenogrammu nodaļas tulkiem laikā no 2001. gada 4. februāra līdz 7. februārim uz Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 6. sēdi Briselē (Beļģija).

14. Pieņēma lēmumu par grozījumu Saeimas Prezidija lēmumā par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja J.Sinkas, delegācijas locekļu G.Bojāra, V.Paegles, B.Cileviča, A.Bērziņa, K.Lībanes un delegācijas sekretāra M.Olekša komandējumu uz Strasbūru (Francija) no 2001. gada 19. janvāra līdz 26. janvārim.

15. Atlika jautājumu par komandējuma apstiprināšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklei V.Lāzo laikā no 2001. gada 16. februāra līdz 26. februārim uz semināru Ņujorkā (ASV).

16. Pieņēma zināšanai pārskatu par Saeimas Ārlietu komisijas delegācijas vizīti Čehijas Republikā laikā no 15. janvāra līdz 17. janvārim.

Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2001.gada 1.februārī pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2001. gada 1. februārī pulksten 17.

1. Dokuments, reģ. Nr. 90. Deputātu J.Jurkāna, J.Plinera, P.Maksimova, M.Mitrofanova, O.Tolmačova, M.Lujāna, A.Bartaševiča, I.Solovjova jautājums  — Izglītības un zinātnes ministram K.Greiškalna kungam:

Par Izglītības likuma 53. panta otrās daļas izpildi

1998. gada 29. oktobrī LR Saeima pieņēma jauno izglītības likumu. Likuma 53. panta otrā daļa paredz, ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Izglītības likuma pārejas noteikumu 4. punkts paredz, ka likuma 53. panta otrās daļas noteikumu izpilde pilnā apjomā tiek nodrošināta pakāpeniski līdz 2002. gada 1. janvārim. Ministru kabinets līdz 2000. gada 1. martam izstrādā pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiku un nosaka precīzus termiņus tā īstenošanai, kā arī apstiprina plānu izglītības sistēmas reformas pasākumiem, kura mērķis ir nodrošināt izglītības finansēšanas efektivitātes paaugstināšanu.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Izglītības likuma 53. panta otrās daļas norma tiek izpildīta neapmierinoši, respektīvi, 2000. gada 15. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 73 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" un 2000. gada 8. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 270 "Grozījumi MK 2000. gada 15. februāra noteikumos Nr. 73 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" neparedz būtisku minēto pedagogu darba algas paaugstināšanu, lai sasniegtu divas minimālās mēnešalgas likumā paredzētajos termiņos, turklāt normatīvajos aktos nav precizēts jēdziens "zemākā profesionālā kvalifikācija", proti, 2000. gada 3. oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr.347 "Par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai" šāds jēdziens vispār nav iekļauts.

Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus plāno veikt Izglītības un zinātnes ministrija, lai pilnībā izpildītu Izglītības likuma 53. panta otrās daļas prasības?

2. Kā ministrija saprot jēdzienu "zemākā profesionālā kvalifikācija", un kādēļ šis jēdziens nav ietverts MK 2000. gada 3. oktobra noteikumos Nr. 347 "Par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai"?

3. Lūdzam darīt zināmu grafiku, kādā laika posmā tiek plānota pakāpeniska samaksas palielināšana pedagogiem ar zemāko profesionālo kvalifikāciju līdz likumā noteiktajam apmēram.

2. Dokuments, reģ. Nr. 91. Deputātu I.Burvja, L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, J.Čevera, A.Kalniņa jautājums — Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Sakarā ar EP ziņojumu par Latviju kā ekonomisko noziegumu tranzīta koridoru

Saskaņā ar 2001. gada 23. janvārī ziņu aģentūrā LETA sniegto informāciju Eiropas Padome Latviju vērtē kā ekonomisko noziegumu tranzīta koridoru un norāda, ka pēdējo triju gadu laikā valstī strauji palielinājies nelegālu narkotiku transports, finansu noziegumi, nelikumīga uzņēmējdarbība, auto zādzības un nelikumīgi iegūtu finansu līdzekļu legalizācija (atmazgāšana). Jau agrāk dažas ārvalstis un starptautiskās institūcijas norādījušas uz augsto korupcijas līmeni Latvijā. Arī LR Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs V.Burkāns sniedzis informāciju presei, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju LR līdz šim nav notiesāta neviena persona. Teiktais liecina par valdošo politisko partiju formālo attieksmi pret šo problēmu un līdzšinējo valdību nespēju to atrisināt. Ņemot vērā, ka korupcija un naudas atmazgāšana ir viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstību bremzējošiem faktoriem Latvijas Republikā, lūdzam sniegt atbildi uz šādu jautājumu:

Vai valdība, ņemot vērā Latvijas Republikas desmit gadu ilgo nesekmīgo cīņu pret organizēto noziedzību, ir izstrādājusi kardinālus tiesiskās situācijas uzlabošanas pasākumus valstī un vai ir paredzēts organizēt to apspriešanu sabiedrībā pirms šo pasākumu pieņemšanas?

3. Dokuments, reģ. Nr. 92. Deputātu I.Burvja, L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, J.Čevera, A.Kalniņa jautājums — Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par ekonomikas ministra izvairīšanos no savu pienākumu pildīšanas

Vai Ministru prezidents, ņemot vērā ekonomikas ministra vēstuli LR Saeimas deputātiem, kurā pretēji ministrijas nolikuma 2.6.1. un 2.6.2. punkta prasībām viņš izvairās uzņemties atbildību par valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizāciju, kā arī ņemot vērā ES viedokli, "ka Latvijas valsts ir tautai nozagta", negatavojas ierosināt Ministru kabineta sēdē izskatīt jautājumu par Ekonomikas ministrijas darbības efektivitāti un lietderību?

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Rīgā 2001. gada 29. janvārī Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks